Paplašinātā meklēšana
Meklējam pretstats.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (209):
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- iekšpasaule Ārpasaules pretstats.
- laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša.
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
- braukšus Braucot; pretstats: kājām.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- heteroģens Citas sugas, homogēna pretstats.
- culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam.
- ārcūka Cūka, kas tek apkārt ārā: pretstats baroklim; ārtecis.
- dzīvs zieds dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- treife Ebreju apzīmējums visam, ko bauslība aizliedz (pretstats - košers).
- čan Ezoterismā pretstats mākslīgajam, pretstats nenormālajam.
- dveša Ezoterismā riebums, nepatika, pretstats patikai.
- emerdžentā evolūcija filozofijas mācība, kas aplūko attīstību kā lēcienveida procesu; materiālistiskās dialektikas pretstats.
- plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam).
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- viduspuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse.
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.
- darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs.
- Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
- Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu.
- Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
- iekšā Kādā telpā; pretstats: ārā.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
- somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei.
- izgrauš Lieto, ja nesaņem pateicību par ko; pretstats: paldies.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- nomokratija Likumu valdība, iekārta, kur valsts vara rīkojas saskaņā ar likumiem, kā pretstats autokratijai.
- Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- antipātisks Ļoti nepatīkams, pretīgs; pretstats: simpātisks.
- tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
- mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
- nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- knopši Noliekts uz priekšu (pretstats "atkaru").
- tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1).
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
- bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā; pretstats: ar.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas.
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms.
- fonoloģiskā opozīcija pēc binārajām akustiskajām un auditīvajām pazīmēm noteikts pretstats fonoloģijā.
- lari Pēc seno romiešu ticējumiem - dievi, mājas pavarda sargātāji (pretstats - larvi).
- parateze Pielikums, piedeva, salīdzinājums, pretstats.
- baltie Politisks novirziens; pretstats: sarkanie.
- polaritāte pretstats, krasa atšķirība; divu punktu īpašību pretējība.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- padārgs Samērā dārgs; pretstats: palēts.
- padziļš Samērā dziļš; pretstats: pasekls.
- pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1).
- palēts Samērā lēts; pretstats: padārgs.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- paplāns Samērā plāns; pretstats: pabiezs.
- pavecs Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pajauns (1).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts.
- pakarsts Samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts.
- paresns Samērā, arī mazliet resns: pretstats: patievs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu); pretstats: pabiezs.
- patievs Samērā, arī mazliet tievs; pretstats: paresns.
- Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: ārskats.
- apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai).
- statārs Statārā lasīšana - mācāmā valodā rakstīta teksta lasīšana ar sīku analīzi; pretstats - kursora lasīšana.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikrostruktūra.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru.
- mūspasaule Šaipus, laicīgā pasaule, pretstats viņpasaulei.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts.
- pašvelts Tāds (audums), kas velts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- pills Tāds (priekšmets, parasti trauks), kas (līdz malām) ir piepildīts (ar ko); pretstats: tukšs.
- pašpīts Tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- karsts Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra; pretstats: auksts.
- augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: zems.
- zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: augsts.
- auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra; pretstats: silts, karsts.
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1).
- biezs Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: plāns.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: dziļš.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: pazems.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: paīss (1).
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: paplāns.
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: paaugsts.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram; pretstats: pagarš (1).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels garums; pretstats: garš.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs.
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai; pretstats: šaurs.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: līks.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- intelligibils Tāds, kas aptverams un atzīstams tikai ar intelektu, bez pieredzes; sensibla pretstats.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs.
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- kaudāls Tāds, kas atrodas tuvāk astei (par ķermeņa daļu); pretstats: kraniāls.
- kraniāls Tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu); pretstats: kaudāls.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikroskopisks.
- mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- stacionārs tāds, kas ir saistīts ar stacionāru^1^ (1), tāds, ko veic stacionārā^1^ (1); pretstats: ambulatorisks.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem; pretstats: militārs.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels.
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām); pretstats: atklāts.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- simpatolītisks Tāds, kas pazemina simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti; pretstats simpatomimētiskam.
- ambulators Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; ambulatorisks; pretstats: stacionārs.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; ambulators; pretstats: stacionārs.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita; pretstats: virsējais.
- pašvārīts Tāds, kas vārīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- biezs Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: šķidrs.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: pašķidrs.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē); pretstats: relatīvs.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.
- aerobs Tāds, kura attīstībai, augšanai nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs.
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils.
- kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks.
- lēts Tāds, par ko maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai); pretstats: priekšplāns.
- dzīvs Tas, kas dzīvo (1); pretstats: mirušais.
- antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā); pretstats (2).
- arējs Tas, kas pašlaik ar; pretstats: arājs, kam aršana pastāvīgs darbs.
- postscēnijs Telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam.
- Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram.
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai.
- antivaronis Varoņa pretstats, prozā un dzejā.
- higieoģenēze Veselības atjaunošanas process kā pretstats patoģenēzei.
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu); pretstats: iekšpuse.
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- centrbēdze Virzība prom no centra; pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze.
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- pretējība Vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pretstats (2).
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1.
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
- posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte).
- devas Zoroastrisma mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas bija pretstats labajiem gariem ahurām.
pretstats citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV