Paplašinātā meklēšana
Meklējam prasme.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (158):
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- mākt Apgūt (kādu arodu, kādas prasmes, iemaņas).
- kā pa arumiem ar grūtībām, bez īstas prasmes.
- kā pa celmiem ar grūtībām, bez īstenas prasmes.
- akots Atjautība, veiklība, prasme.
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
- strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- nindža cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindzja.
- nindzja Cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindža.
- speciālists Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam.
- savoir-vivre Dzīves prasme, dzīves māksla.
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
- pavārība Ēstgatvošanas prasme, māksla.
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- iestomīt Iemācīt lasīšanas pamatprasmes.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
- ieprātums Izveicība, izmanība, prasme; ieprātība.
- ieprātība Izveicība, izmanība, prasme.
- jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana.
- damaņa Izveicīgums, prasme.
- apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apgūšana Kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- zaudēšana kādas prasmes, spējas aizmiršana, nesaglabāšana
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- māklis Ķēriens, prasme, spēja.
- tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (4).
- ķēriens Labas spējas, laba prasme.
- rakstītpratība Lasīšanas un rakstīšanas, t. i. rakstu prasme; prasme lasīt un pareizi rakstīt.
- analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
- lasītmāka Lasītprasme; māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- lasītprašana Lasītprasme.
- rakstpratība Lasītprasme.
- aleksija Lasītprasmes zudums, ko rada bojājumi smadzenēs.
- māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apgūšanai; pirmmācības grāmata.
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- škunste Māka, prasme.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- nedaprašana Neprasme.
- dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- haktīvists persona, kas izmanto interneta urķa prasmes savu politisko vai ideoloģisko mērķu sasniegšanai.
- baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri.
- melnās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto nelegāliem vai ētiski nepieņemamiem mērķiem, piemēram, lai atrastu drošības robus un tādā veidā programmatūru izmantotu noziedzīgām darbībām.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu.
- nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
- lingvistiskā kompetence plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem.
- māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme.
- savoir vivre prasme dzīvot, dzīves gudrība.
- līdzsvarotā divvalodība prasme lietot divas valodas vienlīdz labā līmenī neatkarīgi no konsituācijas.
- burāšanas tehnika prasme maksimāli izmantot buras un palīgierīces attiecīgajās situācijās.
- mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
- talants prasme, spēja (ko veikt, darīt).
- refleksīvā prakse prasmes un spējas apzināti reflektēt par savu praksi, sasaistot to ar teoriju.
- reflektīvā prakse prasmes un spējas apzināti reflektēt par savu praksi, sasaistot to ar teoriju.
- funkcionālās prasmes prasmes, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai patstāvīgi veiktu noteiktas ikdienas dzīves darbības.
- sociālā pedagoga profesija profesija, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana indivīdam, grupai un sabiedrībai, lai pilnveidotu prasmes veidot komunikatīvās attiecības un veicinātu sociālo kompetenci.
- sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju.
- pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes.
- izteika Runas prasme.
- runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
- kā cūka no svētdienas saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
- kā cūka no saules saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaitā tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
- sacensība Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- komunicēšanās sazināšanās; prasme nodibināt kontaktus.
- kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme; skaidra un skaista rakstīšana.
- sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus.
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs.
- sociālo prasmju atjaunošana sociālās rehabilitācijas procesa elements; šī procesa laikā tiek atjaunotas indivīda vai grupas sākotnējās sociālās funkcionēšanas spējas un dzīves prasmes vai arī tās tiek uzlabotas.
- digitālā kompetence spēja lietpratīgi un apzināti izmantot digitālās tehnoloģijas, medijus un to saturu; medijpratība un digitālās prasmes.
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, pārvarot kādas grūtības.
- semilingvisms Stāvoklis, kad divvalodīga indivīda abu valodu prasme ir nepilnīga; pusvalodība.
- pusvalodība Stāvoklis, kad divvalodīga indivīda abu valodu prasme ir nepilnīga.
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- bagātinošā divvalodība stāvoklis, kad otrās valodas prasme papildina pirmās valodas prasmi, nevis to nomāc.
- asimetriskā divvalodība stāvoklis, kad vienas valodas prasme bilingvam ir zemākā līmenī nekā otra.
- izcils Tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs.
- prosts Tāds (darbs, process), kura veikšanai nav vajadzīga sevišķa prasme; nesarežģīts, vienkāršs; nekvalificēts.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- nopietns Tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.); tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību).
- škunstīgs Tāds, kā veikšanai vajadzīga prasme, iemaņas, zināšanas; sarežģīts.
- stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- prasmīgs Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
- nopietns Tāds, kam ir labas zināšanas, prasme, tāds, kas ar atbildību veic savu darbu.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes (kāda darba, darbības veikšanai).
- neveikls Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības; nemākulīgs.
- skolots Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
- nevarīgs Tāds, kas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ nespēj ko veikt.
- neprasmīgs Tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- neprasmīgs Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes; nemākulīgs.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3).
- meistarīgs Tāds, kurā izpaužas izcila prasme, zināšanas, arī talants.
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums; tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
- talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (parasti par darbu, darbību).
- virtuozs Tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums, arī tāds, kam nepieciešams šāds izpildījums; tāds, kurā izpaužas izcila profesionāla meistarība, izcila prasme.
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- sprasts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga sevišķa prasme; vienkāršs, nekvalificēts (par darbu, procesu).
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants, tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts (par darbu, darbību).
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte; augstvērtīgs.
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
- menedžments Vadībzinība; prasme, māka vadīt uzņēmumu, kas ietver plānošanu, organizēšanu, personāla veidošanu, stimulēšanu un kontroli.
- nags Veiklība, prasme.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- izglītība zināšanas un prasmes, kas iegūtas, sistemātiski mācoties (parasti mācību iestādē).
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti).
- māklis Zināšanas, paņēmiens, triks, prasme.
- pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā); eksāmens.
- eksāmens Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā).
- astrognozija Zvaigžņu debess pazīšana, prasme pazīt pie debesīm zvaigznājus un atsevišķas zvaigznes.
prasme citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV