Paplašinātā meklēšana
Meklējam bēgt.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (196):
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
- novickuļot Aizbēgt, aizlidot.
- aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt.
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
- pabēgt Aizbēgt, izmukt.
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
- pabēgties Aizbēgt, patverties.
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- notīt makšķeri aizbēgt.
- paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut fraciņu aizbēgt.
- paņemt fraku aizbēgt.
- paraut fraku aizbēgt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmuģīt Aizbēgt.
- aizmukāt Aizbēgt.
- aizmukināt Aizbēgt.
- aizšpannēt Aizbēgt.
- juzonuķ Aizbēgt.
- smitsja Aizbēgt.
- sorvatsja Aizbēgt.
- sviņķiķ Aizbēgt.
- uhrkaķ Aizbēgt.
- ukahaķ Aizbēgt.
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
- notīties Aiziet, aizbēgt.
- oborvatsja Aiziet, aizbēgt.
- obrivs Aiziet, aizbēgt.
- otvaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- otvaļitsja Aiziet, aizbēgt.
- poļiņaķ Aiziet, aizbēgt.
- posedeķ Aiziet, aizbēgt.
- svaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- aizķegot Aiziet; aizbēgt.
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
- aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti).
- aizjūgties Aizskriet; aizbēgt.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- atmukt Atbēgt (1).
- atmukt Atbēgt (2).
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
- atķegot Atnākt; atbēgt.
- šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
- aizsprukt Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
- aizšķeterēt Ātri aizbēgt.
- vurstēt Ātri aizskriet, aizbēgt.
- aizlobt Ātri aizskriet; arī aizbēgt.
- laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
- laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom.
- laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
- laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā ātri bēgt; ātri doties prom.
- ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt.
- ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
- ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
- špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
- izlobt Ātri izskriet; arī izbēgt.
- špurkt Ātri lidot vai skriet; spurkt; bēgt.
- apšmukt Ātri pabēgt zem kā.
- apsprukt Ātri pabēgt zem kā.
- pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
- apjūgties Ātri paskriet, pabēgt zem kā.
- palobt Ātri paskriet; arī pabēgt.
- piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
- dirboņa Ātri skriet vai bēgt.
- lobt Ātri skriet; arī bēgt.
- uzjūgties Ātri uzskriet, uzbēgt.
- šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt.
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
- atdesot Atskriet; atbēgt; atdesāt.
- atdesāt Atskriet; atbēgt.
- atjūgties Atskriet; atbēgt.
- atmuģīt Atskriet; atbēgt.
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- (pa)ņemt kājas pār pleciem bēgt
- hemjaķ Bēgt, aizbēgt.
- ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot.
- bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
- tīties miglā bēgt, mukt, iet projšm.
- laisties lapās bēgt, mukt.
- laisties krūmos bēgt, nozust.
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
- ģelaķ nogi bēgt.
- laist vagu bēgt.
- lasīties lapās bēgt.
- ņemt fraku bēgt.
- ņemt pēdu (arī vagu) bēgt.
- ņemt pēdu bēgt.
- ņemt vīli bēgt.
- ņemt fugu, arī paraut fugu bēgt.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
- laisties latatā doties prom; bēgt.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- iemiglīt Iebēgt.
- iemukt Iebēgt.
- ieķegot Ieiet; iebēgt.
- pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
- iedesāt Ieskriet, iebēgt.
- iemuģīt Ieskriet, iebēgt.
- iejūgties Ieskriet; iebēgt.
- izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt.
- izsmukt Izbēgt, izmukt.
- damukt Izbēgt, pabēgt.
- izmukt Izbēgt.
- podmiķ Izbēgt.
- izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur).
- izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
- izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes).
- izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
- izmuģīt Izskriet, izbēgt.
- aizmaukt Laisties, bēgt, mukt.
- ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām).
- mucināt Likt bēgt.
- izmucināt Ļaut aizbēgt.
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- smukt Maukties nost, sprukt, bēgt.
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
- uzmukt Mūkot uzlidot, uzbēgt.
- lomanutsja Mukt, bēgt.
- soskakivaķ Mukt, bēgt.
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- nomukt Nobēgt nost.
- neizbēgams Nolieguma divdabis --> izbēgt.
- nomuģīt Noskriet, nobēgt (no kā, kur lejā).
- bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt.
- pamukt Pabēgt (1).
- pamukt Pabēgt (2).
- pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet.
- pašmaukt Pabēgt.
- pašmaukties Pabēgt.
- pašmukt Pabēgt.
- apķegot Paiet, pabēgt zem kā.
- paķegot Paiet, panākt; pabēgt.
- ļekas Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
- pārmukt Pārbēgt (1).
- pārmukt Pārbēgt (2).
- pārmukt Pārbēgt (3).
- pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
- pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt.
- despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
- izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- šmaukt Paslepus doties prom, bēgt.
- iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
- izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- uzšmukt Paslepus uziet; uzbēgt.
- satīt makšķeri pazust, aizbēgt.
- bēgšana Process, darbība --> bēgt.
- sabēgties Sabēgt, paslēpties.
- samuģīt Sabēgt; saskriet.
- samukt Sabēgt.
- laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām.
- laist kājas vaļā sākt skriet; bēgt.
- sadrāzt Saskriet, sabēgt.
- ķega Savienojumā "laist pa ķegu" - steigties prom; bēgt.
- bēgtin Savienojumā ar verba "bēgt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2).
- bēgšus Savienojumā ar verba "bēgt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin.
- špangot Skriet, bēgt.
- špennēt Skriet, bēgt.
- vagot Skriet, bēgt.
- drapāt Skriet; bēgt.
- jūgties Skriet; bēgt.
- muģīt Skriet; bēgt.
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- zniebt Slepeni bēgt.
- žņiebt Slepeni bēgt.
- aizšmukt Slepus (parasti steigā) aiziet, aizbēgt.
- žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
- mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- dvīgt Steigā bēgt.
- bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- bēdzīgs Tāds, kam piemīt tieksme, kāre bēgt.
- bēgļot Taisīties bēgt, izbēgt.
- aiziet Tikt prom; izbēgt.
- uzšmaukt Uzbēgt.
- pārbēguļot Vairākkārt pārbēgt.
- dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
- dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
- bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
bēgt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV