Paplašinātā meklēšana
Meklējam dievs.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (58):
- (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt!
- (ir) kā dievs augstais
- (ja) dievs (arī dieviņš) dos
- (nekāds) labais dievs (nav)
- Ak (tu) dieviņ (arī dievs)!
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)!
- ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ!
- Āmura dievs
- apkūlību dievs
- cepļa dievs
- cits dievs ir (kaut kur)
- dievs aizsauc pie sevis (kādu)
- dievs ar (kādu, kaut ko)
- dievs ar viņu (arī to)
- dievs augstais
- dievs gausin
- dievs ir mans liecinieks
- Dievs palīdz!
- Dievs pasargi!
- dievs piemeklē
- dievs pieņem
- dievs pieņēma
- Dievs sargi!
- dievs sodi
- dievs svētī
- Dievs Tēvs!
- dievs un miers
- dievs vien zin
- ja dievs dos
- kā dievs
- kā dievs debesīs
- kā dievs radījis
- kā jauns dievs
- kā koka dievs
- kādu dievs devis
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod!
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!
- ko dievs devis
- labs dievs nebūs
- lai dievs dod
- lai dievs mielo (kāda) dvēseli
- lai dievs stāv klāt
- lai dievs žēlīgs
- mājas dievs
- Mīļais (arī mans) dievs!
- ne dievs, ne velns
- nedod dievs
- Nedod dievs! arī Lai dievs nedod!
- Nepazīstamais Dievs
- pasarg dievs
- Rijas dievs
- tas pats dievs (ir)
- tas pats dievs ir (kaut kur)
- Ūdens dievs
- Upes dievs
- viens kā koka dievs
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais!
Atrasts skaidrojumos (580):
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- herojs Antīkajā mitoloģijā - varonis, pusdievs.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
- Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs.
- Mihrs Armēņu mitoloģijā - debesu gaismas un saules dievs, Aramazda dēls.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Vahagns Armēņu mitoloģijā - negaisa un zibens dievs.
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
- Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
- Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
- Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- Šakra Budisma mitoloģijā - galvenais dievs 33 dievu devalokā.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- debesietis Debesīs mītošs dievs.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs.
- Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
- Arjamāns Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
- Mitra Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
- dieviņš Dem. --> dievs.
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- debesu kungs dievs.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs.
- Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- Serāpis Ēģiptiešu dievs, kas valdīja pār miroņu valsti.
- Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
- Ozīriss ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, vēlāk arī aizkapa pasaules valdnieks.
- Sokars Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības un mirušo valstības dievs.
- Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
- Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā.
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
- Sopdu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja valsts austrumu robežu.
- Nuns Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, pirmatnējo ūdeņu, pasaules okeāna un sākotnējā haosa personifikācija.
- Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta.
- Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai.
- Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Monts Ēģiptiešu mitoloģijā - kara dievs, pie kura griezās, lai faraonam nodrošinātu uzvaru pār ienaidnieku.
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Honss Ēģiptiešu mitoloģijā - mēness dievs, laika, skaitļu un skaitīšanas dievs.
- Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls.
- Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs.
- Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Mneviss Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, ko attēloja kā melnu vērsi, starp kura ragiem atradās saules disks.
- Hepri Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, rīta saule, demiurgs, kas iemiesojās skarabejā.
- Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
- Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā.
- Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
- Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta.
- Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
- Kulsans etrusku mitoloģijā - romiešu Jānam līdzīgs dievs ar četrām sejām, kas simbolizēja četrus debesu reģionus.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus.
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
- Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
- Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
- padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
- pazemes valstība garu mājvieta pēc ķermeņa nāves; daudzās reliģijās tā ir ēnaina pusreāla vieta, kurā valda nāves dievs.
- Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls.
- Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs.
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
- Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
- Protejs grieķu mitoloģijā - jūras dievs, kuram piedēvēja spēju pareģot un mainīt savu izskatu.
- Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
- Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
- Morfejs grieķu mitoloģijā - miega un sapņu dievs, viens no miega dieva Hipna dēliem.
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem.
- Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā.
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons.
- titāni Grieķu mitoloģijā - pirmās paaudzes dievi, kurus radīja debesu dievs Urāns un zemes dieviete Gaja.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs.
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā.
- Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls.
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi.
- Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu.
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
- Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls.
- Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs.
- Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
- Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
- Eols grieķu mitoloģijā - vēju dievs Aiols.
- Aiols grieķu mitoloģijā - vēju dievs, kas mīt Aiolijas salā, sešu dēlu un sešu meitu tēvs; Eols.
- Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs.
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā.
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis.
- Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- Himēns Grieķu vedību dievs.
- Gmerti Gruzīnu mitoloģijā - augstākais debesu dievs, demiurgs, pasaules kārtības iedibinātājs un uzturētājs.
- Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis.
- Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Arma Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
- Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību.
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas.
- Peko Igauņu (setu) mitoloģijā - auglības, mājas un ražas dievs.
- Tāra Igauņu mitoloģijā - debesu un pērkona dievs.
- Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
- Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem.
- Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī.
- Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs.
- Vaiju Irāņu mitoloģijā - gaisa un vēja dievs.
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda.
- Veretragna Irāņu mitoloģijā - kara un uzvaras dievs, kas spēj pārvērsties par dažādām dzīvām būtnēm.
- Tištrija Irāņu mitoloģijā - lietus dievs, kas cīnījās ar sausuma dēmonu.
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Rapitvins Irāņu mitoloģijā - vasaras un siltuma dievs.
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
- Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
- Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs.
- Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu.
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem.
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
- Dzidzo Japāņu budisma mitoloģijā - dievs, bērnu un ceļotāju aizstāvis, arī gudrības dievs.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
- Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
- Siocuči Japāņu mitoloģijā - jūrasceļu un jūras straumju dievs.
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs.
- Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju.
- Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu.
- Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis.
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls.
- Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls.
- Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs.
- Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli.
- Bisjamontens japāņu mitoloģijā — viens no septiņiem laimes dieviem, ziemeļu debespuses sargs, arī bagātības dievs.
- Pariakaka jaujo cilts Peru indiāņu mitoloģijā - pērkona dievs, briesmoņu uzvarētājs un auglības dāvātājs.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks.
- Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
- Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare.
- Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus.
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
- Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs.
- Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
- Kurģis Kara dievs.
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus.
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- Tamejs kenju un kajanu (Kalimantānas sala) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs.
- Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem.
- Tohils Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - negaisa un iznīcības dievs, kiču cilšu aizgādnis.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo.
- Teitāts Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis.
- Tarans Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - pērkona dievs.
- Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru.
- Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
- Lao-Laņs Ķīniešu mitoloģijā - aktiermākslas dievs, aktieru un dziedātāju aizstāvis.
- Tai-Ji Ķīniešu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu dievs, kas valda pār visu.
- Baņ-He Ķīniešu mitoloģijā - dievs - rotkaļu aizbildnis.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Du-Kans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, viens no vīndaru un vīntirgotāju aizgādņiem.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu.
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
- Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai.
- Bi-Gaņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - pilsoņu kārtas bagātības dievs atšķirībā no karotāju kārtas bagātības dieva Huandi.
- Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- Cerokslis Latviešu mitoloģijā - lauku, it īpaši labības dievs.
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
- Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls.
- Sambaris Lietuviešu mitoloģijā - auglības dievs un ražas aizgādnis.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- Perkūns lietuviešu mitoloģijā - pērkona, zibens un lietus dievs.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- Ahmuns Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
- Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri.
- Jumkaaks Maiju labības dievs.
- Čaks Maiju lietus dievs.
- Ajaukins Maiju saules dievs, kuram bija gan dienas, gan nakts veidols.
- Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis.
- Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls.
- Tane Maoru koku un mežu dievs.
- Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt.
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
- Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi.
- Tangaroa Maoru panteona jūras dievs.
- Tu Maoru panteona kara dievs.
- Tafiri Maoru panteona stihiju dievs.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
- Amimitls Meksikāņu mitoloģijā - zvejniecības dievs.
- Toars Minahasu (Rietumindonēzija) mitoloģijā - saules dievs, dievietes Lumimuutas un rietumvēja dēls.
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli.
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā.
- bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs.
- Mbombianda Mongo-nkundu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kurš ir neredzams, tāpat kā dvēseles, kas pie viņa nonāk pēc nāves.
- Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu.
- burhans Mongoļu budistu elkadievs.
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
- Mahatala Ngadžu (Kalimantāna) mitoloģijā - demiurgs, augšējās pasaules dievs, ko parasti iztēlojas degunragputna veidolā.
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā.
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks.
- Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus.
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu.
- padot dievpalīgu pateikt "dievs palīdz!".
- pērkontēvs pērkons; pērkona dievs.
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- Hubāls Pirmsislāma arābu mitoloģijā - Mekā dzīvojošas kureišu cilts - no tās cēlies arī Muhameds - dievs.
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība.
- Pā Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - Mēness dievs.
- Pilvītis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - bagātības, zelta un pārpilnības dievs.
- Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju.
- Bārdaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - kuģošanas un kuģu dievs.
- Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- Natrimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura raksturīgākā darbība ir zemes mīdīšana, iespējams, radies sadalot senāka auglības dieva Trimpa funkcijas.
- Trimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura vārds rekonstruēts ņemot par pamatu Autrimpa, Natrimpa un Patrimpa vārdus, iespējams, ka priekšstati par šiem dieviem radušies funkcijām polarizējoties un vēlāk sadaloties.
- Svaikstiks prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievs, kurš veicina labības un zāles augšanu, lopu vairošanos.
- Ukapirms Prūšu mitoloģijā - galvenais dievs, kuram ir pakļauts viss pārējais pasaulē, pats augstākais debesu dievs.
- Pikuls Prūšu mitoloģijā - pazemes valstības un tumsas dievs.
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
- Cernuns Ragains ķeltu dievs, kurš tiek asociēts ar zemi un auglību, dzīvnieku valstības aizstāvis.
- Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Beitels Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, dievu Dagona un Ela brālis.
- Elagabals Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kam bija saules dieva funkcijas.
- Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- Taabts Rietumsemītu mitoloģijā - gudrības dievs, rakstības radītājs, viņam raksturīgas ēģiptiešu dieva Tota iezīmes.
- Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- Gads Rietumsemītu mitoloģijā - likteņa, laimes un veiksmes dievs, bija vairāku pilsētu, avotu un upju aizgādnis.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- Jarihbols Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, ko pielūdza Palmīrā, bija Palmīras svētavota aizgādnis.
- Malakbels Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, kuru pielūdza Palmīrā, līdzīgs grieķu Hēlijam.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- Bardevits Rietumslāvu un vendu mitoloģijā - miera, tirdzniecības un cilvēka piecu maņu dievs, kuru attēloja ar piecām galvām.
- apkūlību dievs Rijas dievs - rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja.
- Rijas dievs rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja; Apkūlību dievs.
- Pīkus Romiešiem lauku un mežu dievs, kas arī pareģoja.
- Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu.
- Kupidons Romiešu mīlas dievs, grieķu Erota analogs.
- Fonts Romiešu mitoloģijā - avotu dievs, dieva Jāna un nimfas Jūturnas dēls.
- Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- Herkuls Romiešu mitoloģijā - dievs un varonis, atbilst grieķu Hēraklam.
- Robīgs Romiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja labību no slimībām un kaitēkļiem.
- Portūns Romiešu mitoloģijā - ieeju un izeju, kā arī durvju dievs.
- Kvirīns Romiešu mitoloģijā - kara dievs, iespējams, sabīņu ekvivalents Marsam, Romula identifikācija pēc viņa dievišķošanas.
- Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē).
- Saturns Romiešu mitoloģijā - laika, sējumu un auglības dievs.
- Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību.
- Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
- Dispaters Romiešu mitoloģijā - mirušo dievs un pazemes valstības valdnieks, identificēts ar grieķu Aīdu.
- Summāns Romiešu mitoloģijā - nakts zibeņu dievs.
- Vējovs Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kuru pretstatīja gaišajam debesu dievam Dionīsam vai Jupiteram.
- Volturns romiešu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes (mūsdienās Volturno) dievs Itālijā.
- Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs.
- Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists).
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
- Orks Romiešu mitoloģijā pazemes un nāves dievs, atbilst sengrieķu Aīdam.
- Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs.
- (ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs.
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
- Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam.
- Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs.
- sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.).
- Hors Saules un debesu dievs seno ēģiptiešu mitoloģijā, Ozīrisa un Izīdas dēls; faraonu aizbildnis.
- gaus Savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu.
- mamons Senajiem sīriešiem - bagātības un iedzīvošanās dievs.
- Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
- Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes.
- Šamašs Senbabiloniešu un rietumsemītu saules dievs, dievu un cilvēku draugs, debesu un zemes tiesnesis.
- Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē.
- Momoss Sengrieķu joku un smieklu dievs.
- Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
- Moms Sengrieķu mitoloģijā - joku, zobgalības un mēlnesības dievs.
- Hadess Sengrieķu mitoloģijā - pazemes dievs; pazemes valsts.
- Erebs Sengrieķu mitoloģijā - vistumšākā pazemes daļa, elle; tumsas dievs.
- Himenajs Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - laulības dievs.
- Mannus Senģermāņu dievs un ciltstēvs.
- Tīvass Senģermāņu kara un likumu dievs, kas identificēts ar romiešu Marsu.
- Balders Senģermāņu mitoloģijā - saules dievs.
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk).
- Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri.
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes.
- Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu.
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala.
- Tvaštars Senindiešu mitoloģijā - dievs - demiurgs, visu būtņu un formu radītājs.
- Himavats senindiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- Pardžanja Senindiešu mitoloģijā - negaisa mākoņu un lietus dievs.
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs.
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus.
- Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas.
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults.
- Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu).
- Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni.
- Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls.
- zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu.
- Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus.
- bašķis Senlatviešu govju dievs.
- Ammons Seno Ēģiptiešu dievs.
- Upuauts Seno ēģiptiešu mirušo dievs melna suņa (vilka) veidolā, kuru uzskatīja par ceļvedi mirušo valstībā.
- Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
- ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings.
- Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai.
- Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam.
- Ormazds Seno persiešu mitoloģijā - gaismas dievs, augstākais dievs (arī Ahuramazda).
- Eskulāpijs Seno romiešu mitoloģijā - ārstniecības dievs (senajiem grieķiem - Asklēpijs).
- Akvilons Seno romiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē stipru ziemeļvēju.
- Fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- Autrimps Senprūšu (vai sūdaviešu) jūras, upju un avotu dievs, kuram piederēja visu jūras dzīļu bagātības, pieminēts 1530. g.
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus.
- Voloss Senslāvu zemes dievs Veless.
- Satguru Sikhismā dievs, īstenais un mūžīgais guru.
- Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs.
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī.
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus.
- Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs.
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu.
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- Vidars Skandināvu mitoloģijā - Odina dēls, klusēšanas dievs.
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs.
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību.
- Ruevits Slāvu dievs ar septiņām sejām Rīgenes salā.
- Jarovits Slāvu kara dievs.
- Rods Slāvu mitoloģijā - gaismas, auglības un radīšanas dievs.
- Dažbogs Slāvu mitoloģijā - saules un uguns dievs, Svaroga dēls.
- Sventovits Slāvu mitoloģijā - varens dabas auglības dievs, no kura labvēlības bija atkarīga raža.
- Peruns Slāvu mitoloģijā pērkona, zibens un kara dievs.
- Numi-Torems Somugru (Obas apvidus, Krievija) mitoloģijā - dievs - demiurgs.
- Svētais gars svētās trīsvienības trešais elements; arī dievs.
- Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda.
- Saopangs Šanu (Mjanna) mitoloģijā - skaidrās debess dievs.
- Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu.
- Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
- Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis.
- Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos.
- Martu Šumeru debesu rietumdaļas dievs, mitoloģijā raksturots kā pērkona un negaisa izraisītājs.
- Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu.
- Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls.
- Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
- Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību.
- Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
- Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu.
- Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
- Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
- Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
- Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- Murugans Tamilu (Indijas dienvidi) mitoloģijā - auglības, medību, kara un uzvaras dievs.
- Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo.
- dot dievpalīgu teikt "dievs palīdz!".
- Kombengi Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - nakts un nāves dievs, kā arī mirušo dvēseļu pavadonis ceļā uz mirušo valstību.
- Pelvīks Ūdeņu un purvu dievs.
- Inmars Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, demiurgs, kas rada visu labo.
- Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs.
- Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis.
- Mots Ugaritiešu (kanaāniešu) nāves dievs, pirmatnēja dievība, kas simbolizē zemi.
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
- Trimpus Vācu ieviests, bet nekad nebijis senlatviešu dievs, kam atbilstu sengrieķu Bakhs.
- Donars Vācu mitoloģijā - pērkona dievs.
- Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons.
- Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā.
- Agni vēdisma ugunsdievs, kas sargā pavardu, ziedokļa uguni un aizdzen ļaunos garus, viena no ietekmīgākajām vēdisma perioda dievībām.
- Dakša Vēdisma un hindu mitoloģijā - āditju grupas dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, "Rigvēdā" dēvēts par dievu tēvu.
- Vāju Vēdisma un hindu mitoloģijā - vēja dievs, kas parādās no rīta.
- Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
- Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks.
- šivaisms Viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva.
- Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
- Atums Viens no galvenajiem dieviem, pasaules radītājiem seno ēģiptiešu mitoloģijā; arī saules dievs.
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- Cebaots Viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu.
- Dažbogs viens no senkrievu panteona dieviem, dievs devējs, laimes, labklājības, bagātības dievs, tiek saistīts ar sauli.
- Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
- Uirakoča Virakoča - dievs radītājs inku reliģijā.
- ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā".
- Lugs Visgodājamākais no ķeltu dieviem, kara dievs, tirdzniecības un naudas kalšanas aizbildnis, kā arī cilvēku prototips.
- Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s)).
- hieroskopija Zīlēšana pēc ziedoto lopu iekšām, vai dievs pieņēmis ziedojumu un vai nodomātais darbs laimīgi izdosies.
- Mvari Zimbabvē dzīvojošās šonu tautas, kā arī citu bantu valodās runājošu tautu dievība, sencis, pērkondievs.
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
- Nkulukulu Zulu dievs ("Vecumvecais").
- Avonavilina Zunji (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs - visa pastāvošā radītājs un pirmcēlonis.
dievs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV