Paplašinātā meklēšana
Meklējam lūgt.
Atrasts vārdos (32):
- lūgt:1
- lūgtin:1
- lūgtum:1
- aplūgt:1
- atlūgt:1
- dalūgt:1
- ielūgt:1
- izlūgt:1
- nolūgt:1
- palūgt:1
- salūgt:1
- uzlūgt:1
- lūgtava:1
- lūgties:1
- lūgtuve:1
- aizlūgt:1
- pārlūgt:1
- pielūgt:1
- nelūgts:1
- atlūgties:1
- izlūgties:1
- nolūgties:1
- palūgties:1
- salūgties:1
- uzlūgties:1
- izalūgties:1
- pārlūgties:1
- pielūgties:1
- atsalūgties:1
- dasalūgties:1
- pasalūgties:1
- pārsalūgties:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (218):
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- kviest Aicināt, ielūgt.
- piesaukt Aicināt, ielūgt.
- vīkšināt Aicināt, ielūgt.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
- atsalūgties Aizlūgt.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- veltīgi deldēt slieksni bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- aizlūgšana Darbība, process --> aizlūgt.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- dakarēt Diedelēt; lūgt (dāvanas).
- mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod.
- lūdzošs Divd. --> lūgt.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- iekviest Ieaicināt, ielūgt.
- ienākulis Ieceļotājs, imigrants; iebrucējs, nelūgts viesis.
- izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
- ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
- aicināties Ielūgt, aicināt sevi.
- ievābīt Ielūgt, aicināt.
- pārlūgt Ielūgt, atbildot uz ielūgumu.
- drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
- salūgties Ilgāku laiku lūgties.
- izčigānēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- atsalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
- iemangot Izdiedelēt, izlūgties.
- izčigānēt Izdiedelēt; izlūgties.
- izčingāt Izdiedelēt; izlūgties.
- izdakarēt Izdiedelēt; izlūgties.
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izprasīt Izlūgt; arī pieprasīt.
- izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
- daprasīt Izlūgties (kādu).
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.).
- dasalūgties Izlūgties (ko).
- dasaprasīties Izlūgties (ko).
- izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt.
- uznabagot Izlūgties papildus.
- dasalūgties Izlūgties piedošanu, attaisnojumu u. tml.
- pārlūgt Izlūgties piedošanu.
- noprasīties Izlūgties, atlūgties.
- atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
- iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
- daprasīties Izlūgties.
- izamaļīties Izlūgties.
- izčinkāt Izlūgties.
- izklimstēties Izlūgties.
- izprasīties Izlūgties.
- aplūgt Izplatīt ielūgumu radu un paziņu lokā, ielūgt.
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- noaicināt Kādu aicināt, uzaicināt, ielūgt, saukt, atsaukt no vienas vietas uz citu.
- plīt Kaulēt, lūgt.
- čingāt Kaut ko lūgt.
- denkoties Klanīties un lūgt.
- tutinieks Kūjinieks, nelūgts viesis.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- stāmucis Latgalē nelūgts viesis kāzās, kūjinieks.
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju); uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- iediedelēties Lūdzoties panākt, ka tiek uzaicināts, ielūgts.
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
- lūgt sievietes roku lūgt (vecākiem) atļauju precēt meitu; bildināt.
- aizlūgt Lūgt kur doties, ielūgt.
- iet nabagos lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- atvainoties Lūgt, lai piedod; lūgt, lai neļaunojas.
- lūgšnināt Lūgt, palūgt, lūgties.
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
- bučot roku lūgties kādam (kaut ko), ļoti lūgt.
- palūgties Lūgties un pabeigt lūgties.
- zadynuot lūgties.
- gosts lūgts viesis kāzās.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- nomesties ceļos Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- krist ceļos (kāda priekšā) ļoti lūgt.
- lūgt kā dievu (kādu) ļoti lūgt.
- izlūgties Ļoti lūgties (cilvēku).
- izlūgties Ļoti lūgties (ko).
- lūdzas, vai zemē mezdamies ļoti lūgties, pazemīgi lūgt piedošanu.
- izstiepties Ļoti lūgties.
- uz ceļiem (arī ceļos) lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- nomesties ceļos Ļoti pazemīgi lūgt.
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- nugot Meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu.
- muezins Muedzins - saucējs, kas islāmticīgo zemēs zināmās stundās (5 reizes dienā) no minareta aicina ticīgos pielūgt Dievu.
- noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt.
- maļīties Neatlaidīgi ko prasīt; lūgties.
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- stuovmači nelūgti kāzinieki.
- čigāni Nelūgtie kāzu viesi, kas ierodas maskojušies.
- pērminderis Nelūgts aizbildnis.
- stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus).
- nūjenieks Nelūgts kāzu viesis.
- nūjinieks Nelūgts kāzu viesis.
- preilis Nelūgts kāzu viesis.
- kūjenieks Nelūgts viesis (parasti kāzās masku tērpā).
- kalksnis Nelūgts viesis; nepatīkams ciemiņš, kas neaicināts atnācis un neiet prom.
- iemāklis Nelūgts viesis; uzmācīgais.
- kūzinieks Nelūgts viesis.
- stāvenis Nelūgts viesis.
- stāvmicis Nelūgts viesis.
- stāvmucis Nelūgts viesis.
- neliekams Nelūgts, bez uzaicinājuma, bez skubināšanas, labprātīgs.
- nūjnieks Nelūgts, maskā tērpies viesis (parasti kāzās); kūjnieks.
- izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
- nolūgt Nolasīt, noskaitīt lūgšanu; lūgt un pabeigt lūgt.
- nelūgts Nolieguma divdabis --> lūgt.
- nepielūdzams Nolieguma divdabis --> pielūgt.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko).
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- nostreļīt Palūgt (ko iedot).
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- aizprasīties Palūgt priekšdienām.
- pačigānēt Palūgt; padiedelēt.
- padakarēt Palūgt; padiedelēt.
- pačigānēties Palūgties; padiedelēties.
- pačingāties Palūgties; padiedelēties.
- pasalūgties Palūgties.
- seksuālā atkarība pārmērīga seksuālā pakļāvība partnerim, pazemošanās, lai patiktu pielūgtajam partnerim.
- pārlūgties Pastiprināti lūgt, lūgties, lūdzot pārpūlēties.
- uzlūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt.
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
- adorēt Pielūgt.
- pārlūgt Pielūgt.
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- paprasīt Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt; arī palūgt.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- romove Rāmava - svētbirzs, vieta, kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
- činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties.
- izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
- saprasīt Salūgt.
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
- lūgtin Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgtin.
- lūgšu Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- osanna Skaitīt lūgšanu, ļoti lūgt.
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas.
- īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties.
- delgavot Sūdzēties par savām lietām, uzplīties; uzstājīgi lūgt.
- rāmava Svētbirzs, vieta kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1).
- ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1).
- Lhathothori Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - leģendārs Tibetas valdnieks (valdījis 433.-493. g.), kurš pirmais sāka pielūgt budisma tēlus un tekstus.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- noubagot Ubagojot izlūgties.
- ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām.
- atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu; uzlūgt pretī.
- invitēt Uzaicināt, ielūgt.
- klamestīties Uzbāzīgi lūgties.
- kalbasit Uzlūgt dejot.
- dalūgt Uzlūgt, pieaicināt.
- izlūgt Uzlūgt, uzaicināt (ciemos, viesībās).
- piesaprasīties Uzlūgt, uzaicināt (vairākus, daudzus).
- padīkt Uzmācīgi, apnicīgi parunāt, arī palūgt.
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt.
- dīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- pakaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi palūgties.
- kaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt.
- iesamelsties Uzstājīgi, neatlaidīgi lūgties, prasīt.
- padancināt Vairākkārt lūgt uz deju.
- soiree vakars ar lūgtiem viesiem.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
- rundzinieks Viesis, parasti nelūgts; kūjinieks.
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī.
- izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).
lūgt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV