Paplašinātā meklēšana

Meklējam jumt.

Atrasts vārdos (56):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (599):

pāvals (Salmu) jumta kore, čokurs
jumtēt [jumt]{s:2489}
kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda
sargjumts Aizsargājošs jumts
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
dzērvīte Aizsargs jumta virsai
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
jumtains Apgādāts ar jumtu
kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
jumums Apjums, apsegs, jumts
apjumīt Apjumt
apjumzt Apjumt
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes)
apkārnīt Apjumt ar kārniņiem
apmuneit apjumt māju
dabūt zem jumta Apjumt; beigt būvdarbus
apserot Apklāt ar spaļu un mālu kārtu salmu jumta kori
apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām
vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
piemetne Apmešanās vieta, pajumte, mājoklis
tektura Apsega, jumts
žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
četrslīpju ar četrām slīpēm (parasti par jumtu)
divslīpju ar divām slīpēm (parasti par jumtu)
uzkārtīt ar kārtīm nostiprināt (jumtu)
vienslīpuma ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps
vienslīps ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma
vienslīpes ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps
vienslīpnes ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām
čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas
škarba Atvere, dūmu lūka (jumtā)
autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets
kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu
kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas
nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres
bēliņģis Bēniņi, jumta telpa
drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu
bezjumta bez pajumtes
uz klaja lauka bez pajumtes, patvēruma
zem klajas debess bez pajumtes, patvēruma
bezpajumta Bezpajumta ļaudis - bezpajumtnieki
bezmājība Bezpajumtniecība
bezjumta ļaudis bezpajumtnieki
bezmājis Bezpajumtnieks
plukata Bezpajumtnieks
bomža Bezpajumtnieks; klaidonis
bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis
bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam)
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
klošārs Bomzis, bezpajumtnieks (angļu "clauchard")
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem
būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē
lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
pusbūve Būvdarbu posms pēc pamatu pabeigšanas, kurā uzbūvē sienas un jumtu
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport")
jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu
ātrijs Centrālā halle, virs kuras ir stiklots jumts
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
vīkšķis cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
zibīte cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
bomžs cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem)
komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai
daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši)
deseris Dēlis, ar ko norobežo jumta malu mājas galā
nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā
nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā
piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta)
jumtiņš dem. --> jumts
pajumtīte dem. --> pajumte
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta
diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes
vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale
divspārnu jumts divslīpju jumts
mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti
ūķis Dūmu izvades caurums jumtgalē
karnīze Dzega, noslēguma josla, kas sienu atdala no jumta
piemītne Dzīves vieta, pajumte
koskarņi Egles mizas jumta nosegšanai
koskārņi Egles mizas jumta nosegšanai
mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām
mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis
penthaus Ēkas augšējā stāvā izbūvēts t. s. jumta dzīvoklis; arī mansarda dzīvoklis; penthouse
sukrums ēkas daļa bez jumta; ēka kurai vēl nav uzlikts jumts
stulms Ēkas stāvs līdz jumtam
telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā
balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai
kūlis Garš klucis, ar kura palīdzību tiek nostiprināti jumstiņi lubu jumtos
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis)
baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
škindeli gropēti koka dēlīši jumta segumam
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres
kazleņš ierīce skaidu ievietošanai, jumjot jumtu
pantogrāfs ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada
spārēt Ierīkot jumta spāres
spārot Ierīkot jumta spāres
iesegt Iesegt jumtu - uzklāt, izveidot jumtu
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu
Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni
Anisantha tectorum īstā jumtauza
Bromus tectorum īstā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum")
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos
lukarna Izbūve ar logu stāva jumta slīpnē
akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā
šņāka Izcirtums jumta spāres galā
plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem
pārvālot Izlabot salmu jumta pirmo slāni
mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā
uzjumt izveidot (jumtu, jumta segumu)
apjumt izveidot (jumtu)
nočukurēt izveidot jumtam vai stirpai virsotni
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta
brodiņš Jumiķa instruments, kas nepieciešams, lai segtu salmu jumtu
pārjums Jums, pārsegums (jumta veidā)
kovis Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals
antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai
šņores gals jumta čukurs
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā
gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem
vetrinieks Jumta gala dēlis, kas pasargā jumtu no vēja iedarbības
jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas
vienslīpes jumts jumta konstrukcija, kurai slīpums ir tikai uz vienu pusi
jumtgals Jumta kore, jumta gals
čukums Jumta kore; dūmu jumtiņš virs pavarda; čugums
čugumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurngals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurnis Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurēt Jumta kori taisīt, jumt
kaplogs Jumta lūka, ko veidoja lielā jumta kārniņā
jumta krēsls jumta nesošā konstrukcija
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa
sedzējs Jumta sedzējs - jumiķis, kas noklāj jumtu ar dakstiņiem, šīferi u. c.
jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara)
sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens")
neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis")
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus")
briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus")
baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus")
ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus")
jumta istaba jumtistaba
divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām
daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām
savietotais jumts jumts, kas savienots ar griestiem vienā telpu norobežojošā konstrukcijā
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
četrslīpju jumts jumts, kuram slīpums ir uz četrām pusēm
Sempervivum tectorum jumtu saulrietenis
ķērpes Jūras aļģes; ķērpji uz jumtiem
tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks
šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks
luktiņas kāds sastatņu veids, ko izmanto darba rīku u. tml. nolikšanai pajumtē pie kūts sienas
dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam)
skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm
jelgaviņa Kārtiņa, ar ko jumjot sasien salmu jumtu
rodele Kārts salmu jumtā
čalmene Kārts salmu nostiprināšanai jumta segumā
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu)
bomzene Klaidone; bezpajumtniece
čabraks Klaidonis, bezpajumtnieks, saulesbrālis
bomārs Klaidonis; bezpajumtnieks
jumt Klāt (jumtu) ar segumu
serot Klāt ar spaļu un mālu kārtu salmu jumta kori
sirot klāt jumta aizmuguri ar lubiņām
tāpaļāt Klāt jumtu ar šīfera vai lokšņu metāla paneļiem
lubt Klāt lubu jumtu
šļukūzis Klēts ar slīpu jumtu
kopturis koka jumta nesošās konstrukcijas nostiprinošs elements
kaulenes Koka kārtis, ko nostiprināja uz lubu jumta no augšas uz leju
lambrekens Koka, bronzas vai cita materiāla rotājums gar jumta malām, virs durvīm un logiem
kazenis koki salmu jumta čukura nostiprināšanai
lubstājis Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu
lubstājs Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu
deķeris Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu; lubstājs (2)
gants Koks, no kā gatavo jumta lubas
krēsls konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu
čums Kore - šķautne jumta plakņu sadurvietā
skoriens Kore, jumta virsa
skors Kore, jumta virsa; skoriens
āzīši Krusta koki divslīpu jumtu galos vai virs kores; jumtāži
zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā
tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
ķegumi Krustiski koki jumta korē un zelminī
dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
zādarkls Kūts priekša (zem jumta)
gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām
zukuris Ķieģeļu izvirzījums skurstenī virs jumta, lai gar skursteni lietus netek garām
apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm
zēderkls Laidars ar un bez jumta
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
kuderēt Lāpīt jumtu
jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
jumtlāse Lāse, palāse, kas pil, tek no jumta
stince Lāsteka pie jumta
penes Lāstekas pie jumta
pennes Lāstekas pie jumta
vējlata Lata, dēlis, ko piestiprina ēkas galā gar jumta malām
latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām
stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai
mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu
jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums
čora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
kora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
šķoris Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
skriba Luba jumta segšanai
skalgals Luba, jumtu jumjamā skaida
sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski
čimpuļi lubu jumta apaļkoki gareniski nolikto jumta siju atbalstam
kurīca Lubu jumta daļa, kas aptuveni atbilst vēlākajām spārēm
šindaljumts Lubu jumts
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
stulbs Māja bez jumta
kapitālsiena mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi
zem jumta mājās, pajumtē
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam)
trejaža Margas vijīgiem augiem; lapene, augiem apjumta aila, gatve
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta
vistiņi mazi garkula kūlīši, ar kuriem iesāk jumt salmu jumtus
spudiņš mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas
grebēsts Ne pārāk gara, tieva kārts; salmu jumta kārts
Anisantha sterilis neauglīgā jumtauza
Bromus sterilis neauglīgā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
laterna neliela izbūve virs kupolveida jumta
labūnītis neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai
paķirka neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta
uzjumtenis neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm)
vistīna neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segānai; viktīna
viktīna neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segšanai
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
mezonīns nepilns stāvs starp celtnes diviem stāviem vai jumta izbūvē; parasti atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu
šēds Nesimetrisks jumta veidojums ar logiem vienā slīpnē; pajume
lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem
bābele no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
bāka no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
braka no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
braks no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
bābels no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele
jumtlāses no jumta pilošais ūdens
lasminis no jumta pilošs ūdens
dzirksteļuztvērējs no māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš
azbestcementa šīferis no sašķiedrota azbesta un cementa maisījuma presētas plāksnes – jumtu segmateriāls
čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes
dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē
palievene Nojume zem jumta pārkares pie ēkas ieejas
nojumīt Nojumt
norodelēt Noklāt (jumtu) ar kārtīm
nolatāt Noklāt (jumtu) ar latām
nojumt Noklāt (jumtu) ar segumu
sadakstīt noklāt ar dakstiņiem (jumtu, tā daļu)
uzlikt jumtu noklāt jumta konstrukciju, arī tā seguma kārtu ar segmateriālu
aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli
nolaktot Noklāt jumtu ar latām
markīza Nolaižamais audekla jumtiņš virs loga; saules staru atvairāmais, atvairis
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam)
telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta
tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm
tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm
lintīt Nostiprināt vienu salmu slāni virs otra (jumtu klājot)
nosūnāt Nosūnot (parasti par salmu jumtu)
šļaubi Nošļaupti baļķi pie jumta
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai
dajumīt pabeigt jumt (kā) daļu
nomājot Pagādāt pajumti
pajume Pajumte (1)
pažobele Pajumte (1)
pajums Pajumte (2)
paspārne Pajumte (2); arī mājoklis
tvertne Pajumte cilvēkiem
vārtūzis Pajumte pie vārtiem
pakārtne Pajumtē piesieta kārts, kur ko izkārt
rēmenē Pajumtē, mītnē
pašķūre Pajumte, nojume
padroja Pajumte, patvērums
paēna Pajumte; arī patvērums
piejumt Paplašināt vai labot jumtu
kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu
kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā, līdz 20. gs. sāk.)
apjumt pārklāt (ko) ar jumtu
pārjumt pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla)
deķot pārklāt ar jumtu
apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.)
jums Pārsegums, jumta seguma daļa
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām)
kregale Paspārne - vieta, telpa zem jumta pārkares
kregalis Paspārne - vieta, telpa zem jumta pārkares
uzraģe Paspārne, pajumte
cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu
hospiss Patvērums, pajumte ceļotājiem
glābtuve Patvērums, pajumte; glābšanas iestāde vai organizācija
pāvale Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pāvāle Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pāvāls Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pavāls Pāvals – (salmu) jumta kore, čokurs
vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas
latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai)
šalmene Pie spāres piesista kārts salmu jumtā
ķerte Piebūve ar jumtu pie lopu kūts priekš cūkām
ķertne Piebūve ar jumtu pie lopu kūts priekš cūkām
aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas
kāršot Piestiprināt kārtis (pie jumta spārēm)
rodelēt Piestiprināt kārtis pie jumta spārēm
piejumt pietiekoši nosegt ar jumtu
azbofinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbestfinieris
azbestfinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbofinieris
lubiski Plēst koku tā, lai iegūtu lubas jumta klāšanai
pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos)
purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
platspārnis Rija ar plati izvirzītu jumtu
plagoskops Rīks, kas rāda pasaules puses un vēja virzienu; to uztaisa uz jumtiem
savāre Rīkstīte salmu jumtu saistīšanai
karpents Romiešu divjūgu divriči, sānos slēgti, ar spraišļotu aizsargjumtu
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem)
vīstulīši Sagatavoti vienādu izmēru salmu saišķi jumta nosegšanai
(ir) kur (savu) galvu (no)likt saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta
čora Sakritusi būda, slikta pajumte
uzragi Sakrustotas kārtis, pārsegumi, kas satur kopā jumta augšdaļu
lācīši Sakrustoti koki jumta čukurā
aizčokurēt Salabot jumta kori, čukuru
jumtāji Salmi, ko klāj uz jumta
čikums Salmu jumta augšējā galotne
pārvāls Salmu jumta čukurs, kore
cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti
šķetrs salmu jumta stiprinājuma kārts
šķērstine salmu jumta šķērskoks
salmenis Salmu jumta virsa
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
lāča pakaļa salmu jumts ēkām bez bēniņu logiem, kas vienādi apsedza visas četras sienas
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem
limsts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
limte Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
limts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
maukli Salmu kūlīši jumta izveidei
lints Salmu slānis (kūlis) salmu jumta jumšanai
strēķis Salmu vai niedru jumta daļa, ko jumj vienā paņēmienā
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm
vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā
rodiņš samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam
Anisantha rubens sārtā jumtauza
Bromus rubens sārtā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
saules panelis Saules bateriju apvienojums jumta pārseguma (vai līdzīga izmantojuma) plāksnē, ko var elektriski savienot un sastiprināt ar citiem šādiem paneļiem
jūgt Savienot (jumta spāres)
pergamīns Segmateriāls būvniecībā - ar naftas bitumu piesūcināts jumta kartons
klājums Segums (piemēram, jumtam, grīdai)
jumtu sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum tectorum"), jumtu saulrietenis
solārijs Senajiem romiešiem - terase, lēzens jumts mājas dienvidu pusē
mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces
skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam
skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti
compluvium Seno romiešu ģimenes mājās ātrija neapjumtā vidējā daļa
šķauba Siena jumta galā
šļaupsts Siena jumta galā; šķauba
pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas
nesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja, pašsvara, pārseguma un jumta konstrukciju radīto slodzi
škļaupsts sienas augšdaļa, kas ēkas galos slīpi balsta jumtu
pekšēt sitiena skaņas atdarinājums (_sit jumtu, ka pekš vien_)
bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.)
snarkšēt skaņu verbs ar kuru raksturo lietus graboņu uz jumta vai logā
gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras
skursteņgals Skursteņa augšējā daļa; jumta virsa skursteņa tuvumā
čukurs Skursteņa iekšpuse, iekštelpa; dūmu lūka (jumtā)
virsbūve Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam)
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta)
kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks
slīpe Slīpā (jumta, tā seguma) daļa
šļaupsts Slīpne, it sevišķi jumta slīpne
ķempelis Slogs, ko uzlika lubu jumtiem, lai tos vējš nenorautu
pakopne Smagnēja, parasti iepriekš saspriegta dzelzsbetona kopne, ko lieto vienstāva ražošanas ēku jumta pārsegumos, kad spāru kopņu atstatums - ir 6 m, bet kolonnu solis - 12 m
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā
tartana Spānijā divriči ar audekla jumtu
špāre spāre^1^ - viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām
tempelis Spāru nesējs lubu jumtā
kūtsmēslu krātuve speciāli iekārtota vieta kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai; var būt virszemes, pusiedziļinātas, iedziļinātas un zemgrīdas krātuves, arī vaļējas, apjumtas vai slēgtas krātuves
spārbaļķis speciāli sagatavots baļķis, jumta spāres izveidei
čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu
braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes
braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
stāvģēvele Stāvs jumts
uzragi Stiprinājumi, kas satur kopā skalu jumta spāres
iegāzties strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē
iegrūt strauji iegrimt (par zemi); sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu)
lēksti Sūnas, kā jumta seguma materiāls
apjumības Svinības pēc jumta apjumšanas
pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma
žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2)
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai)
šlukūzis Šķūnis ar slīpu jumtu
šļauksts Šļaupsts, jumta dziedrs
vienslīpne tāds (jumts), kam ir viena slīpā daļa
sarkanjumtis tāds, kam ir sarkans jumts
spārveida tāds, kam ir saslietu jumta spāru forma, veids
jumtveida tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids
atklāts tāds, kam nav jumta, sienu; vaļējs
pusotrstāva tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā
spinotektāls tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu
tektospināls tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu
slēgts tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni); tāds, kas nav vaļējs
vaļējs tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni); tāds, kas nav slēgts
slīpjumta tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpēs
slēgts tāds, kura virsbūvei ir jumts vai arī sienas un jumts (par transportlīdzekļiem, to dalām)
vaļējs tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām)
raibkode tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas
jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži
āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži
jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas
mansards telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpes
būdaugša telpa būdā starp jumtu un griestiem
rijasaugša telpa rijā starp jumtu un griestiem
lukta telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu
lukts telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu
istabasaugša telpa starp dzīvojamo telpu griestiem un jumtu; bēniņi
istabaugša telpa starp istabas griestiem un jumta segumu
bēniņi telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu; jumta telpa
virss telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu; jumta telpa
kambaraugša telpa starp kambara griestiem un jumtu
kamburaugša telpa starp kambara griestiem un jumtu
klētsaugša telpa starp klēts griestiem un jumta segumu
kūtsaugša telpa starp kūts griestiem un jumta segumu
pagrabaugša telpa starp pagraba jumtu un griestiem
piedarbaugša telpa starp piedarba jumtu un griestiem
pirtsaugša telpa starp pirts griestiem un jumta segumu
vāgūžaugša telpa starp ratnīcas griestiem un jumta segumu
staļļaugša telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu
šķūņaugša telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu
augšene telpa zem jumta, bēniņi
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; arī bēniņi
pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta
pajumts Telpa, vieta celtnē zem jumta
akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos
gņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot
kņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot
knute Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta
knutiņa Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta
vilags Tieva kārts, ar ko nostiprina jumta salmu kārtu
šķeteri Tievas kārtis salmu jumta nostiprināšanai
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
izajumīties tikt apjumtam
jumties tikt jumtam
autoosta transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām
autostacija transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm)
nūguožņu jumts trijslīpju jumts
brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai
brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai
brods Trijstūra lodziņš, ventilācijas caurums dūmistabas un jumta čukurā
akmeņogļu darva tumšs, biezs šķidrums, kas rodas akmeņogļu koksēšanas procesā, izmanto krāsu, medikamentu un konservantu ražošanai, bet atlikumu izmanto, piemēram, jumta papes izgatavošanai un ceļu segumam
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari
pretuguns mūris ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos)
izlaidums uz ārpusi izbūvēts paplašinājums (mājas jumtā)
baldahīns uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma jumts
vienspārna jumts uz vienu pusi slīps jumts
uzjumēt Uzjumt
uzkāršot Uzstādīt jumta kārtis
kakažāt Uzstādīt jumta spāres
nourrāt Uzstādīt vainagu uz jaunbūves jumta
uzčukurot Uztaisīt salmu jumta kori
rinka vairākas telpas zem viena jumta
jumta stāvs vairākstāvu celtnes stāvs, virs kura atrodas jumts
klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē
veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu
pužeklis veca, sagruvusi ēkas daļa vai atsevišķa ēka; arī pavirši celta būda ar salmu, žagaru vai lapu jumtu, kur mitinās vai vistas
bezsmilšu pape veltņu materiāls, kurš sastāv no jumta kartona vai veltņu celulozes, kas piesūcināti ar akmeņogļu darvas produktiem, bet bez segslāņa un nav apkaisīts ar smiltīm, kā jumta pape
brodnieks Ventilācijas atvere liellopu novietnes jumtā vai virs smēķētavas
stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā daļa (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu
pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi
faetons vieglā automobiļa virsbūve, kurai ir saliekams vai noņemams jumts un izceļami sānu durvju logi
pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu
kabriolets Vieglais automobilis ar nolaižamu jumtu
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu
nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām
brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe
kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam
spāre viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām
šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi
antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām
atstabs viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts
piekore vieta pie jumta kores
palases vieta pie mājas, kur pil ūdens no jumta
paspāre vieta zem jumta spāres, pajumte
piespāre vieta zem platas jumta pārkares
paspārne vieta, telpa zem jumta pārkares
paspārnis vieta, telpa zem jumta pārkares; paspārne
jumta latojums virs spārēm noteiktā attālumā pienaglotas latas – pamatne jumta seguma materiāliem
jumta dēļu klājs virs spārēm pienaglots dēļu klājs – pamatne jumta seguma materiāliem
gailīši Virsējie salmu kūļi jumta segumā
skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu
cubiculum Vispārīgi istaba, īpaši guļamā; telts jumts, ķeizara loža amfiteātrī; mocekļa kaps katakombās, kur senie kristīgie sapulcējās uz lūgšanām, kādēļ tas ir arī lūgšanas nams, kapella
spārvīši vīteņaugi, kas sniedzas līdz jumta spārēm vijas ap tām
umro Vudū kulta svētnīca, kas parasti ir būdiņa meža biezoknī ar laukumu upurēšanai, kurš pārsegts ar jumtiņu
jumtgale Zelminis - divslīpju jumtu noslēdzoša galasiena, kuru no sienas neatdala dzegas, kā frontonu
ģēvelis Zelminis, jumtgale
ģēvele Zelminis, jumtgale - divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena
ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis
kuračkiņas Zemnieku ragavas ar grozu, pārjumti rati vai kamanas
žvīgoņa Zināms troksnis, kāds rodas vējam pūšot caurā jumtā

jumt citās vārdnīcās:

MLVV

jumt

LLVV

jumt

MEV

jùmt