Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam piete.

Atrasts vārdos (43):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5610):

Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km.
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
Viče Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīčupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km.
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Beja Alūksne, Pededzes pieteka.
Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km.
Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km.
Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km.
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
Ārupīte Āriņa, Sūlas pieteka.
Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km.
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka.
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka.
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka.
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ataše Ataša, Neretas pieteka.
Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km.
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
zizināt Atkārtoti skubināt, pieteikt.
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka.
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^.
izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
Mazupe Atupe, Durbes pieteka.
Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka.
Īle Auce, Svētes pieteka.
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km.
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
Andile Audīle, Pededzes pieteka.
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
Austra Austrona, Aronas pieteka.
Austronīca Austrona, Aronas pieteka.
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka.
Kažaune Balda, Maltas pieteka.
Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka.
Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka.
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m.
Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā.
Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km.
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km.
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka.
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka.
Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka.
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā.
Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka.
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Svētes pieteka.
Mālupe Bērzene, Ventas pieteka.
Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka.
Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka.
Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka.
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka.
Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka.
Birstala Birztala, Vārtājas pieteka.
Birstele Birztala, Vārtājas pieteka.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka.
Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka.
Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka.
Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km.
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka.
Lielborne Borne, Daugavas pieteka.
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
Līdace Briede, Burtnieka pieteka.
Briedene Briede, Iecavas pieteka.
Briediena Briede, Iecavas pieteka.
Briedupīte Briede, Iecavas pieteka.
Briednieku strauts Briede, Pededzes pieteka.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka.
Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka.
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km.
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
Pikāte Budze, Briedes pieteka.
Pinte Budze, Briedes pieteka.
Pintesupe Budze, Briedes pieteka.
Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka.
Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka.
Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka.
Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka.
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km.
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē.
Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā.
Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē.
Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā.
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km.
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
Gilmija Cilmija, Kujas pieteka.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka.
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka.
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka.
Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
Černija Čornaja, Maltas pieteka.
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka.
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka.
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
pietece Darbība, process --> pietecēt (1).
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka.
Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka.
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km.
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km.
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4km.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km.
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km.
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka.
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
Denica Deņica, Sarjankas pieteka.
Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka.
Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka.
Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā.
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka.
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
Dūklis Diukle, Dubnas pieteka.
Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka.
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka.
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā.
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka.
Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka.
Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka.
Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka.
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka.
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
Lambupīte Dranda, Abula pieteka.
Lembupīte Dranda, Abula pieteka.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Pačurga Drona, Briedes pieteka.
Pučurga Drona, Briedes pieteka.
Sautupīte Drona, Briedes pieteka.
Štucele Drona, Briedes pieteka.
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā.
Druva Druve, Ezeres pieteka.
Krūmupe Druve, Ezeres pieteka.
Melnupe Druve, Ezeres pieteka.
Krūmešu upe Druve, Ezeres pieteka.
Dubene Dubeņa, Durbes pieteka.
Dubeņu upe Dubeņa, Durbes pieteka.
Zīlīte Dubeņa, Durbes pieteka.
Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona.
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km.
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km.
Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km.
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km.
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km.
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka.
Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka.
Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka.
Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka.
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km.
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km.
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka.
Kalla Dūre, Burtnieku ezera pieteka.
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē.
Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka.
Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
Dzedzekste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka.
Džedzūkste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka.
Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km.
Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka.
Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka.
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka.
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā.
Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka.
Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā.
Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka.
Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka.
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km.
Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka.
Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka.
Dzilaune Dziļaune, Ičas pieteka.
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
Girla Dzirla, Sitas pieteka.
Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka.
Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka.
Gaiķu upe Dzīvene, Imulas pieteka.
Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka.
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km.
Eda Ēda, Ventas pieteka.
Ede Ēda, Ventas pieteka.
Ēde Ēda, Ventas pieteka.
Edus upe Ēda, Ventas pieteka.
Ēdus upe Ēda, Ventas pieteka.
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km.
Dzelznīca Eglona, Daugavas pieteka.
Eglaine Eglona, Daugavas pieteka.
Egļone Eglona, Daugavas pieteka.
Eglūne Eglona, Daugavas pieteka.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Eglupe Egļupe, Aišas pieteka.
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka.
Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka.
Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km.
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā.
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi.
Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē.
Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km.
Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka.
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
Ezera Ezere, Vadakstes pieteka.
Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka.
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga.
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
Ulungurs Ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes.
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Feijmanka Feimanka, Dubnas pieteka.
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka.
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka.
Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa.
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka.
Garoza Garoze, Lielupes pieteka.
Garozis Garoze, Lielupes pieteka.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
Garādene Garūdene, Ventas pieteka.
Kandeļupe Garūdene, Ventas pieteka.
Ropju upe Garūdene, Ventas pieteka.
Garūdens upe Garūdene, Ventas pieteka.
Ropjupe Garūdene, Ventas pieteka.
Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km.
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m.
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km.
Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km.
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā.
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera.
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē.
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Maļutka Gļinovka, Daugavas pieteka.
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā.
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km.
Gavaine Govainis, Auces pieteka.
Govaine Govainis, Auces pieteka.
Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka.
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
Grabste Grāpste, Tebras pieteka.
Grābste Grāpste, Tebras pieteka.
Ilmade Grāpste, Tebras pieteka.
Gardene Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka.
Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā.
Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā.
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka.
Grūšļovas strauts Griušļova, Supenkas pieteka
Grivka Grīva, Istras pieteka.
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
Jaunkariņa Grozila, Ventas pieteka.
Junkariņa Grozila, Ventas pieteka.
Grūbe Grūba, Kumadas pieteka.
Meldrupīte Grūba, Kumadas pieteka.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
Gruzdauka Gruzdovka, Liepnas pieteka.
Gruzdavka Gruzdovka, Liepnas pieteka.
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
Gubaina Gubaika, Jāšas pieteka.
Kazupe Gubaika, Jāšas pieteka.
Križovas strauts Gubaika, Jāšas pieteka.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka.
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
Gavronka Gurva, Kiras pieteka.
Gorova Gurva, Kiras pieteka.
Gurava Gurva, Kiras pieteka.
Gvarika Gvariko, Apures pieteka Venecuēlā.
Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
Džīla Hīla - Kolorādo kreisā krasta pieteka.
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka.
Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km.
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km.
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Mente Iecavas kreisā krasta pieteka.
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem).
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka.
Jūga Iesala, Braslas pieteka.
Jūgupe Iesala, Braslas pieteka.
Skausta Iesala, Braslas pieteka.
Skaustupe Iesala, Braslas pieteka.
Skrausta Iesala, Braslas pieteka.
Skraustupe Iesala, Braslas pieteka.
Susāne Iesala, Braslas pieteka.
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties.
Javane Ievedne, Pededzes pieteka.
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
uzstādījums ievirze; aktuālas problēmas pieteikums; diskusijas aizsākums.
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā.
Ieža Iežupe, Gaujas pieteka.
Iža Iežupe, Gaujas pieteka.
Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka.
Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka.
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Dzirnupe Igate, Aģes pieteka.
Igrīva Igrīve, Pededzes pieteka.
Igrive Igrīve, Pededzes pieteka.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Īģe Iģe, Salacas pieteka.
Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km.
Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km.
Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā.
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
Ikstruma Īkstrums, Iecavas pieteka.
Ikstrume Īkstrums, Iecavas pieteka.
Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka.
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
Eglaine Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 10 km.
Kazupe Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km.
Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka.
Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
Lēnupe Imala, Ventas pieteka.
Imulas strauts Imala, Ventas pieteka.
Vētrasleja Imala, Ventas pieteka.
Imaļupe Imula, Abavas pieteka.
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m.
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka.
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
Indra Indrica, Daugavas pieteka.
Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā.
pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka.
Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā.
Islica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka.
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km.
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
Isliene Isliena, Aiviekstes pieteka.
Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Istrenka Istra, Zilupes pieteka.
Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera.
Torževinka Istras ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā.
Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā.
Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
Izvaisis Ivaisis, Ošas pieteka.
Avanda Īvande, Abavas pieteka.
Mācītājupīte Īvande, Abavas pieteka.
Valdatupīte Īvande, Abavas pieteka.
Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka.
piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu; pieteikt (2).
Iša Ižupīte, Libes pieteka.
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka.
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km.
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā.
Jaša Jāša, Dubnas pieteka.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca.
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera.
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka.
Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka.
Jēčupe Ječupe, Bārtas pieteka.
Krista Ječupe, Bārtas pieteka.
Kriste Ječupe, Bārtas pieteka.
Kristupe Ječupe, Bārtas pieteka.
Upita Ječupe, Bārtas pieteka.
Upīte Ječupe, Bārtas pieteka.
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka.
Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka.
Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka.
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā.
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka.
Runga Jogla, Salacas pieteka.
Ruzga Jogla, Salacas pieteka.
Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka.
Cāle Jole, Aronas pieteka.
Iole Jole, Aronas pieteka.
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
Ivone Joņupe, Daugavas pieteka.
Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka.
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
Ioša Joša, Aiviekstes pieteka.
Jaša Joša, Aiviekstes pieteka.
Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka.
Juča Jūga, Viesītes pieteka.
Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka.
Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka.
Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m.
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka.
upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci.
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
Kaļva Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka.
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka.
Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka.
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka.
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
Jāņupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka.
Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka.
Uda Kalupe, Dubnas pieteka.
Ūda Kalupe, Dubnas pieteka.
Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka.
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km.
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka.
Kamagula Kamārce, Ventas pieteka.
Kamarce Kamārce, Ventas pieteka.
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka.
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe.
Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera.
Kaņupe Kāņupe, Usmas ezera pieteka.
Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kāna Kāņupe, Vilces pieteka.
Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km.
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka.
Karakste Karikste, Daugavas pieteka.
Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka.
Kārikste Karikste, Daugavas pieteka.
Kārklupis Kārklupe, Bārtas pieteka.
Kārklupīte Kārklupe, Iežupes pieteka.
Urgale Kārklupe, Iežupes pieteka.
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka.
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka.
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka.
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka.
Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka.
Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka.
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka.
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka.
tomahauku izrakt karu pieteikt.
Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka.
Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka.
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Sudmalupe Kauliņa, Užavas pieteka.
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka.
Kausa Kausupe, Daugavas pieteka.
Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka.
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km.
Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km.
Meirupīte Kiras kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, garums - 11 km.
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka.
Kivdolova Kivdolica, Pildas pieteka.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka.
Plampupe Klampupe, Raunas pieteka.
sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
Grāverupe Klūga, Ventas pieteka.
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka.
Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Kerbe Korģe, Salacas pieteka.
Korba Korģe, Salacas pieteka.
Korga Korģe, Salacas pieteka.
Korģene Korģe, Salacas pieteka.
Korģupīte Korģe, Salacas pieteka.
Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka.
Grumuži Kozupe, Maltas pieteka.
Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kazupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kosupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kozubka Kozupe, Maltas pieteka.
Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka.
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka.
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
kr. Kreisais (kr. krasts, kr. pieteka).
Krēslīte Krēsle, Aiviekstes pieteka.
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka.
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka.
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka.
Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km.
Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā.
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
Kraujvalks Krojvalks, Rindas pieteka.
Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
Aizupe Krustalīce, Pededzes pieteka.
Kristalīce Krustalīce, Pededzes pieteka.
Krustalica Krustalīce, Pededzes pieteka.
Krustalpe Krustalīce, Pededzes pieteka.
Krustalīču upe Krustalīce, Pededzes pieteka.
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km.
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas.
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu.
Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka.
Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka.
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kūja Kuja, Aiviekstes pieteka.
Kujupe Kuja, Aiviekstes pieteka.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km.
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km.
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Padēle Kujas labā krasta pieteka.
Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka.
Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m.
Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km.
Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
Ežupe Kumada, Amatas pieteka.
Kumāda Kumada, Amatas pieteka.
Kumata Kumada, Amatas pieteka.
Kumoda Kumada, Amatas pieteka.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem.
Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
Kumbele Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumbula Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumbuls Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumbuļupe Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka.
Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi.
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
Kaiba Ķeiba, Ičas pieteka.
Kaibe Ķeiba, Ičas pieteka.
Keiba Ķeiba, Ičas pieteka.
Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km.
Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km.
Zites strauts Ķekaviās kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķekava Ķekaviņa, Daugavas pieteka.
Melnais strauts Ķekaviņas kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka.
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka.
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka.
Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Ķīkas strauts Ķīku strauts, Mēmeles pieteka.
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā.
Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Ķira Ķire, Rūjas pieteka.
Kirela Ķirele, Salacas pieteka.
Kirele Ķirele, Salacas pieteka.
Kirera Ķirele, Salacas pieteka.
Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka.
Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka.
Tiše Ķīse, Vārmes pieteka.
Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema.
Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
Kive Ķīve, Vilces pieteka.
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Edernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka).
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka.
Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka.
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka.
Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka.
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka.
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
Laņģe Langa, Ķīšezera pieteka.
Laņķa Langa, Ķīšezera pieteka.
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km.
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe.
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka.
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Laucese Lauce, Daugavas pieteka.
Laucesīte Lauce, Daugavas pieteka.
Ellīte Lauces kreisā krasta pieteka Daudzeses pagastā.
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km.
Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.
Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese.
Laucasa Laucesa, Daugavas pieteka.
Lauce Laucesa, Daugavas pieteka.
Laukasa Laucesa, Daugavas pieteka.
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera.
Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka.
Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka.
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā.
Ladupe Ledupe, Iežupes pieteka.
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Sapra Leičupe, Maltas pieteka.
Sopra Leičupe, Maltas pieteka.
Līdacīte Leidaceite, Rītupes pieteka.
Līdaces strauts Leidaceite, Rītupes pieteka.
Zurzu upe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka.
Zurzupe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka.
Kalaša strauts Leidiukšņa, Pildas ezera pieteka.
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka.
Lejasupe Lējējupe, Ventas pieteka.
Viesalupe Lējējupe, Ventas pieteka.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Vīgriežlejgrāvis Leķupe, Pilsupes pieteka.
Vīnkalnvalks Leķupe, Pilsupes pieteka.
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Kazene Lenčupe, Gaujas pieteka.
Lenču upe Lenčupe, Gaujas pieteka.
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera.
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka.
Leitiža Lētīža, Ventas pieteka.
Leitīža Lētīža, Ventas pieteka.
Letiža Lētīža, Ventas pieteka.
Lētiža Lētīža, Ventas pieteka.
Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele.
Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km.
Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
Liba Lībe, Kujas pieteka.
Libe Lībe, Kujas pieteka.
Libija Lībe, Kujas pieteka.
Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte.
Līce Līčupe, Bērzes pieteka.
Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka.
Līce Līčupe, Ogres pieteka.
Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka.
Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā.
Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka.
pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga.
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km.
Krieviņgrāvis Liedes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m.
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
Liepare Liepars, Svitenes pieteka.
Liepāre Liepars, Svitenes pieteka.
Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka.
Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km.
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Ligate Līgatne, Gaujas pieteka.
Līgate Līgatne, Gaujas pieteka.
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera.
Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā.
Jāņupe Līgupe, Abavas pieteka.
Līgupis Līgupe, Abavas pieteka.
Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka.
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka.
Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka.
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe.
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km.
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka.
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
Paldaža Limbažu Lielezera pieteka Limbažu pagastā.
Leinupe Linupe, Gaujas pieteka.
Leinurga Linupe, Gaujas pieteka.
Linupīte Linupe, Gaujas pieteka.
Linurga Linupe, Gaujas pieteka.
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā.
Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km.
Lisena Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisene Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisina Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisinis Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisna Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
Livžanka Liužanka, Rēzeknes pieteka.
Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā.
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka.
Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka.
Liuzene Livžanka, Rēzeknes pieteka.
Livšonka Livžanka, Rēzeknes pieteka.
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka.
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā.
Klinšupīte Loja, Gaujas pieteka.
Loģe Loja, Gaujas pieteka.
Lose Loja, Gaujas pieteka.
Lokamane Lokmene, Lobes ezera pieteka.
Lokmane Lokmene, Lobes ezera pieteka.
Lokmenīte Lokmene, Lobes ezera pieteka.
Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Lokstiņa Lokstene, Daugavas pieteka.
Lone Lonaste, Stendes pieteka.
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
Loša Losis, Ventas pieteka.
Lose Losis, Ventas pieteka.
Luša Losis, Ventas pieteka.
Luše Losis, Ventas pieteka.
Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km.
Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Lodumka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ludonka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ļudonka Ludumka, Kokavas pieteka.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā.
Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe.
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
Lūkne Lukne, Sventājas pieteka.
Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka.
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka.
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka.
Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka.
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka.
Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka.
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
Lazdukalna upe Mālkalne, Daugavas pieteka.
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka.
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka.
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km.
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km.
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m.
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km.
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km.
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Mindaugas strauts Mandauga, Liedes pieteka.
mantojuma prasība mantinieka griešanās tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas mantojuma tiesības.
Māra Mara, Rīvas pieteka.
Mariņa Mara, Rīvas pieteka.
Māriņa Mara, Rīvas pieteka.
Mārupīte Mara, Rīvas pieteka.
Margova Margava, Užavas pieteka.
Mergava Margava, Užavas pieteka.
Maručeva Maučuve, Īslīces pieteka.
Mauče Maučuve, Īslīces pieteka.
Maučeva Maučuve, Īslīces pieteka.
Maučupe Maučuve, Īslīces pieteka.
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse.
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts.
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā.
Dikļupe Mazbriede - Briedes pieteka.
Zunda Mazbriedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 10 km.
Moziča Maziča, Ičas pieteka.
Strūžāne Maziča, Ičas pieteka.
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka.
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Melnupe Mazupe, Ventas pieteka.
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka.
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
Medoles strauts Medole, Ventas pieteka.
Kļon Medupe, Dubnas pieteka.
Kļona Medupe, Dubnas pieteka.
Kutka Medupe, Dubnas pieteka.
Kutki Medupe, Dubnas pieteka.
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša.
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka.
Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka.
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
Melnupīte Mellupe, Abavas pieteka.
Melupe Mellupe, Abavas pieteka.
Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā.
Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka.
Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe.
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka.
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka.
Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka.
Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka.
Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka.
Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka.
Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā.
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka.
Engure Melnupe, Engures ezera pieteka.
Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka.
Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka.
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
Mālupe Melnupe, Salacas pieteka.
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka.
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka.
Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka.
Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā; Ķīkas strauts.
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene.
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km.
Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule.
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Mergava Mērgava, Riežupes pieteka.
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km.
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā.
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja.
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka.
Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka.
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka.
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
Milupe Mila, Aiviekstes pieteka.
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka.
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
Milzara Milzava, Valgales pieteka.
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka.
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km.
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos.
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā.
Molnīca Moļneica, Sarjankas pieteka.
Mosieka Moseika, Kūkovas pieteka.
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Mudža strauts Mudaža, Sudaliņas pieteka.
Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka.
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
Munde Munda, Ilūkstes pieteka.
Tatula Mūsas (Mūšas) labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km.
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts.
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis.
Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli.
Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km.
Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km.
Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km.
Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km.
Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km.
Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km.
Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka.
Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka.
Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
Karuža Nāruža, Ogres pieteka.
Noruža Nāruža, Ogres pieteka.
Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
Karvelis Nārvelis, Abula pieteka.
Naskānupe Naskāne, Pelavas pieteka.
Naskena Naskāne, Pelavas pieteka.
Naskene Naskāne, Pelavas pieteka.
Našupīte Naša, Cieceres pieteka.
Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
Naucupe Naudupe, Bārtas pieteka.
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka.
Nadiena Nediene, Amatas pieteka.
Nediena Nediene, Amatas pieteka.
Vedienīte Nediene, Amatas pieteka.
Zāģerupe Nediene, Amatas pieteka.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Mažupīte Neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km.
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka.
Nareta Nereta, Daugavas pieteka.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē.
Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
Neriņš Neriņa, Babītes ezera pieteka.
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā.
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka.
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā.
Labsne Nigra, Abula pieteka.
Labzna Nigra, Abula pieteka.
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa.
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā.
Nikuča Nikuce, Salacas pieteka.
Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka.
Norene Noriņa, Salacas pieteka.
Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norupe Noriņa, Salacas pieteka.
Norupe Norupīte, Ogres pieteka.
kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka.
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Maltavupe Ņega, Daugavas pieteka.
Melderupe Ņega, Daugavas pieteka.
Norumupe Ņega, Daugavas pieteka.
Norupīte Ņega, Daugavas pieteka.
Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km.
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km.
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā.
iesniegšana oficiāla dokumenta, pieteikuma, iesnieguma u. tml. nodošana
galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml).
piesacīt Oficiāli pieprasīt (ko); pieteikt (1).
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
Ogulaine Oglaine, Sesavas pieteka.
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km.
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe.
Varavīksne Ogres kreisā krasta pieteka Ērgļu pagastā.
Ilzīte Ogres kreisā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums - 12 km.
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km.
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
Kangarupīte Ogres kreisā krasta pieteka Ogres novada Meņģeles pagastā.
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km.
Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km.
Radžupīte Ogres kreisā krasta pieteka.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
Veģerupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, garums - 7 km.
Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele.
Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km.
Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km.
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka.
Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m.
Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā.
Liepiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētas teritorijā.
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
Kārtiņa Ogres labā krasta pieteka.
Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
Olainīte Olaine, Misas pieteka.
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Ola Oļa, Rūjas pieteka.
Ole Oļa, Rūjas pieteka.
Jungas grāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā, augštece Naukšēnu pagastā.
Kucengrāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā.
Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā.
Olupīte Oļupe, Rikandas pieteka.
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka.
Riekstupe Orehovka, Pārtovas pieteka.
Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē.
Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
Svente Osinovka, Daugavas pieteka.
Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Uša Oša, Dubnas pieteka.
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka.
Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe.
Ivaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts.
Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m.
Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža.
Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre.
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe.
Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km.
Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km.
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka.
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka.
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka.
Purvu upe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Otanka Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Otaņķupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Purvupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Tiltupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka.
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā.
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā.
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts.
Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā.
Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka.
Svente Pakrace, Daugavas pieteka.
Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pakse Paksīte, Cieceres pieteka.
Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka.
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
Ide Palmute, Rūjas pieteka.
Palmaka Palmute, Rūjas pieteka.
Palmuta Palmute, Rūjas pieteka.
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Tulčupīte Palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā.
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā.
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā.
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km.
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe.
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka.
Paskuļupe Paskule, Pērses pieteka.
Gaidupe Paskules kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
Šešķu upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka.
Šešku upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka.
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
Pauklīte Paukle, Ičas pieteka.
Paukše Paukle, Ičas pieteka.
Poukle Paukle, Ičas pieteka.
Poukule Paukle, Ičas pieteka.
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
Pazlauka Pazlauga, Puncuļovas pieteka.
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe.
Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive.
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts.
Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
Briede Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas.
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis.
Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km.
Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe.
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km.
Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve.
Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km.
Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
Palva Pelava, Pērses pieteka.
Pelasta Pelava, Pērses pieteka.
Pelve Pelava, Pērses pieteka.
Odze Pelavas kreisā krasta pieteka Aiviekstes un Klintaines pagastā, iztek no Odzes ezera, garums - 7 km.
Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene.
Pelnupīte Pelnupe, Bolupes pieteka.
Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā.
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Pērļupīte Pērļupe, Amatas pieteka.
Pērļupīte Pērļupe, Gaujas pieteka.
Pērtupe Pērļupe, Gaujas pieteka.
Greile Pērļupe, Svētupes pieteka.
Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka.
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka.
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Ternovka Pernovka, Zilupes pieteka.
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze.
Mazā Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km.
Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe.
Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka.
Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km.
Ežurga Pēterupes kreisā krasta pieteka Sējas novadā, garums - 9 km.
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka.
Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
pašuzdošana Pienākums pašam pieteikt ienākumus.
Sellīte Pienavas labā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā, garums - 5 km.
pieriesties Pierietēt (3); pietecēt (2).
Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
piezūzāties Piesūkties, pietempties, piedzerties.
starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī.
Pietēnu urga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Pietene Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Pietēnupīte Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Pietēnurga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Ķerza Pigele, Salacas pieteka.
Pigele Piģele, Salacas pieteka.
Pīkstere Pikstere, Daugavas pieteka.
Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera.
Pikstupe Pīkstupe, Pūres pieteka.
Piķupe Piķurga, Juglas ezera pieteka.
Pitjurga Piķurga, Juglas ezera pieteka.
Ulbroka Piķurga, Juglas ezera pieteka.
Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km.
Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā.
Šingarkas strauts Pildas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
Pilkomaja Pilkomajo, Paragvajas labā krasta pieteka.
Berde Pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos.
Ilebo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju.
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē.
Zmeinogorska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Iževska Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
Siaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Guandžou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (广州 Guǎngzhōu), upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona.
Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases.
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns.
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
Leķupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam.
Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā.
Pilupīte Pilupe, Gaujas pieteka.
Pīļupīte Pilupe, Gaujas pieteka.
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka.
Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka.
Paurupīte Pirkenes struts, Aronas pieteka.
Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka.
Pirkanītes strauts Pirķene, Aronas pieteka.
Pirkenes strauts Pirķene, Aronas pieteka.
Siļauskas strauts Pirķene, Aronas pieteka.
Pirkenīte Pirķene, Aronas pieteka.
Pisla Pīsla, Gaujas pieteka.
Mežvidu valks Pitragsupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā.
Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks.
Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
Planču valks Plančvalks, ūdenstece Rojas pieteka.
Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka.
Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
Avotupe Plānupe, Tumšupes pieteka.
Plātene Platene, Packules pieteka.
Plutene Plātene, Packules pieteka.
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā.
Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā.
Pēterupīte Platūne, Gaujas pieteka.
Platone Platūne, Gaujas pieteka.
Platonīte Platūne, Gaujas pieteka.
Plaužupīte Plaužu ezera pieteka Oges novadā.
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Plisūna Plisunka, Zilupes pieteka.
Plusona Plisunka, Zilupes pieteka.
Rezaka Ploskava, Blīgznas pieteka.
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Plepovka Pļepovka, Dvietes pieteka.
Padraudze Podraudze, Daugavas pieteka.
Aglonka Podupe, Zilupes pieteka.
Biržupe Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
Pudveize Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
Lakstīgalu grāvis Podvāzes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
Jaunborne Poguļanka, Daugavas pieteka.
Olšanka Poguļanka, Daugavas pieteka.
Saliena Poguļanka, Daugavas pieteka.
Saliene Poguļanka, Daugavas pieteka.
Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
Pakrata Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Pakrate Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Pakratiņa Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Pokratiņa Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci.
Palu grāvis Poļu grāvis, Aģes pieteka.
Panakse Ponakste, Ventas pieteka.
Panākse Ponakste, Ventas pieteka.
Panakste Ponakste, Ventas pieteka.
Robalts Ponakstes kreisā krasta pieteka Skrundas pagastā.
Posmale Pormale, Šķēdes pieteka.
Pasalnīca Poseļnīca, Liepnas pieteka.
Posolnica Poseļnīca, Liepnas pieteka.
Posoļņica Poseļnīca, Liepnas pieteka.
Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka.
Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka.
streika norise process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka.
protokols "Kerberos" protokols, kas autentificē lietotājus, kuri mēģina pieteikties darbam datoru tīklā un kas, izmantojot slepenu šifrēšanas atslēgu, šifrē datu apmaiņu starp šiem lietotājiem.
Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka.
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā.
saukums Publisks paziņojums, parasti baznīcā no kanceles par laulības pieteikumu.
Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pudana Pūdānupe, Dvietes pieteka.
Pudāne Pūdānupe, Dvietes pieteka.
Padupe Pūdupe, Zilupes pieteka.
Padupne Pūdupe, Zilupes pieteka.
Podupe Pūdupe, Zilupes pieteka.
Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka.
Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka.
Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka.
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka.
Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā.
Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka.
Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka.
Pūrupe Pūre, Abavas pieteka.
Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā.
Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe.
Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe.
Ķaka Purgaile, Sedas pieteka.
Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka.
Purica Pūrica, Līčupes pieteka.
Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā.
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču.
Puša Pušica, Rušona ezera pieteka.
Pušvča Pušica, Rušona pieteka.
Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km.
Lafnica Rābas kreisā krasta pieteka.
Pinka Rābas kreisā krasta pieteka.
Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka.
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka.
Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka.
Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka.
Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā.
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā.
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe.
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks.
Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km.
Svērdele Ramatas augšteces kreisā krasta pieteka Ipiķu pagastā.
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
Mālgrāvis Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā.
Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe.
Santupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā.
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe.
Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka.
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā.
Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka.
Raudīte Raudiņa, Skaldas pieteka.
Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera.
Vaive Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 18 km, kritums - 102 m.
Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe.
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km.
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km.
Viesturu strauts Raunas labā krasta pieteka Cēsu novada Liepas pagastā.
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe.
Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka.
Rauna Raunis, Raunas pieteka no Rauņa ezera.
Rauņupe Raunis, Raunas pieteka.
Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā.
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka.
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m.
Skrobe Rāznas ezera pieteka Rēzeknes novadā.
Rēce Recija, Pērses pieteka.
Receja Recija, Pērses pieteka.
Rēcija Recija, Pērses pieteka.
Rēdu strauts Rēda, Sesavas pieteka.
Sarkanā upe Redrivera, Misisipi pieteka.
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
Raiņupe Reiņupe, Cimeļupes pieteka.
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka.
Ramesa Remese, Ādģēres pieteka.
Remesa Remese, Ādģēres pieteka.
Remša valks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Reņģīte Reņģelis, Garozes pieteka.
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
Rēva Reva, Rēzeknes pieteka.
Rezekne Rēzekne, Lubāna ezera pieteka.
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts.
Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule.
Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km.
Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru.
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km.
Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
Križutu strauts Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Griškānu pagastā, garums — 12 km.
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja.
Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km.
pieteikums Rezultāts --> pieteikt (1).
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe.
Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka.
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka.
Lisa Riebas labā krasta pieteka Madonas novadā, iztek no Rāceņu ezera.
Riekstene Riekstiņa, Vesetas pieteka.
Riekstiņupe Riekstiņa, Vesetas pieteka.
Riekste Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā.
Riekstustrauts Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā.
Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m.
Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km.
Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Rigava Rīgava, Auces pieteka.
Rikande Rikanda, Sedas pieteka.
Rikarde Rikanda, Sedas pieteka.
Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km.
Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km.
Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km.
Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka.
Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava.
Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka.
Guģenieku valks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā.
Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks.
Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km.
Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Rites strauts Rite, Daugavas pieteka Jumpravas pagastā.
Ritupe Rite, Daugavas pieteka.
Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka.
Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka.
Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km.
Rite Rites strauts, Salātes pieteka.
Udraja Rītupe, Veļikajas pieteka.
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts.
Ījevkas strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Moseju strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts.
Janiku strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā.
Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā.
Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža.
Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā.
Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m.
Ziblas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite.
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
Rizupe Rīzupe, Pedeles pieteka.
Robalta Robalts, Ponakstes pieteka.
Robalte Robalts, Ponakstes pieteka.
Mucenieku grāvis Robežgrāvis, Vijas pieteka.
Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka.
Kumeļupe Robežupe, Vārnienes pieteka.
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Bunkupe Roja, Abavas pieteka.
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts.
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
Vilkaste Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā.
Plančvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā, garums - 9 km.
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks.
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts.
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km.
Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā.
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks.
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts.
Pūņu grāvis Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 9 km.
Īlenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā.
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis.
Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā.
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km.
Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km.
Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis.
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km.
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km.
Rosīca Rosica, Daugavas pieteka.
Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
Robežnica Rūbežneica, Franapoles ezera pieteka.
Robežnīca Rūbežneica, Jāšas pieteka.
Robežupe Rūbežupe, Vārnienes pieteka.
Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva.
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā.
Rudna Rudņa, Daugavas pieteka.
Šaltupīte Rudņas kreisā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km.
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
Ruduļu strauts Rūdulis, Lielupes pieteka.
Rūduls Rūdulis, Lielupes pieteka.
Rūdupe Rudupe, Ventas pieteka.
Rusāte Rudupe, Ventas pieteka.
Ruda Rūdupe, Ventas pieteka.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka.
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka.
Kurkužupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā.
Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure.
Supučupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Ķoņu pagastā, garums - 5 km.
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode.
Tiltgaļu grāvis Rūjas kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole.
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga.
Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā.
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa.
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km.
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
Rausalupīte Rūjas labā krasta pieteka.
Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka.
Rutuize Rukuze, Vilces pieteka.
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka.
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka.
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka.
Rumbas upe Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Ranka Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Rumbene Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Ruga Runga, Salacas pieteka.
Remtiņa Runtiņš, Gaujas pieteka.
Runtiņupīte Runtiņš, Gaujas pieteka.
Rūne Ruņa, Apšes pieteka.
Žagore Ruņa, Apšes pieteka.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
Sprecele Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, garums - 8 km; Sprecene.
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte.
Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km.
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa.
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka.
Rupjupe Rūpjupe, Riežupes pieteka.
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka.
Ruša Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušanīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušenīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušona Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Levestes strauts Rūšu strauta kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
Saules grāvis Rūšu strauta kreisā krata pieteka Jaunpils pagastā.
Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka.
Rušu strauts Rūšupe, Lonastes pieteka.
Rušupe Rūšupe, Lonastes pieteka.
Saida Saidupe, Liepnas pieteka.
Saipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
Staipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km.
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remša valks; Remšvalks.
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe.
Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts.
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā.
Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā.
Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km.
Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe.
Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km.
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km.
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums.
Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā.
Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā.
Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā.
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
Salate Salāte, Dienvidsusējas pieteka.
Rites strauts Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km.
Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka.
atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot.
nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka.
Saltupis Saltupe, Azandas pieteka.
Soltupe Saltupe, Azandas pieteka.
Soltups Saltupe, Azandas pieteka.
Sanaužas strauts Sanaude, Feimankas pieteka.
Kulpju upe Sārcene, Imulas pieteka
Sarija Sarjanka, Daugavas pieteka.
Sārija Sarjanka, Daugavas pieteka.
Sarijanka Sarjanka, Daugavas pieteka.
Sarja Sarjanka, Daugavas pieteka.
Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera.
Sinicas strauts Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca.
Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts.
Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā).
Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica.
Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera.
Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā).
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
Sarnāte Sārnate, Užavas pieteka.
Sarta Sārte, Apšes pieteka.
Sārta Sārte, Apšes pieteka.
Sārtis Sārte, Apšes pieteka.
Sorte Sārte, Apšes pieteka.
Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka.
Saune Sauna, Ošas pieteka.
Savanka Sauna, Ošas pieteka.
Savna Sauna, Ošas pieteka.
Sovanka Sauna, Ošas pieteka.
Salamaška Saunas kreisā krasta pieteka.
Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā.
Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā.
Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka.
Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka.
Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka.
Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka.
Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka.
Sausupīte Sausupe, Svētupes pieteka.
Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km.
Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Salvīte Savīte, Vesetas pieteka.
Savide Savīte, Vesetas pieteka.
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km.
saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
Laucese Secene, Lauces pieteka.
Sece Secene, Lauces pieteka.
Setce Secene, Lauces pieteka.
Setcene Secene, Lauces pieteka.
Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe.
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km.
Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km.
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
Ērģeme Sedas pietekas Rikandas paralēls nosaukums tās augštecē.
Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka.
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka.
Sēmesupe Sēmes upe, Abavas pieteka.
feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā.
Sērža Serža, Usmas ezera pieteka.
Apgulde Sesava, Bērzes pieteka Dobeles novadā.
Sesavīte Sesava, Bērzes pieteka.
Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts.
Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m.
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Sidrabene Sidrabe, Platones pieteka.
Sudrabene Sidrabe, Platones pieteka.
Sudabra Sidrabe, Zizmas pieteka.
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe.
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka.
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka.
Sila Silica, Daugavas pieteka.
Silīca Silica, Riču ezera pieteka.
Silupe Silica, Riču ezera pieteka.
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka.
Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā.
Vidovka Silupe, Daugavas pieteka.
Silupīte Silupe, Stendes pieteka.
Vecupe Silupe, Stendes pieteka.
Zilupe Silupe, Stendes pieteka.
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā.
Greimica Silupīte, Rojas pieteka.
Grenica Silupīte, Rojas pieteka.
Silupe Silupīte, Rojas pieteka.
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka.
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā.
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka.
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte.
Sīļezerupe Sīļupe, Pūres pieteka.
Silupe Sīļupe, Pūres pieteka.
Simka Simtiņa, Ogres pieteka.
Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka.
Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana.
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km.
Zisse Sise, Abzes pieteka.
Sisse Sise, Mzās Juglas pieteka.
Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā.
Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km.
Sena Sjuņa, upe Krievijā, Belajas pieteka.
Soļanka Skaistas labā krasta pieteka Krāslavas pagastā, iztek no Balta ezera; Saļanka.
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe.
Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka.
Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā.
Skalupe Skaļupe, Gaujas pieteka.
Skāļupe Skaļupe, Gaujas pieteka.
Skaļupīte Skaļupe, Gaujas pieteka.
Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km.
Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Šķieme Skirna, Škirnates ezera pieteka.
Šķirna Skirna, Škirnates ezera pieteka.
Straumene Skirnas labā krasta pieteka Demenes pagastā, garums - 5 km.
Skolas Skolas grāvis - Lielupes labā krasta pieteka, garums - 8 km.
Skolas Skolas strauts - Vijas kreisā krasta pieteka.
Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka.
Skolas Skolas upe - Skolasupe, Ogres pieteka.
Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās.
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skala Skolasupe, Ogres pieteka.
Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka.
Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Skujene Skujaine, Tērvetes pieteka.
Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale.
Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe.
Skujaine Skujatne, Ķeibas pieteka.
Skujasupe Skujupe, Amatas pieteka.
Skuja Skujupīte, Slocenes pieteka.
Skujupe Skujupīte, Slocenes pieteka.
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā.
Skutelis Skutule, Ventas pieteka.
Skutulis Skutule, Ventas pieteka.
Slakterenes valks Slakteru grāvis, Zaļumu strauta pieteka.
Skudrupīte Slampes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Džūkstes pagastā, augštece Slampes pagastā, garums - 12 km.
Slepkavu strauts Slepkavupīte, Iecavas pieteka.
Adrakašu strauts Slišiņu grāvja kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vēžupe Slocene, Kaņiera ezera pietek.
Sloce Slocene, Kaņiera ezera pieteka.
Sudmaļupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 5 km.
Zvirgzdupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukumā un Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 6 km, iztek no Jumpravas ezera.
Smirdgrāvis Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 10 km.
Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe.
Tumes strauts Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums — 7 km.
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts.
Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m.
Vedzerīte Smārdes labā krasta pieteka Kurmenes pagastā.
Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m.
Sēragrāvis Smirdgrāvis, Slocenes pieteka.
Nierājs Snierājs, Bērzes pieteka.
Soda Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodagrāvis Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sode Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodene Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodus Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodzeres strauts Sodzeris, Iecavas pieteka.
Sodcere Sodzeris, Iecavas pieteka.
Sodzere Sodzeris, Iecavas pieteka.
Sodzerīte Sodzeris, Iecavas pieteka.
Saltupe Soltupe, Ošas pieteka.
Saltupīte Soltupeite, Ludzas pieteka.
Saļanka Soļanka, Skaistas pieteka.
Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka.
Spalupe Spaļupe, Salacas pieteka.
Spaļupīte Spaļupe, Salacas pieteka.
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis.
patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
Ģirupīte Spinnis, Loša pieteka.
Spinne Spinnis, Loša pieteka.
Spiņņupe Spinnis, Loša pieteka.
Spinupe Spinnis, Loša pieteka.
Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka.
Sprecene Sprecele, Ruņas pieteka.
Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka.
Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka.
Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka.
Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka.
Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka.
Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka.
Skampupe Stampupe, Vijas pieteka.
Stamupe Stampupe, Vijas pieteka.
Strandze Standze, Ventas pieteka.
Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas.
Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā.
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km.
Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km.
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km.
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km.
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe.
Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks.
Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km.
Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā.
Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva.
Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā.
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka.
Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka.
Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka.
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte.
Stiglava Stiglova - Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā.
drīzināt Stingri brīdināt, noteikt, pieteikt (ka kas jādara, kur jāiet u. tml.).
sadrīzināt Stingri nobrīdināt, pieteikt (ka kas jādara); arī sabārt.
satimerēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
satribulēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara).
nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
piestrostēt Stingri pieteikt, piekodināt.
piedrīzināt Stingri pieteikt.
piezeģināt Stingri pieteikt.
Kozlovica Stirna, Daugavas pieteka.
Kozlovka Stirna, Daugavas pieteka.
Dauguļu upe Stirna, Daugavas pieteka.
Stierna Stirna, Daugavas pieteka.
Stirenka Stirna, Daugavas pieteka.
Stirnauka Stirna, Daugavas pieteka.
Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē.
Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā.
Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera.
Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km.
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā.
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka.
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka.
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka.
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera.
Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka.
Dangupe Strīķupe, Gaujas pieteka.
Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka.
Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka.
Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā.
Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka.
Stropica Strope, Līksnas pieteka.
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka.
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka.
Sudupe Suda, Lielās Juglas pieteka.
Sudasupe Suda, paralēls nosaukums tās augštecē, senāk uzskatīta par Sudas kreisā krasta pieteku.
Ārupīte Sudaliņa, Tirzas pieteka.
Sudala Sudaliņa, Tirzas pieteka.
Sudaļa Sudaliņa, Tirzas pieteka.
Sudaliņš Sudaliņa, Tirzas pieteka.
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts.
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe.
Sidarbe Sudarbe, Vārnienes pieteka.
Sudrabe Sudarbe, Vārnienes pieteka.
Dūberiucis Sudarbes kreisā krasta pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā, garums - 5 km; Doberūcis.
Ilgančupe Sudarbes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - 5 km, iztek no Ilganču ezera.
Kaijupīte Sudas kreisā krasta pieteka.
Zviedrupe Sudas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Rikteres strauts Sudas labā krasta pieteka Mālpils novadā.
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga.
Lazdukalnu strauts Sudmaļu strauta kreisā krasta pieteka Kandavas novada Zantes pagastā.
Sudraba Sudrabe, Vārnienes pieteka.
Sūle Sula, Kujas pieteka.
Sula Sūla, Kujas pieteka.
Sulija Suļka, Īdeņu kanāla pieteka.
Sulka Suļka, Īdeņu kanāla pieteka.
Soļupīte Sūļupe, Rēzeknes pieteka.
Jaunmuiža Sumata, Ventas pieteka.
Jaunmuižupe Sumata, Ventas pieteka.
Sematupe Sumata, Ventas pieteka.
Sumate Sumata, Ventas pieteka.
Sumatupe Sumata, Ventas pieteka.
Sumburnieku valks Sumburvalks, Pārkaktes pieteka.
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana.
Sungari Sunhuadzjana - Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Suņupe Sūnupe, Ķekaviņas pieteka.
Sūnupīte Sūnupe, Ķekaviņas pieteka.
Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā).
Suņugrāvis Suņu grāvis, Iežupes pieteka.
Supe Supenka, Kūkovas pieteka.
Griušļova Supenkas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km.
Zvaiga Supenkas labā krasta pieteka Baltinavas pagastā, garums - 4 km.
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte.
Surikovas grāvis Surikavas grāvis, Liepnas pieteka.
Pustele Sustala, Ogres pieteka.
Pūstele Sustala, Ogres pieteka.
Orisāre Sustalas labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, garums - \~3 km, iztek no Ineša.
Nedzīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - \~2 km, iztek no Nedža ezera.
Dzirnavupīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā; Inese; Orizore.
Susta Suste, Vadakstes pieteka.
Šustupīte Suste, Vadakstes pieteka.
Ģibzdes valks Sustriņvalks, Pārkaktes pieteka.
Laņģupīte Sutra, Rūjas pieteka.
Lode Sutra, Rūjas pieteka.
Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka.
Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka.
Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka.
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna.
Svepane Svēpaine, Tērvetes pieteka.
Svēpene Svēpaine, Tērvetes pieteka.
Sesigale Svētaine, Skujaines pieteka.
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte.
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas.
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija).
Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Svēte Svētupe, Aiviekstes pieteka.
Svētupīte Svētupe, Iecavas pieteka.
Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku).
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi.
Ķulaurga Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, garums - 5 km.
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte.
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram.
Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma.
Vedamurga Svētupes labā krasta pieteka Salacgrīvas novadā, garums - 8 km.
Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē.
Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē.
Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka.
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šķeņovas strauts Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka.
Svilpīne Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka.
Svirējīte Svirēja, Antonīcas pieteka.
Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
Šalonupīte Šaloņa, Maltas pieteka.
Šoltupe Šaltupe, Līksnas pieteka.
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km.
Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem.
Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka.
Ščepica Šepica, Kūdupes pieteka.
Šepca Šepica, Kūdupes pieteka.
Shchepitsa Šepica, Kūdupes pieteka.
Stsepitsa Šepica, Kūdupes pieteka.
Ludze Šepka, Rauzas pieteka.
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km.
Ludze Šepkas labā krata pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā.
Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe.
Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale.
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā.
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe.
Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā.
Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m.
Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka.
Nīkrāce Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķerbele Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķērdule Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķervele Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķērvele Šķērvelis, Ventas pieteka.
Šķervelis Šķērvelis, Ventas pieteka.
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka.
Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka.
Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka.
Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors.
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
Šnitka Šņitka, Rītupes pieteka.
Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
Sūnupe Šūnupe, Sedas pieteka.
Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā.
Adatiņa Šūņu upe, Daugavas pieteka.
Šuņupe Šūņu upe, Daugavas pieteka.
Sūnupīte Šūņu upe, Daugavas pieteka.
Šuņīca Šūņu upe, Daugavs pieteka.
Šuste Šusta, Dubnas pieteka.
Šustjanka Šusta, Dubnas pieteka.
bezpietekas Tāds, kam nav nevienas pietekas.
bezpieteku Tāds, kam nav pieteku.
Talīkste Talicka, Aiviekstes pieteka.
Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka.
Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km.
Tarasiene Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Tarasina Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Tarasine Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Terasīne Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Teresina Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Tartaka Tartaciņa, Poguļankas pieteka.
Skudrinka Tartaks, Dubnas (Luknas ezera) pieteka.
Salenieku upe Tartaks, Dubnas pieteka.
Jurka Tarupe, Pēterupes pieteka.
Tara Tarupe, Pēterupes pieteka.
Tāra Tarupe, Pēterupes pieteka.
pašaji Tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme.
Stulbe Tebras augšteces kreisā krasta pieteka Kalvenes pagastā.
Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade.
Jēkabvalks Tebras kreisā krasta pieteka Lažas pagastā, augštece Cīravas pagastā, garums - 8 km.
Suvēju valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā.
Teņņu valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā.
Metupīte Tebras kreisā krasta pieteka Vecpils un Aizputes pagastā, garums - 6 km.
Belzēju valks Tebras kreisā krasta pieteka, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, garums - 8 km.
Laža Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kazdangas un Lažas pagastā, garums - 16 km.
Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem.
Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe.
Āžu valks Tebras labā krasta pieteka.
Teiča Teicija, Meirānu kanāla pieteka.
Teicēja Teicija, Meirānu kanāla pieteka.
Teiša Teicija, Meirānu kanāla pieteka.
Jūdažu upe Teiļupe, Sudas pieteka.
Teiļupīte Teiļupe, Sudas pieteka.
Umerupīte Teiļupes labā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Kambarupe Tērande, Užavas pieteka.
Sluķupīte Tērande, Užavas pieteka.
Tēranda Tērande, Užavas pieteka.
Tervende Tērande, Užavas pieteka.
Torende Tērande, Užavas pieteka.
Mazupe Tērandes labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - \~7 km.
Robežupīte Terešku strauts, Alūksnes upes pieteka.
Tērpeces Tērpeces strauts - Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m.
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts.
Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene.
Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene.
Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts.
Sodīte Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Glūdas pagastā, garums - \~4 km; Soda; Sodagrāvis; Sode; Sodene; Sodus.
Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km.
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe.
Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km.
pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
Liepas strauts Tildurga, Gaujas pieteka.
Tilgaļu grāvis Tiltgaļu grāviis, Rūjas pieteka.
Raicene Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas pagastā, garums - 13 km.
Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe.
Vakša Tilžas labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, garums - 7 km.
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka.
Tīrogrāvis Tīro grāvis, Pededzes labā krasta pieteka.
Ausiliešu klāns Tīro grāvis, Pededzes pieteka.
Tīrumgrāvis Tīro grāvis, Pededzes pieteka.
Sūdzeru upe Tirukšupe, Tirukšezera pieteka.
Radziņa Tirukšupe, Usmas ezera pieteka.
Tērukšupe Tirukšupe, Usmas ezera pieteka.
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune.
Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā.
Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km.
Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km.
Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe.
Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Kangarupīte Tirzas labā krasta pieteka Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš.
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km.
Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate.
Vaskupīte Tirzas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Aiša Tirzas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 13 km; Aise; Aišate; Aizšate.
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe.
Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde.
Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā.
Ilgupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, garums - 7 km.
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe.
Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Maroša Tisas kreisā krasta pietekas Murešas nosaukums tās lejtecē, Ungārijā.
Tiskāde Tiskade, Maltas pieteka.
Tiskadka Tiskade, Maltas pieteka.
Tiskādne Tiskade, Maltas pieteka.
Tiskatne Tiskade, Maltas pieteka.
Tīturga Titurga, Daugavas pieteka.
Ostvalda kanāls Titurgas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km).
Toce Tocīte, Aiviekstes pieteka.
Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Tara Tora, Aģes pieteka.
Tārupīte Tora, Aģes pieteka.
Torupe Tora, Aģes pieteka.
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā.
Tosile Tosele, Bārtas pieteka.
Kaņiere Toseles labā krasta pieteka Nīcas pagastā.
Kristupīte Toseles poldera apvadkanāla pieteka Nīcas pagastā.
Timlera grāvis Tosmares ezera pieteka tā ziemeļu daļā, Liepājā, augštece Grobiņas novada Medzes pagastā.
Trume Trumīte, Viesītes ezera pieteka.
Mazupe Trumpe, Stendes pieteka.
Strumpe Trumpe, Stendes pieteka.
Alupe Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Bāliņupīte Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Slieķupīte Tulijas kreisā krasta pieteka.
Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km.
Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā.
Melnupe Tumšupe, Lielās Juglas pieteka.
Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Lapupe Turlava, Skaldas pieteka.
Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu.
Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha.
Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām.
Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m.
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā).
Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Apšukalna grāvis ūdenstece Alūksnes novadā, Pededzes labā krasta pieteka.
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka.
Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
Alkšņu strauts ūdenstece Latvijā, Ķekaviņas kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km.
Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka.
Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts.
Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka.
Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte.
Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija.
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5km.
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci.
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka.
Benaišu strauts ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes labā krasta pieteka.
Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā.
Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka.
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe.
Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts.
Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka.
Odzienas strauts Ūdzeņa, Dubnas pieteka.
Odzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka.
Ūdzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka.
Odziņa Ūdzins, Ičas pieteka.
Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
flegetons Ugunīga straume apakšzemē, Acheronta pieteka.
Papardze Umara, Paparzes pieteka.
Prēdeļupe Umāra, Paparzes pieteka.
Umara Umāra, Paparzes pieteka.
Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā.
Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka.
Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka.
Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
Kāšāna Upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka.
Čāla Upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka.
Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
Vama Upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka.
Atbara Upe Āfrikā (angļu val. "Atbara"), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst.
Benue Upe Āfrikā (angļu val. "Benue"), Nigēras kreisā krasta un lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē.
Kvango Upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga.
Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
Lomami Upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato.
Ngoko Upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai.
Aruvimi Upe Āfrikā, Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
Lufira Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka.
Nepoko Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka.
Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
Labonīte Upe Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, Vesetas kreisā krasta pieteka, garums - 6 km; Barisa.
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte.
Arinsala upe Andorā (_Arinsal_), Valiras labā krasta pieteka.
Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m.
Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne).
Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado.
Čiko Upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka.
Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā.
Arpa Upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahičvanas Autonomajā Republikā), Araksas kreisā krasta pieteka.
Debeda Upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
Vorotana Upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka.
Hrazdana Upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā.
Kasaha Upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka.
Ahurjana Upe Armēnijā, kā arī Armmēnijas un Turcijas robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka.
Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka.
Alamitokrīka upe ASV (_Alamito Creek_), Teksasas štata rietumu daļā, Riograndes kreisā krasta pieteka.
Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka.
Alatna upe ASV (_Alatna River_), Aļaskas ziemeļu daļā, Kajukukas labā krasta pieteka.
Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka.
Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka.
Anaktūvaka upe ASV (_Anaktuvuk River_), Aļaskas štata ziemeļu daļā, Kolvilas labā krasta pieteka.
Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka.
Anīaka upe ASV (_Aniak River_), Aļaskā, Kuskovimas kreisā krasta pieteka.
Animasa upe ASV (_Animas River_), Kolorādo štatā, Ganisonas kreisā krasta pieteka.
Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka.
Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu.
Ganisona upe ASV (_Gunnison River_), Kolorādo štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka.
Aiditaroda upe ASV (_Iditarod River_), Aļaskas rietumu daļā, Inoko kreisā krasta pieteka.
Aiova upe ASV (_Iowa River_), Aiovas štatā, Misisipi labā krasta pieteka.
Kajukuka upe ASV (_Koyukuk River_), Aļaskā, Jukonas labā krasta pieteka.
Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka.
Šaiena Upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka.
Kamberlenda Upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas.
Ilinoisa Upe ASV ("Illinois River"), Ilinoisas štatā, Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 439 km.
Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
Nabesna Upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu.
Nortkaneidjana Upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka.
Ohaio Upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos.
Ovaihī Upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka.
Šaiena Upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka.
Tanana Upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos.
Plata Upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos.
Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
Sneika Upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m).
Hīla Upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla.
Pekosa Upe ASV dienvidrietumos ("Pecos"), Riograndes kreisā krasta pieteka, garums - 1480 km, sākas Klinšu kalnos.
Sanpedro Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos.
Sanfrancisko Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka.
Vērdī Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka.
Kaneidjana Upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā.
Ārkanzasa Upe ASV, Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem.
Džeimsa Upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota.
Tenesī Upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai.
Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
Balta Upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda.
Bovena Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
Satora Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
Goulberna Upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka.
Lodona Upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka.
Mitamita Upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka.
Moulameinkrīka Upe Austrālijā, Marejas labā krasta pieteka.
Dārlinga Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas.
Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
Laionsa Upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
Tomsona Upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka.
Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
Saksbi Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē.
Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
Ille Upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km.
Zalca Upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka.
Šteire Upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka.
Trauna Upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru.
Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
Rābca Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka.
Leha Upe Austrijā un Vācijā ("Lech"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
Zalcaha Upe Austrijā un Vācijā ("Salzach"), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
Agere Upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera.
Išle Upe Austrijā, Traunas kreisā krasta pieteka.
Aghsu upe Azerbaidžānā (_Ağsu_), Kūras kreisā krasta pieteka.
Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā.
Gejčaja Upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā.
Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
Bērzene Upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Ascjora upe Baltkrievijā (robežupe ar Krieviju), Sožas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Ostjora.
Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
Nareva Upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē).
Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
Loša Upe Baltkrievijā, Ašmjankas kreisā krasta pieteka.
Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
Jasjeļda Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km.
Pina Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
Mišanka Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka.
Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
Ščara Upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē.
Ļasnaja Upe Baltkrievijā, Bugas labā krasta pieteka.
Bjarezina Upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes.
Svislača Upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē.
Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
Zilupe Upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha.
Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
Hajna Upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
Laņa Upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
Aresa Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka.
Sluča Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
Oļsa Upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
Ala Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
Kļava Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
Proņa Upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka.
Hariņa Upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa.
Ašmjanka Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
Strača Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
Narača Upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera.
Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka.
Semuā Upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
Urta Upe Beļģijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 166 km.
Alibori upe Beninas ziemeļu dalā (_Alibori_), Nigēras labā krasta pieteka.
Apere upe Bolīvijā (_Apere, Rio_), Mamores kreisā krasta pieteka.
Jata Upe Bolīvijā ("Rio Yata"), Mamores kreisā krasta pieteka.
Itonamasa Upe Bolīvijā ("Rio Itonamas"), Gvapores kreisā krasta pieteka.
Ortona Upe Bolīvijā ("Rio Orthon"), Pando departamentā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka.
Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
Rapulo Upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka.
Benisito Upe Bolīvijā, Jatas kreisā krasta pieteka.
Ičilo Upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka.
Jakuma Upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka.
Krivaja Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
Spreča Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
Vrbasa Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km.
Sana Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
Unaca Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka.
Šaše Upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka.
Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka.
Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe.
Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka.
Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe.
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē.
Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka.
Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka.
Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka.
Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka.
Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka.
Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe.
Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka.
Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka.
Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka.
Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka.
Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka.
Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka.
Iriri Upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka.
Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka.
Katrimani Upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
Balsasa Upe Brazīlijā ("Rio das Balsas"), Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Fresku Upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka.
Mukažai Upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
Ronuro Upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka.
Surumu Upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka.
Verdi Upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
Korumba Upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
Itui Upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka.
Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka.
Gurgeja Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Kaninde Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Urusuipretu Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
Itakvaji Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
Kurusa Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka.
Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
Nišava Upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km.
Tundža Upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna.
Drjanovska Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
Rosica Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
Osema Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā.
Koto Upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka.
Lobaje Upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka.
Vaka Upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka.
Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km.
Pama Upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka.
Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
Ubangi Upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km.
Asiņupīte upe Cēsu novada Kaives pagastā, Risenes augšteces kreisā krasta pieteka.
Auka Upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā, šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Bečva Upe Čehijā ("Bečva"), Morāvas kreisā krasta pieteka.
Jizera Upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km.
Morāva Upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni.
Orlice Upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka.
Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
Dije Upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km.
Svratka Upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km.
Uhlava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km.
Uslava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka.
Svitava Upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka.
Jihlava Upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km.
Otava Upe Čehijā, Vltavas kreisā krasta pieteka, garums - 138 km.
Lužnice Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km.
Sāzava Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km.
Laha Upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka.
Alinga Upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka.
Nereja Upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka.
Hartsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka.
Krokodilrifīra Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka.
Rita Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Riet"), Vālas kreisā krasta pieteka.
Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
Feta Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vet"), Vālas kreisā krasta pieteka.
Vilge Upe Dienvidāfrikas Republikā, Vālas kreisā krasta pieteka.
Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna.
Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana.
Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka.
Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe.
Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
Adera upe Dienvidsudānā (_Adar, Khwar_), Baltās Nīlas labā krasta pieteka.
Bahrelgazāla Upe Dienvidsudānā ("Bahr el Ghazal"), Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, kas sākas plašos purvos, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst.
Sobāta Upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km.
Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka.
Anseba upe Eritrejā (_'Anseba_), Barkas labā krasta pieteka.
Angereba upe Etiopijā un Sudānā (_Angereb Wenz_), Atbaras labā krasta pieteka.
Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
Ala Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
Malbula Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka.
Anglēna upe Francijā (_Anglin_), Krēzas kreisā krasta pieteka.
Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka.
Arā upe Francijā (_Arrats_), Garonnas kreisā krasta pieteka, izceļas Pireneju ziemeļu atzaru kalnos.
Ēna Upe Francijā ("Ain"), Ronas labā krasta pieteka.
Ēra Upe Francijā ("Aire"), Ēnas labā krasta pieteka.
Oba Upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km.
Ēra Upe Francijā ("Eure"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Gāra Upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka.
Endra Upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā.
Jonna Upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā.
Luēna Upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Lo Upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē.
Mē Upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka.
Usta Upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka.
Rila Upe Francijā ("Risle"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Seša Upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka.
Sambra Upe Francijā un Beļģijā ("Sambre"), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
Zāra Upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos.
Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
Vezēra Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
Ila Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km.
Arka Upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka, garums - 150 km.
Draka Upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka.
Armanosa Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
Kīra Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
Serēna Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
Selē Upe Francijā, Lo labā krasta pieteka.
Trijēra Upe Francijā, Lo labā krasta pieteka.
Šjēra Upe Francijā, Māsas labā krasta pieteka.
Droma Upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka.
Ega Upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka.
Klēna Upe Francijā, Vjennas kreisā krasta pieteka.
Krēza Upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km.
Dū upe Francijas austrumos (_Doubs_), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē.
Oņona Upe Francijas austrumos ("Ognon"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka, garums - 185 km.
Seija Upe Francijas austrumos ("Seille"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka.
Seija Upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka.
Sona Upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu.
Lū upe Francijas austrumu daļā (_Loue_), Dū kreisā krasta pieteka.
Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos.
Izēra Upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus.
Verdona Upe Francijas dienvidaustrumos ("Verdon"), Diransas kreisā krasta pieteka, garums 175 km.
Agū upe Francijas dienvidrietumos (_Agout_), Tarnas kreisā krasta pieteka.
Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu.
Aveirona Upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka.
Gavdepo Upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km.
Tarna Upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato.
Lija Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums \~120 km.
Midūza Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km.
Sēņa Upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka.
Vjenna Upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni.
Bandiā Upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka.
Butona Upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka.
Uina Upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka.
Šēra Upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato.
Arnona Upe Francijas vidienē, Šēras kreisā krasta pieteka.
Orona Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
Sodra Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
Uāza Upe Francijas ziemeļos ("Oise"), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km.
Sera Upe Francijas ziemeļos ("Serre"), Uāzas kreisā krasta pieteka.
Ēna Upe Francijas ziemeļos (fr. "Aisne"), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē.
Terēna Upe Francijas ziemeļos, Uāzas labā krasta pieteka.
Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni.
Marna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. _Marne_), lielākā Sēnas pieteka, garums - 525 km, izteka Langras plato, lietusūdeņu uzplūdieni (līdz 5 m) ziemā.
Kujuvini Upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē.
Rupununi Upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē.
Potara Upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums.
Aframa upe Ganā (_Afram_), Voltas labā krasta pieteka, ietek Voltas ūdenskrātuvē un paplašina to.
Aoja upe Grieķijā (_Aóös_), Epiras perif;erijā, Vjosas labā krasta pieteka.
Enipefa Upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka.
Angita upe Grieķijas ziemeļaustrumu daļā (_Angitis_), Strimonas kreisā krasta pieteka.
Kvirila Upe Gruzijā ("Kvirila"), Rioni labā krasta pieteka.
Chenisckali Upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē.
Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
Iori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
Hrami Upe Gruzijā, Debedas kreisā krasta pieteka.
Mašavera Upe Gruzijā, Hrami labā krasta pieteka.
Ksani Upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka.
Pochovisckali Upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka.
Akstafa Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
Algeti Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
Dzegamčaja Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
Šamhorčaja Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
Džodžora Upe Gruzijā, Rioni kreisā krasta pieteka.
Abaša Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
Civi Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
Hanisckali Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
Asinsupīte Upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe.
Sanpedro Upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka.
Pasjona Upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas.
Kupa Upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā.
Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē.
Bosuta Upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka.
Dobra Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
Gļina Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
Korana Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
Krapina Upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka.
Loņa Upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka.
Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka.
Antsla upe Igaunijā (_Antsla_), Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka, iztek no Lēdlas ezera.
Elva upe Igaunijā, Emajegi labā krasta pieteka.
Leivajegi Upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka.
Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka.
Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka.
Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka.
Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos.
Pedja Upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka, garums - 128 km.
Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos.
Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu.
Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka.
Enge upe Igaunijā, Pērnavas un Raplas apriņķī, Velizes kreisā krasta pieteka.
Reiju upe Igaunijā, Pernu kreisā krasta pieteka, iztek no Sokas ezera Latvijā, pie Igaunijas robežas.
Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka.
Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka.
Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Vendra Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka.
Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē.
Rāzika Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka.
Jeneda Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni.
Ambla Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka.
Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka.
Adžaja upe Indijā (_Ajay_), Bhāgīrathi pieteka Rietumbengāles štatā.
Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka.
Dudna Upe Indijā ("Dudna"), Mahārāštras štatā, Godāvari kreisā krastā pieteka.
Girna Upe Indijā ("Girnā"), Mahārāštras štatā, Tāpi kreisā krastā pieteka.
Gomati Upe Indijā ("Gomati"), Utarpradēšas štatā, Gangas kreisā krasta pieteka.
Prānhita Upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai.
Pūrna Upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata vidienē, Dudnas kreisā krasta pieteka.
Pūrna Upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā, Tāpi kreisā krasta pieteka.
Vainganga Upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka.
Sārda Upe Indijā un Nepālā, Ghāgharas labā krasta pieteka.
Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka.
Melavi Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas kreisā krasta pieteka.
Sekajana Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas labā krasta pieteka.
Alanda upe Irānā (_Aland_), Rietumazerbaidžānas ostānā, Āgčājas kreisā krasta pieteka.
Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka.
Dijala Upe Irānā un Irākā ("Diyala"), Tigras kreisā krasta pieteka, garums - \~500 km.
Karasū Upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka.
Kotura Upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka.
Kešgana Upe Irānā, Karhes kreisā krasta pieteka.
Deza Upe Irānā, Kārūnas labā krasta pieteka.
Finna upe Īrijā, Donegolas grāfistē, Foilas kreisā krasta pieteka
Meiga upe Īrijā, Limerikas grāfistē, Šenonas kreisā krasta pieteka.
Nora upe Īrijā, Līšas un Kilkeni grāfistē, Berovas labā krasta pieteka.
Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe.
Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla.
Tungnaau Upe Islandē, Tjoursau kreisā krasta pieteka.
Svardau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, Blandas labā krasta pieteka.
Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja.
Eistriraungau upe Islandes Dienvidu Zemes rietumos, Idriraungau kreisā krasta pieteka.
Nordirau upe Islandes Rietumu Zemē, Tvērau labā krasta pieteka.
Kraukau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Lahsau labā krasta pieteka.
Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja.
Anjēne upe Itālijā (_Aniene_), Tibras kreisā krasta pieteka.
Ada Upe Itālijā ("Adda"), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos.
Avizio Upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka.
Izarko Upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka.
Noče Upe Itālijā, Adidžes labā krasta pieteka.
Stura di Demonte upe Itālijā, Tanāro kreisā krasta pieteka.
Bormida Upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka.
Anhilāra Upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera.
Kjani Upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka.
Nera Upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka.
Kjeze Upe Itālijas ziemeļos ("Chiese"), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
Minčo Upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera.
Oljo Upe Itālijas ziemeļos ("Oglio"), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos.
Mella Upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos.
Neļgese Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km.
Čarki Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km.
Tuostaha Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km.
Striklenda Upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, Flajas kreisā krasta pieteka, garums - 500 km.
Kavarava Upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera.
Tertera Upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā.
Hakari Upe Kalnu Karabahā, Vorotanas kreisā krasta pieteka.
Mbama Upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka.
Abitibi upe Kanādā (_Abitibi River_), Mūsas (_Moose River_) labā krasta pieteka, iztek no Abitibi ezera, garums 540 km, kritums 265 m.
Asiniboina Upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km.
Fortnelsona Upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka.
Frānsisa Upe Kanādā ("Frances River"), Jukonā, Liārdas kreisā krasta pieteka.
Kazana Upe Kanādā ("Kazan River"), Dubontas labā krasta pieteka, garums 732 km.
Kenogami Upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
Klondaika Upe Kanādā ("Klondike River"), Jukonas teritorijā, Jukonas upes labā krasta pieteka.
Liārda Upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni.
Ogoki Upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
Petito Upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera.
Sageneja Upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka.
Sautnahani Upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka.
Otava Upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē.
Greitbēra Upe Kanādā, Makenzi labā krasta pieteka.
Pīsrivera Upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai.
Tompsona Upe Kanādas rietumos ("Thompson River"), Freizeras kreisā krasta pieteka.
Arktiskā Redrivera upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka.
Pīla Upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka.
Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Išima Upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā.
Ilkenkobda Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km.
Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
Temira Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka.
Ubagana Upe Kazahstānā, Tobolas labā krasta pieteka.
Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka.
Aksu upe Kirgizstānā un Ķīnā, Tarimas kreisā krasta pieteka.
Jasi Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka.
Kugarta Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka.
Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
Atbaši Upe Kirgizstānā, Narinas kreisā krasta pieteka.
Sonkela Upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka, iztek no Sonkela.
Kekemerena Upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka.
Ačerjoka Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
Losinga Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
Purna Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka.
Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos.
Apaporisa upe Kolumbijā (_Rio Apaporis_), Kaketas kreisā krasta pieteka.
Kagvana Upe Kolumbijā ("Rio Caguan"), Kaketas kreisā krasta pieteka.
Kauinari Upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka.
Kaketa Upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē.
Jari Upe Kolumbijā ("Rio Yari"), Kaketas kreisā krasta pieteka.
Miritiparana Upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka.
Neči Upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
Kauka Upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka.
Sesara Upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka.
Sogamoso Upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka.
Lukenije Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka.
Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
Lulonga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km.
Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
Sankuru Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato.
Luiza Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
Lukoši Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
Lukuga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina.
Giri Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Giri"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
Lua Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe.
Likvalaozerba Upe Kongo Republikā, Sangas kreisā krasta pieteka.
Jula Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
Pokšeņga Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
Ježuga Upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka.
Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka.
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka.
Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā.
Alaja upe Krievijā (_Alaj_), Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Tereškas labā krasta pieteka.
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka.
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka.
Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka.
Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst.
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka.
Amņa upe Krievijā (_Amnja_), Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka.
Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
Andarma upe Krievijā (_Andarma_), Tomskas apgabalā, Obas baseinā, Parbigas labā krasta pieteka.
Andoga upe Krievijā (_Andoga_), Vologdas apgabalā, Sudas kreisā krasta pieteka.
Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka.
Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
Anuja upe Krievijā (_Anjuj_), Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka.
Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā.
Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka.
Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka.
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
Belaja Upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. "Agizela"), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna.
Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
Iputa Upe Krievijā un Baltkrievijā (Ipuca), Sožas kreisā krasta pieteka, garums - 437 km.
Ņukža Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka.
Čikoja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km.
Hiloka Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera.
Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
Gazimura Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā.
Menza Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka.
Čita Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka.
Oļenguja Upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
Džila Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
Tungira Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Oļokmas labā krasta pieteka.
Borzja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
Unda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
Bludnaja Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka.
Ungo Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka.
Suhara Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka.
Koksa Upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Barnaulka Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
Iša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka.
Čariša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs.
Pesčanaja Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
Sema Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Ursula Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Čuja Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km.
Arguta Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
Kadrina Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
Uļma Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka.
Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
Kosma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
Kolva Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km.
Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
Kima Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
Soina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka.
Vija Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
Iļeša Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
Zilaira Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka.
Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
Malijinzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka.
Čermasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena.
Sjuņa Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena.
Baza upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Karmasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Uršaka Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Inzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
Nuguša Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
Aškadara Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Bira Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka.
Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km.
Sņežeta Upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka.
Uņeča Upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
Bulakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Cirika Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Demjada Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Gorbiloka Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Ima Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Kevekte Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Krivaja Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Majgunda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Nimnokita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Sivakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Talikita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Uakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Želbana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Aktragda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bira Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bojme Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bugarikta Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bulanki Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Konnorina Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Nerungda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Olingda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Vojmakana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Cipa Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs.
Molbo Upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka.
Toko Upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka.
Aksaja Upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka.
Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
Hopjora Upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē.
Aksaja Upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā.
Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
Judoma Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā.
Gorbi Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka.
Akačana Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka.
Aima Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka.
Maimakana Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka.
Serdoba Upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
Savala Upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka.
Dimka Upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka.
Meļļa Upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka.
Menzeļa Upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka.
Useņa Upe Krievijā, Ikas labā krasta pieteka.
Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
Čerčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Čermančeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kremenšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Ļistvenņičnaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Ņersa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Penčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Tagula Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Tanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Tenišeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Tumanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Verhņaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Hindičeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Izana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Kočetara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Kunčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Peja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Sļudjanka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Takučeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Toporoka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
Žuja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē.
Ikeja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
Iļira Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
Kireja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka.
Čora Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
Turiga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
Kočenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
Handa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka.
Miņa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
Uļkana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
Teza Upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
Luha Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
Ņerļa Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
Kasta Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
Sota Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
Abakana Upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana).
Protva Upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
Oklana Upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Penžinas labā krasta pieteka.
Bistraja Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka.
Jelovka Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka.
Ščapina Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes labā krasta pieteka.
Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Boļšojzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Malijzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Teberda Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Kasma Upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km.
Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
Pušma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
Debina Upe Krievijā, Kolimas kreisā krasta pieteka.
Bahapča Upe Krievijā, Kolimas labā krasta pieteka.
Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka.
Vaška Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km.
Šoča Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
Tobiša Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
Mila Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka.
Paļju Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka.
Kogeļa Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka.
Aijuva upe Krievijā, Komi Republikā, Ižmas labā krasta pieteka.
Jurjaha Upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka.
Iliča Upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē.
Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka.
Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka.
Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka.
Ožina Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
Poruba Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
Andoba Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
Gaļičska Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
Meza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
Šača Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
Tebza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
Veksa Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
Laba Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai.
Farsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka.
Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Afipsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Belaja Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Psekupsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Pšiša Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Čamlika Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka.
Agapa Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka.
Kungusa Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka.
Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
Anža Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
Ribnaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
Kuriša Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka.
Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Hantaika Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka.
Dudipta Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera.
Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čerčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Čipinšeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kojoka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Pakanačeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Početa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Podkamennaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Šigašeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Talaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kņazeva Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Osinovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Tenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Tulenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Kimču Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Mutoraja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Tičani Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Maimeča Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km.
Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
Turu Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka.
Embemčime Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
Tembenči Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
Ambardaha Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka.
Mojerokona Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka.
Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
Iļimpeja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Učami Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Pura Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
Čistjakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Durakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Kuzminka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Ņikoļskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Poģelannaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Šišina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Usolka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Bojarskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Lugovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Mašukovka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Rižkova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Rodina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Iseta Upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
Svapa Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka.
Tuskara Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka.
Tima Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka.
Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
Mga Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
Tosna Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
Tihvinka Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km.
Paša Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
Jasačnaja Upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka.
Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
Korkodona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka.
Kedona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka.
Kegaļi Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
Drezna Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
Pehorka Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka.
Nara Upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē.
Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
Siviņa Upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
Redja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
Holova Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
Ļņanaja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
Huba Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
Mda Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
Uvera Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
Polometa Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka.
Holiņja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka.
Berezaika Upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
Koboža Upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
Kamenuška Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
Ora Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
Iča Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
Kama Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
Tartasa Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Šegarka Upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
Hosedaju Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka.
Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
Adzjva Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka.
Tjoša Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka.
Urga Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka.
Kosesa Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
Limbeļka Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
Sangiļka Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
Kupagana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka.
Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
Buzuluka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
Kutuluka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
Malijkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Isa Upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
Atmisa Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
Vada Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
Viša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka.
Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
Tanipa Upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka.
Kambarka Upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Kuva Upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Iņvas kreisā krasta pieteka.
Iņva Upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Koiva Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
Usvja Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
Uļviča Upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka.
Jaiva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Obva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Velva Upe Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidū, Iņvas kreisā krasta pieteka.
Aloja upe Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā, Veļikajas (Mudes) labā krasta pieteka.
Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
Poļista Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
Kuņja Upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka.
Vasjugana Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1082 km.
Čižapka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
Ņuroļka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
Čertala Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
Jagiļjaha Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
Ranova Upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka.
Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
Kaļitva Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē.
Boļšaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
Oļhovaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka.
Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka.
Karasala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka.
Čira Upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē.
Derbeke Upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km.
Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka.
Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
Bitantaja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km.
Abirabita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka.
Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
Muna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai.
Kengkeme Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km.
Morkoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka.
Hanja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka.
Birekte Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Bura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Pura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Ukukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Unukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Merčimdena Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Siļigira Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Hoska Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka.
Čočoļugjuna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka.
Marha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
Ņuja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato.
Betinče Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Hamaki Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Očugujmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Timpičana Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Ulahanmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Sutama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka.
Gonama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
Karalika Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka.
Sjezžaja Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
Kondruča Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka.
Surguta Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka.
Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
Sestra Upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
Boļšojkušuma Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
Kameļika Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
Idolga Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
Karamiša Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
Atkara Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
Balanda Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
Ostjora Upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora.
Voroņica Upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
Gračovka Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas kreisā krasta pieteka.
Aigurka Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka.
Kalausa Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē.
Kosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka.
Alapaiha Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka.
Kakva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
Ļaļa Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka.
Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā.
Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Cna Upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km.
Ertiļa Upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka.
Maizasa Upe Krievijā, Taras labā krasta pieteka.
Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
Azasa Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
Hamsira Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka.
Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
Malijjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka.
Boļšojaltima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
Ļamina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
Nazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
Tromjogana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
Konda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru.
Boļšojtapa Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
Jukonda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
Kama Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
Mulimja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
Kuma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka.
Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
Soruma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka.
Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās.
Boļšojjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas.
Boļšojsalima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
Kazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu.
Purpe Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka.
Vingapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka.
Hadute Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
Jevojaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
Tabjaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
Ļapina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
Vogulka Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka.
Vagaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
Mendeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka.
Ļisica Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
Orlovka Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
Sočura Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
Čaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
Labrjogana Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
Mogoča Upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka.
Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
Vala Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka.
Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
Iža Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Nilga Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
Uva Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
Biserta Upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka.
Tjuja Upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka.
Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Bariša Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km.
Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
Kiržača Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
Kolokša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
Pekša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
Sudogda Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
Buzuluka Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
Torguna Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka.
Arčeda Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
Kičmeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
Šaržeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
Jentala Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
Čagodošča Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
Uftjuga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka.
Tolšma Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
Vologda Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
Suhona Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera.
Obnora Upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
Monza Upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
Ojata Upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
Čembara Upe Krievijā, Voronas kreisā krasta pieteka.
Bogučarka Upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka.
Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
Aga Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka.
Aguca Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka.
Kira Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka.
Kalakana Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
Kalara Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
Karenga Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
Zeja Upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā.
Depa Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
Toma Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
Vovča Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka.
Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
Džida Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
Temnika Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
Uda Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka.
Muja Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka.
Ahtičaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka.
Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
Maja Upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka.
Tirkana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka.
Ujana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka.
Čogara Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka.
Džana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka.
Galama Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
Gerbikana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
Ševļi Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
Mama Upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka.
Tuba Upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
Žizdra Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
Reseta Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka.
Resa Upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka.
Pissa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā.
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā.
Ura Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
Kondoma Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
Mrasu Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
Taidona Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
Usa Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
Soza Upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka.
Soma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka.
Ivkina Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka.
Lobaņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
Kuzjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
Šubrjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
Volmanga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka.
Bokovaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
Juma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
Iža Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
Jaraņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Bistrica Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Kiškiļa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Ludjana Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Ņemda Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Voja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
Suma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka.
Irdoma Upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka.
Usta Upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
Berjozovka Upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka.
Paga Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos.
Junjaha Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka.
Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
Usa Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai.
Ļebeda Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka.
Boļšaja Siņa upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos.
Kosju Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos.
Ļemva Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs.
Seida Upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
Lokčima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Ņema Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
Višera Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
Voļa Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
Koina Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
Vesļana Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
Jelva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Požega Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Vorikva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Vorkuta Upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka.
Ņelša Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka.
Belijluha Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
Kņažaja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
Ponga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
Viga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
Boļšaja Šanga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Piščuga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Voča Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka.
Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka.
Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka.
Turuhana Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem.
Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Černaja Upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
Tigoda Upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
Usmaņa Upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
Peča Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
Uļita Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
Keresta Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
Oskuja Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
Pževča Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
Čeka Upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka.
Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
Laja Upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera.
Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
Ižma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka.
Čornaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
Vaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
Lapšanga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Ļunda Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Vola Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
Šukša Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
Uza Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
Aiva upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras labā krasta pieteka.
Vorona Upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km.
Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Berjozovaja Upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka.
Jazvja Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
Ulsa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
Veisa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
Usuri Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km.
Maniča Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera.
Berjozovaja Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
Argajurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Buhuruka Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Kuranahjurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Ulahanbaki Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Ulahankuegulura Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka.
Boļšojillimaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
Čuļmana Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
Hatimi Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
Dželtulaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
Seimdže Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
Ginima Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka.
Igiata Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka.
Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
Čagra Upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē.
Tersa Upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
Vorja Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka.
Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
Jegorlika Upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde.
Boļšojousa Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka.
Pelima Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km.
Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
Matira Upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka.
Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
Koļikjegana Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
Kulinigola Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
Sabuna Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Plava Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka.
Šata Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
Uperta Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
Toropa Upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km.
Seļižarovka Upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka.
Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Umjaka Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Uta Upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Juza Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
Kunoža Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
Kokšenga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka.
Vaga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu.
Vohma Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Ida Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka.
Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka.
Severnaja Upe Krievujā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čuruksa Upe Krimā, Kačas labā krasta pieteka.
Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka.
Jalundzjana Upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi.
Satledža Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā.
Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Ghāghara Upe Ķīna, Nepālā un Indijā ("Ghāghara"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus.
Kosī Upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus.
Hulanhe Upe Ķīnā, Sungari labā krasta pieteka.
Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
Mudaņdzjana Upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos.
Siļaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
Sinkaihe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
Taidzihe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
Ļuhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe labā krasta pieteka.
Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
Rītupe Upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja.
Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
Alainīte Upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km.
Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
Akmeņvalks Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks.
Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
Akmeņrūcis Upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka.
Abrupe Upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku.
Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
Aktīca Upe Latvijā, Krāslavas novadā, Asūnīcas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km; Aktica.
Āriņupīte Upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
Akmeņupe Upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte.
Aronīte Upe Latvijā, Madonas novada Vestienas un Sausnējas pagastā, Vesetas labā krasta pieteka, garums - 7 km.
Abrupe Upe Latvijā, Saldus novadā, Zaņas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km.
Aims Upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava.
Āriņa Upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte.
Ančupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka.
Ārņupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka.
Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
Abava Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā.
Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
Aidla Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
Dava Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
Dērventa Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
Sora Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka.
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka.
Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā.
Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km.
Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km.
Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes.
Širvinta Upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka.
Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
Veivirža upe Lietuvā, Ašvas labā krasta pieteka.
Šimša upe Lietuvā, Dubīsas kreisā krasta pieteka.
Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā.
Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka.
Šaļča upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izteka uz Baltkrievijas robežas.
Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas.
Verseka Upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka.
Varēne upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
Lukna Upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
Strēva upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, ietek Kauņas jūras austrumu galā.
Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem.
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā.
Naroča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
Serveča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
Barupe Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
Joda Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
Linkava Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
Obele Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
Dotnuvēle Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
Josta Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku.
Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka.
Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka.
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka.
Dovine Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
Nova Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
Pilve Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī.
Ašva upe Lietuvā, Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka.
Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka.
Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka.
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
Varduva upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka uz Latvijas robežas, iztek no neliela ezera pie Telšiem.
Virvīča upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Lūksta ezera Telšu apriņķa dienvidos
Šerkšne upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Plinkšu ezera.
Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
Lakaja upe Lietuvā, Žeimenas labā krasta pieteka, iztek no Lakaju ezera.
Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte.
Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
Asna Upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā.
Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā.
Šire Upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu.
Abida Upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka.
Tesauta Upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka.
Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti.
Bolanjosa Upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
Končosa Upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
Hučipila Upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
Salado Upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
Sanhuana Upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
Verde Upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
Lakantuna Upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka.
Ibara Upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km.
Lima Upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km.
Dū upe Menas salā, Glesas labā krasta pieteka.
Kubolta Upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka.
Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
Čugura Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
Rakoveca Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un Bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
Hurahgola Upe Mongolijā un Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
Tola Upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā.
Orhona Upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
Egingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka.
Hanuingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka.
Šangane Upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos.
Sangutane Upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka.
Luženda Upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka.
Šigombe Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
Šīpemba Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
Rāpti Upe Nepālā un Indijā, Ghāgharas kreisā krasta pieteka.
Shipbēka Upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
Anambra upe Nigērijā (_Anambra_), Kogi un Anambras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka.
Kaduna Upe Nigērijā ("Kaduna"), Nigēras kreisā krasta pieteka.
Sokoto Upe Nigērijā ("Sokoto"), Nigēras kreisā krasta pieteka.
Vinstra upe Norvēģijā, Oplannes filkē, Logenes labā krasta pieteka.
Uta upe Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā, Logenes labā krasta pieteka.
Jēra upe Norvēģijā, Oplennes filkē, Logenes labā krasta pieteka.
Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka.
Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka.
Valjaga Upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m.
Pjedrasa Upe Peru ("Rio de las Piedras"), Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka.
Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
Inambari Upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka.
Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V.
Purusa Upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas.
Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka.
Mantaro Upe Peru, Apurimakas kreisā krasta pieteka.
Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
Lisvarta Upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
Nera Upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km.
Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
Prosna Upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km.
Vidavka Upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km.
Orava upe Polijā un Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka.
Rata Upe Polijā un Ukrainā, Bugas kreisā krasta pieteka.
Kšna Upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 116 km.
Liveca Upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 120 km.
Hučva Upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka.
Vkra Upe Polijā, Bugas labā krasta pieteka, garums 246 km.
Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
Šešupe Upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā.
Ožica Upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
Gvda Upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 147 km.
Drava Upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 199 km.
Bebža Upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 164 km.
Suprasla Upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
Visloka Upe Polijā, Sanas kreisā krasta pieteka, garums - 228 km.
Taneva Upe Polijā, Sanas labā krasta pieteka.
Omuleva Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka.
Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
Drvenca Upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas.
Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni.
Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
Alva upe Portugālē (_Alva_), Mondegu kreisā krasta pieteka, izteka Eštrelas kalnos.
Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka.
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā.
Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā.
Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
Jalomica Upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās.
Žižija Upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km.
Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
Timiša Upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
Birzava Upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka.
Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km.
Sabara Upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka.
Miletina Upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
Sihna Upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
Bahluja Upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka.
Birlada Upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka.
Pogeniša Upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka.
Džilorta Upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka.
Motru Upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka.
Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos.
Raška Upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka.
Resava Upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka.
Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
Toplica Upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka.
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
Pčiņa Upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km.
Arupīte Upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km.
Jermūka Upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka.
Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
Poprada Upe Slovākijā un Polijā, Dunajecas labā krasta pieteka, garums 154 km.
Bodroga Upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km.
Vāha Upe Slovākijā, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, izteka Tatros, pie ietekas Komārno osta.
Laboreca Upe Slovākijā, Latoricas labā krasta pieteka, garums - 135 km.
Nitra Upe Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka, garums - 243 km.
Bodva Upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka.
Sutla Upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka.
Saviņa Upe Slovēnijā, Savas kreisā krasta pieteka.
Krka Upe Slovēnijā, Savas labā krasta pieteka.
Rauza Upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera.
Ounasjoki Upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km.
Luiro upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka.
Raudanjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka.
Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā.
Livojoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Ījoki labā krasta pieteka.
Kiunena upe Somijas ziemeļos, Lapzemē, Raudanjoki kreisā krasta pieteka.
Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli.
Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē.
Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka.
Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka.
Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos.
Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē.
Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē.
Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā.
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla.
Aragona upe Spānijā (_Aragón_), Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km.
Aravjana upe Spānijā (_Araviana_), Dvero kreisā krasta pieteka.
Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka.
Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka.
Balasote Upe Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, Hukaras labā krasta pieteka.
Kavrjela Upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km.
Sinka Upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km.
Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
Gvadalimara Upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka.
Magre Upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka.
Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka.
Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē.
Ardila upe Spānijā un Portugālē (_Ardila_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka.
Adaha Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 191 km.
Tormesa Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 284 km.
Galjego Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km.
Halona Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km.
Gvadalope Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka.
Mundo Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka.
Sangonera Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka.
Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Arlansona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
Araba upe Sudānā un Dienvidsudānā (_‘Arab, Baḩr al_), Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka.
Araba upe Sudānā un Dienvidsudānā, Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka.
Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km.
Arva Upe Šveicē un Francijā ("Arve"), Ronas kreisā krasta pieteka.
Tičīno Upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram.
Albula upe Šveicē, Aizreinas labā krasta pieteka.
Sarina Upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km.
Reisa Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km.
Limmate Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km.
Emme Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka.
Hanaka Upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
Iļjaka Upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka.
Kofarnihona Upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā.
Varzoba Upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
Jahsu Upe Tadžikistānā, Kizilsu pieteka.
Jazgulema Upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka.
Kizilsu Upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē.
Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka.
Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā.
Akčasu upe Turcijā (_Akçasu_), Osmanijas un Adanas ilā, Žejhanas labā krasta pieteka.
Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka.
Ankara upe Turcijā (_Ankara Çayı_), Sakarjas labā krasta pieteka.
Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Karasu kreisā krasta pieteka.
Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas.
Porsuka Upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka.
Kirmira Upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka.
Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka.
Sumbara Upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka.
Guški Upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst.
Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_.
Oržica Upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos.
Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
Krinka Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka.
Buga Upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā).
Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
Udaja Upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka.
Ostera Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka.
Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
Bazavluka Upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē.
Siverskijdoneca Upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km.
Bika Upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka.
Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
Sivca Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka.
Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
Supija Upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
Ikva Upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka.
Kodima Upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka.
Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
Balakļeika Upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā.
Tisa Upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai.
Pena Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka.
Gruņa Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
Horola Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
Sereta Upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
Zbruča Upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka.
Soba Upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka.
Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
Luha Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka.
Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
Irša Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka.
Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
Irpiņa Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka.
Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
Zdviža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
Kolomaka Upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
Merlo Upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
Hajčura Upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka.
Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
Zaģva Upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km.
Egera Upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka.
Ģeņģeša Upe Ungārijā, Rābas kreisā krasta pieteka.
Marcala Upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka.
Šajo Upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava.
Hernāda Upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
Guzardarja Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka.
Jakabagdarja Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka.
Kačigdžara Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka.
Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē.
Altmīle upe Vācijā (_Altmühl_), Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka.
Alca upe Vācijā (_Alz_), Innas labā krasta pieteka, iztek no Kīmezera.
Aue Upe Vācijā ("Aue"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka.
Bode Upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km.
Elde Upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
Enca Upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km.
Erfta Upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km.
Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
Hunte Upe Vācijā ("Hunte"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
Ilme Upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km.
Ilmenava Upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka.
Izāra Upe Vācijā ("Isar"), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā).
Jagsta Upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km.
Kohere Upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km.
Lāna Upe Vācijā ("Lahn"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
Leine Upe Vācijā ("Leine"), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē.
Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
Mulde Upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei.
Nāe Upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km.
Oste Upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km.
Rēgnica Upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas.
Remsa Upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka.
Rota Upe Vācijā ("Rott"), Bavārijas austrumu daļā, Innas kreisā krasta pieteka, garums - 120 km.
Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
Zāle Upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos.
Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km.
Zīge Upe Vācijā ("Sieg"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km.
Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
Unštrute Upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km.
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles.
Ohrže Upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē.
Rūra Upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km.
Berkela Upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
Nīrsa Upe Vācijā un Nīderlandē, Māsas labā krasta pieteka, garums - 120 km.
Rēgene Upe Vācijā, Bacvārijā, Donavas kreisā krasta pieteka.
Ampere Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras kreisā krasta pieteka, garums - 175 km, iztek no Ammerezera.
Virme Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera.
Loizaha Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka.
Vertaha Upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka.
Plane Upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka.
Dose Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km.
Rīne Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km.
Nute Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka.
Kincinga Upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka.
Vimme Upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka.
Vupere Upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km.
Lenne Upe Vācijā, Reinas pietekas Rūras pieteka, garums - 131 km.
Mēne Upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka.
Pleise Upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km.
Vipere Upe Vācijā, Zāles kreisā krasta pieteka.
Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā.
Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā.
Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos.
Kujuni Upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
Kukenana Upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka.
Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai).
Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
Luangva Upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi.
Lufupa Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
Lunga Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
Bregalnica Upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km.
Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
Treska Upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km.
Umzinvani Upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka.
Mvenezi Upe Zimbabvē un Mozambikā ("Mwenezi"), Limpopo kreisā krasta pieteka.
Anva upe Zimbabves ziemeļu daļā (_Angwa_), lejtece Mozambikā, Maņames kreisā krasta pieteka.
Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka.
Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka.
Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka.
Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē.
Fjelša Upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
Vojmona Upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka.
Engesona Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
Kaituma Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km.
Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka.
koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka).
Reža Upele, Sesavas pieteka.
pietaka Upes atzarojums, neliela pieteka.
Vilkupurva upe Upsta labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Upsta Upsts, Kujas pieteka.
Upste Upsts, Kujas pieteka.
Lācīte Urdava, Kujas pieteka.
Lačupīte Urdava, Kujas pieteka.
Lāčupīte Urdava, Kujas pieteka.
Ločupīte Urdava, Kujas pieteka.
Caunupīte Urga, Mazās Juglas pieteka.
Ureikste Uriekste, Gaujas pieteka.
Ušūrupe Uriekste, Gaujas pieteka.
Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Uša Urpele, Iesalas pieteka.
Ušupe Urpele, Iesalas pieteka.
Užupe Urpele, Iesalas pieteka.
Āpe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Āpšupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Apupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Bikina Usuri labā krasta pieteka Krievijā, Piejūras un Habarovskas novadā, garums - 560 km.
Ušurga Ušurupe, Liedes pieteka.
Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km.
Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
attiecinātais Eiropas patents uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku.
Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha.
Katvaru dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Katvaru pagastā uz Braslas pietekas no Katvaru ezera, platība — \~3 ha.
Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha.
Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha.
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha.
Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha.
Rundāles dzirnavezers uzpludināts uz Īslīces un tās pietekas Bērsteles, platība — 5 ha.
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Tiemene Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā.
Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Sārnate Užavas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, iztecēja no Sārnates ezera, pēc meliorācijas darbu veikšanas dabā vairs nepastāv.
Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka.
Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē).
Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava.
Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe.
Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts.
Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende.
Stradze Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, garums - 5,9 km.
Elku strauts Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā.
Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē.
Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
Vadakstis Vadakste, Ventas pieteka.
Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km.
Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts.
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts.
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe.
Bernātu grāvis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā.
Vadžupīte Vadžupe, Gaujas pieteka.
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka.
Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā.
Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe.
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
Dedestiņu strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts.
Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas.
Maltaunieku strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Jašupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Apes pilsētā.
Lauru strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
Salu grāvis Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, iztek no Vītuma ezera.
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
Vaipe Vaipa, Alokstes pieteka.
Vaivīte Vaive, Raunas pieteka.
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte.
Kaķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, iztek no Slaņķu dīķiem, garums - \~3 km.
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte.
Ķauķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Daukšupīte Vaives labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Galupīte Valgale, Abavas pieteka.
Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka.
Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km.
Ceplīšu upīte Valolas labā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums — \~6 km.
Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka.
Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka.
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km.
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka.
Bebriena Vanka, Užavas pieteka.
Mazupe Vanka, Užavas pieteka.
Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā.
Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
Mergava Vardene, Abavas pieteka.
Mežzīles upe Vardene, Abavas pieteka.
Vardupe Vārdupe, Vilgāles ezera pieteka.
Vārzaubes strauts Vārgūzne, Ziemeļsusējas pieteka.
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
Strumpe Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē.
Spārupīte Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums.
Strumpīte Vārmes pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē.
Vārmene Vārniene, Bolupes pieteka.
Vārniena Vārniene, Bolupes pieteka.
Vornīne Vārniene, Bolupes pieteka.
Vuornīne Vārniene, Bolupes pieteka.
Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe.
Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa.
Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte.
Rūbežupe Vārnienes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 11 km; Robežupe.
Cimpīte Vārnienes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - \~6 km.
Vārna Vārniņa, Misas pieteka.
Vārnupis Vārnupe, Līgupes pieteka.
Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka.
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Vartāja Vārtāja, Bārtas pieteka.
Vārtaja Vārtāja, Bārtas pieteka.
Vārtava Vārtāja, Bārtas pieteka.
Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša.
Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
Krūtes strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 5 km.
Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe.
Krūzēnu grāvis Vārtājas labā krasta pieteka.
Varobka Varubka, Liepnas pieteka.
Vārupīte Varubka, Liepnas pieteka.
Vorobka Varubka, Liepnas pieteka.
Vārsgūne Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka.
Varzgune Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka.
Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka.
Vāšleja Vašleja, Slocenes pieteka.
Viļņu strauts Vašlejas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, izteka Degoles pagastā.
Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā.
Vecā Bērze Vecbērze, Lielupes pieteka.
Sviķupe Veciere, Raķupes pieteka.
Soltupīte Veclaicenes ezera pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Bolupe Vecpededzes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 82 km, kritums - 17 m, sākas Adzeles pacēlumā; Balupe; Balvupe; lejtecē Pērdeja.
Sloka Vecslocene, Lielupes pieteka.
Slokasupe Vecslocene, Lielupes pieteka.
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka.
Veda Vēda, Veļikajas pieteka.
Vjada Vēda, Veļikajas pieteka.
Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m.
Vedzīte Vedze, Līčupes pieteka.
Kukša Vēdzele - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā.
Zilupīte Vēdzele, Abavas pieteka.
Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka.
Veģe Veģupīte, Abavas pieteka.
Veģupe Veģupīte, Abavas pieteka.
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi.
Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
Brūverupe Velkumupe, Rojas pieteka.
Valkumupe Velkumupe, Rojas pieteka.
Velkamupe Velkumupe, Rojas pieteka.
Velkule Velkumupe, Rojas pieteka.
Velkume Velkumupe, Rojas pieteka.
Ziepanvalks Velkumupe, Rojas pieteka.
Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka.
Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba.
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
Vēda Veļikajas kreisā krasta pieteka Viļakas novadā un Krievijā, garums - 87 km (Latvijas teritorijā 46 km), kritums - 53 m (Latvijā 49 m); Vjada; Veda.
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
Krebicupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā; Olarājupe.
Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe.
Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem.
Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
Koja Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 25 km, kritums - 70,2 m, iztek no mežezera "Ilziks" Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu malā.
Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce.
Līgutu strauts Ventas kreisā krasta pieteka Raņķu pagastā, garums — 5 km.
Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše).
Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas.
Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure.
Dūmiķe Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 9 km.
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža.
Bāliņu grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspilī, garums — 8 km.
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte.
Vārves upīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums — 7 km; Vārves strauts.
Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis.
Jaunmuižas grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā.
Kaļķupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ziru pagastā, garums - \~8 km.
Bebrupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.
Kuiļupīte Ventas kreisā krasta pieteka.
Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe.
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe.
Grozila Ventas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu pagastā, garums - 6 km; augštecē arī - Aizporu grāvis, lejtecē - Jaunkariņa, Junkariņa, Junkuriņa.
Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis.
Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste.
Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera.
Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe.
Neivardes grāvis Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā; Nevērta.
Kumbrupe Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā.
Packule Ventas labā krasta pieteka Ventspilī un Ventspils novadā, garums - 8 km, kritums - 5 m.
Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe.
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi.
Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts.
Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze.
Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts.
Kustes grāvis Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
Dokupe Ventas labā krasta pietekas Kamārces paralēls nosaukums tās lejtecē.
Plāņupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē.
Vadžupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē.
Kaža Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē.
Kažupe Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē.
Sudmalnieku strauts Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās augštecē.
Lēnu upīte Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe.
Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe.
Eģenieku grāvis Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rimzātupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
Reža Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums.
Režupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums.
Krača Ventas pietekas Veckuldīgas paralēls nosaukums tā augštecē.
Riuverdi Verdi, upe Brazīlijā, Paranaibas pieteka.
Vergupe Vērģupe, Iecavas pieteka.
Vērgupe Vērģupe, Iecavas pieteka.
Vērģupis Vērģupe, Iecavas pieteka.
Kaļķupīte Vēršāda, Cieceres pieteka.
Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
Verteža Vērteža, Līkupes pieteka.
Vertoksne Vertukšne, Maltas labā krasta pieteka.
Verotņica Vertukšne, Maltas pieteka.
Vertukšņa Vertukšne, Maltas pieteka.
Vertūkšņa Vertukšne, Maltas pieteka.
Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts.
Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide.
Riekstiņa Vesetas lejteces labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā; Riekstene; Riekstiņupe.
Vēžovnīca Vēžaunīca, Aronas pieteka.
Varždūka Vēždūka, Ventas pieteka.
Varžupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Vežupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Vēžupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Zūrupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā.
Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā.
Sirgumupe Vēždūkas labā krasta pieteka Ventspils novadā, garums - 6 km.
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka.
Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā.
Videga Vidaga, Gaujas pieteka.
Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km.
Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
Aizvīķupe Vidvide - Ruņas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
pieteiciens Vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2).
Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka.
Smuku upe Viesata, Abavas pieteka.
Vēžu upe Viesata, Abavas pieteka.
Remtes upe Viesata, Abavas pieteka.
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km.
Ļaudīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā, iztek no Kugres ezera.
Krievānu strauts Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā.
Roņupīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā.
Dzelzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - \~5 km.
Veccēzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km.
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča.
Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts.
Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe.
Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe.
Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km.
Pīkstulīte Viesītes labā krasta pieteka.
Grāvupīte Viešupe, Ogres pieteka.
Vēžupe Viešupe, Ogres pieteka.
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte.
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis.
Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km.
Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe.
Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km.
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe.
Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km.
Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā.
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
Vieta Vijata, Tirzas pieteka.
Vijate Vijata, Tirzas pieteka.
Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Foreļstrauts Vikmeste, Gaujas pieteka.
Baliņa Vīksniņa, Misas pieteka.
Viļaune Vilaune, Tirzas pieteka.
Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe.
Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā.
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts.
Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā.
Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve.
Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km.
Vildodziņa Vildoga, Gaujas pieteka.
Krāčupīte Vildogas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Ūdensrijēju upe Vildogas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Vilkata Vilkate, Amatas pieteka.
Vilku grāvis Vilkates labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Ķeņģupīte Viltums, Gaujas pieteka.
Viltuma Viltums, Gaujas pieteka.
Viltumupe Viltums, Gaujas pieteka.
Dvorišče Viļeika, Daugavas pieteka.
Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
Viluma Viļuma, Mērgupes pieteka.
Saliņupīte Viļumupe, Mergupes pieteka.
Vīragnas strauts Vīragne, Jāšas pieteka.
Viranīte Virāne, Tirzas pieteka.
Virānīte Virāne, Tirzas pieteka.
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte.
Jaunpagaste Virbupe, Abavas pieteka.
Karone Virbupe, Abavas pieteka.
Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts.
Žuburupīte Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā.
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis.
Virdīte Virde, Gaujas pieteka.
Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka.
Priekule Virga, Vārtājas pieteka.
Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele.
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km.
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km.
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m.
Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka.
Plintauka Virgulica - Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Vergulica Virgulica, Pededzes pieteka.
Virgulīca Virgulica, Pededzes pieteka.
Virguļica Virgulica, Pededzes pieteka.
Virguļiča Virgulica, Pededzes pieteka.
Stuburovas grāvis Virguļicas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Narica Virica, Vēdas pieteka.
Virīca Virica, Vjadas pieteka.
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka.
Virķe Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķene Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis.
Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā.
Vitkopupīte Vitkops, Daugavas pieteka.
Dzirnupīte Vitrupes labā krasta pieteka Viļķenes pagastā.
Robežupīte Vizlas labā krasta pieteka, Grundzāles un Virešu pagasta robežupe.
Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca.
Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas.
Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai.
Volničas strauts Volčica, Sarjankas pieteka.
Sarija Volčica, Sarjankas pieteka.
Sarja Volčica, Sarjankas pieteka.
Volčīca Volčica, Sarjankas pieteka.
Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km.
Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km.
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km.
Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe.
Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka.
Zaļene Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka.
Zaļenis Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka.
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā.
Puteņu grāvis Zaņas augšteces labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
Kārklupe Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Kursīšu un Zvārdes pagastā, garums - 12 km.
Zaļēnstrauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā; Zaļenis; Zaļene.
Pīpāļu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā.
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte.
Mellupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km.
Šķēpu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Plaupis.
Plocīte Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, garums - 7 km.
Zirnāju strauts Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu un Zaņas pagastā, garums - 13 km; Zaņas strauts.
Mazā Zaņa Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Zaņas strauts.
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka.
Dzirnavupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
Sudmalupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
Sudmaļupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
Sudmalstrauts Zasas upe, Ziemeļsusējas pieteka.
Āmurupīte Zaubes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā.
Ļūkānu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā.
Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā.
Zeļčeva Zeļčevas strauts - Zeļčovas strauts, Rītupes pieteka.
Zemdegu strauts Zemdega, Režu strauta pieteka.
Zemdegu valks Zemdegsupe, Raķupes pieteka.
Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Polockas zemiene zemiene Daugavas augšteces un tās pieteku baseinā, Baltkrievijas ziemeļos, augstums — 140-160 m, viļņots līdzenums, morēnu pauguri, grēdas, kāpas, upju ielejās — gravas.
Ziede Ziedene, Briedes pieteka.
Ziedupe Ziedene, Briedes pieteka.
krīks Ziemeļamerikā - pieteka vai strauts.
Mazā Susēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā.
Mazsusēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka.
Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts.
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte.
Piestiņa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Viesītes pagastā, garums - 15 km, kritums - 15 m.
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize.
Landzānu upīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - \~7 km.
Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte.
Vīpīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - \~10 km.
Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Sinica Zilupe, Veļikajas pieteka.
Robeža Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, gandrīz visā garumā ir Latvijas un Krievijas robežupe, caurtek Peiteļa ezeru, garums - 11 km.
Kurjanka Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, garums - 11 km.
Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri.
Pūdupe Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā; Aglonka; Padupe; Padupne; Podupe.
Plisunka Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pasienes pagastā, augštece Istras pagastā, iztek no Plisūna; Plisūna; Plusona.
Istra Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novadā, garums - 39 km, kritums - 34,3 m, iztek no Dziļezera; Istrenka.
Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts.
Koršupe Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā.
Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka.
Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe.
Malva Zizmas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 9 km.
Sidrabe Zizmas labā krasta pieteka Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 7 km.
Laipa Zolvas ezera pieteka.
Dižmežgrāvis Zušvalks, Rojas pieteka.
Vīgriežu grāvis Zušvalks, Rojas pieteka.
Zušu valks Zušvalks, Rojas pieteka.
Zvāre Zvarīte, Abavas pieteka.
Zvārīte Zvarīte, Abavas pieteka.
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts.
Maizaste Zvidzes kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā.
Mazais Pabrauklis Zvidzes kanāla pieteka Madonas novada Ošupes pagastā.
Zviedrvalks Zviedrgrāvis, Pitragsupes pieteka.
Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka.
Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka.
Zveraža Zviergža, Ošas pieteka.
Zvergža Zviergža, Ošas pieteka.
Bensonupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka.
Piltenes upe Zvirbuļupe, Ventas pieteka.
Pūčiņupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka.
Zvirgzda Zvirgzde, Misas pieteka.
Zvirgzdupe Zvirgzde, Misas pieteka.
Augustupe Zvirgzdes kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā, garums - 10 km.
Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe.
Kļaviņupīte Zvirgzdupe, Amatas pieteka.
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Zaugupe Žaugupe, Pērkonu ezera pieteka.
Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā.
Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km.
Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Pīrāgu strauts Žūku strauts, Mūsas pieteka.
Žuža Žūku strauts, Mūsas pieteka.
Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā.
Žūžu Žūžu strauts - Žūku strauts, Mūsas pieteka.

piete citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: