atmānīt
atmānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atmānu | atmānām | atmānīju | atmānījām | atmānīšu | atmānīsim |
2. pers. | atmāni | atmānāt | atmānīji | atmānījāt | atmānīsi | atmānīsiet, atmānīsit |
3. pers. | atmāna | atmānīja | atmānīs |
Pavēles izteiksme: atmāni (vsk. 2. pers.), atmāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmānot (tag.), atmānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmānītu
Vajadzības izteiksme: jāatmāna
Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es redzēju, kā tu izmakšķerēji no krūma to padumjo kanniņas vāku, un sapratu, ka tevi varētu atmānīt arī šurp.
- Tā atmānīs mājās mūsu zinātniekus, kuri laboratoriju un ierīču deficīta dēļ dodas strādāt ārzemēs, tā piesaistīs Latvijai arī citu, klumzīgāku, valstu zinātniekus un, protams, viņu izstrādes.
- Kā velnam dvēsles atmānītu.
- Būtu nekrietni censties atmānīt viņu uz šīm vectēva mājām
- Pārējais atkarīgs no organizatoru ekvilibristikas - ko skatāmu izdosies atmānīt šurp.