Paplašinātā meklēšana
Meklējam oļi.
Atrasts vārdos (82):
- oļi:1
- Boļi:1
- koļi:2
- koļi:1
- Ļoļi:1
- noļi:1
- poļi:1
- soļi:1
- toļi:1
- oļijs:1
- Opoļi:1
- hoļiķ:1
- poļiķ:1
- oļināt:1
- dāboļi:1
- fasoļi:1
- katoļi:1
- Papoļi:1
- Peroļi:1
- ragoļi:1
- ramoļi:1
- Soboļi:1
- supoļi:1
- vijoļi:1
- noļimt:1
- poļina:1
- smoļiķ:1
- soļiem:1
- voļiks:1
- zoļiks:1
- Zoļiks:1
- oļiezis:1
- cimboļi:1
- kankoļi:1
- kaukoļi:1
- krizoļi:1
- mongoļi:1
- Raipoļi:1
- ramboļi:1
- vamzoļi:1
- Vecpoļi:1
- visnoļi:1
- Akoļica:1
- moļināt:1
- noļipot:1
- Okoļica:1
- poļiņaķ:1
- Poļista:1
- poļivaķ:1
- posoļiķ:1
- Stoļina:1
- troļiks:1
- bindzoļi:1
- gastroļi:1
- pretsoļi:1
- vindzoļi:1
- apoļiski:1
- Doļinska:1
- Goļicina:1
- goļimijs:1
- māmoļiņa:1
- noļinkāt:1
- Noļinska:1
- pienāboļi:1
- veckatoļi:1
- glagoļica:1
- Jermoļina:1
- krioļisms:1
- noļipināt:1
- poļitruks:1
- Soļiļecka:1
- soļisoļno:1
- zampoļits:1
- dzelzāboļi:1
- Akmoļinska:1
- noļirkšķēt:1
- okoļicieši:1
- Soļigaļiča:1
- Soļigorska:1
- Soļikamska:1
- Koļikjegana:1
- Apoļinovščina:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (422):
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- aizdipāt Aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem).
- aizdeiderēt Aiziet (nedrošiem soļiem).
- aizļurkāt Aiziet ar ļenganiem soļiem.
- aizlāpstot Aiziet ar smagiem soļiem.
- aizstibāt Aiziet lieliem soļiem.
- aizstibot Aiziet lieliem soļiem.
- aizstilbot Aiziet lieliem soļiem.
- aizkankāt Aiziet nogurušiem soļiem.
- aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
- aizgrūst Aiziet smagiem soļiem.
- aizklubašot Aiziet smagiem soļiem.
- aizšļokāt Aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem.
- aizgaņģerēt Aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem.
- aizčaukstināt Aiziet viegliem soļiem (pastalās).
- noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
- lipināties Apdomīgi, sīkiem soļiem iet.
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
- iedimzāt Ar lieliem, dimdošiem soļiem ieiet.
- depāt Ar maziem soļiem iet (par bērnu).
- sikāt Ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties.
- oļāt Ar oļiem nolīdzināt upes dibenu.
- olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
- zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
- grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
- izdikāt Ar sīkiem soļiem šurp un turp skraidīt.
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- midrīt Ātri (un sīkiem soļiem) skriet.
- lupučāt Ātri iet smagiem soļiem.
- ņirbot Ātri iet vai skriet sīkiem soļiem.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
- vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem.
- flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi.
- dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā).
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
- tripins Cilvēks, kas iet sīkiem soļiem.
- klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
- klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji.
- Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
- pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms.
- izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
- aizlāpstāt Doties prom lieliem soļiem (lēnām, smagnēji).
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
- pegnijs Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru; figūrvārsmas.
- figūrvārsmas Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru.
- dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- ekvadorieši Ekvadoras pamatiedzīvotāji, gk. metisi, mulati, indiāņi (pārsvarā kečvi), kā arī baltās rases pārstāvji un nēģeri; runā spāņu val., ticīgie - katoļi.
- frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
- zviedres Grants, rupja smilts, oļi.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- iedipāt Ienākt smagiem soļiem.
- lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek.
- tilkāt Iet ar lieliem soļiem.
- trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu).
- klipināt Iet ar maziem soļiem vai lēnām skriet.
- nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
- nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
- stukāt Iet ar sīkiem soļiem.
- tipināt Iet īsiem, samērā ātriem soļiem.
- koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem.
- tipāt iet lēnām, nedrošiem soļiem, tipināt
- ķilkāt Iet lieliem soļiem vai skriet.
- ķilkot Iet lieliem soļiem vai skriet.
- ķelpāt Iet lieliem soļiem.
- klēpjot Iet lieliem soļiem.
- koizāt Iet lieliem, neveikliem soļiem.
- pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
- tripināt Iet sīkiem soļiem.
- tripinēt Iet sīkiem soļiem.
- stibīt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt.
- stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).
- slāt Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem).
- gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt.
- gumbāt Iet smagiem soļiem.
- lāpstot Iet smagiem soļiem.
- klomzāt Iet smagiem, neveikliem soļiem.
- pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
- kankāt Iet, rikšot lieliem, smagiem soļiem.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- čibči Indiāņu tautu grupa Kolumbijā, Ekvadorā, runā čibču valodā, ticīgie - katoļi.
- starpatmiņa Īpaša atmiņas ierīce vai kopējās atmiņas daļa, kuru izmanto informācijas glabāšanai starp diviem datu apstrādes procesa soļiem.
- kseniji Īsi dzejoļi epigrammu un aforismu veidā.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
- izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
- izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- jakari Jakaru jakariem - nedrošiem soļiem.
- NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos.
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
- glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
- dipa Kāds, kas iet sīkiem soļiem.
- klamza Kāds, kas iet smagiem soļiem.
- dikšķis Kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns.
- stirkāns Kāds, kurš iet ar lieliem soļiem.
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
- vamzoļi Kamzoļi.
- martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas.
- kastellāns Katoļiem baznīcas vecākais.
- lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā.
- mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums.
- cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- keramzīta grants keramzīta oļi.
- keramzītgrants Keramzīta oļi.
- klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu.
- hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos.
- klumbučot Klūpot vai lieliem soļiem iet.
- zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
- samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
- capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās.
- trolieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Troļi" iedzīvotāji.
- okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- ielāpāt Lempīgi (ar lieliem soļiem, ar mitriem apaviem) ienākt.
- ieļurkāt Lempīgi (smagiem soļiem, slapjiem apaviem) ienākt.
- izkramīties Lempīgi, smagiem soļiem iziet.
- iekoklēt Lempīgiem, nevīžīgiem soļiem ienākt.
- ielāpāt Lēnām (ar maziem soļiem) ienākt.
- aizkūņāties Lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt).
- uzcapāt Lēnām, smagiem soļiem uzkāpt.
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- trikšināt Lēni, sīkiem soļiem rikšot (par zirgu).
- kokšināt Lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt.
- lesku Lesku leskām - neveikli, arī gāzelējoties, grīļojoties, lieliem soļiem.
- pludmale Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- rapanuji Lieldienu salas iedzīvotāji, pieder pie polinēziešu tautām, ticīgie - katoļi.
- lamžas Lieli adīti kamzoļi garām rokām.
- atklinkāt Lieliem soļiem atnākt; klibojot atnākt.
- atkātot Lieliem soļiem atnākt.
- raitīt lieliem soļiem ātri iet.
- mastīt Lieliem soļiem enerģiski iet.
- lielgabalīgi Lieliem soļiem.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
- Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sabaļi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants.
- rožu kronis lūgšanu krelles (katoļiem)
- rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem); rožu kronis.
- streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
- pussklāpšus ļoti ātri (bet ne skriešus), ar lieliem soļiem
- ņirbināt Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
- kaķa soļiem ļoti klusi, ļoti viegliem soļiem
- sīksolīši Mazi soļi.
- klupināt Maziem, nedrošiem soļiem iet.
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
- mongolīds Mongoļiem īpats.
- melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti.
- brazīlieši Nācija, Brazīlijas pamatiedzīvotāji, runā portugāļu valodā, ticīgie - katoļi.
- jaunzēlandieši Nācija, Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji; runā angļu valodā; ticīgie - protestanti, katoļi.
- kolumbieši Nācija, Kolumbijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Venecuēlā un ASV, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- latvieši Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie - gk. luterieši, katoļi.
- nikaragvieši Nācija, Nikaragvas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā; ticīgie - gk. katoļi.
- frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- tožāt Nedroši, sīkiem soļiemiet (par bērnu).
- paļurkāt Nedrošiem soļiem nedaudz iet.
- šķeplērs Neliels, kvadrātveida audums ar krustu, ko katoļi liek ap kaklu (kā amuletu?).
- lingāt Neveiklā gaitā iet, staigāt; iet pārvietoties lieliem, gariem soļiem.
- aizlangāt Neveikli aiziet ar lieliem soļiem.
- aizstibīt neveikli vai ar lieliem soļiem aiziet
- leskām Neveikli, arī gāzelējoties, grīļojoties, lieliem soļiem.
- ieklūgāt Neveikli, daļēji šļūcošiem soļiem un skaļi ienākt.
- leskāt Neveikli, lieliem soļiem brist pa dubļiem.
- aizkoīzāt Neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem aiziet.
- aizbliest Neveikli, smagiem soļiem aiziet.
- svompāt Neveikli, smagiem soļiem iet, skriet.
- stupāt Neveikli, smagiem soļiem iet.
- pieklemst Neveikli, smagiem soļiem pienākt.
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- plenckadi Nevīžīgi, lieliem soļiem, velkot kājas, pieklibojot u. tml. (iet).
- šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli
- oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi.
- noļipot Noskriet (parasti par zaķi); noļinkāt.
- noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi); noļipot.
- polonofobija Novēršanās no poļiem, visa poliskā nicināšana.
- eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
- iedipēties Padobji ieskanēties (par soļiem).
- tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
- parasts Par gaitu, soļiem.
- atdunēt Par soļiem un soļu radītu troksni.
- aizdunēt Par soļiem vai soļu radītu troksni.
- viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
- peruānieši Peruieši - tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- formatīvā vērtēšana pierādījumu iegūšana par skolēna sniegumu mācīšanās laikā, to interpretēšana un izmantošana, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par turpmākajiem mācību procesa soļiem
- izdikāties Pietiekoši izskraidties sīkiem soļiem (par bērniem).
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- apsākums Pirmie soļi darbā vai nodomu piepildīšanā.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
- pleiza Pleizu pleizām - nevīžīgi, lieliem soļiem.
- politruks Politiskais komisārs un kontrolieris padomju armijā, sīks politikānis; poļitruks.
- polis Poļi.
- pūļi Poļi.
- kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
- slovincieši Poļiem radnieciska neliela slāvu tauta, tuvu rada kašubiem.
- slāņošana Programmu organizēšana pa atsevišķiem soļiem, kas tiek izpildīti viens pēc otra.
- Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi
- Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
- lupinēt Radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot.
- žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.).
- reliģiskie interimi reformācijas laikā izdoti pagaidu rīkojumi, lai pārtrauktu reliģiskos strīdus starp katoļiem un protestantiem
- Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
- Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi.
- slovāki Rietumslāvu tauta, Slovākijas pamatiedzīvotāji, runā slovāku valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- dripināt Rikšot sīkiem soļiem.
- reitines Rīta lūgšanas Latgales katoļiem.
- oliņspēle Rotaļa ar akmentiņiem - oļiem.
- psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi)
- padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
- skeletains Savienojumā "skeletainā augsne": augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
- kacaps sena nomelnojoša krievu iesauka, ko lietojuši ukraiņi un poļi
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina.
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
- stebene Sieviete, kas pārvietojas maziem, sīkiem soļiem.
- ievešana Sievietes svētīšana pēcdzemdību periodā (katoļiem).
- aizļukšāt Sīkiem soļiem aizskriet.
- atļukšāt Sīkiem soļiem atskriet, atnākt.
- atdirbināt Sīkiem soļiem atskriet.
- ļukšāt Sīkiem soļiem iet, skriet.
- sprīžot sīkiem soļiem iet.
- sokināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt.
- soksināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt.
- sokšināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt.
- nosipināt Sīkiem soļiem steidzoties aiziet.
- pateciņus Sīkiem, ātriem soļiem; teciņus.
- pusrikšus Sīkiem, straujiem soļiem, gandrīz rikšus.
- teceņi Skriešus, sīkiem soļiem.
- teceņiem Skriešus, sīkiem soļiem.
- tecenīši Skriešus, sīkiem soļiem.
- tecenīšus Skriešus, sīkiem soļiem.
- teceņu Skriešus, sīkiem soļiem.
- teceņus Skriešus, sīkiem soļiem.
- teciņām Skriešus, sīkiem soļiem.
- teciņi Skriešus, sīkiem soļiem.
- teciņis Skriešus, sīkiem soļiem.
- luksnāt Skriet ātriem, sīkiem soļiem.
- diknīt Skriet smagiem, dimdošiem soļiem.
- ieklaugāt Smagiem soļiem ieiet, ienākt.
- klubašot Smagiem soļiem iet.
- stopšināt Smagiem soļiem iet.
- pārslampāt smagiem soļiem pārnākt mājās
- sliept Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet.
- atlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem atnākt.
- aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
- ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
- nolumpačot Smagiem, neveikliem soļiem noiet, nonākt.
- lumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- soli solī Soļiem saskanot ritmā (virzīties).
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi).
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
- cullēt Spēcīgiem soļiem iet.
- pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem.
- aizmilzt Steidzīgi aiziet lieliem soļiem.
- milzt Steidzīgi iet lieliem soļiem.
- iesprīžot Steidzīgi un ar lieliem soļiem ienākt, ieiet.
- aizkamāt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
- aizkamīt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
- rikšā Steidzīgi, ātriem soļiem.
- leksīt Steigties, sīkiem soļiem ātri iet.
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai
- stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties.
- izstuburot Stīviem, neveikliem soļiem iziet.
- pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus.
- pusteciņus Šikiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
- uzslūžāt Šļūcošiem soļiem uziet.
- mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- izdipāt Šurp un turp staigāt sīkiem soļiem.
- šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- šļepāns Tāds, kas ar grūtībām iet ar sīkiem soļiem.
- oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem; tāds, kas satur oļus.
- polisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā; raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs poļiem.
- dirbelis Tas, kas iet maziem, veicīgiem soļiem.
- dirbins Tas, kas iet maziem, veicīgiem soļiem.
- dirbulis Tas, kas iet maziem, veicīgiem soļiem.
- ovimbundi Tauta Angolas rietumu daļā, valoda (umbundu) pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - katoļi.
- pangasinani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi.
- sambali Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie gk. katoļi.
- iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
- tagali Tauta Filipīnās, runā tagalu valodā, ticīgie - kristieši (gk. katoļi).
- ladīni Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
- galisieši Tauta Spānijā (gk. Galisijā), Latīņamerikā, runā galisiešu valodā, ticīgie - katoļi.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie.
- bambundi Tauta, dzīvo Angolā, Kvanzas baseinā un Kvango augšteces apvidū, valoda (kimbundu) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- bolīvieši Tauta, dzīvo Bolīvijā (~45% iedzīvotāju), Andu austrumu nogāzēs, valoda - spāņu, ticīgie - katoļi.
- bubi Tauta, dzīvo Ekvatoriālajā Gvinejā, Bioko salā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tuva dualu valodai, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi; jediji.
- bikoli Tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi.
- bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- friuli Tauta, dzīvo Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pieder pie retoromāņu grupas, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - katoļi.
- bakondži Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi.
- basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- makvi Tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi.
- minahasi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi.
- baņori Tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti.
- gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi, saglabājušies arī indiāņu tradicionālie ticējumi.
- katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- korsikāņi Tauta, Korsikas salas pamatiedzīvotāji; runā itāliešu valodas dialektos, franču valodā; ticīgie - katoļi.
- kostarikāņi Tauta, Kostarikas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, pēc izcelsmes spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu indiāņu un nēģeru piejaukumu, ticīgie - gk. katoļi.
- kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji; runā spāņu val., ticīgie - gk. katoļi.
- lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji, runā lietuviešu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- luksemburgieši Tauta, Luksemburgas Lielhercogistes pamatiedzīvotāji; runā vācu valodas dialektā, franču valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- maltieši Tauta, Maltas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, runā maltiešu valodā, ticīgie - katoļi.
- meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- panamieši Tauta, Panamas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji; runā spāņu un gvaranu valodās, ticīgie - katoļi.
- peruieši Tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi.
- puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- salvadorieši Tauta, Salvadoras pamatiedzīvotāji, dzīvo arī ASV, Hondurasā; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- trinidadieši Tauta, Trinidādas un Tobāgo pamatiedzīvotāji, cēlušies gk. no XVII-XVIII gs. ievestajiem negroafrikāņiem vergiem, ticīgie - katoļi, anglikāņi.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu.
- urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
- elzasieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas novada pamatiedzīvotāji, runā vācu un franču valodās, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
- lotringieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
- mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
- ifugaji Tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi.
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti.
- noļukšāt Teciņus, sīkiem soļiem skrienot, nokļūt.
- tekaļāt Tekalēt; tecēt, sīkiem soļiem skriet, tipināt.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti.
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
- sperties Tikt veidotam (par soļiem).
- ķudīt Tipināt, skraidīt sīkiem soļiem.
- tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- trimda Troksnis (īpaši par soļiem); skandāls.
- serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām.
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
- viršas Ukrainā 16.-18. gs. rakstveidā izplatīti dzejoļi.
- Holiņja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka.
- kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
- serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību.
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
- adeli Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ahlo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akebi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akfi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akposi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- avatimi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- bovili Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- lefani Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- likpi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- logbi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ņangbo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- santrokofi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- tafi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan".
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- klidzināt Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- noļ Visi kopā, visi bez izņēmuma; noļi.
- noļas Visi kopā, visi bez izņēmuma; noļi.
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek.
- dabiska zirga gaita zirga gaita, kas saistīta ar iedzimtiem refleksiem un parādās bez mācīšanas – soļi, rikši, lēkši, atsevišķiem zirgiem arī aida
- tripins Zirgs, kas iet sīkiem soļiem vai mīdās uz vietas.
- stirkāt Zvalstīgi un ar lieliem soļiem iet.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa oļi.