atmaņa
atmaņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atmaņa | atmaņas |
| Ģen. | atmaņas | atmaņu |
| Dat. | atmaņai | atmaņām |
| Akuz. | atmaņu | atmaņas |
| Lok. | atmaņā | atmaņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Raizējos, vai nāksiet maz pie atmaņas.
- Spēki un atmaņas bija atgriezušās atpakaļ pie viņa.
- Jau tas lielākais pulks to zemes dzīvotāju aizmidzis guļ bez atmaņas un es vēl nomodā savu miedziņu gaidu.
- Nevar apgalvot, ka viņa gāja elsodama kā bez atmaņas, stiga kupenās līdz viduklim, saplosīja seju un drēbes biezoknī.
- Citreiz kāds Antiņciema zvejnieks — līdzīgi ganam augstāk citētajā Jaundubultu teikā — pārliecinājies, ka vilks, pēc liela izsalkuma pierijies, tiešām pakrītot it kā bez atmaņas.