Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārvarēt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (147):
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus.
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
- kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
- uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
- uzbrukums darbība ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- uzbrukšana darbības veikšana ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- sadziedāt dziedot paveikt, pārvarēt.
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības; ļoti smagi, grūti strādāt.
- tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus.
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
- uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nepārvarams Nolieguma divdabis --> pārvarēt.
- pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni.
- nest savu nastu paciest, pārvarēt grūtības savā dzīvē, darbā.
- dabūt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt.
- nostādīt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt.
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- kritika un paškritika paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nostāties uz kājām pārvarēt grūtības, sasniegt vēlamo.
- izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo.
- pacelt galvu pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē.
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- saņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- iznest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- (iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- Po Polinēziešu mitoloģijā - tumsa, nakts, simbolizē pirmatnējo haosu, kas pasaules attīstības gaitā pamazām tiek pārvarēts.
- atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- refleksijas kompetence refleksijas spēja saskatīt jēgu un produktīvi pārvarēt traucējošos faktorus.
- budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
- kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur.
- mācas virsū kā nāve Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- ņemt sevi rokās (retāk rokā) saņemties, lai ko pārvarētu sevī.
- saskurināties saņemties, pārvarēt sevi.
- sadabūt galus kopā saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- savilkt galus kopā saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- savilkt (arī dabūt) galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml).
- antirasistiskais sociālais darbs sociālā darba prakse, kas palīdz pārvarēt uz rases vai tautības pazīmēm balstītas negatīvas attieksmes un izturēšanos.
- pedagoģiskā rehabilitācija sociāli pedagoģisku funkciju kopums, kura mērķis ir palīdzēt personai pārvarēt grūtības mācībās un uzvedībā, tādējādi nodrošinot optimālu izglītošanās un attīstības procesu.
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro.
- zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
- trivīt Spēt izturēt, pārvarēt ko nevēlamu.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli); nepārvarams.
- neapslāpējams tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes; drosmīgs, drošs.
- nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- pašsavaldīgs Tāds, kas spēj pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izturīgs, neatlaidīgs.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku.
- bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
- veikums Virzoties pārvarētais (ceļa) attālums.
pārvarēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV