Paplašinātā meklēšana
Meklējam recēt.
Atrasts vārdos (53):
- recēt:1
- krecēt:3
- krecēt:1
- krecēt:2
- precēt:1
- aprecēt:1
- ierecēt:1
- norecēt:1
- pārecēt:1
- sarecēt:1
- uzrecēt:1
- aizrecēt:1
- apkrecēt:1
- apprecēt:1
- atkrecēt:1
- atprecēt:1
- ieprecēt:1
- izkrecēt:1
- izprecēt:1
- nokrecēt:2
- nokrecēt:1
- noprecēt:1
- paprecēt:1
- pārrecēt:1
- pierecēt:1
- sakrecēt:2
- sakrecēt:1
- saprecēt:1
- uzkrecēt:1
- aizprecēt:1
- pārprecēt:1
- piekrecēt:1
- pieprecēt:1
- krecēties:2
- krecēties:1
- neprecēts:1
- precētājs:1
- precēties:1
- pārecēties:1
- pusprecēts:1
- apprecēties:1
- atprecēties:1
- iekrecēties:1
- ieprecēties:1
- izkrecēties:1
- izprecēties:1
- neprecētība:1
- nokrecēties:1
- noprecēties:1
- saprecēties:1
- aizprecēties:1
- apsaprecēties:1
- sasaprecēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (258):
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
- trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
- dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu.
- apjemt Apprecēt (sievu).
- apkankarāt Apprecēt pirmo kas gadās.
- pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
- apņemt sievu apprecēt sievu.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt.
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- apņemt Apprecēt.
- nocelt Apprecēt.
- noprecēt Apprecēt.
- pajemt Apprecēt.
- sajemt Apprecēt.
- saprecēt Apprecēt.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- sapāroties Apprecēties (ar kādu).
- apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
- apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- apsvainoties Apprecēties, saradoties.
- iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
- iedoties laulībā apprecēties.
- doties laulībā apprecēties.
- sakāzoties apprecēties.
- apkāzāties Apprecēties.
- apsaprecēties Apprecēties.
- apsaženīties Apprecēties.
- apvīroties Apprecēties.
- noprecēties Apprecēties.
- sakankaļāties Apprecēties.
- sasievoties Apprecēties.
- aprikt Aprecēt.
- sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
- apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
- inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to).
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
- preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
- biezt Biezēt, sarecēt.
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- sadzīvāt Būt neprecētai grūtniecības stāvoklī.
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- meitoties Dzīvot meitās, neprecētai.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- kankaļāties Gatavoties precēties.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes.
- nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni.
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
- atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
- atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
- sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai.
- taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties.
- kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
- monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
- pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
- prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
- deskits Laulības šķiršana bez tiesībām no jauna precēties.
- Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
- izkupināt Likt sarecēt, sakupt.
- uzkupināt Likt sarecēt, sakupt.
- recināt Likt sarecēt.
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
- lūgt sievietes roku lūgt (vecākiem) atļauju precēt meitu; bildināt.
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga.
- nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
- palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
- palikt vecmeitās neapprecēties.
- palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) neapprecēties.
- pakupt Nedaudz sarecēt (par pienu).
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
- liegt Neļaut precēt.
- meitkārta Neprecējušās meitas, jaunietes (pretstatā precētām).
- samba neprecēta pāra kopdzīve Zviedrijā.
- procesjanka Neprecēta reliģiskas procesijas dalībniece.
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās.
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
- uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
- iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
- paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
- neprecēts Nolieguma divdabis --> precēt.
- neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
- iekupināt Nolikt recēt.
- palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- apsakārstities Pāragri apprecēties.
- sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
- pārpederēt Pārecēt ar atsperu ecēšām.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- hiperinoze Pastiprināta asins recētspēja.
- recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
- palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
- piekrecēt Piepildoties sarecēt.
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
- ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- vest Precēt (sievu).
- svātīt precēt.
- jemt Precēt.
- ņemt Precēt.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
- mātīši Precētas sievietes, mātes.
- sievgājums Precētas sievietes.
- vīrgājums Precēti vīrieši.
- ņemt vīru precēties (par sievieti).
- vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti).
- vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti).
- iet tautās precēties (sievietei).
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- apkāzoties Precēties, apprecēties.
- vīroties Precēties, iziet pie vīra.
- marot Precēties.
- sievoties Precēties.
- ženīties Precēties.
- pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- pāraiņi Precēts pāris.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs.
- sievinieks Precēts vīrietis.
- vīrenieks Precēts vīrietis.
- sievnieks Precēts vīrs.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
- puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši.
- bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- rīkt recēt.
- rēdzināt Rēdzināt gaļu - ļaut gaļai sarecēt.
- epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
- želēt Sabiezējot kļūt par želeju; recēt.
- kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
- nokrecēt Sabiezēt, sarecēt.
- retēt Sacietēt, repēt, recēt.
- glecēt Saiet pikā, sakristies, sarecēt.
- brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos.
- podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība.
- dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
- sasaprecēties Saprecēties.
- sasaženīties Saprecēties.
- saželēt Sarecēt želejveidā.
- nokrecelēties Sarecēt, sabiezēt.
- sadzist Sarecēt, sabiezēt.
- saretēt Sarecēt, sabiezēt.
- iet gaiļos sarecēt.
- krepēt Sarecēt.
- kretēt Sarecēt.
- nokrecēties Sarecēt.
- sagalēt Sarecēt.
- sakrecēt Sarecēt.
- sakretēt Sarecēt.
- sarikt Sarecēt.
- sašķēmēties Sarecēt.
- sašķērmēties Sarecēt.
- sasteidzēt Sarecēt.
- koagulējamība Sarecināmība, sliecība vai spēja sarecēt vai veidot recekļus.
- koagulējams Sarecināms, spējīgs sarecēt.
- vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
- mītā apprecēties savstarpēji apprecēties vienas ģimenes brālim un māsai ar citas ģimenes māsu un brāli.
- svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
- nācēja sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu
- gājēja Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
- sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt.
- saiet gabalā tiekot sildītam sarecēt (par ieskābušu pienu).
- saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- saieties Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- veče Veca, precēta sieviete.
- deds Vecāks, parasti precēts, vīrs.
- večis Vecs, precēts vīrs.
- kupināties Veidoties (par biezpienu sildīšanas procesā); recēt.
- novads Vieta, uz kuru aizveda izprecēto meitu.
- tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets.
- talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
- precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
recēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV