Paplašinātā meklēšana
Meklējam baltija.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar baltijas jūru.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga (_Asterias rubens_) sastopama arī baltijas jūras dienvidu daļā
- aistieši Aisti; tauta baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes baltijas komisija
- Dominopoles horizonts apakškembrija baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
- BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "baltijas Transporta aģentūra"
- Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, baltijas jūras krastā
- Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un baltijas jūru
- Olandes salas arhipelāgs baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- jūras dzeloņgalve asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- reņģe Atlantijas siļķes baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
- Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt baltijas jūrā, jeb reņģe
- Kolkas bāka atrodas baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
- Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
- goti austrumģermāņu cilts, kas mūsu ēras sākumā atceļoja no Skandināvijas uz baltijas jūras dienvidu piekrasti, 3. gs. 1. pusē aizceļoja līdz Dņepras (ostgoti) un Dņestras lejtecei (vestgoti), izveidoja cilšu savienību, ko 375. g. satrieca huņņi
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
- Baetopus balticus Kazlauskas baltijas betīds
- BCP baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
- BSC baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
- Juncus balticus baltijas donis
- Dactylorhiza baltica baltijas dzegužpirkstīte
- Orchis baltica baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms
- Hedera helix var. baltica baltijas efeja
- Baltija baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
- Aurora baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā)
- Palaemon squilla baltijas garnele
- akmeņu garnele baltijas garnele
- Aukštaitijas augstiene baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
- Mazuru ezeru augstiene baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
- Pomožes ezeru augstiene baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
- Mēklenburgas ezeru plato baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Idotea baltica baltijas grēvis
- Chara baltica baltijas hara
- Acta Baltica baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk
- Litorīnas jūra baltijas jūras attīstības stadija holocēnā pirms \~7500-2800 gadu
- Ovīšrags baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
- Akmensrags baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
- Vislas līcis baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
- Aristes līcis baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos
- Pērnavas līcis baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem
- Mare Balticum baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
- Kuršu joma baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
- Alatira jūra baltijas jūras sens krievu nosaukums
- Veinameri baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m
- Kurkses šaurums baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
- BJVP baltijas jūras valstu padome
- Botnijas līcis baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
- landesrāts baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- baltais terors baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
- BLSDSO baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija
- makoma baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica")
- Gadus morhua callarias baltijas menca
- BALTBAT baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons
- bruņinieku tiesības baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
- Anthyllis x baltica baltijas pērkonamoliņš
- Macoma baltica baltijas plānčaulgliemene
- Prostoma obscurum baltijas prostoms
- tumšais prostoms baltijas prostoms
- Sphagnum balticum baltijas sfagns
- BSBL baltijas Sieviešu basketbola līga
- Dienvidlatvijas kāple baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Dundagas monoklināle baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
- Viduslatvijas monoklināle baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- BSB baltijas slāvu biedrība
- Prove baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
- Rujevits baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām
- Triglavs baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli
- BSZI baltijas Sociālo zinātņu institūts
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā
- vesi baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
- hemi baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- akmeņkrāvumu kapulauki baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
- Uko baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks
- jūraszīle baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- Baltijas jūraszīle baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle
- Balanus improvisus baltijas sprogkājvēzis jeb jūraszīle
- AABS baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies")
- BTIK baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā)
- BTB baltijas Tranzītu banka
- BIMCO baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
- vācbalti baltijas vācieši; baltvācieši
- baltvācieši baltijas vācieši; vācbaltieši
- baltvācietis baltijas vācietis
- vācbaltietis baltijas vācietis; baltvācietis
- Ādolfijs Heinrihs baltijas vācu mācītājs, literāts; izmantojot K. Fīrekera materiālus 1685. g. izdevis 17. gs. plašāko un pilnīgāko latviešu valodas gramatiku, tulkojis garīgas dziesmas
- Karēlijas krokojums baltijas vairoga austrumu daļas krokojuma epoha, kas norisinājās vidusproteozojā (aptuveni pirms 2100 - 1600 miljoniem gadu, kad galīgi konsolidējās Baltijas vairogs
- BALTNET baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēma
- baltieši baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši
- BALTRON baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu
- BVOKA baltijas valstu olimpisko komiteju asociācija
- Lotus balticus baltijas vanagnadziņš
- BNS baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service")
- plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus")
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - baltijas jeb tumšais prostoms
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
- Harmrarnes šaurums Borholmas šaurums baltijas jūrā
- Hamrarnes šaurums Bornholmas šaurums baltijas jūrā
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
- Phocoena phocoena phocoena cūkdelfīna Ziemeļatlantijas pasuga, arī cūkdelfīna baltijas pasuga jeb jūras cūka
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Bernātu dabas parks dabas parks Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, dienvidu malā atrodas augstākā kāpa baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
- Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala baltijas jūrā
- Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno baltijas jūru ar Kategatu, garums 102 km, platums 3,4-49 km, lielākais dziļums 38 m; Zunda šaurums
- kraks Dāņu un zviedru trijmastu kuģis baltijas jūrā
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167. g.), 1168. g. sakāvis vendu floti baltijas jūrā, 1184. g. iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
- darba dienests darba klausība jauniešiem, kas bija ieviesta fašistiskajā Vācijā; vācu okupācijas iestādes to uzspieda arī baltijas valstu jauniešiem (18. - 19. g. vecumā)
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama baltijas jūrā
- dzintarjūra Dažkārt lietots baltijas jūras nosaukums
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Pakri salas divas salas baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
- arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - baltijas efeja, introducētas 6 ģintis
- kaustārpi dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta; jūrās (tikai 1 suga saldūdeņos) piekrastes rajonos līdz 300 m dziļumā, ~60 sugas; baltijas jūrā nav konstatēti
- Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija
- Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija
- Baļščina ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; baltijas ezers; Baltu ezers
- Beloje ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem baltijas jūras ūdeņiem
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
- plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un baltijas jūras ziemeļu piekrasti
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
- jemi Hemi - baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves
- Sūrsāri Hoglande - sala baltijas jūras Somu līcī
- Gdaņskas līcis ielīcis baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
- Hānebuktens Ielīcis baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- lidojumu ierobežojumu zona ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem
- Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo baltijas jūra un Somu līcis
- Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo baltijas jūra
- Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo baltijas jūra
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action")
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku baltijas tautu cīņā par neatkarību
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
- Bengtšēras bāka jūras bāka baltijas jūras Somu līča ziemeļrietumos, pie Somijas Sāristomeri (Šērgordshaveta) nacionālā parka robežas
- Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
- Brovīkens jūras līcis (fjords) baltijas jūras rietumu piekrastē, Zviedrijas austrumos
- Mardihansu līcis jūras līcis baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas
- Somu līcis jūras līcis baltijas jūras austrumu daļā (ig. val. _Soome laht_, somu val. _Suomenlahti_), garums - 390 km, lielākais platums - 120 km, lielākais dziļums - 121 m
- Matsalu līcis jūras līcis baltijas jūras austrumu daļā, Igaunijas piekrastē
- Kaļiņingradas līcis jūras līcis baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča
- Pomerānijas līcis jūras līcis baltijas jūras dienvidos, Vācijas un Polijas teritorija
- Ķīles līcis jūras līcis baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
- Greifsvaldes līcis jūras līcis baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Bjerkšērsfjerdens jūras līcis baltijas jūras rietumos, Zviedrijas piekrastē, ziemeļaustrumos no Stokhomas
- Tallinas līcis jūras līcis baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas
- Soelas šaurums jūras šaurums baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Sāmsalu, savieno Baltijas jūru ar Veinameri
- Hari šaurums jūras šaurums baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Vormsi salu, savieno Baltijas jūru (un Somu līci) ar Veinameri
- Sūrveins jūras šaurums baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri
- Femerbelts jūras šaurums baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā
- Kalmaras šaurums jūras šaurums baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m
- Olandshavs jūras šaurums baltijas jūras ziemeļu daļā, kas to savieno ar Botnijas līci, starp Zviedriju un Ālandu salām
- Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km
- Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
- Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno baltijas jūru ar Kategatu
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta baltijas jūrā, Polijas piekrastē
- parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī
Atrasts piemēros (30):
- nogādāt Asīrijas karavīri un tirgoņi spēja aizsargāt valdnieku un nogādāt viņam baltijas dzintaru.
- piedzimt Atkal pienākot Lielās talkas dienai, vērts aizdomāties, kāpēc atkritumi Latvijā joprojām ir problēma un kāpēc depozītsistēma plastmasenēm tā arī pie mums nav piedzimusi, kaut abās pārējās baltijas valstīs jau veiksmīgi darbojas.
- vest Atvērās durvis, kas veda uz krēslainu, atdzisušu pirti miklajā baltijas izplatījumā.
- palielināt Baltijā plānots palielināt ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās baltijas valstu gaisa telpā.
- vide baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, un bažas par tās stāvokli arvien skaļāk izsaka vides eksperti un organizācijas.
- spēcīgs baltijas valstis jau bija izveidojušas spēcīgas dažādu līmeņu varu, arī triju prezidentu sadarbības tradīcijas.
- ģeogrāfija baltijas valstis vienojošais elements joprojām ir kopīgā ģeogrāfija, kopīgās robežas, kopīgā vēsture un arī līdzīgais nākotnes redzējums.
- nosaukt Baltu valodās upe tikusi nosaukta par Dveinu, bet baltijas somugri — igauņi un lībieši — to pārveidoja par Veinu.
- medijs Cenšoties mazināt vāciešu saimniecisko nozīmi, arī valodas un kultūras dominanti Krievijas impērijas baltijas provincēs, jaunlatvieši veic nepārvērtējamu darbu nācijas veidošanā, par vienu no jaunās ideoloģijas medijiem izraugoties mākslu, tai skaitā teātri.
- kopā Cilvēki bija saspiesti kopā uz kuģa klājiem, un janvāra mēnesī laiks baltijas jūrā nebūt nav tas siltākais...
- mēnesis Cilvēki bija saspiesti kopā uz kuģa klājiem, un janvāra mēnesī laiks baltijas jūrā nebūt nav tas siltākais...
- pārvietoties Etnisko procesu rezultātā, tas ir pēc lielās tautas staigāšanās Eiropā, Baltu ciltis pārvietojās uz pašreizēju baltijas valstu teritoriju.
- gaisa trošu ceļš Gaisa trošu ceļš pār Gauju ir baltijas valstīs vienīgais šāda veida objekts un arī transporta līdzeklis.
- atdzimt Ideja par kopīgu baltijas tirgu jeb ūniju atdzima deviņdesmito gadu vidū, taču arī tad nekur tālu netika.
- pārkrievošana Ja tā padomā, jau Katrīnas II laikā sākās baltijas pārkrievošanas mēģinājumi.
- dienests Latvijā nonācu obligātā armijas dienesta kārtībā – mani kā burātāju iesauca baltijas flotē.
- cepelīns lenaidnieka cepelīni, paceldamies no Vaiņodes angāriem, mēdza pa baltijas jūras plašumiem negaidot atlidot līdz Rīgai un tālāk...
- partnerattiecības Līdzīgi tapis projekts, kas guvis baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas atbalstu 10 400 latu apjomā.
- identificējums Liels sprādzienu daudzums baltijas reģionā un Baltijas jūrā apgrūtina tektonisko zemestrīču identificējumu.
- valsts Martas kundze, pasakiet, kurās valstīs ir vislabāk atrast darbu, kurās valstīs baltijas cilvēkus tur par cilvēkiem.
- izvietot Pa vienai kaujas grupai tiks izvietots katrā no trim baltijas valstīm, savukārt vēl vienu kaujas grupu izvietos Polijā.
- abrāzija Pamatā novada reljefu veido baltijas jūras seno formu abrāzijas un akumulācijas līdzenumi ar seno krastu vaļņiem.
- brīnums Patiešām jaunā baltijas valstu vēsture ir brīnums.
- vēstnesis Personīgi man arī izskatās tā jocīgi, jo baltijas Vēstnesis par to rakstīja 1891. gada 26. novembrī.
- posms Rīgā notiks baltijas kausa otrais posms, bet tā noslēdzošās sacensības norisināsies Kauņas Žalgira arenā nedēļu vēlāk.
- strīds Stratēģiskā novietojuma baltijas jūras krastā dēļ valsts teritorija bieži ir kļuvusi par lielo kaimiņvalstu strīda objektu.
- tikties Tādā pašā veidā tiekas baltijas valstu aizsardzības ministri.
- iestāšanās Tagad man atkal ir jāsteidzas, jo iestāšanās Eiropas Savienībā ir tas pats baltijas ceļš, tas ir viens notikums, lai arī izstiepies laikā.
- noteicējs Toreiz baltijas provincēs noteicējs bija ģenerālis Gorko.
- līderis Un šobrīd, protams, pateicoties arī konkurentu neveiksmēm, tā ir kļuvusi par baltijas valstu neapšaubāmu līderi un ar katru dienu savas pozīcijas nostiprina aizvien vairāk.
baltija citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv