Paplašinātā meklēšana
Meklējam traucēt.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (218):
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
- inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt.
- trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- valačīt Ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā.
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu
- dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
- nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- traumēt Biedēt, traucēt.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
- mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija.
- ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt)
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- drošība Droša, netraucēta norise.
- salds dziļš, netraucēts, labs (par miegu)
- uzgaudot Gaudojot iztraucēt, pamodināt.
- gulēt kā mātes klēpī gulēt saldā miegā, netraucēti
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
- piņāties Iejaukties, traucēt.
- duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus.
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- dūka Īgņa; miera traucētājs.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
- trauvēt Izbiedēt, traucēt.
- destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- izmaisīt Iztraucēt (1).
- iztraukt Iztraucēt (1).
- izbuntavāt Iztraucēt (darbā).
- iztrivažīt Iztraucēt (darbībā, stāvoklī).
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
- izmulināt Iztraucēt miegu, gulēšanu.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- izšķērsīt Iztraucēt, izjaukt.
- izčauvēt Iztraucēt, iztramdīt.
- satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt.
- uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt (no miega).
- aiztraucēt Iztraucēt.
- iztraucināt Iztraucēt.
- iztraukt Iztraucēt.
- iztrauvēt Iztraucēt.
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
- traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
- jauklis Jaucējs, traucētājs.
- bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt
- mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt
- likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt
- sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt
- mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt
- sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
- reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
- distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt.
- nostāties ceļā Kavēt, traucēt.
- stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
- stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
- stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
- stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
- medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- atšūties Likt mierā, netraucēt; aiziet.
- apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
- aizžņaugt kaklu ļoti kaitēt, traucēt normāli pastāvēt
- gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī ļoti labi, netraucēti gulēt
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- augšējais dzirdamības slieksnis maksimālais ar ausi netraucēti uztveramo skaņu skaļuma līmenis (120 foni)
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana
- indava Miera traucētājs.
- ķibinātājs Miera traucētājs.
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
- miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties.
- saistīt rokas neļaut kādam rīkoties brīvi, apgrūtināt, traucēt, ierobežot kādu
- liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
- afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
- likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā
- likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- brīvāi Netraucēti.
- kluss Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus
- badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- patrauvēt Pabaidīt, patraucēt.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- murkāties Palaidņoties, traucēt.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- embrionālisms Parādība, ka dzīvnieka attīstība ir traucēta jau embrionālajā stadijā.
- paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
- fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās)
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- bačkuļoties Pastāvīgi būt ap kādu (pie kāda) un tādējādi traucēt.
- pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
- izraut Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- dieva miers pilnīgs, netraucēts miers
- lēgot Pļāpājot traucēt citiem strādāt.
- alopsihoze Psihoze ar traucētu ārpasaules uztveri.
- likt spieķi riteņos radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību)
- pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību)
- (aiz)likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību)
- aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
- likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
- aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
- satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- atgaitīgs Saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts.
- deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt.
- brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi
- sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
- (sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot
- galva sajukusi saka, ja traucēta sakarīga domāšana
- Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- atšūties Saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam.
- kā dieva ausī saldā miegā, netraucēti
- kā dieva azotē saldā miegā, netraucēti
- kā pie dieva aiz durvīm saldā miegā, netraucēti
- kā peles ausī saldā miegā, netraucēti
- atprašana Sapratnes atgūšana, kas uz laiku bijusi traucēta.
- nodaba Savienojumā "savā nodabā": netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- skūtēties savstarpēji traucēt
- bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās.
- encefalomiopātija Slimība, kas skārusi galvas smadzenes un muskuļus; mitohondriālā e., slimība, kam raksturīgas traucētas mitohondriju funkcijas; skar galvas smadzenes un skeleta muskulatūru; -vairumā gadījumu novēro laktātacidozi.
- vielmaiņas slimības slimības, kam raksturīgi traucēti normālie vielmaiņas procesi organismā
- autopsihoze Slimīgs stāvoklis ar traucētu priekšstatu par paša personu.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- nospiestība Stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti.
- endosimbioze Stāvoklis, ko novēro starp vīrusu un tā inficēto šūnu; šūnas dalīšanās ir traucēta, bet šūna netiek iznīcināta.
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- ērti tā, ka jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti
- komfortabls Tāds, kad var justies viegli, netraucēti (par stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
- trauceklīgs Tāds, kas tiek iztraucēts, norisinās ar pārtraukumiem.
- traucelīgs Tāds, kas tiek iztraucēts, norisinās ar pārtraukumiem.
- nesatricināms Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
- ērts tāds, ko viegli un patīkami lietot (piemēram, par mēbelēm, apģērbu); tāds, kur var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām); arī labiekārtots
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību
- izmulst Tikt iztraucētam miegā, negulēt nakti.
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- spriesties Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- delkt Tirdīt, tramdīt, traucēt.
- kamoļāties Tīties, traucēt darbā.
- trimdīt Tramdīt, traucēt; dzenāt.
- uztramdīt Tramdot iztraucēt; tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- aklināšana Traucējumi, kurus izraisa, lai pretiniekam traucētu novērošanu, aizdūmojot, aizmiglojot vai apžilbinot ar artilērijas uguni.
- iemest sprunguli riteņos traucēt (parasti kādam ko paveikt)
- (ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) traucēt (parasti kādam ko paveikt)
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt
- aizmiglot (arī apmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt
- apmiglot (arī aizmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt
- sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties
- bāzt sprunguļus riteņos traucēt, izjaukt kāda plānus
- dirdīt Traucēt, iztraucēt.
- ķerties (riteņa) spieķos, arī ķerties riteņos traucēt, kavēt
- ķerties riteņos (arī riteņa spieķos) traucēt, kavēt
- mest sprunguļus riteņos traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
- ķerties riteņiem spieķos traucēt, kavēt, gribēt ko apturēt
- likt šķēršļus traucēt, kavēt, ierobežot
- aizkrustot ceļu (kādam) traucēt, kavēt, neļaut piepildīt nodomus
- stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto
- mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija
- biliārā diskinēzija traucēta žultspūšļa pildīšanās un iztukšošanās
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- fotoparestēzija Vājināta vai traucēta tīklenes jutība.
- štopēties Veidoties aizsprostojumam, aizsērējumam; veidojoties aizsprostam, aizsērējumam, tikt traucētai, pārtrauktai (plūsmai, straumei).
- patrulēšana Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību.
- einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
- anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
- ziloņkājība ziloņslimība - kādas ķermeņa daļas, visbiežāk kāju palielināšanās uzbiezējoties ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite, gk. zirgiem
traucēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV