Paplašinātā meklēšana
Meklējam baidīt.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (141):
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
- atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
- aizbaidēt Aizbaidīt.
- aizčivināt Aizbaidīt.
- izbaidīt Aizbaidīt.
- notraucēt Aizbaidīt.
- stomīties Apstāties, baidīties.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- nobiedināt Atbaidīt, atbiedēt; iebaidīt.
- atbaidēt Atbaidīt.
- atbaidināt Atbaidīt.
- izbailēt Atbaidīt.
- iebaidelēt Atkārtoti radīt bailes, iebaidīt.
- aizauklēt Auklējot aizbaidīt.
- aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom.
- gandēt Baidīt, baidīties.
- mīzt baidīties
- rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību
- drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību
- nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
- rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs)
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
- bailēties Baiļoties, baidīties.
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās; atbaidīt (1).
- bubuļot Biedēt, baidīt.
- budžināt Biedēt, baidīt.
- iedrauvēt Bieži barot iebaidīt.
- iebārt Bieži barot, iebaidīt.
- iemielot Bieži perot vai bļaujot iebaidīt.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
- šausnoties Bīties, baidīties.
- izbļaudīt Bļaujot aizbaidīt.
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
- trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- biedēt Būt par baiļu cēloni; baidīt.
- bādrēties Būt pretīgam; baidīties (no kā).
- baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- baidētājs Darītājs --> baidīt.
- baidītājs Darītājs --> baidīt.
- apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
- drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
- kicināt Dzīt prom, baidīt (aitas), saucot "kic!".
- kičināt Dzīt prom, baidīt (dzīvniekus, parasti putnus, arī aitas).
- bukurēt Dzīt, baidīt (piemēram, vēžus no alām).
- Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- blefot Iebaidīt.
- iedracīt Iebaidīt.
- baigots Iebaidīts; tāds, kam rādās spoki, rēgi.
- iebīties Iekšēji sākt baidīties.
- iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
- iztrūcināt Izbaidīt; satraukt.
- izāvīt Izbaidīt.
- izbaiļot Izbaidīt.
- izbiedināt Izbaidīt.
- notraucēt Izbaidīt.
- izabaidīties Izbaidīties.
- druvēties Izbīties, baidīties.
- baiļāties Izjust bailes, baidīties.
- baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
- atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt.
- notrūcināt Iztrūcināt; arī nobaidīt.
- pabaidīties Kādu brīdi baidīties.
- padairīties Kādu brīdi mazliet baidīties.
- patribināt Kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt.
- aizčibināt Lēnām aizdzīt, aizbaidīt.
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus
- šui Lieto, lai aizbaidītu putnus.
- pui Lieto, lai baidītu aitas, lai dzītu tās ārā no kādas vietas.
- bailināt Likt ilgstoši, pastāvīgi baidīties.
- bīties kā no uguns ļoti bīties, baidīties
- iebaikst Mazliet baidīties.
- pabaidēt Mazliet, neilgu laiku baidīt.
- baidīt kā kaķi ar pūsli muļķīgi baidīt
- iet ugunī nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā
- iet caur uguni un ūdeni nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā
- skriet ugunī nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā
- nebaidīties ne no paša velna nebaidīties ne no viena, ne no kā, ne no paša briesmīgākā
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos)
- darauties Nedaudz baidīties, respektēt.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- strogelēt Nevietā sist, baidīt.
- noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni.
- očkanuķ Nobaidīt.
- sadrausmināt Nobaidīt.
- nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt
- padrebināt Pabaidīt, parāt (kādu).
- patrauvēt Pabaidīt, patraucēt.
- pačauvēt Pabaidīt.
- pabokstīties Pabaidīties.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
- pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!".
- pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič".
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- pārbaidēt Pārbaidīt.
- pārsagāidities Pārbaidīties.
- bīties Pārdzīvot bailes; baidīties.
- iztraucēt Pēkšņi izbaidīt.
- sabiedēt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
- izbaidīt Pēkšņi izraisīt bailes; sabaidīt.
- nobiedēt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes; nobaidīt.
- apbiedēt Piedraudēt, iebaidīt.
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus
- baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis.
- baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis.
- baideklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
- biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
- atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2).
- bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties.
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
- saplēsināt Rīdot panākt, ka sakož, saplosa; arī rīdot iebaidīt.
- sapužēt sabaidīt
- sačauvēt sabaidīt, nobiedēt
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
- sabaidēt Sabaidīt.
- satrūcināt Sabaidīt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt.
- ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku.
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
- smukšēt skaņu verbs: nobaidīti sivēni bēgot smukš
- ietramdīt Tramdot iebaidīt (dzīvnieku).
- iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
- ietrenkāt Trenkājot iebaidīt.
- triecināt Trenkāt, baidīt.
- pakutināt ar nazi ribu starpā uzbrukt, pabaidīt
- ieķīvēt Vairākkārt rājot, iebaidīt.
- ievaijāt Vajājot iebaidīt.
- terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus.
baidīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV