Paplašinātā meklēšana
Meklējam glezn..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (301):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- apmālēt Apgleznot; apkrāsot.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums).
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā).
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
- gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
- supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports.
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- nogleznot Attēlot, nozīmēt, nokopēt (gleznu).
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
- akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
- pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
- smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- škunstmālderis Daiļkrāsotājs; arī gleznotājs.
- armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere.
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
- sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai.
- alla prima eļļas glezniecības paveids - gleznošana vienā paņēmienā, visu darot vienā seansā un bez pārgleznojumiem.
- lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa.
- vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
- izohromfirniss Firniss, ko lieto eļļas gleznu pārklāšanai.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā.
- fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
- simultānisms Futūristu iemīļots paņēmiens ātruma un kustības iespaida radīšanai gleznā, apvienojot tajā to, ko redz, ar to, kas palicis atmiņā.
- klērobskīrs Gaismas un ēnu izveidojums glezniecībā.
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- Zinnia elegans gleznā cīnija.
- Gypsophila elegans gleznā ģipsene.
- Clarkia elegans gleznā klarkija.
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma; siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās.
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu.
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
- pinxit Gleznās paraksts blakus gleznotāja vārdam.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- gleznojums glezniecības darbs.
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- eļļa glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā.
- diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā.
- al fresco gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma; šāds gleznojums.
- pictura Gleznošana, glezna.
- gleznošana gleznošanas nodarbība, pulciņš
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- nogleznojums Gleznota gleznas kopija.
- megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
- makimono horizontāli zīda vai papīra tīstokļi, ko Japānā izmantoja gleznošanai.
- predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā.
- ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- ielogs Ietvars (gleznai, attēlam).
- logāts Ietvars (piemēram, gleznai, attēlam).
- Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums.
- Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- vorticisms Īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā.
- sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
- makjajolisti Itāliešu gleznotāji, kas 19. gs. 60.-80. gados Itālijas nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē radīja demokrātisku virzienu glezniecībā.
- Andželiko itāļu gleznotājs (Fra Angelico; ap 1387.-1455. g.), agrīnās renesanses pārstāvis.
- Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis".
- krāsu (arī otas) meistars izcils gleznotājs.
- atgleznot Izgatavot gleznas kopiju, reprodukciju.
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
- jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla.
- katakombu glezniecība katakombu sienu gleznojumi.
- stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi.
- stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot.
- stāvis Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to glznojot.
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
- ķīļrāmis Koka rāmis, uz kura tiek nostiepts apgleznojamais audekls; palogs.
- palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru.
- mālēt Krāsot (celtnes, telpas); arī gleznot.
- mālderis Krāsotājs (2); arī gleznotājs.
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- valērs Krāstonis, kas gleznā izteic gaišuma vai tumšuma gradāciju.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- bodiārts Ķermeņa apgleznošana.
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
- tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- deīse Lūgšanas ainas ikonogrāfisks attēlojums gk. Bizantijas un senkrievu glezniecībā.
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
- linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
- gleznošana mākslas darba radīšana ar glezniecības līdzekļiem
- florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem.
- tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- karavadžisms Māksliniecisko līdzekļu sistēma reālisma agrīnajā posmā 17. gs. Eiropas glezniecībā.
- akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
- muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
- daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
- gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
- stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
- nogleznotājs Mākslinieks, kurš izgatavo kvalitatīvas gleznu kopijas.
- raksts Maniere (glezniecībā, grafikā).
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- mehanografika Mehānismu glezniecība.
- Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
- miniators Miniatūru gleznotājs.
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
- muralisms Monumentālā glezniecība.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi.
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē; arī skice (1).
- pindzelēt Nemākulīgi gleznot.
- divizionisms Neoimpresionisms - 19. gs. beigu Eiropas glezniecības virziens, kura pārstāvji sadalīja tēloto objektu krāstoņus sīkos spektrālo krāsu punktos.
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
- pamālēt Pagleznot; pakrāsot.
- ratot Paņēmiens gleznu reprodukcijām uzspiest oriģinālam līdzīgu linu auduma struktūru.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- apgleznot Pārklāt (ko) ar gleznojumu.
- aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt.
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
- uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās.
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- ielogojums Paveikta darbība --> ielogot (1); ietvars (gleznai, attēlam).
- apgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> apgleznot.
- iegleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot.
- izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (1).
- izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (2).
- pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
- pārgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot.
- uzgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzgleznot.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- kolāža Pielīmējums vai piespraudums (piemēram, gleznai, zīmējumam).
- Asīze Pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznmotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti.
- p Pinxit - gleznojis.
- reproducēšana Plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, grafisku attēlu un fotogrāfiju) fotografēšana, lai izgatavotu fotokopijas (reprodukcijas).
- desideports Plastiski veidots vai kokā griezts virsdurvju rotājums; 18. gs. arī sienā iestrādāts gleznojums.
- holandiešu krāsns podiņu krāsns (parasti ar gleznojumiem).
- parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti.
- portretglezniecība Portretu glezniecība.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls.
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā.
- žanra glezniecība sadzīves ainu glezniecība.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums.
- virotne Saliekamās altārgleznas (triptiha, poliptiha) atsevišķās daļas, kas ir atveramas un aizveramas.
- ikonolagnija Seksuāls satraukums, aplūkojot gleznu vai skulptūru.
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām.
- miniatūra Senu rakstītu vai iespiestu grāmatu gleznots attēlu rotājums.
- stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
- ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde.
- paaudze 1909 sirreālismam tuva slovāku gleznotāju grupa 20. gs. 30. gados.
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu.
- Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs.
- mālējums Slikta glezna.
- mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas); slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
- uzmālēt Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot; slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot.
- glezniķis Slikts gleznotājs.
- mālderis Slikts, parasti nekvalificēts, krāsotājs; slikts, parasti neprofesionāls, gleznotājs.
- piktomānija Slimīga tieksme gleznot.
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
- kleķeris Smērētājs; nemākulīgs gleznotājs.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- molberts Statīvs gleznošanai.
- rasēšanas papīrs stipri līmēts, virsmā izturīgs, mašīngluds papīrs, paredzēts visu veidu rasēšanas darbiem un gleznošanai ar akvareļkrāsām.
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
- fotoreālisms Superreālisms - 20. gs. otrās puses tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji ar glezniecības vai tēlniecības līdzekļiem fotogrāfiski precīzi atveidoja vizuālo realitāti.
- sopraports Supraports - ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm.
- ikonogrāfija Svēto attēlu (gleznu, ikonu statuju, reljefu u. c.) izgatavošanas māksla. AG. _rel._
- listella Šaurākas pēc izmēriem nekā standarta flīzes, parasti ar reljefu, ornamentiem, apgleznojumiem u. tml.
- Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais.
- glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
- kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (2); tāds, kur ir kontrasts (2) - piemēram, par gleznu, zīmējumu, fotogrāfiju.
- fecit Taisījis, darinājis (gleznu, zīmējumu u. c. parakstos).
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai); pretstats: priekšplāns.
- Morzes alfabēts telegrāfa zīmju sistēma, ko savam elektriskajam telegrāfam 1843. g. izgudroja amerikāņu gleznotājs un izgudrotājs Semjuels Morze (1791-1872); katram burtam, ciparam un zīmei atbilst sava īsu un garu strāvas impulsu kombinācija; lieto arī radiotelegrāfijā un gaismas signalizācijā (garas un īsas viļņu pulsācijas un gaismas zibšņi); Morzes kods.
- brīvās mākslas tēlniecība, glezniecība, grafika un arhitektūra.
- podijs Tēlnieku un gleznotāju darbnīcās - paaugstinājums modelim.
- tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
- jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- glezna Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem.
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- temperglezna Temperas glezna.
- temperglezniecība Temperas glezniecība.
- mākslas terapija terapijas veids, kad tiek pielietota radošo izteiksmes līdzekļu (teātra spēlēšanas, dejošanas, gleznošanas utt.) izmantošana.
- tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra.
- vārs Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī glezns (2).
- triptichs Triptihs - trīsdaļu glezna.
- tuvplāns tuvs (objekta) attēlojums (piemēram, kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā); tuvskats.
- akvarels Ūdens krāsu glezniecības veids; akvarelis.
- fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē.
- argirografija Uz apgaismotas bromsudraba plāksnes zīmē ar attīstītāju vai arī glezno un iegūst kopējamu negatīvu.
- piegleznot Uzgleznot (ko) papildus.
- samālēt Uzgleznot.
- uzpindzelēt Uzgleznot.
- uzmālēt Uzkrāsot; arī uzgleznot.
- krokijs Uzmetums - neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē.
- uzlikt Uzrakstīt, uzgleznot, uzzīmēt u. tml. (uz kā).
- Ahenbahs Vācu gleznotājs ainavists (Andreas Achenbach, 1815.-1910. g.).
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
- poliptihs vairākas gleznas, ko saista kopīga iecere, vienota krāsu gamma un kompozicionāls risinājums.
- poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
- varš Vārīgs, glezns.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1).
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
- kakemono Vertikāls japāņu gleznojums uz papīra vai zīda, kas iestatīts rullīšos; izmanto par sienu greznojumu.
- diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē.
- puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- velotūrisms Viena no specializētā un aktīvā tūrisma formām - vairāku dienu ceļošana ar velosipēdu pa noteiktu maršrutu aktīvās atpūtas un izziņas nolūkā, parasti ainaviski gleznainos apvidos.
- monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- vizuāli plastiskās mākslas terapija viens no mākslu terapijas veidiem, kurā tiek izmantotas dažādas mākslas tehnikas, piemēram, zīmēšana, gleznošana, grafika, kolāža, veidošana no māla.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas.
- ridžionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; reģionālisms.
- reģionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; ridžionālisms.
- prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga.
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2).
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1).
- gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- etīde Zīmējums vai gleznojums no dabas (dabas studijām).
- intimisti Zviedru mākslinieku grupa, t. sk., T. Palms, A. Munte, V. Akselsons, kuri 1917 kļuva ievērojami ar intīmi lirisku ainavu glezniecību.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa glezn..