ātmans
ātmans joma: mitoloģija
1.Klasiskajā indiešu metafizikā – Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts.
2.Hinduismā un budismā – individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
Avoti: MrJ, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citi fundamentāli principi ir ahimsa ( nevardarbība), guru nozīmīgums, dievišķās zilbes ' om' un mantru spēks, Patiesības mīlestība dažādās Dieva un Dievību izpausmēs ar izpratni, ka Dievišķā dzirkstele ( ātmans/brahmans) atrodas katrā dzīvajā būtnē, kas dod iespēju izvēlēties atšķirīgus garīgos ceļus, kas ved uz vienu Patiesību.
- Brahmans — visu ātmanu apvienojums.
- Vēdiskās reliģijas galvenais mērķis ir sasniegt " mokšu" ( atbrīvi), uzticot sevi " satjai" ( Patiesībai) un pamazām apzināties ātmanu ( Augstāko Dvēseli), un šo mērķi var sasniegt ikviens ar meditāciju un tīro mīlestību.
- Dvēseles saistību ar dabu regulē karmas likums: ātmans, kļuvis par " dzīvu" dvēseli, kas iemiesota kādas dzīvas būtnes ķermenī, rīkojas labi vai slikti, bet karma ir šīs rīcības sekas — tā atstāj dvēseli, atrazdamās dzimšanas vai miršanas ( " samsara") stāvoklī, un liek tai arī turpmāk piedzimt jaunā ķermenī; stāvoklis ( bagātība, nabadzība, gods, pazemojums), kurā notiek šī piedzimšana, ir sods vai atlīdzība, t.i., rīcības un uzvedības iepriekšējā dzīves ciklā sekas, kas parāda, ka pagātnes un nākotnes dzīves ir saistītas.
- Teiksim, augstākā zināšana par ātmanu arī ir ātmans.