Paplašinātā meklēšana
Meklējam spīde.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (186):
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
- ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni
- kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru
- aptimsāšana Debess spīdekļa aptumsums
- aptimsums Debess spīdekļa aptumsums
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam
- disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma
- pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās
- aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu
- astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums
- ūranografija Debesu spīdekļu apraksts
- lukturīte dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma
- limbs Diska mala (debess spīdeklim)
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
- diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
- dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem)
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
- elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
- astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
- astrokompass ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora
- heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
- uzliesmot iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- meridiānriņķis instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai
- pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei
- spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
- skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem
- padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
- augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais
- apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
- epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli
- aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei
- līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- izpeldēt lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties
- uzpeldēt lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem)
- spīdekļa deklinācija leņķis starp virzienu uz spīdekli un ekvatora plakni
- spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi
- astro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa)
- uznirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- sasniegt par debess spīdekļiem šķietamā kustībā
- iegailēties par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu
- karāties par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
- izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
- izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem
- uzaust Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.)
- iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml)
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem)
- ripot pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem)
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem)
- astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
- astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs
- astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru
- astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus
- aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu
- jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
- apgaismojuma pols punkts uz Zemes virsmas, kur spīdeklis atrodas zenītā
- plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem)
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- aizdegties sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem)
- sabeisms sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi
- kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem
- Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
- spīdekļu koordinātu maiņa spīdekļa augstuma un azimuta maiņa; spīdeklim uzlecot un norietot, augstums mainās straujāk nekā novērotāja meridiāna tuvumā; spīdekļu azimuts mainās lēnāk, bet novērotāja meridiāna tuvumā – straujāk
- horizontālā ekvatoriālā paralakse spīdekļa horizontālā paralakse novērotājam, kas atrodas uz Zemes ekvatora
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem
- polārā distance spīdekļa meridiāna loks, skaitot no paaugstinātā debess pola līdz spīdekļa centram
- blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem)
- kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu
- kulminācija stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna
- zenīts stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta
- konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes)
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem)
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem)
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem)
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem)
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
- noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem)
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli)
- iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem)
- efemerīdas tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju
- paaugsts tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem)
- kvēls tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm
- astrofotometrs Teleskopam pievienojams fotometrs debess spīdekļu spožuma mērīšanai
- elektronteleskops Teleskops, kuram gaismas uztvērēja ierīce satur elektronoptisko pārveidotāju, elektronkameru vai kādu citu ierīci, kas debess spīdekļa optisko attēlu pārveido elektronattēlā, galarezultātā iegūstot pastiprinātu optisko attēlu
- efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību
- polārais trīsstūris trīsstūris ar lielo riņķu malām, tā virsotnes ir zenīts, pols un spīdekļa vieta; aprēķina ar sfēriskās trigonometrijas paņēmieniem
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu)
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
- uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
- Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
- jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs
- lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem)
- augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem)
- jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet
- peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
- bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm)
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas
- arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
spīde citās vārdnīcās:
LLVV