atmanīt
atmanīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atmanu | atmanām | atmanīju | atmanījām | atmanīšu | atmanīsim |
2. pers. | atmani | atmanāt | atmanīji | atmanījāt | atmanīsi | atmanīsiet, atmanīsit |
3. pers. | atmana | atmanīja | atmanīs |
Pavēles izteiksme: atmani (vsk. 2. pers.), atmaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmanot (tag.), atmanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmanītu
Vajadzības izteiksme: jāatmana
1.Sajust.
2.Atģist, aptvert.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es viņus atmanīju, tomēr pagāja kāds laiks, līdz tiku viņiem garām.
- Kas notika pēc tam, neko neatmanu.
- Līksma sirdsklauve ķermenī un dziļas apskaidrības atgriešanās mošķu samurgotajā galvā, ko viņš sāka atmanīt jau pirms iznākšanas no biezokņa, nelika šaubīties, kam viņš ir pietuvojies.
- Viņš tūlīt pat sāka atmanīt, ka tur kaut kas nav tā, kā stāstīts leģendās, un īstenībā mūžņi nav izzuduši tāpēc, ka tiem aptrūkušies medījamie zvēri un vīģes.
- Andrievs ieņem vietu demonstrācijā kaut kur pa vidu starp karogiem, plakātiem, koka kātos piestiprinātiem “ sarkano atmanu” — Staļina, Ļeņina, Maļenkova, Marksa, Engelsa un citu — portretiem.