Paplašinātā meklēšana

Meklējam car.

Atrasts vārdos (178):

Atrasts etimoloģijās (27):

Atrasts vārdu savienojumos (283):

Atrasts skaidrojumos (400):

PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
Nolikums par guberņām 1775. g. likumdošanas akts par vietējās pārvaldes reformu cariskajā Krievijā; tiesa tika atdalīta no izpildorgāniem, izveidotas guberņas un apriņķi; 2-3 guberņas pārzināja ģenerālgubernators vai viņa vietnieks
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "carnikava" iedzīvotāji
Dārznieks Ādažu novada carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 1 Ādažu novada carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
garciemieši Ādažu novada carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa")
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
Carex siegertiana akotainais grīšļa "carex atherodes" nosaukuma sinonīms
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) carnikavas pagastā
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) carnikavas pagastā
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada carnikavas pagastā
Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) carnikavas pagastā
Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) carnikavas pagastā
Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) carnikavas pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) carnikavas pagastā
Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada carnikavas pagastā
Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) carnikavas pagastā
Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) carnikavas pagastā
Kārlaila apdzīvota vieta ASV (_carlisle_), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārbondeila apdzīvota vieta ASV ("carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karoltona apdzīvota vieta ASV ("carrollton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms carnikavas novadā
parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana")
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa")
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
dzelzine Aslapu grīslis ("carex muricata")
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums
Karlsbādes alas atrodas ASV (“carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
augstākie sieviešu kursi augstākā sieviešu mācību iestāde cariskajā Krievijā; absolventes ieguva tiesības strādāt sieviešu vidējās mācību iestādēs, kā arī vīriešu mācību iestāžu jaunākajās klasēs
Karantūils augstākā virsotne (_carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
mellgalvīši augu suga ("carex acutiformis")
podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus")
kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama
Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica")
karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana")
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva
Arizonas baltegle baltegļu suga ("Abies lasiocarpa")
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor")
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata")
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima")
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides")
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints
Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā
kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu
kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota")
sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
carevičs cara dēla tituls
apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā
katriņa cara laika nauda (simts rubļu gabals)
leitīši cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
carevna cara meitas tituls
patvaldība cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917)
cariene cara sieva
cariste cara valsts; monarhija, kurā valda cars
illegālists cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi
reskripts cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
ģenerālgubernatūra cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
kamerālpalāta cariskajā Krievijā finanšu ministrijas institūcija kādā guberņā no 1775. g.
kontrolpalāta cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns
remontieris cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus
maģistrants cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus
carists cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā
gaponiāde carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā
Zarnikau carnikava
Zarnikau carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Sānkaule carnikavas nosaukums latviski 18. un 19. gs.
Carnikava carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Saule carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Gaujmala carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Cēlāji carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa
Sautiņi carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Kāpas carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Atpūta 3 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Sala 2 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Sala 1 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līdums 2 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līdums 1 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 1 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 2 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 3 carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Liesma carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Atpūta carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Kāpas carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Salūts carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Zvejnieks carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līlaste carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums
Dzirnupe carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
cash & carry cash and carry
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru")
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli")
cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides")
cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum")
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum")
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
chloris Chloris chloris - zaļžubītes "carduelis chloris" nosaukuma sinonīms
raiška ciglis jeb dadzītis ("carduelis carduelis")
lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa")
guslis Cirtainais dzelksnis ("carduus crispus")
CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona car nodaļa)
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Ummis Dabas liegums carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
ķimulis Dadzītis ("carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("carduelis carduelis")
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju
brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum")
Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi")
čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
anakardiju dzimta divdīgļlapju klases dzimta (_Anacardiaceae_), koki vai krūmi ar sveķailēm, gk. tropos, 80 ģintis, 600 sugas
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
posmainais donis doņu suga ("Juncus articulatus", arī "Juncus lampocarpus")
konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā)
ārāsviedējs Durvju sargs, šveicars
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
dzelknes Dzelkšņi ("carduus")
gušnes Dzelkšņi ("carduus")
gušņa Dzelkšņi ("carduus")
gušņas Dzelkšņi ("carduus")
gušņi Dzelkšņi ("carduus")
krause Dzelkšņi ("carduus")
usna Dzelkšņi ("carduus")
usne Dzelkšņi ("carduus")
ušnes Dzelkšņi ("carduus")
ušņa Dzelkšņi ("carduus")
aktantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("carduus acanthoides")
akantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("carduus acanthoides")
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs
nokarenais dzelksnis dzelkšņu suga ("carduus nutans")
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana")
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms
Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Garupe Dzelzceļa pieturpunkts carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Gauja dzelzceļa pieturpunkts carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
rodzenice dzelzszāle ("carex nigra")
roga dzelzszāle ("carex nigra")
burtaines Dzelzszāle ("carex nigra"), grīšļu suga
dzērvpēda Dzelzszāle ("carex nigra"), grīšļu suga
grīsla Dzelzszāle ("carex nigra"), grīšļu suga
grīšzāle Dzelzszāle ("carex nigra"), grīšļu suga
mauklējs Dzelzszāle ("carex nigra"), grīšļu suga
viga Dzelzszāle ("carex nigra"), grīšļu suga
grīva dzelzszāle (“carex nigra”), grīšļu suga
viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("carex nigra")
vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("carex nigra")
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas
sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus")
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber")
skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea")
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae")
divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos
sārtā ērika ēriku suga ("Erica carnea")
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms
Pulksteņezers ezers carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Serģis ezers carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis
Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum")
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
apanāžas zemnieki feodāli atkarīgie Krievijas lauku iedzīvotāji, kas piederēja cara ģimenes locekļiem
vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts)
Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
Leocarpus fragilis fizāru dzimtas _Leocarpus_ ģints suga
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram")
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
grīva grīslis ("carex")
rogaine grīslis ("carex")
grīsla Grīslis ("carex")
grīslans Grīslis ("carex")
grīsle Grīslis ("carex")
grīsls Grīslis ("carex")
grīste Grīslis ("carex")
grīvlis Grīslis ("carex")
slaidais grīslis grīšļu suga ("carex acuta", senāk "Carex gracilis")
krastmalas grīslis grīšļu suga ("carex acutiformis")
satuvinātais grīslis grīšļu suga ("carex appropinquata")
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
smilts grīslis grīšļu suga ("carex arenaria")
akotainais grīslis grīšļu suga ("carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama
vizuļu grīslis grīšļu suga ("carex brizoides"), Latvijā aizsargājama
brūnganais grīslis grīšļu suga ("carex brunnescens")
Bjūkenena grīslis grīšļu suga ("carex buchananii")
Buksbauma grīslis grīšļu suga ("carex buxbaumii")
ciņu grīslis grīšļu suga ("carex caespitosa")
matveida grīslis grīšļu suga ("carex capillaris")
pavasara grīslis grīšļu suga ("carex caryophyllea")
tievsakņu grīslis grīšļu suga ("carex chordorrhiza")
iesirmais grīslis grīšļu suga ("carex cinerea")
vārpainais grīslis grīšļu suga ("carex contigua")
Devela grīslis grīšļu suga ("carex davalliana"), Latvijā aizsargājama
divputekšņlapu grīslis grīšļu suga ("carex diandra")
pirkstainais grīslis grīšļu suga ("carex digitata")
divmāju grīslis grīšļu suga ("carex dioica")
divsēklu grīslis grīšļu suga ("carex disperma"), Latvijā aizsargājama
attālinātais grīslis grīšļu suga ("carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
divrindu grīslis grīšļu suga ("carex disticha")
aslapu grīslis grīšļu suga ("carex echinata")
augstais grīslis grīšļu suga ("carex elata")
pagarinātais grīslis grīšļu suga ("carex elongata")
virsāja grīslis grīšļu suga ("carex ericetorum")
zilganais grīslis grīšļu suga ("carex flacca")
dzeltenais grīslis grīšļu suga ("carex flava")
apaļvārpu grīslis grīšļu suga ("carex globularis")
Greja grīslis grīšļu suga ("carex grayi")
Hartmaņa grīslis grīšļu suga ("carex hartmanii")
kūdrāja grīslis grīšļu suga ("carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama
pūkainais grīslis grīšļu suga ("carex hirta")
Hosta grīslis grīšļu suga ("carex hostilna")
palu grīslis grīšļu suga ("carex irrigua syn. Carex paupercula")
pūkaugļu grīslis grīšļu suga ("carex lasiocarpa")
zvīņaugļu grīslis grīšļu suga ("carex lepidocarpa")
zaķu grīslis grīšļu suga ("carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās
Ligērijas grīslis grīšļu suga ("carex ligerica"), Latvijā aizsargājama
dūkstu grīslis grīšļu suga ("carex limosa")
aireņu grīslis grīšļu suga ("carex loliacea")
Makenzija grīslis grīšļu suga ("carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama
kalnu grīslis grīšļu suga ("carex montana")
Morova grīslis grīšļu suga ("carex morrowii")
vara grīslis grīšļu suga ("carex muricata")
palmu grīslis grīšļu suga ("carex muskenguensis")
dzelzszāle Grīšļu suga ("carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos
pleznveida grīslis grīšļu suga ("carex ornithopoda")
putnkāju grīslis grīšļu suga ("carex ornithopoda")
Otrubas grīslis grīšļu suga ("carex otrubae"), Latvijā aizsargājama
bālganais grīslis grīšļu suga ("carex pallescens")
sāres grīslis grīšļu suga ("carex panicea")
skarainais grīslis grīšļu suga ("carex paniculata")
mazziedu grīslis grīšļu suga ("carex pauciflora")
nokarenais grīslis grīšļu suga ("carex pendula")
matainais grīslis grīšļu suga ("carex pilosa"), Latvijā aizsargājama
lodvārpu grīslis grīšļu suga ("carex pilulifera")
ceļteku grīslis grīšļu suga ("carex plantaginea")
agrais grīslis grīšļu suga ("carex praecox")
dižmeldru grīslis grīšļu suga ("carex pseudocyperus")
blusu grīslis grīšļu suga ("carex pulicaris")
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
attālvārpu grīslis grīšļu suga ("carex remota")
pēdveida grīslis grīšļu suga ("carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
knābja grīslis grīšļu suga ("carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
krasta grīslis grīšļu suga ("carex riparia")
uzpūstais grīslis grīšļu suga ("carex rostrata")
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
vēlais grīslis grīšļu suga ("carex serotina")
meža grīslis grīšļu suga ("carex sylvatica")
zemais grīslis grīšļu suga ("carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
trīsdaivu grīslis grīšļu suga ("carex trifida")
makstainais grīslis grīšļu suga ("carex vaginata")
pūslīšu grīslis grīšļu suga ("carex vesicaria")
lapsu grīslis grīšļu suga ("carex vulpina")
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms
baltā haizivs haizivju suga ("carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m
karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina")
clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi
Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
Carex canescens iesirmā grīšļa "carex cinerea" nosaukuma sinonīms
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā
pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans
Karpatu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis carpatica")
inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum")
Delavē inkarvileja inkarvileju suga ("Incarvillea delavayi")
karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii")
papaija īstais meloņkoks ("carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.)
karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio"
opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks
ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
zaldātu ķērāji jaunu zemnieku gūstītāji dienēšanai cara armijā
INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum")
apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama
Karme Jupitera pavadonis ("carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km
Karpo Jupitera pavadonis ("carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km
karete jūras bruņurupuču suga _caretta caretta_
Austrumkarolīnu ieplaka jūras ieplaka Klusā okeāna rietumos (_East caroline Basin_), starp Karolīnu salām un Bismarka arhipelāgu, dziļums - līdz 7208 m
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo")
sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea")
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("carnegiea")

Atrasts piemēros (11):

car citās vārdnīcās:

MEV

car

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies