Paplašinātā meklēšana
Meklējam sakars.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (190):
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
- nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
- korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
- termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu.
- termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
- iesvilties Iekarst, sakarst.
- pietvaicēt Iekarst, sakarst.
- kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
- radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
- katodstaru lampa (arī caurule) ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
- sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
- romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
- sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
- iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt.
- termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār).
- termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām.
- kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā.
- olfaktorisks Kam sakars ar ožu.
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
- kaisēt Karsēt, sakarsēt.
- kveldens Karsts, sakarsis.
- dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
- kopniecība Kopā turēšanās, sakars.
- anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
- sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni).
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
- nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
- aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
- apkarsēt Mazliet sakarsēt.
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- apkarst Mazliet sakarst.
- bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas.
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
- pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā.
- berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu.
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
- iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
- ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
- patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
- cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
- pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
- kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
- nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
- kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
- šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
- pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
- pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sakarsējams Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
- izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
- pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
- formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
- augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
- loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
- cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
- kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk.
- uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi.
- sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
- sakara sakars.
- saverdēt sakarsēt.
- tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot.
- sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu).
- apkaitēt Sasildīt, sakarsēt (apkārt).
- atkarsēt Sasildīt, sakarsēt.
- atkarsināt Sasildīt, sakarsēt.
- sasauļot saulē uzsildīt (sakarsēt).
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars.
- attiecība savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
- predikatīvais sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
- metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
- sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
- sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
- nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
- sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
- iztveicēt Stipri sakarsēt.
- nokveldēt Stipri sakarsēt.
- svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
- izkarsties Stipri sakarsēties.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu.
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
- pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
- saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
- alopātisks Tāds, kam sakars ar alopātiju.
- kre- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
- kreat- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
- antoloģisks Tāds, kas attiecas uz antoloģiju, kam sakars ar to.
- antropo- Tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija).
- vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
- bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
- ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos.
- patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
- rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
- kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
- garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
- ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
- sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars.
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
- vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars.
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
- vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
- deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
- pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus.
- hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta.
- ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
- ņirbt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
- gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
- heterotallisms Visas parādības, kurām ir sakars ar sēņu dzimumšķirtību.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
- žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
sakars citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV