Paplašinātā meklēšana
Meklējam izdzīt.
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (147):
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
- aizstuidīt Aizdzīt (grūžot).
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- aizaugt Aizdzīt (par brūci).
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu.
- aiztremt Aizdzīt ar troksni.
- aizdukņīt Aizdzīt dunkājot.
- aizstuknīt Aizdzīt grūžot.
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- nobust Aizdzīt miegu.
- aiztalzīt Aizdzīt perot.
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt.
- aizbidināt Aizdzīt prom.
- aizbiedināt Aizdzīt prom.
- aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt.
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
- aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju).
- aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
- aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus.
- saretēt Aizdzīt, aprētot.
- izčamdīt Aizdzīt, izdzīt.
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt.
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt.
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt.
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt.
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt.
- tremt Aizdzīt, padzīt.
- aizčuidīt Aizdzīt, patriekt.
- aizjādīt Aizdzīt, patriekt.
- aizbrudzināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
- aizretēt Aizdzīt, sadzīt.
- padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt.
- aizčamdīt Aizdzīt.
- aizčudīt Aizdzīt.
- aizčūdīt Aizdzīt.
- aizganīt Aizdzīt.
- aizgumdīt Aizdzīt.
- aizjūdīt Aizdzīt.
- aizporķīt Aizdzīt.
- aizpudīt Aizdzīt.
- paraidīt Aizdzīt.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt.
- aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt.
- aizburt Ar burvībām aizdzīt.
- izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam.
- izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
- uzdalbāt Ar kārti izdzīt zivis no pacerēm.
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
- izkruķēt Ar varu (ar kruķi) izdzīt.
- izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
- aizbudzīt Ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7).
- atdzīdināt Atkārtoti aizdzīt, padzīt.
- aizšaudīt Atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt.
- pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
- izverdēt Ātri un izveicīgi izmest, izdzīt.
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom.
- aizberzēt Berzējot aizdzīt prom.
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizpaijāt Glāstot aizdzīt.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem.
- izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt.
- izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi.
- sapumpurēties Izplaukt, izdzīt pumpurus.
- izpuģot Izpostīt, izdzīt.
- iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- izvadīt Izraidīt, izdzīt.
- izvanskāt Izraidīt, izdzīt.
- izvanckāt Izraidīt; izdzīt.
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- iztrinkt Iztrenkt, izdzīt.
- izdzīdināt Izvadīt, izdzīt laukā.
- izmilnot Izvajāt, izdzīt, izsist.
- izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt.
- aizsvēpēt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- aizsvēpināt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
- izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur).
- izbodžināt Laipni, maigi izdzīt.
- aizgānīt Lamājoties, zākājot patriekt, aizdzīt.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- aizčibināt Lēnām aizdzīt, aizbaidīt.
- šķice Lieto, lai aizdzītu kaķi.
- izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- skridināt nodzīt, izdzīt (liekot daudz skriet).
- dzievināt Nostrādināt, izdzīt.
- aizņaudēt Ņaudot, vaimanājot aizdzīt.
- patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt.
- patrenkt Padzīt, arī izdzīt.
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- izvadīt ganu palīdzēt ganam izdzīt lopus ganos.
- izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- aizstrostīt Rājot vai, piespiežot ar varu, aizdzīt.
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
- uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
- aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus.
- izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
- aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt.
- aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam.
- furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
- izvaļģīt Sitot ar virvi, izdzīt ārā.
- izspalot Sitot izdzīt.
- izspaļot Sitot izdzīt.
- aizjundīt Skubinot aizdzīt.
- izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
- iziet Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis.
- dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
- dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
- aizdzīdināt Vairākkārt aizdzīt.
- aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti.
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
- izdecelēt Veltīgi izdzīt, nodarbināt.
izdzīt citās vārdnīcās:
MLVV