Paplašinātā meklēšana

Meklējam car.

Atrasts vārdos (177):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (641):

PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa")
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana")
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa")
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums
Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus")
kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama
Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica")
karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana")
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva
Arizonas baltegle baltegļu suga ("Abies lasiocarpa")
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor")
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata")
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima")
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides")
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints
Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā
kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu
kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota")
sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā
cariste Cara valsts; monarhija, kurā valda cars
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
cash & carry cash and carry
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru")
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli")
cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides")
cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum")
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum")
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis")
lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa")
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis")
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju
brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum")
Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi")
čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
posmainais donis doņu suga ("Juncus articulatus", arī "Juncus lampocarpus")
konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā)
ārāsviedējs Durvju sargs, šveicars
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana")
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas
sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus")
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber")
skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea")
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae")
divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos
sārtā ērika ēriku suga ("Erica carnea")
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum")
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
apanāžas zemnieki feodāli atkarīgie Krievijas lauku iedzīvotāji, kas piederēja cara ģimenes locekļiem
vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts)
Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram")
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea")
pūkaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lasiocarpa")
zvīņaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lepidocarpa")
blusu grīslis grīšļu suga ("Carex pulicaris")
pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria")
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m
karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina")
clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi
Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
Karpatu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis carpatica")
inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum")
Delavē inkarvileja inkarvileju suga ("Incarvillea delavayi")
karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii")
Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.)
karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio"
opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks
ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
zaldātu ķērāji jaunu zemnieku gūstītāji dienēšanai cara armijā
INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum")
apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama
karete jūras bruņurupuču suga _Caretta caretta_
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo")
sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea")
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā)
bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
sarkanā kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis cardinalis")
lielaugļu karisa karisu suga ("Carissa macrocarpa")
kārpa Karpa ("Cyprinus carpio")
zeltainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carassius carassius")
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā)
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa
kešju Kešjukoks - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale")
melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger")
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis
pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata")
trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara")
cara tētiņš Krievijas cars
Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem
Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā
Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem
streļci Krievu caru miesas sardze 16. un 17. gs.
dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum")
skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides")
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora")
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria")
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria")
kumele Kumelītes ("Matricaria")
kumelene Kumelītes ("Matricaria")
kumelenes Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
kumelis Kumelītes ("Matricaria")
kumelišes Kumelītes ("Matricaria")
kumelīši Kumelītes ("Matricaria")
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria")
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria")
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria")
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria")
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria")
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria")
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuņele Kumelītes ("Matricaria")
rembulīte Kumelītes ("Matricaria")
romulene Kumelītes ("Matricaria")
romuleņi Kumelītes ("Matricaria")
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria")
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
kārmaikla kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii")
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
parastā ķimene ķimeņu suga ("Carum carvi")
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
bērzlapene lapiņu sēņu ģints ("Laccaria")
Lecidea carpatica lecideju sugas "Lecidella carpatica" nosaukuma sinonīms
Lecanora pinastri lekanoru sugas "Lecanora pulicaris" nosaukuma sinonīms
vikāra ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vycaryi")
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms
pērlenīšu liriope liriopu suga ("Liriope muscari")
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis")
karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā
Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā
adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa")
mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus")
Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
sirds mātere māteru suga ("Leonurus cardiaca")
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides")
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms
krauli Melnplauka ("Tilletia caries")
kraulis Melnplauka ("Tilletia caries")
MI Miokarda infarkts (angļu "myocardial infarction")
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
mozzarella Mocarella
nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru
orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara")
Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum")
debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum")
mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides")
Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum")
pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum")
platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium")
vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum")
ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum")
sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria")
Nasira Nācarete, pilsēta Izraēlā
Nazareta Nācarete, pilsēta Izraēlā
nācarietis Nācaretes iedzīvotājs
nācarietis Nācarieši
nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi
Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā
kārpenters Namdaris (angļu "carpenter")
kārpis Namdaris (angļu "carpenter")
NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis")
aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
caurumelis neliels carums; čaurumelis
spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
dārza neļķe neļķu suga ("Dianthus caryophyllus")
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm
russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
NTMI Netransmurālais miokarda infarkts (angļu "nontransmural myocardial infarction")
Nikaragvas Republika Nikaragva, valsts pilnais nosaukums ("República de Nicaragua")
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums
atliektā nolīna nolīnu suga ("Beaucarnea recurvata")
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia")
dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa")
čimine Parastā ķimene ("Carum carvi")
čimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
čimuni Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķēmele Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķēmeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķēmenes Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķērmele Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķērmeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķiemele Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķiemeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimane Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimans Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimelenes Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenāji Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenājs Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimeni Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimeņi Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenīte Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenītes Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimens Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimine Parastā ķimene ("Carum carvi")
kimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimiņi Parastā ķimene ("Carum carvi")
kiminīši Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimins Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķinepe Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimele Parastā ķimene ("Catum carvi")
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
imperiālais stauts paši grādīgs un salds [stauta]{s:2059}veids, radies 18.gs. ar mērķi importēt to cariskajā Krievijā
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
c/o pēc adreses (angļu "care of"; uz vēstules)
vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea")
pelēkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis carneogrisea")
sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata")
Muaskara pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.)
Skārboro pilsēta ASV ("Scarborough"), Meinas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Udžara pilsēta Azerbaidžānā ("Ucar"), rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2008. g.)
Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
Apukarana pilsēta Brazīlijā (_Apucarana_), Paranas štatā
Pakaraima pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Losalkarrisosa pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.)
Bakara pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Fikarači pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Peskāra pilsēta Itālijā ("Pescara"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 116600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokarainola pilsēta Itālijā ("Roccarainola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Skarpērija pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Trikariko pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bukaramanga pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence
Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Pēterhofa pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu
Skārboro pilsēta Lielbritānijā (_Scarborough_), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, Ziemeļjūras piekrastē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.)
Enkarnasjona pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos
Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā
Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos
Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Navalkarnero pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vikara pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokarno pilsēta Šveicē (_Locarno_), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Skarboro pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.)
Akarigva pilsēta Venecuēlā (_Acarigua_), Portugesas štatā, 159600 iedzīvotāju (2000. g.)
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis")
alpīnais podokarps podokarpu suga ("Podocarpus alpinus")
Andu podokarps podokarpu suga ("Podocarpus andinus")
sniega podokarps podokarpu suga ("Podocarpus nivalis")
pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā)
jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku
trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17)
ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā)
kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos
pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus
PHC Primārā veselības aprūpe (angļu "primary health care")
licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā)
ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia")
sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
Karpatu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula carpatica")
briežu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cervicaria")
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
pūšļugrīslis Pūslīšu grīslis ("Carex vesicaria")
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
lielaugļu radzene radzeņu suga ("Cerastium macrocarpum")
dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui")
esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji
josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi
RCM Restriktīvā kardiomiopātija (angļu "restrictive cardiomyopathy")
cilu ričija ričiju suga ("Riccia sorocarpa"), Latvijā aizsargājama
peldošā ričijvācelīte ričijvācelīšu suga ("Ricciocarpos natans")
pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas
riekstzīle riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
krēķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
krīķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
riekstsīlis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
riekstvista Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
rodze Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes") - vārnu dzimtas putns
jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama
ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama
platdaivu rikardija rikardiju suga ("Riccardia latifrons")
daudzzaru rikardija rikardiju suga ("Riccardia multifida"), Latvijā aizsargājama
pirkstainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia palmata"), Latvijā aizsargājama
Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms
strupaugļu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron brachycarpum")
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
carisks saistīts ar carismu, tam raksturīgs
santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes
mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius")
toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā
sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata")
suņuburkšķis Savvaļas burkāns ("Daucus carota")
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas
lauvaste Sirds mātere ("Leonurus cardica")
lauvastes Sirds mātere ("Leonurus cardica")
madara Sirds mātere ("Leonurus cardica")
miokardija sirds saraušanās sistolē; Contr. auxocardia
sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus")
kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
Žiralda skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa bodinieri var. giraldii")
divžuburu skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa dichotoma")
Japānas skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa japonica")
racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu
mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius")
araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
Šeno sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos chenaultii")
Dorenbosa sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos doorenbosii")
apaļā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos orbiculatus")
vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu
Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā)
mataugļu spireja spireju suga ("Spiraea trichocarpa")
Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms
Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
klinšu streptokarps streptokarpu suga ("Streptocarpus saxorum")
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
SBE Subakūts bakteriālais (infekciozais) endokardīts (angļu "subacute bacterial endocarditis")
grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā
sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
SVT Supraventrikulārā tahikardija (angļu "supraventricular tachycardia")
blusu sūrene sūreņu suga ("Polygonum persicaria")
caurejas sūricis sūriču suga ("Pulicaria dysenterica")
mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama
sveķelene Sveķene ("Viscaria")
sveķelīte Sveķene ("Viscaria")
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
anakardija šīs dzimtas ģints ("Anacardium")
araukārija šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
umbilikārija šīs dzimtas ģints ("Umbilicaria")
verukārija šīs dzimtas ģints ("Verrucaria"), Latvijā konstatētas 16 sugas
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
rudkrūšu skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Formicarius rufipectus")
efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
Japānas mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus cardis")
Melampsorella cerastii šīs ģints sugas "Melampsorella caryophyllacearum" nosaukuma sinonīms
Rhizocarpon petraeum šīs ģints sugas "Rhizocarpon concentricum" nosaukuma sinonīms
podokarps šīs rindas dzimta ("Podocarpaceae"), mūžzaļi koki un krūmi, gk. dienvidu puslodē, 9 ģintis, \~140 sugu
verukārija šīs rindas dzimta ("Verrucariaceae"), 8 ģintis, \~690 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 30 sugu
parastā šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium apocarpum")
četverte Šķidrumu tilpuma mērs cariskajā Krievijā - 3,074 litri
dzeltenais tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis apricaria"), Latvijā aizsargājama
aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
neļķu kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora caryophyllea")
obščina Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs (cariskajā Krievijā)
Tilletia tritici tillēciju sugas "Tilletia caries" nosaukuma sinonīms
garnica Tilpuma mērvienība cariskās Krievijas laikā - 3,27984 litri, četverika astotā daļa; šāda tilpuma mērtrauks
kupcis Tirgotājs (parasti cariskajā Krievijā)
CPT Transportēšana apmaksāta līdz (angļu "carriage paid to") - pārdevējs maksā frakti par preču aizvešanu uz noteikto galamērķa ostu
CIP Transportēšana un apdrošināšana apmaksāta līdz (angļu "carriage and insurance paid") - pārdevējs maksā frakti par preču aizvešanu uz noteikto galamērķa ostu un kravas apdrošināšanu pircēja labā pret preču zaudējuma vai bojājuma risku transportēšanas laikā
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
daudzziedu ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche cophocarpa syn. Callitriche polymorpha")
ezera ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis carinatus")
daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama
Akara upe Brazīlijā (_Acará, Rio_), Paras štata austrumu daļā, ietek Atlantijas okeāna Maražo līcī
Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
Hukara upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā)
sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas
Alpu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace carnea" pasuga "brigantiaca")
ogu vairogblakts vairogblakšu suga ("Dolycoris baccarum")
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Spānijas vakārija vakāriju suga ("Vaccaria hispanica")
žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija
Eirāzijas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga caryocatactes"), neliels putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu; Latvijā nelielā skaitā
lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā); cara ģimenes locekļu tituls (cariskajā Krievijā); feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls
īsvācelītes veisija veisiju suga ("Weissia brachycarpa"), Latvijā aizsargājama
vītolu vējmietiņš vējmietiņu suga ("Lythrum salicaria")
zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) cariskajā Krievijā
eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži)
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī
tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
mazais sūricis vienīgā Latvijā sastopamā sūriču suga ("Pulicaria vulgaris")
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms
zeltzaru vītols vītolu suga ("Salix x sepulcaris")
vijenes Vītolu vējmietiņš ("Lythrum salicaria")
toksaskaroze Zarnu slimība, ko ierosina "Toxascaris" ģints nematodes
imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā
karūsa Zeltainā karūsa ("Carassius carassius")
kambarjunkurs zemākais galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā
ogļu zemeskausiņš zemeskausiņu ģints sēņu suga ("Geopyxis carbonaria")
Kauguru nemieri zemnieku sacelšanās Vidzemē 1802. g., ko izraisīja Krievijas cara pavēle, ka naturālā nodeva staciņš, kas bija daļa galvasnaudas, turpmāk maksājama naudā
parastais zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus icarus")
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās valstīs, Latvijā 1918.-1944. g., arī cariskajā Krievijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums
sārtā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus carnea")
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem
kaķu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Dumetella carolinensis")
sarkanā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia carniolina")
ogļu zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota highlandiensis", syn. "Pholiota carbonaria")
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas
kadiķu dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes carnipes")

car citās vārdnīcās:

MEV

car