Paplašinātā meklēšana
Meklējam secināt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (41):
- pierādīt Apliecināt; ļaut secināt.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1865}.
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}.
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- izburt Izzināt, izsecināt.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
- liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc.
- nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
- izsecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izsecināt.
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- saspriesties Savstarpēji apspriežoties, secināt, nolemt (ko).
- secēt secināt
- pārliecināties secināt (ko)
- vilkt konsekvences secināt, loģiski pamatot
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- lēst spriest, secināt
- nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
- izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
- liecinājums Tas, kas ļauj ko secināt.
- atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
secināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV