Paplašinātā meklēšana
Meklējam mol.
Atrasts vārdos (375):
- mol:1
- mola:2
- mola:3
- mola:1
- moli:1
- moli:2
- moll:1
- mols:1
- mols:2
- mmol:1
- molča:1
- mold.:1
- moles:1
- molls:1
- molti:1
- molto:1
- amols:1
- emols:1
- Imola:1
- Omola:1
- smola:1
- šmola:1
- molāls:1
- molārs:1
- molasi:1
- moliņš:1
- molohs:1
- molosi:1
- moloss:1
- amolis:1
- bemols:1
- cimols:1
- f-mols:1
- hemols:1
- jumols:1
- kamols:1
- kumols:1
- memols:1
- Omolka:1
- osmols:1
- ramols:1
- simols:1
- smolīt:1
- smolts:1
- Smolve:1
- timols:1
- Upmola:1
- zīmols:1
- molases:1
- moldaļa:1
- moldāvi:1
- molinia:1
- mollase:1
- mollese:1
- mollīgs:1
- mollija:1
- mollīns:1
- molmasa:1
- molochs:1
- moloķiķ:1
- moltons:1
- molusks:1
- amoliņš:1
- čumolys:1
- demolēt:1
- Eimolps:1
- emolājs:1
- emoliņš:1
- formols:1
- haimols:1
- Jermoli:1
- kamolis:1
- Kamolji:1
- kramola:1
- kurmols:1
- Omoloja:1
- Omolona:1
- Silmola:1
- Sylmola:1
- šmollis:1
- Termoli:1
- tremolo:1
- zīmolis:1
- molazejs:1
- molberts:1
- moldings:1
- molekula:1
- molīnija:1
- mollisia:1
- mollusca:1
- molluski:1
- molokāņi:1
- molotnuķ:1
- molozejs:1
- moluzejs:1
- amolains:1
- amoltiņi:1
- amoltiņš:1
- bemolēts:1
- Bogomoli:1
- bomolohs:1
- cūkamols:1
- Čamoluka:1
- Detmolda:1
- ekmolīns:1
- emolains:1
- etmolits:1
- hemolīts:1
- hemolīze:1
- homologi:1
- homologs:1
- humolīti:1
- Janomole:1
- Jermolas:1
- Jermolys:1
- jermolka:1
- kamolene:1
- kamoliņš:1
- kamolīte:1
- māmoliņa:1
- milimols:1
- mormolis:1
- novemols:1
- pomologs:1
- Pūramola:1
- ramoleņš:1
- ramoliņi:1
- ramoliņš:1
- riksmols:1
- sērmolis:1
- Silamola:1
- Sylamola:1
- timoliņš:1
- timolīze:1
- tremolēt:1
- moladzels:1
- moleskins:1
- molibdāti:1
- molibdāts:1
- molibdēns:1
- molinisms:1
- molodčiks:1
- molodņaks:1
- molothrus:1
- automolus:1
- baltamols:1
- baltemols:1
- desmolīze:1
- ērkšamols:1
- etimologs:1
- Fersmolde:1
- gramolata:1
- gvakamole:1
- haimolize:1
- hemolimfa:1
- izdemolēt:1
- kamolains:1
- kamolītes:1
- kamolītis:1
- kamolzāle:1
- komsomols:1
- kosmologs:1
- landsmols:1
- Marmolada:1
- marmolīts:1
- mi-bemols:1
- mormolāde:1
- Nīdrumola:1
- premolāri:1
- premolars:1
- premolārs:1
- septimole:1
- sermoliņš:1
- Taikomols:1
- termolīze:1
- timolzilā:1
- tremolīts:1
- zaķuamols:1
- zirgamols:1
- molalitāte:1
- molaritāte:1
- moldovieši:1
- molekulārs:1
- molibdaina:1
- molizācija:1
- mollicutes:1
- moltilpums:1
- amolinieši:1
- bišamoliņš:1
- ceļamoliņš:1
- cūkamoliņš:1
- Čomolungma:1
- damolskābe:1
- decimolārs:1
- demoloģija:1
- desmolāzes:1
- dublbemols:1
- entomologs:1
- hemolipāze:1
- hemolizāts:1
- hemolizīni:1
- homolizīns:1
- homoloģija:1
- irmoloģija:1
- kamolveida:1
- lemoloģija:1
- milimolārs:1
- mīmoloģija:1
- nomoloģija:1
- osmoloģija:1
- pārzīmolot:1
- plazmolīze:1
- pneimolīts:1
- pneimologs:1
- pneumolits:1
- pneumolize:1
- pomoloģija:1
- Pontremoli:1
- psammolīti:1
- puramolīši:1
- seismologs:1
- sermolītis:1
- smegmolīts:1
- spazmolīze:1
- spermolīts:1
- termolampa:1
- timolizīns:1
- tolamolols:1
- tremolando:1
- zaķakamols:1
- zimoloģija:1
- molekulmasa:1
- molibdenīts:1
- moluskicīdi:1
- anemoloģija:1
- biomolekula:1
- dermolipoma:1
- desmoloģija:1
- dunduramols:1
- Džomolungma:1
- etimoloģija:1
- gemmoloģija:1
- hemolītisks:1
- hemolizoīds:1
- hlorotimols:1
- homoloģisks:1
- izohemolīze:1
- kamoliņzāle:1
- kosmoloģija:1
- mammoloģija:1
- oftalmologs:1
- osmolagnija:1
- pomoloģisks:1
- psammolepis:1
- salbutamols:1
- sieramoliņš:1
- termolabile:1
- termolabils:1
- termoloģija:1
- tremolabils:1
- moldavaņeska:1
- molekulsvars:1
- adatkamoliņš:1
- aritmoloģija:1
- autohemolīze:1
- bimolekulārs:1
- bioritmologs:1
- dubultbemols:1
- eksomoloģēze:1
- entomoloģija:1
- enzimoloģija:1
- epidermolīze:1
- etimoloģisks:1
- etimoloģizēt:1
- grammolekula:1
- hemolitolīze:1
- homolaterāls:1
- homologācija:1
- homologumena:1
- kamolskābene:1
- kamolveidīgs:1
- kosmoloģisks:1
- mezomolekula:1
- orgasmolepse:1
- osmolalitāte:1
- osmolaritāte:1
- paracetamols:1
- pneimoloģija:1
- potamoloģija:1
- pseudokumols:1
- seismoloģija:1
- sfigmoloģija:1
- spermolizīns:1
- statmoloģija:1
- molibdenizēts:1
- molibdēnmēsli:1
- molibdēnskābe:1
- anhemolītisks:1
- bromtimolzilā:1
- dunduramoliņš:1
- entomoloģisks:1
- feromolibdēns:1
- formolvakcīna:1
- hemoleikocīts:1
- hemolitotrofi:1
- kamolbegonija:1
- makromolekula:1
- mazmolekulārs:1
- oftalmoloģija:1
- pērkonamoliņš:1
- pneimolitiāze:1
- podmoloģitsja:1
- polimolibdāti:1
- seismoloģisks:1
- sistemoloģija:1
- spazmolītisks:1
- starpmolekulu:1
- submolekulārs:1
- termolokators:1
- timolftaleīns:1
- Torremolinosa:1
- viktimoloģija:1
- molekulārspēki:1
- molluskoīdejas:1
- antihemolizīns:1
- autohemolizīns:1
- ekvimolekulārs:1
- epistemoloģija:1
- hemolimfmezgli:1
- homologrāfisks:1
- lielmolekulārs:1
- monomolekulārs:1
- oftalmoloģisks:1
- pundurkamolene:1
- sindesmoloģija:1
- smoltifikācija:1
- molekulārfizika:1
- molekulāroptika:1
- molibdentērauds:1
- deitoplazmolīze:1
- epistemoloģisks:1
- etimoloģizācija:1
- intermolekulārs:1
- intramolekulārs:1
- makromolekulārs:1
- polimērhomologi:1
- proksimolabiāls:1
- sindesmoloģisks:1
- starpmolekulārs:1
- dermolipektomija:1
- heterohemolizīns:1
- hipodermolitiāze:1
- hromolitogrāfija:1
- kamolpulkstenīši:1
- kamolpulkstenīte:1
- mikrokosmoloģija:1
- proksimolingvāls:1
- tetanohemolizīns:1
- chromolitogrāfija:1
- deetimoloģizācija:1
- oftalmoleikoskops:1
- polimolibdēnskābe:1
- termoluminiscence:1
- transportmolekula:1
- turbomolekulārais:1
- arahnoentomoloģija:1
- asteroseismoloģija:1
- bakteriohemolizīns:1
- deetimoloģizēšanās:1
- neirooftalmoloģija:1
- radiotermolokācija:1
- radiotermolokators:1
- molekulārģenerators:1
- molekulspektroskopija:1
- antistreptohemolizīns:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1135):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas.
- aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- melilotus Amoliņi.
- dzeltenais vanagzirnis amoliņš.
- medusziedi Amoliņš.
- baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
- augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
- zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
- ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
- ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
- toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā.
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- bes Ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)".
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- Melilotus officinalis ārstniecības amoliņš.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
- molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu.
- Dactylis polygama Ašersona kamolzāle.
- Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms.
- demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā.
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ.
- fotojonizācija Atoma (vai molekulas) jonizācija, ko izraisa viens vai vairāki fotoni.
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā).
- elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu.
- asimetriskais atoms (centrs) atoms organisko vielu molekulās, kam visi aizstājēji ir savstarpēji atšķirīgi.
- toksofors Atomu grupa toksīna molekulā, kurai ir toksīna specifiskā aktivitāte.
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
- Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
- Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos.
- autojonizācija Atomu un molekulu jonizācija stipru elektrisko lauku ietekmē.
- izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
- kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
- Molinia altissima augstā molīnija.
- Melilotus altissimus augstais amoliņš.
- krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas.
- melanēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, \~300 valodas, plašāk izplatītās: fidžiešu, mola, motu.
- autorība autora personības zīmols, īpatnība.
- autokolors Autotipijas un hromolitogrāfijas kombinēts iespiedums.
- glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru.
- slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli.
- bakteriohemolizīns Baktēriju ietekmē radies hemolizīns.
- tiņava Baķis; kamols; pika.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Melilotus albus baltais amoliņš.
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
- baltemols Baltamols - baltais āboliņš.
- Anthyllis x baltica Baltijas pērkonamoliņš.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- kurmis Bars, pūlis; kamols.
- kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- greizkāpe Bemols, pazemināmā zīme.
- enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu.
- bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
- biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
- homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
- brendings Brenda veidošana, zīmolveide.
- brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām.
- briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- Anthyllis vulnearia brūču pērkonamoliņš.
- roulement Bungu vālīte; arī bungu "tremolo".
- mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis").
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
- naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
- trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas.
- rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā.
- protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos.
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
- tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā.
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
- ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
- toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs.
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3).
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā.
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
- mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis").
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
- homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu.
- izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām.
- akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas.
- orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
- glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī.
- Rihters Čārlzs Fransis Rihters - amerikāņu seismologs (1900.-1985. g.).
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
- fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela.
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
- homeoloģiskās hromosomas daļēji homoloģiskas hromosomas, kurām tikai daļa gēnu izvietota vienādi.
- tremulācija Darbība, process --> tremolēt.
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
- Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš.
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices.
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- frullato Dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā).
- pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- kamoļāks Dem. --> kamols.
- kamoliņš Dem. --> kamols.
- kamolītis Dem. --> kamols.
- kamuleņš Dem. --> kamols.
- kamulteņš Dem. --> kamols.
- kamultiņš Dem. --> kamols.
- tetrasomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā ir četras viena tipa homoloģiskās hromosomas (2n+2).
- trisomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā ir trīs viena tipa homoloģiskās hromosomas (2n+1).
- heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām.
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
- laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens.
- transstāvoklis Divu cieši saistītu gēnu izvietošanās homoloģiskās hromosomās tā, ka vienā hromosomā ir viena gēna dominantā alēle un otra gēna recesīvā alēle (Ab vai aB).
- bivalents Divu homoloģisko hromosomu konjugācijas figūra mejotiskās dalīšanās laikā, sastāv no 4 hromatīdām.
- molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā.
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā.
- cisstāvoklis Divu vai vairāku cieši saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā homoloģiskajā hromosomā un šo gēnu recesīvo alēļu atrašanās otrā hromosomā.
- krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe.
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
- palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri.
- dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu.
- amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas.
- dubultbemols Dublbemols.
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
- biomolekula Dzīvās vielas molekula.
- anaerobioze Dzīvošana bez nesaistīta molekulāra skābekļa.
- tetanohemolizīns Eksotoksīns, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; izraisa hemolīzi.
- tetanotoksins Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; sastāv no tetanohemolizīna un tetanospazmīna.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- debajs Elektriskā dipolmomenta ārpussistēmas mērvienība, ar ko mērī molekulu elektrisko dipolmomentu.
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes.
- Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti.
- ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai.
- van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula.
- daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
- ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu.
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
- virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs.
- leidopteroloģija Entomoloģija nozare, kas pētī tauriņus.
- insektoloģija Entomoloģija, mācība par kukaiņiem.
- lepidopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī tauriņus.
- koleopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī vaboles.
- dipteroloģija Entomoloģijas nozare, kurā pēta divspārņus.
- odonatoloģija Entomoloģijas nozare, kurā pēta spāres.
- entomologs Entomoloģijas speciālists.
- fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi.
- tiešā oksidāze enzīms, kas pārnes molekulāro skābekli tieši uz kādu vielu.
- oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus.
- bullozā epidermolīze epidermolīze, kas parādās tūlīt pēc piedzimšanas.
- autohemolīze Eritrocītu hemolīze organisma paša seruma ietekmē.
- hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem.
- haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem.
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
- etimologs Etimoloģijas (1) speciālists.
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
- Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
- ākāša Ezoterismā - tas, kas piepilda visu telpu starp pasaulēm, molekulām un jebkuriem citiem objektiem; matērija no kā veidojas viss pārējais.
- f-mols Fa-minors, molla toņkārta no f līdz f, ar 4 bemoliem pie atslēgas.
- pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības.
- aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli.
- karvakrols Fenols, timola izomērs; atrodams daudzās ēteriskās eļļās.
- fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu.
- izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas.
- restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem.
- depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
- hidrogenāze Ferments, kas katalizē dažādu vielu redukciju ar molekulārā ūdeņraža palīdzību.
- hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes.
- anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam.
- katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
- desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
- sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes.
- magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
- monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa.
- monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns.
- fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā.
- parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
- Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
- Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
- kamucis Gabals, pika, kamols.
- aerojonizācija Gaisa molekulu jonizācija.
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- galaktopiranoze Galaktoze, kuras molekulā ir pirāna gredzens.
- primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā).
- argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās.
- banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
- diatoniskā gamma gamma, kas sastāv no notīm bez diezēm un bēmoliem.
- mīkstā gandrene gandreņu suga ("Geranium molle").
- reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības.
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
- mollusca Gliemji, mīkstmieši jeb moluski.
- glukofuranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir furāna gredzens.
- glukopiranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir pirāna gredzens.
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- glumiķis Gļotains dzīvnieks, molusks.
- lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts.
- bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi.
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
- molibdēnskābe H2MoO4, molibdena trioksīda MoO3 savienojums ar ūdeni.
- halogenēšana Halogēna atomu ievadīšana organiskā savienojuma molekulā, aizvietojot ūdeņraža atomus vai pievienojot dubultsaitēm vai trīskāršajām saitēm.
- bromēšana Halogenēšana ievadot organiskā savienojuma molekulās broma atomus.
- ketoheksoze Heksoze, kuras molekulā ir ketogrupa.
- lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
- lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
- streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā.
- streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus.
- heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
- hemotoksīns Hemolītisks eksotoksīns.
- hemolizāts Hemolīzes produkts.
- idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām.
- stafilolizīns Hemolizīns, ko producē stafilokoki.
- hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
- ketoheptoze Heptoze, kuras molekulā ir ketogrupa.
- poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas.
- Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica").
- metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties.
- ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos.
- aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters.
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
- fosforilholīns Holīna fosforskābes esteris, lecitīna molekulas fragments.
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
- homologrāfisks Homologrāfiskās projekcijas - projekcijas, kas pareizi atveido laukumu attiecību.
- alēlomorfs Homologu hromosomu identiski novietoti gēni, no kuriem atkarīga pazīme.
- sinapse Homoloģisko hromosomu konjugācija un sinaptonemālā kompleksa veidošanās mejozes profāzē.
- konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus.
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja.
- spirema Hromosomu kamols mitozes profāzē.
- spirēma Hromosomu kamols mitozes profāzē.
- translokācija Hromosomu pārveide, fragmentu apmaiņa starp nehomoloģiskajām hromosomām.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- kvantu pulkstenis iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atomāro vai molekulāro frekvences kvantu standartu.
- frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem.
- masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- spontānais starojums ierosinātā stāvoklī esošas kvantmehāniskas sistēmas (atoma, molekulas u. c.) patvaļīgs elektromagnētiskais starojums.
- Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
- Jenšēpingas lēne ietver Smolandes ziemeļrietumu daļu, platība — 10495 kvadrātkilometri, 337000 iedzīvotāju, izveidojās 1687. g., atdaloties no Krūnubergas lēnes.
- sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā.
- adhezīns Ikviena baktēriju šūnu ārpusē esošo molekulāro savienojumu grupa, kas iesaistās adhēzijas procesos.
- imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
- glomerulonefropātija Ikviena nieru kamoliņu slimība bez iekaisuma.
- glomerulopātija Ikviena nieru kamoliņu slimība.
- heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva.
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta").
- fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska Uzvārda).
- izdauzīt Izdemolēt.
- izsist Izdemolēt.
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
- osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā.
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai.
- radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
- jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni.
- asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- Anthyllis maritima jūrmalas pērkonamoliņš.
- disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās.
- podocīts Kājiņšūna, nieres kamoliņa kapsulas iekšējās sienas epitēlijšūna, kuras izaugumi cieši pieguļ kamoliņa kapilāru virsmai.
- Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- pinkulēt kamolā tīt.
- Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte.
- Cladophora glomerata kamolainā kladofora.
- kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte.
- mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum").
- kamolains Kamolam (1) līdzīgs; ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
- Begonia x tuberhybrida kamolbegonija.
- panus Kamolenes.
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene.
- smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene.
- Paxillus panuoides kamoleņu mietene.
- adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas.
- glomeruls Kamoliņš.
- vīksts Kamols (nekārtīgi satīts).
- kurmucis Kamols, gabals, pika, kunkulis.
- ķurmulis Kamols, gabals, pika.
- kums Kamols, kaudze.
- šķetekls Kamols, kodaļa 1(1).
- ķumpis Kamols, pika, kunkulis.
- čumuļs kamols.
- kamolis Kamols.
- kamulis Kamols.
- kamuls Kamols.
- metekls Kamols.
- muškuts Kamols.
- Juncus conglomeratus kamolu donis.
- Juncus leersii kamolu doņa "Juncus conglomeratus" nosaukuma sinonīms.
- kamolveidīgs Kamolveida.
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
- kamolīte Kamolzāle.
- kamoļzāle Kamolzāle.
- dactylis Kamolzāles.
- parastā kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis glomerata").
- Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama").
- sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
- monoaminoskābe Karbonskābe, kuras molekula ir viena aminogrupa.
- ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa.
- tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
- šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- dunčkuls Kaut kas kamolveidīgs.
- aminoketons Ketons, kura molekulā ir aminogrupa NH2.
- pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni.
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators.
- sunītis Koka gabaliņš dziju kamola uztīšanai.
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas.
- bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži.
- koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu.
- koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu.
- prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
- hidrogenliāze Kolibaktēriju ferments, kas katalizē skudrskābes reversiblo šķelšanos molekulārā ūdeņradī un oglekļa dioksīdā.
- taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
- silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- atomu rādiusi konstantes, kas ļauj tuvināti novērtēt starpatomu attālumus molekulās un cietvielās.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts.
- krosingovers Korpuskulārajā ģenētikā - savstarpēja daļu apmaiņa starp homologām hromosomām; noteic jaunu gēnu kombināciju izveidošanos.
- kosmologs Kosmoloģijas speciālists.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- Anthyllis coccinea košsarkanais pērkonamoliņš.
- aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites.
- skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.).
- reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- parahemoglobīns Kristāliskā hemoglobīna forma audos pēc izteiktas hemolīzes.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām.
- klatrāti kristāliski savienojumi, kas rodas, vienas vielas molekulām ieslēdzoties otras vielas kristāliskā režģa tukšumos; ieslēguma savienojumi.
- frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde.
- arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
- nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
- ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
- uzjums Kupols, jumols, pārvārsnis.
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- ierosināts stāvoklis kvantu sistēmas (atoma, molekulas, atoma kodola, kristāla) stāvoklis, kura enerģija ir lielāka par minimālo iespējamo (pamatstāvokļa) enerģiju.
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus.
- enerģijas līmenis kvantu mehānikā kvantu sistēmas (kodola, atoma, molekulas) enerģijas vērtība stacionārā stāvoklī.
- multiplicitāte Kvantu sistēmas (piem., atoma, molekulas) enerģijas stāvokļa daudzkārtnība.
- spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka.
- mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum").
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības.
- donors Ķīmijā - molekula, atomu grupa vai atoms, kas viegli atdod elektronu.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- dismutācija Ķīmiska reakcija, kurā no divām aldehīda molekulām viena oksidējas par skābi, bet otra reducējas par spirtu.
- sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~).
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles.
- monomolekulāras reakcijas ķīmiskas reakcijas, kuru elementāraktā piedalās 1 molekula (radikālis, jons).
- augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju.
- solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku.
- brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons.
- dialdehidi Ķīmiski savienojumi ar 2 aldehidgrupām (-CEO) molekulā.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- izostērs Ķīmisks savienojums, kas ieņem cita savienojuma vietu, kuram identiska molekulas konfigurācija; kompetitīvs inhibitors.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā.
- ciklisks savienojums ķīmisks savienojums, kura molekulā atomi veido gredzenu (ciklu).
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija.
- mīkstā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis").
- vēja lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis").
- saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē.
- fidūcit Lai valda uzticība (latīņu "fiducia sit") - studentu valodā atbilde uz sadzeršanas sveicienu "šmollis".
- LEB Latvijas Entomoloģijas biedrība.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- Anthyllis macrocephala lielgalvainais pērkonamoliņš.
- fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela.
- fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli.
- antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām.
- humīnskābes Lielmolekulāras organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu atliekām.
- makroradikāļi Lielmolekulāri aktīvie radikāļi.
- elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi.
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
- silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
- antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē.
- neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- oligomēri lielmolekulāru savienojumu homoloģisko rindu zemākie locekļi; izejvielas polimēru sintēzei, ietilpst līmju sastāvā u. c.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa.
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
- brīvības pakāpe lielums, kas raksturo kādas sistēmas (atoma, molekulas, daļiņas, ķermeņa utt.) stāvokli.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
- blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru.
- puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
- puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
- termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence.
- sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē.
- kosmonomija Mācība par likumiem, kas valda pasauli; kosmoloģija.
- mīkstā madara madaru suga ("Galium mollugo").
- pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem.
- matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei.
- makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas.
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
- plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi.
- malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus).
- uzbriešana Materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju.
- antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
- mikrosferocīts Mazs lodveida eritrocīts; tie atrodami asinīs iedzimtas hemolitiskās dzeltes gadījumā.
- as dur mažora tonalitāte ar toniku "as"; "La bemol" mažors.
- biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus.
- trigāns Medikaments, spazmolītisks līdzeklis.
- mīkstā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus mollis").
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- rotators mehāniska sistēma, ko izmanto, lai idealizēti aprakstītu molekulu un kodolu rotāciju.
- monāde Mejozē katrs no elementiem tetrādē, kas veidojas, homoloģiskām hromosomām savienojoties un daloties.
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- amfitēnija Mejozes stadija, kurā homologās hromosomas atrodas konjugācijas procesā.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- mezangijs Membrāna, kas balsta kapilāru cilpiņas nieru kamoliņos.
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
- merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms.
- starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols.
- retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli.
- miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- molibdēnmēsli Mikroelementu mēslošanas līdzekļi, kuros ir molibdens augiem uzņemamā veidā.
- molekulārģenerators Mikroviļņu diapazona molekulārais kvantu ģenerators, māzers.
- redavene Mīkstā gandrene ("Geranium molle").
- jāņuzāle Mīkstā madara ("Galium mollugo").
- kreimzāle Mīkstā madara ("Galium mollugo").
- marada Mīkstā madara ("Galium mollugo").
- medene Mīkstā madara ("Galium mollugo").
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- mmol Milimols, viena tūkstošā daļa mola.
- mOsm Miliosmols, viena tūkstošā daļa osmola.
- mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi.
- molibdenīts Minerāls svina pelēkā krāsā - molibdēna sulfīds.
- jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums.
- molibdāti Minerālu klase, molibdēnskābes sāļi, pavisam ir \~15 minerālu.
- aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.).
- jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
- MHD Minimālā hemolitiskā deva (angļu "minimal hemolytic dose").
- as moll minora tonalitāte ar toniku "as"; "la bemol" minors.
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm.
- pūslīšu mola mola, kas rodas, cistiski deģenerējoties norija bārkstīm; auglis neattīstās un pārvēršas ķekaram līdzīgā veidojumā.
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- polimēra molekula molekula ar lielu molekulmasu; makromolekula.
- makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu; polimēra molekula.
- dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas.
- bioloģiskā membrāna molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus.
- reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos.
- molmasa Molekulmasa - molekulas masa, kas izteikta atommasas vienībās.
- konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju.
- rotācijas spektrs molekulu spektra līnijas un joslas, kas saistītas ar molekulu daļu savsterpējo griešanos.
- aktivācija molekulu vai atomu savstarpējās iedarbības pastiprināšana, pievadot enerģiju.
- fotoķīmiskā disociācija molekulu, radikāļu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas iedarbībā; fotodisociācija; fotolīze.
- augstā molīnija molīniju suga ("Molinia altissima").
- niedru molīnija molīniju suga ("Molinia arundinacea"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs.
- zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes.
- jūras urbēji moluski un vēžveidīgie, kas bojā koksni, kura atrodas jūras ūdenī.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
- kvantu ģenerators monohromatisku elektromagnētisko viļņu avots, kurā izmanto kvantu sistēmu (atomu, molekulu, kristālu) inducēto starojumu.
- monoslānis monomolekulārs slānis.
- trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi.
- tetrozes Monosaharīdi ar 4 skābekļa atomiem molekulā.
- heptoze Monosaharīds ar 7 oglekļa atomiem molekulā.
- policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei.
- nullisomija Mutāciju izraisīts viena homologisko hromosomu pāra trūkums šūnā vai genotipā.
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol.
- arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos.
- anhemolītisks Nehemolītisks, kas nerada hemolīzi.
- informācija neirohumorālie impulsi, kas nāk no vienas (celulāras vai molekulāras) sistēmas un ierosina regulējošu atbildes reakciju citā, korelatīvi saistītā celulārā vai molekulārā sistēmā.
- jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
- pupurts Neliels dzijas kamols, kas drīz izbeigsies.
- pupurtiņš neliels kamols.
- kamāltiņš Neliels kamols.
- pimpoltiņš Neliels kamols.
- paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa.
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
- peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi.
- Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu.
- transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
- diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā.
- androstēns Nepiesātināts ciklisks ogļūdeņradis ar vienu divkāršo saiti; steroīds, kas veido testosterona un dažu citu androgēno hormonu molekulas kodolu.
- Molinia arundinacea niedru molīnija.
- glomerulīts Nieres kamoliņu iekaisums.
- glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos.
- glomektomija Nieru kamoliņa izoperēšana, biežāk audzēja gadījumā.
- nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas.
- nefiroze Nieru slimība ar deģeneratlviem procesiem nieru kamoliņos un kanāliņos.
- diatomisks No 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas.
- tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem.
- heteropolimērs No dažādiem monomēru atlikumiem sastāvoša makromolekula, piem., proteīns.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- dikumarīns No trūdoša dziedniecības amoliņa izolēts balts pulveris; medicīnas vajadzībām iegūst arī sintētiski.
- norazierēt Noārdīt; demolēt.
- pārzīmolot Nomainīt zīmolu.
- homeo- Norāda uz vienādību, vienveidību, identitāti, homoloģiju, izomēriju.
- homo- Norāda uz vienādību, vienveidību, identitāti, homoloģiju, izomēriju.
- eksodeviācija Nosliece uz āru; oftalmoloģijā eksoforija.
- sačupt Notupties un sarauties kamolā.
- okulists Oftalmologs - acu slimību ārsts.
- dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi).
- kontaktoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī kontaktlēcu izgatavošanu un pielāgošanu.
- neirooftalmoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas ietekmi uz acs funkcijām.
- oftalmologs Oftalmoloģijas speciālists.
- molekulmasa oglekļa vienībās izteikta molekulas masa; molmasa.
- oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti.
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- disaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no divām vienkāršo cukuru molekulām.
- nepiesātināti ogļūdeņraži ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
- alēni Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir atomu grupa =C=C=C= ar divām dubultsaitēm pie viena oglekļa atoma.
- melilotskābe OHC~6~H~4~ (CH)~6~COOH; atrodama amoliņā, iegūst arī no kumarīna.
- citohromoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, atrodas visu aerobu šūnās, katalīzē elektronpārnesi no reducētiem citohromiem uz molekulāro skābekli.
- peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes.
- translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus.
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
- molekulāroptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos vielā, izmantojot priekšstatu par tās molekulāro struktūru.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- elektronspektri Optiskie absorbcijas un emisijas spektri, kas saistīti ar elektronu stāvokļa maiņām atomos, jonos, molekulās, kristālos.
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
- jonradikāļi Organiskas molekulas, kas zaudējot vai iegūstot vienu elektronu, vienlaikus iegūst elektrisku lādiņu; paramagnētiskas daļiņas ar vienu nesapārotu elektronu.
- bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
- autokompleksi Organiski savienojumi, kur vienā molekulā atrodas gan elektronu donors, gan elektronu akceptors, tā ka starp šiem abiem fragmentiem var realizēties donorakceptorsadarbība.
- rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula.
- nitrozosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulā ir ar oglekļa atomu saistīta nitrzogrupa -N=O.
- ketons Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons).
- diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums.
- diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas.
- nitrofenoli Organiski savienojumi, kuru molekulas ir nitrosavienojumu un fenolu funkcionālās grupas.
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
- karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi.
- diamīni Organiski savienojumi, ogļūdeņraži ar divām aminogrupām (NH2) molekulā.
- helāti Organiskie kompleksie savienojumi, kuru molekulām vai to daļām ir līdzība ar riņķi vai vēža spīli.
- nitrosavienojumi Organiskie savienojumi, kuru molekulā ir viena vai vairākas ar oglekļa atomiem saistītas nitrogrupas NO2.
- fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi.
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
- desmolīze Organisku vielu radikālas sašķelšanās procesi, kas noris audos desmolāžu iedarbībā.
- gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
- osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- stāveklis Paaugstinājums, pamatne, molberts.
- vidējā panātre panātru suga ("Lamium moluccellifolium").
- ķekarveida jeb zarainā vēnu angioma paplašinātu un izlocītu vēnu kamols orgāna parenhīmā.
- hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi, kurai par iemeslu ir molekulu kustība.
- ciesa Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- kamoļazāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- kamoliņš Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- kamoliņzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- kamulzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- smilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- žubursmilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- Dactylis glomerata parastā kamolzāle.
- aizliegtās pārejas pārejas starp diviem elektroniskajiem stāvokļiem molekulās vai atomos, kuras ir pretrunā ar izvēles likumiem, kas nosaka atļautās kvantu skaitļu izmaiņas.
- semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt.
- drepanocitoze Pārmantota hroniska hemolītiska anēmija ar eritrocītu formas anomālijām: hroniska hemolītiska anēmija ar dzelti; hepatosplenomegālija, limfmezglu palielināšanās; infantilisms.
- retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas.
- lēšķa pārsla, izžāvētas vilnas sauja, vilnas kamols.
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā.
- kamolītes Partastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
- jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma.
- mīkstā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora mollissima").
- ceļi Pavedienu kārta satītā dzijas kamolā.
- firma Pazīstama zīmola (parasti apģērbs).
- cisheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles.
- transheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs.
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- anthyllis Pērkonamoliņi - tauriņziežu dzimtas ģints.
- smiltāju pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis arenaria").
- košsarkanais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis coccinea").
- lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla").
- jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams.
- brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria").
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums.
- autologs Piederīgs noteiktam organismam vai radies no šī organisma (atšķirībā no homologa vai heterologa).
- struktūrveidotāji Piedevas, ko ievada polimēros, lai regulētu to virsmolekulāro struktūru.
- Ampēra hipotēze pieņēmums, ka vielas magnētiskās īpašības izraisa cirkulāras strāvas atsevišķos atomos un molekulās.
- parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis").
- maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
- alicikliskie savienojumi piesātināti vai nepiesātināti cikliskie ogļūdeņraži un to atvasinājumi, kuru molekulā ir 1 vai vairāki cikli ar 3, 4 vai vairākiem C atomiem.
- cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra.
- oktāns piesātināts ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi, C~8~H~18~.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- Smoļana Pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ternate Pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontremoli Pilsēta Itālijā ("Pontremoli"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Termoli Pilsēta Itālijā ("Termoli"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kekšetau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Stepnogora Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Sergejevka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Esila Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Akkela Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Makinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Detmolda Pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
- Fersmolde Pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm.
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu.
- plaukšenieki Plaušu gliemeži - molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām.
- makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā.
- pneumatolits Pneimolīts.
- pneumolits Pneimolīts.
- pneimologs pneimoloģijas speciālists.
- depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija.
- polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās.
- kopolimēri Polimēri, kuru makromolekulās ir divu vai vairāku tipu monomēriskās elementārvienības.
- sopolimēri Polimēri, kuru makromolekulas sastāv no diviem vai vairākiem dažāda tipa strukturālajiem posmiem; procesus, kuros veidojas šādi polimēri, sauc par sopolimerizāciju vai sopolikondensāciju.
- polielektrolīti Polimēri, kuru makromolekulas satur jonogēnās grupas.
- polisulfoni Polimēri, kuru makromolekulu virknēs ir -SO2- grupas.
- ciklopolimerizācija Polimerizācija, kuras rezultātā polimēru makromolekulās veidojas tādas cikliskas grupas, kuru nav sākotnējos monomēros.
- polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes.
- polimērhomologi Polimēru molekulas, kas sastāv no vienādiem elementārposmiem un atšķiras tikai ar polimerizācijas pakāpi.
- radiācijas sašūšana polimēru molekulu sašūšana ar jonizējošu starojumu.
- polikondensācija Polimēru sintēzes process, kurā reaģē monomēru funkcionālās grupas un rodas lielmolekulāri savienojumi.
- polimolibdāti Polimolibdēnskābeju sāļi.
- dekapeptīds Polipeptīds, kura molekula sastāv no desmit aminoskābēm.
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
- dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns.
- pomologs Pomoloģijas speciālists; dārzkopis.
- grautiņš Postīšana, demolēšana.
- aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula.
- atomu (arī kvantu) pulkstenis precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- ražotāja zīme prečzīme, zīmols.
- rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
- talasēmija Primāra konstitucionāli hereditāra hemolītiskā anēmija ar eritroblastozi, mikrocitozi, splenomegāliju un osteoporozi.
- dezaktivācija Process, kad molekula zaudē enerģiju un top neaktīva.
- poikilosmoze process, kad šūna pielāgo savu iekšējo osmolaritāti tās tiešajai apkārtējai videi
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki.
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi.
- ierosināšana Process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju.
- krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
- krustmija Process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers.
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
- transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos.
- transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā.
- Svētbilžu grautiņi protestantu īstenotā katoļu baznīcu un klosteru demolēšana reformācijas laikā, 1524. g., Rīgā.
- prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem.
- pseudokumidīns Pseudokumola pārstrādes produkts, ko iegūst nitrējot pseudokumolu un iegūto nitroproduktu pēc tam reducējot.
- maigā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus mitis").
- sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus").
- vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus").
- hidatīdu mola pūslīšu mola.
- starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām.
- radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm.
- mīkstais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla mollis").
- nitrēšana Reakcija, ar ko molekulā ievada grupu -NO~2~.
- veidošanās siltums reakcijas siltumefekts, veidojoties (konstantā temperatūrā) 1 molam saliktas vielas no vienkāršām vielām.
- monomolekulārās reakcijas reakcijas, kuru norisē piedalās tikai viena daļiņa (neitrāla molekula, jons, radikālis).
- baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
- slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- oligonukleotīdi Relatīvi nelieli polinukleotīdi, kuru molekulā ir 2-10 nukleotīdu atlikumi.
- rentgenstarojuma difrakcija rentgenstarojuma difrakcija un izkliede kristālos, molekulāros šķidrumos un gāzēs.
- Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants.
- Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski.
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- translācija ribonukleīnskābes kodonu secībai atbilstoša aminoskābju ieslēgšanās polipeptīdu molekulās.
- transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam.
- ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī.
- mīkstais rododendrs rododendru suga ("Rhododendron molle").
- skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīkstā roze rožu suga ("Rosa mollis").
- disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
- oftalmo- Saistīts ar acu slimībām (piem., oftalmoloģija).
- entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs.
- oftalmoloģisks Saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs.
- pomoloģisks Saistīts ar pomoloģiju, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- sindesmoloģisks Saistīts ar sindesmoloģiju, tai raksturīgs.
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
- sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala.
- metastabilais stāvoklis salīdzinoši stabils atomu vai molekulu ierosināts kvantu stāvoklis.
- sariņķināties saliekties, saritināties kamolā.
- salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
- sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns.
- serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- locis Salocīts, saliekts, kamolā satīts.
- samuskulēt Satīstīt (dziju) nekārtīgā, samudžinātā kamolā.
- izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām.
- punčāt Savākt, savilkt kopā, kamolā.
- piņķis Savēlies kamolā, pinka.
- virsmaktīvs Savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- etilēt Savienojuma molekulā ievadīt etilgrupu.
- turbomolekulārais Savienojumos "turbomolekulārais sūknis" un "turbomolekulārais vakuumsūknis" - vakuumsūkņa veids.
- dihidrāts Savienojums, kurā ir divas ūdens molekulas.
- sulfonskābe savienojums, kura molekulā ir sulfogrupa -SO~3~H; sulfoskābe.
- muzgulis Savijums, pinums; mezgls; mudžeklis, kamols.
- muzguls Savijums, pinums; mezgls; mudžeklis, kamols.
- muskuļot savilkties kamolā, lidināties, spietot.
- sakukuroties Savilkties kamolā.
- hidrols Savrupa, neasociēta ūdens molekula.
- mīkstā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus mollis").
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
- seismologs Seismoloģijas speciālists.
- mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama.
- Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
- triloka senindiešu kosmoloģijas un mitoloģijas trīslocekļu pasaule, kas ietver sevī debesis, zemes un pazemes valstību (elli).
- polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI.
- antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā.
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis.
- bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene.
- smaržīgā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus suavissimus", syn. "Panus suavissimus"); smaržīgā kamolene.
- disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās.
- fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas.
- siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju.
- asinapse Sinaptonemālā kompleksa veidošanās traucējums, kas vājina vai pilnīgi izslēdz homoloģisko hromosomu konjugāciju.
- ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos.
- antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra.
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
- cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
- nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O.
- tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli.
- tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls.
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
- furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā.
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- Moli sīpols sīpolu suga ("Allium moly").
- piro-skābes Skābes, ko iegūst atņemot divām molekulām skābes vienu molekulu ūdens.
- acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas.
- indekss skaitlis, kas pierakstīts ķīmiskā elementa simbolam (parasti labajā pusē apakšā) un norāda šī elementa atomu skaitu molekulā.
- koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā.
- Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- ces Skaņas "do bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- fes Skaņas "fa bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- as Skaņas "la bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- es Skaņas "mi bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- eses Skaņas "mi dublbemol" apzīmējums b urtu notācijā.
- des Skaņas "re bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- b Skaņas "si bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- ges Skaņas "sol bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses".
- koksne slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- Anthyllis arenaria smiltāju pērkonamoliņš.
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites.
- molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību.
- molekulspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī molekulu spektrus.
- emisijas spektrs spektrs, ko iegūst, atomiem un molekulām pārejot no ierosināta stāvokļa uz mazāk ierosinātu stāvokli vai pamatstāvokli.
- muškuļoties Spēlējoties savelties ciešā kamolā.
- dispirēma Stadija kariokinēzes telofāzē, kad meitas zvaigžņu hromosomas veido kamola figūru.
- normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1.
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
- sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru.
- SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns).
- katastāze Stāvoklis ar mazāku potenciālu enerģiju, vienkāršāku un stabilāku molekulas struktūru.
- nekrēmija Stāvoklis, kam raksturīgi kariolīzes un plazmolīzes procesi eritrocītos.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- streptolizīns Streptokoku hemolizīns.
- hromosomu pārveides strukturālas hromosomu izmaiņas: fragmentu zaudējumi (delēcijas un deficiences), fragmentu dubultojumi (duplikācijas), pagriezni par 180° (inversijas), apmaiņa starp nehomoloģiskajām hromosomām (translokācijas) vai iestarpinājumi (insercijas).
- onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā.
- replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem.
- šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!).
- sulfurēšana Sulfogrupas (-S03H) ievadīšana organiska savienojuma molekulā ar koncentrētu sērskābi, oleumu, hlorsulfoskābi, kompleksi saistītu SO3; lieto medicīnisko preparātu, mazgāšanas līdzekļu u. c. sintēzē.
- akustiskās svārstības svārstības, kas atomu un molekulu termiskajā kustībā realizējas kristālrežģī.
- olīvkrāsas lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Automolus infuscatus").
- Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā.
- fice Šķetere; dzijas kamoliņš.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā.
- iztvaicēšana Šķidruma pārvēršanās tvaikā, šķidruma molekulām atraujoties no šķidruma virsmas.
- krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
- kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
- moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu.
- decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola.
- molāls šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- molārs šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
- pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m).
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra).
- sintētiskā šķiedra šķiedras, ko sintezē no mazmolekulāriem savienojumiem polimerizācijas vai polikondensācijas procesā.
- Upis ceramboides šo vaboļu suga, kas sastopama Aļaskā, tās ķermenī ir antifrīza molekulas, ko veido cukuri un taukskābes un kas ļauj tām izdzīvot pie temperatūras līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija skalas.
- tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem.
- homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
- oksiantrahinoni Tādi antrahinona atvasinājumi, kuros viens vai vairāki antrahinona molekulas ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām.
- vienaizvietots Tāds (ķīmiskais savienojums), kura molekulā aizstāts viens atoms vai atomu grupa.
- tio- Tāds (par ķīmisku savienojumu), kura molekulā skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
- intramolekulārs Tāds (process), kas risinās molekulas iekšpusē.
- intermolekulārs Tāds (process), kas risinās starp molekulām.
- milimolārs Tāds (šķīdums), kura 1 litrs satur 1 mmol izšķīdušās vielas.
- aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei.
- aciklisks Tāds molekulas vai molekulas daļas veids, kurā atomi ir savā starpā saistīti vaļējās virknēs.
- ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei.
- divatomisks Tāds, kam ir divi atomi, piem., molekula.
- kamolveida Tāds, kam ir kamola (1) veids; tāds, kas ir līdzīgs kamolam (1).
- kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- ekvimolekulārs Tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits.
- dihidrisks Tāds, kam molekulā ir divas hidroksila grupas.
- hemotrops Tāds, kam piemīt afinitāte uz eritrocītiem; tāds, kas attiecas uz haptoforisko grupu un kas hemolītiskajā sistēmā saista amboceptoru ar eritrocītu.
- starpmolekulu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām; starpmolekulārs.
- starpmolekulārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām.
- opsonocitofāgisks Tāds, kas attiecas uz asins fagocitāro aktivitāti seruma opsonīnu un homologu leikocītu klātienē.
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- hidrokinētisks Tāds, kas ir saistīts ar ūdens vai citu šķidrumu kustību, ūdens molekulu pārnesi, piem., sekrēcijas procesos.
- hemolītisks Tāds, kas izraisa hemolīzi vai arī noris reizē ar to; saistīts ar hemolīzi.
- liofils Tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst.
- homorganisks Tāds, kas radies no homologa orgāna.
- lielmolekulārs Tāds, kas sastāv no lielām, komplicētām molekulām (par vielām).
- mazmolekulārs Tāds, kas sastāv no mazām molekulām.
- molāls Tāds, ko raksturo ar molalitāti.
- molārs Tāds, ko raksturo ar molaritāti.
- vienatoma Tāds, ko veido viens atoms (par molekulu).
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- fosfororganisks Tāds, kura molekulā fosfora atoms tieši vai netieši saistīts ar oglekli.
- liofobs Tāds, kura molekulām vai virsmai ir tieksme šķidrumu atgrūst, ar to neslapināties.
- metālorganisks Tāds, kura molekulās metāla atoms ir tieši saistīts ar oglekļa atomiem.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
- piesātināts Tāds, kura molekulās starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
- hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- molibdenizēts Tāds, kuram ir pievienots molibdens.
- polimerizācijas pakāpe tādu elementārvienību (monomēra posmu) skaits polimēra makromolekulā, kuras atkārtojas.
- homoloģija Tādu orgānu vienādība, kuriem ir līdzīga uzbūve un līdzīgs pirmsākums, bet dažādas funkcijas; šādus orgānus sauc par homologiem orgāniem.
- slāpekļsaistītājs Tas (tāds), kas saista molekulāro gaisa slāpekli (par mikroorganismiem, augiem).
- ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes.
- tīteklis Tas, kas ir satīts (piemēram, kamolā).
- metiloksidēšanās Taukskābju oksidēšanās organismā, kas sākas ar metilgrupu molekulas galā (omega stāvoklī).
- šerpi Tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos.
- moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji, moldovieši; runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- TMS Tautas mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TMS "Kamolītis").
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
- romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi).
- plastmasu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko procesu lietošana zema molekulārā svara izejvielu pārstrādei polimēros un plastmasās.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
- kvantu mehānika teorētiskās fizikas nozare, kurā pēta mikrodaļiņu (molekulu, atomu, neitronu, protonu, elektronu utt.) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī.
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem.
- molibdentērauds Tērauds ar molibdēna piekausējumu.
- proakcelerīns Termolabils faktors plazmā, kas veicina protrombīna pārveidošanos trombīnā.
- kobralizīns Termolabils hemolītisks toksīns kobras indē.
- avidīns Termolabils proteīns putnu un rāpuļu olu baltumā, kas inaktivē biotīnu, savienojoties ar to.
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- notīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu); satīt.
- satīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu).
- ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā.
- brends Tirdzniecības zīme, firmas zīme, preču zīme, prečzīme; zīmols.
- cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta").
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
- tremulēt Tremolēt.
- tremando Tricinot, tremolējot (mūzikā).
- tremolando Tricinot, tremolējot (mūzikā).
- kollidīni Trimetīlpiridīni, atrodami piridīnbāzēs kopā ar citiem piridīna homologiem.
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
- homologi Tuvi organiski savienojumi, kas atšķiras tikai ar grupu -CH2- skaitu molekulā.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- hizons Ūdeņraža trīsatomu molekula.
- Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
- Kedona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka.
- Kegaļi Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Argajurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Buhuruka Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Kuranahjurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanbaki Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Ulahankuegulura Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka.
- Lāgana Upe Zviedrijas dienvidos, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā.
- hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus.
- biurets Urīnvielas derivāts, izveidojas no divām urīnvielas molekulām, atdaloties vienai amonjaka molekulai.
- spraits Uzņēmuma "Coca-Cola" zīmols: gāzēts dzēriens ar citrona un laima garšu; kopš 2003. gada tiek ražots arī ar tropisko augļu garšu.
- komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū.
- Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
- asinsrites sistēma vaļēja vai slēgta cilvēka un dzīvnieku asinsvadu un dobumu sistēma, pa kuru plūst asinis vai hemolimfa.
- tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam.
- personvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti personvārdi, parasti dodot norādes par to izplatību, cilmi, etimoloģiju.
- spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā.
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
- vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu.
- kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība.
- vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem.
- antihemolizīns Viela, kas kavē hemolizīna darbību.
- abiurēts Viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju.
- timohidrohinons Viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās.
- savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
- monohidrāts Viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu.
- antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
- rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments.
- rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
- fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē.
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- nesakārtotas sistēmas vielas kondensētā stāvoklī, kurām nav stingra periodiskuma atomu vai molekulu izvietojumā.
- kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām.
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O.
- neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis.
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
- monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ.
- liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst.
- liofobitāte Vielas un šķidruma vājas molekulārās mijiedarbības raksturojums.
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
- moltilpums Vielas viena mola tilpums.
- pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā.
- pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā.
- virsmaktīvas vielas vielas, kuru molekulas plānā slānī spēj koncentrēties uz fāžu robežvirsmām un samazina to brīvo enerģiju (virsmas spraigumu).
- ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām.
- interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā.
- gāzu konstante viena no universālajām fizikālajām konstantēm, kas skaitliski vienāda ar darbu, ko, izplešoties izobāriskā procesā, veic 1 mols ideālas gāzes, ja tās temperatūra paaugstinās par 1 Kelvina grādu: R = 8,31441 J/(K·mol).
- cels Viena pavedienu kārta, viens tinums ap dzijas kamolu.
- milimols Viena tūkstošā daļa mola.
- homologācija Vienādošana, saskaņošana (angļu "homologation").
- arilmetānkrāsvielas Vienas no pirmajām sintētiskajām krāsvielām, difenilmetāna, un trifenilmetāna atvasinājumi ar oksigrupām un aminogrupām molekulā.
- disproporcionēšanās Vienas vielas molekulu savstarpēja reakcija, kurā notiek to sadalīšanās divu citu veidu molekulās, parasti saistīta ar izejvielas vienlaicīgu oksidēšanos un reducēšanos.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
- monosaharīds Vienkāršais ogļhidrāts; aldehīdgrupu saturošos sauc par aldozēm, ketogrupu saturošos - par ketozēm; atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā tos iedala triozēs, tetrozēs, pentozēs utt.
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru.
- konjugētās saites vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu.
- nefrozonefrīts Vienlaicīga nieru kamoliņu un kanāliņu slimība.
- atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
- pamakačavāt Vienmērīgi tīt kamolā, saivā.
- makačāt Vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā.
- gitoksīns Viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes.
- metamērs Viens no dzīvnieka ķermeņa homoloģiskiem segmentiem.
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem.
- Avogadro likums viens no gāzu fizikas pamatlikumiem, saskaņā ar kuru dažādu ideālu gāzu molekulu skaits tilpuma vienībā (vienādā temperatūrā un spiedienā) ir vienāds; jebkuras gāzes viena grammolekula normālos apstākļos ieņem 22,414 litru tilpumu.
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- pleirapofīze Viens no skriemeļa laterālajiem izaugumiem kā ribas homologs.
- stafilotoksīns Viens no stafilokoku producētiem toksīniem, piem., hemolizīns, leikocidīns, fibrinolizīns, nekrotizējošais enterotoksīns.
- pamīkstā vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus submollis").
- kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas).
- Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi.
- Lodze Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz rietumiem no Džomolungmas, augstums - 8501 m.
- odontonekroze Visa zoba vai lielas tā daļas atmiršana atšķirībā no zoba trūdēs, molekulārās nekrozes.
- lamināra plūsma viskoza šķidruma plūsma, kurā šķidruma daļiņas sakārtoti virzās pa slāņiem un enerģijas pārdale (masas pārnesums starp slāņiem) notiek molekulārā līmenī; vērojama, ja plūsmas ātrums ir samērā neliels.
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- tionskābes Vispārējs apzīmējums piecām skābēm ar dažādu skaitu sēra atomu molekulā, no H2S2O6 līdz H2S6O6, t. i. ditionskābe, tritionskābe, kvadritionskābe, pentationskābe, heksationskābe.
- piridīnbāzes Vispārējs tehniskā piridīna apzīmējums, piridīna, metilpiridīna, dimetilpiridīnu u. c. piridīna homologu maisījums.
- izopotence Vispārhomologo ķermeņa daļu spējas vienai otru morfoloģiski atvietot.
- vejūklis vīvuļa, ierīce diegu tīšanai kamolā.
- specialtērauds Volframa, molibdena un citu līdzīgu tēraudu nocietinošu piejaukumu uzdižots tērauds - darba rīku, sevišķi urbju izgatavošanai.
- Melilotus wolgicus Volgas amoliņš.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum").
- Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m.
- Molinia caerulea zilganā molīnija.
- feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju.
- bekars Zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai; atsaukuma zīme.
- atsaukuma zīme zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai; bekars.
- botokss Zīmols: A tipa botulīna toksīns, plaši lieto medicīnā, arī kosmētikā.
- fanta Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu.
- tamaki Zīmols: iecienīta rīsu šķirne: īsgraudu baltie rīsi, piemēroti susi gatavošanai.
- frisbijs Zīmols: plastmasas disks, ko lieto dažādās mešanas spēlēs; lidojošais šķīvītis.
- lego Zīmols: rotaļlieta -- savietojami plastmasas moduļi, no kuriem var veidot dažādas konstrukcijas, piemēram, ēkas, automašīnas u. tml.
- snikers Zīmols: salds batoniņš šokolādes apvalkā; vispārīgs apzīmējums ārzemju saldajiem batoniņiem, saldajām uzkodām.
- molekulārā bioloģija zinātne, kurā pēta dzīvības procesus submikroskopiskā un molekulārā līmenī.
- nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
- termoizlūkošana Ziņu par pretinieka objektiem (mērķiem) iegūšana pēc to siltuma (infrasarkanā) starojuma, izmantojot speciālas ierīces - termolokatorus.
- Melilotus dentatus zobainais amoliņš.
- Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mol.