Paplašinātā meklēšana
Meklējam arka.
Atrasts vārdos (200):
- arka:1
- barka:1
- Barka:1
- čarka:1
- čarka:2
- marka:2
- marka:1
- marka:3
- Marka:1
- parka:1
- Parka:1
- Sarka:1
- Alarka:1
- arkale:1
- arkans:1
- čvarka:1
- Igarka:1
- karkaķ:1
- kļarka:1
- Ņuarka:1
- Ozarka:1
- parkas:2
- parkas:1
- parkas:3
- parkas:4
- Aksarka:1
- Armarka:1
- atsarka:1
- bajarka:1
- Barkals:1
- Barkani:1
- barkasa:1
- barkass:1
- Barkava:1
- Bojarka:1
- cacarka:1
- česarka:1
- gitarka:1
- gutarka:1
- kakarka:1
- karkadē:1
- karkass:1
- karkass:2
- kimarka:1
- komarka:1
- kukarka:1
- ļutarka:1
- makarka:1
- Markabs:1
- markats:1
- narkašs:1
- narkati:1
- Parkano:1
- pažarka:1
- pidarka:1
- puparka:1
- remarka:1
- saļarka:1
- sarkaļa:1
- Sarkanā:1
- Altmarka:1
- anasarka:1
- arkatūra:1
- Bismarka:1
- Estmarka:1
- Foļvarka:1
- garkakla:1
- garkalas:1
- Garkalne:1
- Garkalns:1
- Garkaļni:1
- Hēdmarka:1
- Jarkanta:1
- Jurbarka:1
- Kambarka:1
- markants:1
- markatns:1
- markavāt:1
- mērmarka:1
- narkažas:1
- Neimarka:1
- neparkam:1
- ostmarka:1
- parkains:1
- poļvarka:1
- Poļvarka:1
- sarkains:1
- sarkanas:1
- abarkasis:1
- Barkarena:1
- barkarola:1
- Bogučarka:1
- edarkasis:1
- Fensmarka:1
- Finnmarka:1
- garkabata:1
- garkaklis:1
- garkaulis:1
- iesarkans:1
- kačegarka:1
- kačigarka:1
- Kahamarka:1
- kalatarka:1
- Karkamiša:1
- Karkarali:1
- Karkasona:1
- karkaulis:1
- Katamarka:1
- krājmarka:1
- Lidzbarka:1
- Markakels:1
- Markarīda:1
- markazīts:1
- Narkauski:1
- pasarkans:1
- pastmarka:1
- sanitarka:1
- sarkanace:1
- sarkanāda:1
- sarkanais:1
- Bambamarka:1
- Barkarrota:1
- barkavieši:1
- bezkarkasa:1
- ciparkarte:1
- garkaklīte:1
- garkalinis:1
- garkaulība:1
- gunsarkans:1
- košsarkans:1
- lejarkaste:1
- markavieši:1
- mēļsarkans:1
- pussarkans:1
- Rēdermarka:1
- reihsmarka:1
- Samarkanda:1
- sarkanacis:1
- sarkanādas:1
- sarkanādis:1
- sarkanains:1
- sarkanbāls:1
- Amarkantaka:1
- ambarkadēra:1
- brūnsarkans:1
- Carkalojana:1
- ciparkamera:1
- ciparkanāls:1
- ciparkasete:1
- debarkadera:1
- debarkaders:1
- gaišsarkans:1
- garkaklains:1
- garkalnieši:1
- humaņitarka:1
- iesarkanums:1
- Kamparkalns:1
- kaparkalējs:1
- kaparkalums:1
- Karkaišenta:1
- klabarkaste:1
- kontramarka:1
- ķiršsarkans:1
- Maģarkaniža:1
- melnsarkans:1
- sarkanastis:1
- asinssarkans:1
- atzarkabelis:1
- Bahrelazarka:1
- barkašovieši:1
- Bāruta/Marka:1
- bordosarkans:1
- dzintarkalis:1
- hemianasarka:1
- infrasarkans:1
- kaparsarkans:1
- kongosarkanā:1
- Markanbarela:1
- oranžsarkans:1
- piesarkanums:1
- rubīnsarkans:1
- sarkanacains:1
- sarkanādains:1
- Emarkalnvalks:1
- karkasmodelis:1
- karmīnsarkans:1
- koraļļsarkans:1
- ķieģeļsarkans:1
- purpursarkans:1
- rūsgansarkans:1
- sarkanādainis:1
- sarkanastītis:1
- dzeltensarkans:1
- fenolsarkanais:1
- kambarkantoris:1
- sarkanarmietis:1
- Fandēlbeilparka:1
- meistarkandidāts:1
- iesarkanspalvains:1
- kondensatorkarkass:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- acis sarkanas kā raudai
- akcīzes marka
- Altmarkas pamiers
- apmērīšanas marka
- apšūta karkasa siena
- arkas slēgakmens
- asinssarkanā ādgalve
- asinssarkanā bērzlape
- asinssarkanā brugmansija
- asinssarkanā dzegužpirkstīte
- asinssarkanā heihēra
- asinssarkanā jāņoga
- asinssarkanā mitrumpiepe
- asinssarkanā pasāre
- asinssarkanā sīkpiepe
- asinssarkanā stromante
- asinssarkanā tīmeklene
- asinssarkanā vilkābele
- asinssarkanā zirgkastaņa
- asinssarkanais amarants
- asinssarkanais grimonis
- asinssarkanais retējs
- Azara Sarkani
- Barkavas muiža
- Barkavas ozolu audze
- Barkavas pagasta teritorija
- Barkavas pagasts
- Bismarka arhipelāgs
- Bismarka grēda
- Bismarka jūra
- brūnsarkanā opuncija
- Cīmotas Foļvarka
- Cīmotys Foļvarka
- cinobrsarkanā graudcepurīte
- cinobrsarkanā nektrija
- cinobrsarkanā piepe
- dzeltensarkanā negailene
- dzeltensarkanā tīmeklene
- Emberas–Vounānas komarka
- Foļvarkas ezers
- garkakla pīle
- Garkalnes novada teritorija
- Garkalnes novads
- Garkalnes pagasts
- iesarkanais sfagns
- infrasarkanā fotogrāfija
- infrasarkanā gaisma
- infrasarkanā pirts
- infrasarkanā sauna
- infrasarkanā spektroskopija
- infrasarkanā spuldze
- infrasarkanā starojuma gaismas terapija
- infrasarkanā starojuma tehnika
- infrasarkanā žāvēšana
- infrasarkanais horizonta detektors
- infrasarkanais starojums
- infrasarkanais teleskops
- infrasarkanie stari
- Iršu parka dzirnavu ezers
- jāņogulāju sarkanpangu laputs
- Japānas sarkanrīklīte
- Jaunlaicenes parka dīķis
- kā sarkans pavediens
- kapara sarkans
- karkasu starpsiena
- Katamarkas province
- ķieģeļsarkanā sērsēne
- ķīļveida arka
- ķiršsarkanā stiklene
- košsarkanā lobēlija
- košsarkanā māņčakstīte
- košsarkanais dzelkņspalvenis
- košsarkanais pērkonamoliņš
- krāšņsarkanā bitene
- kravas marka
- Kustarkas ezers
- Lamarka korinte
- Lamarka kurpīte
- lapkoku sarkankārpainība
- lauztā arka
- Lidzbarka Varmiņska
- Lielā Sarkanīte
- Lielauces parka dīķis
- Lindes parka dīķis
- Marka evaņģēlijs
- mašīnu parka ekspluatācija
- Melnsarkanais fodijs
- metināšana ar infrasarkano starojumu
- mīnijsarkanā stiklene
- nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts
- nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts
- nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts
- nav ne sarkana graša vērts
- nedzēsta pastmarka
- Ngobes-Bugles komarka
- Nītaures parka dīķis
- Nogales parka dīķis
- oranžsarkanā sēntiņa
- Otrie Garkalni
- Ozarka mežlilija
- Ozarka plato
- ozolu sarkansvītru panglapsene
- Padures Sarkanās klintis
- pakavveida arka
- parka ganības
- parka izmantošanas koeficients
- parka māņsprakšķis
- parka vīngliemezis
- Pastendes parka dīķis
- pie sarkanā galda
- Pietraga sarkanās klintis
- Pilsblīdenes parka dīķis
- Pirmie Garkalni
- Pirmie Garkaļņi
- Poļvarkas grāvis
- Preiļu parka ūdenskrātuve
- purpursarkanā ehinācija
- purpursarkanā krastkaņepe
- purpursarkanā skabioza
- purpursarkanā tīmeklene
- purpursarkanā vīgrieze
- purpursarkanā vīrcele
- purpursarkanais sīpols
- purpursarkanais slotzaris
- pusaploces arka
- pusloka arka
- Raiskuma Sarkanās klintis
- rietumu sarkanrīklīte
- Rīgas marka
- Sanandresa de la Barka
- Santarkandželo di Romagna
- sarkanā ādgalve
- sarkanā aronija
- sarkanā auzene
- sarkanā balanda
- sarkanā bazela
- sarkanā cefalantēra
- sarkanā centrante
- sarkanā dzeguzene
- sarkanā epimēdija
- sarkanā galda biete
- sarkanā grāmata
- Sarkanā grāmata
- sarkanā guntiņa
- sarkanā jāņoga
- sarkanā jostene
- Sarkanā jūra
- sarkanā kardinālstērste
- sarkanā kļava
- sarkanā klija
- sarkanā kliņģerene
- sarkanā kordilīne
- sarkanā košlapīte
- Sarkanā Krusta biedrība
- sarkanā līnija
- sarkanā mērce
- sarkanā mēslsūna
- sarkanā mežskudra
- sarkanā miliārija
- sarkanā mušmire
- sarkanā nobīde
- sarkanā piraija
- sarkanā pirakanta
- sarkanā puskuitala
- Sarkanā Pusmēness biedrība
- sarkanā rubīnbeka
- sarkanā samtbeka
- sarkanā saulgrieze
- Sarkanā siena
- sarkanā sniegroze
- sarkanā spulgotne
- sarkanā stiklene
- sarkanā tauksakne
- sarkanā tīklene
- Sarkanā upe
- sarkanā uzpirkstīte
- sarkanā vīgrieze
- sarkanā vilkune
- sarkanā zvaigznīte
- sarkanacu vireons
- sarkanais āboliņš
- sarkanais ābols
- sarkanais ābuliņš
- sarkanais amoliņš
- sarkanais asaris
- Sarkanais baseins
- sarkanais celmgrauzis
- sarkanais dāboliņš
- sarkanais dābols
- sarkanais dermogrāfisms
- sarkanais gailis
- sarkanais galds
- sarkanais gorals
- sarkanais īriss
- sarkanais kārkls
- sarkanais kaviārs
- sarkanais korallis
- sarkanais krīts
- sarkanais krusts
- Sarkanais Krusts
Atrasts skaidrojumos (500):
- micubiši _Mitsubishi_ markas automašīna
- micuks _Mitsubishi_ markas automašīna
- pežo _Peugeot_ markas automašīna
- folksvāģis _Volkswagen_ markas automašīna
- bambuks "BMW" markas automašīna
- beha "BMW" markas automašīna
- bembis "BMW" markas automašīna
- bumbiers "BMW" markas automašīna
- bumerangs "BMW" markas automašīna
- bumers "BMW" markas automašīna
- būmers "BMW" markas automašīna
- fordiņš "Ford" markas automašīna
- fords "Ford" markas automašīna
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- subārs "Subaru" markas automašīna
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
- garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
- Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
- Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bāguņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Bērzmilni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Caurvēderi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Dravnieks apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Jaunpatkule apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Klaucēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Krieviņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Poļvarka apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Sprīzdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā
- Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā
- Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bozēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bulmeistari apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Čērzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Mālsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Osogols apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Radžēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Sumeinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Patkule apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Siļķava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Silnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Stiprie apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Suži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā
- Priedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā
- Langstiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Biļišti apdzīvota vieta Albānijā, Korčas ķarkas austrumos
- Sarka apdzīvota vieta Gērnsijā, Sarkas salā
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
- Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
- Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā
- Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos
- Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
- Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos
- Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā
- Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos
- Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā
- Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
- Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā
- Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos
- Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
- Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
- Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos
- Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā
- Bē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
- Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
- aprudināt Apkrāsot sarkanīgi (sarkanbrūni)
- mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja
- aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- sarkanējs ar sarkaniem vaigiem
- sarkanēns ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans
- sarkulējs ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans
- sarkanīgs ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans
- fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
- poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- arc Arhitektūrā arka, loks
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
- fericiankālijs Asinssālis (sarkanā asinssāls)
- Dermocybe semisanguinea asinssarkanā ādgalve
- Amaranthus hybridus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms
- Amaranthus paniculatus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms
- Brugmansia sanguinea asinssarkanā brugmansija
- Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte
- Cornus sanguinea asinssarkanā grimoņa "Swida sanguinea" nosaukuma sinonīms
- Heuchera sanguinea asinssarkanā heihēra
- Ribes sanguineum asinssarkanā jāņoga
- Stromanthe sanguinea asinssarkanā stromante
- Crataegus sanguinea asinssarkanā vilkābele
- Aesculus pavia asinssarkanā zirgkastaņa
- Amaranthus cruentus asinssarkanais amarants
- Swida sanguinea asinssarkanais grimonis
- Potentilla atrosanguinea asinssarkanais retējs
- Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā
- pontiaks ASV firmas "General Motors" ražoto vieglo automobiļu marka
- kraislers ASV ražota automobiļu marka
- linkolns ASV ražotas automāšīnas marka
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
- Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
- Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
- Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
- Čīles lielieplaka atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums līdz 5738 m, gultnē sarkanais māls
- Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
- kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Lietuvas nacionālais parks Augštaitijas nacionālā parka nosaukums 1973.-1991. g.
- karotinoīdi augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos
- antociāni augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku
- tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums")
- aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem
- honda Automobiļu un motociklu marka
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas
- varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
- varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
- sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans; arī sarkanīgs
- spinells Balti sarkans rubīns
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
- šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru)
- barkasa Barkass
- Borchhof Barkava
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
- stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
- Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji
- BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka
- Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā
- Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
- Jaungvinejas jūra Bismarka jūra Klusajā okeānā
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
- bembelis BMW markas automašīna
- bemberis BMW markas automašīna
- Bogučara Bogučarka - upe Krievijā
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
- andiroba Brazīlijas sarkankoks
- ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
- sarce brūna vai sarkana govs
- punika Brūnas vai sarkanas govs vārds
- brūnsarkans Brūngani sarkans
- brūzgans Brūngans, sarkanbrūns
- zals Brūngans, sarkanīgs
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa
- ķiršbrūns Brūni sarkans
- hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
- Opuntia rufida Brūnsarkanā opuncija
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
- Buļļi Buļļezers, ezers Garkalnes pagastā
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- liesmot būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā
- kaparot būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu
- liesmot būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam
- kvēlot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam
- zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela
- prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens"
- timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils
- rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums
- capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets)
- pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus
- prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra
- česītis cigarešu marka _Chesterfield_
- erizipeloīds cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā
- sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem
- sarkanvaidzis cilvēks ar sarkaniem vaigiem
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem
- sarkanbārdis cilvēks, kam ir sarkanīga bārda
- sarkanmatis cilvēks, kam ir sarkanīgi mati
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite
- čarka Čarka zeme - gēste
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa)
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
- baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
- ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
- eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu
- anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- Ribes rubrum var. domestica dārza sarkanā jāņoga
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
- naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
- markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
- sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
- perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu
- sarkangalvīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota)
- sarkanmicīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota)
- viengadīgā mēnesene dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem
- ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants
- dzirkstains Dekorēts ar sarkaniem smalkiem rakstiem
- parkiņas dem. --> parkas
- sarkanbikšelis dem. --> sarkanbiksis
- sarkaneņš dem. --> sarkans
- Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
- prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo
- čaškas Detaļas, kas savieno automašīnas amortizatoru ar karkasu
- pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai
- krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu
- soklējs koks diezgan mīksts, liels koks ar sarkanīgu ziemeļu pusi
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns)
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
- Lēpītis Dūņezers, ezers Garkalnes pagastā
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
- hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu
- eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā
- medinis Dzelteni sarkanīgs
- ksantoeritrodermija Dzeltenīgi sarkana ādas nokrāsa
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa; šādas krāsas kārta
- rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns
- rūss Dzeltenīgi sarkanbrūns traips (piemēram audumā)
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi
- hemosiderīns Dzeltens vai sarkanbrūnsdzelzs un proteīna savienojums audos, hemoglobīna noārdīšanās produkts
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- Hygrophoropsis aurantiaca dzeltensarkanā negailene
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
- Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
- Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem)
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1)
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis
- kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts
- matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma
- pildrežģis Ēkas sienas konstrukcija, kurai koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu
- rolsroiss Ekskluzīva luksusa klases angļu vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis
- automobiļu darbizbrauces koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo automobiļu parka faktiskās izmantošanas pakāpi: tā ir faktiski ekspluatācijā esošo automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
- elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms
Atrasts piemēros (76):
- esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns – Kaptein, esiet tik laipns un pavēliet padot man barkasu!
- uzdot — Nekā, tu pats uzdevi mīklu — melns pirtī ieiet, sarkans iznāk.
- taksometrs “Rīgas taksometru parka” šoferi gan norāda, ka arī šai kompānijai ir mazie mikroautobusi.
- uguns 8 bruņumašīnas uz Valdemārielas vairs neapstājas pie sarkanām ugunīm, bet brauc pāri krustojumam.
- svītra Apakšā pavelku trīs sarkanas svītras.
- trokšņains Apgādājis vēl dažus nekaunīgus pieprasītājus — šodien viņš kāroja būt pasvītroti labs, — cauri arkai iznira trokšņainajā un smirdīgajā ielā.
- šūpot Apmaina to pret sarkanu dakstiņu klāstu, atver logus, lai vējš šūpo aizkarus, saliek ap māju rožu dobes.
- miglains Ar miglainām acīm blenzdams sarkanajās oglēs, murmināja un šūpoja galvu, arvien pieminēdams Lielo Māti.
- bezjūtu Ar sarkasmu dzejnieks runā par bezjūtu cilvēkiem, kuriem «Asara — sīka vai liela — Tikai ķīmiska viela».
- uztraukšanās Arī šeit, manuprāt, gluži nevietā dažu trimdas avīžnieku un amatpersonu uztraukšanās, saredzot pēdējā laika Latvijas dzejā tikai sarkanos pavedienus.
- ašs Atskanēja aši soļi, un parādījās iznesīgs jauneklis ar skūtiem deniņiem, tērpies sarkanās, plandošās biksēs un baltā kreklā ar dzeltenzaļu vesti pa virsu.
- rūpals Austrumos bieži vien varēja redzēt ļoti izlutinātus kaķus, kam ap kaklu bija sarkana zīda saitītes, lai tādējādi nodrošinātu laimi un bagātību kādā mājā vai rūpalā.
- krāsa Automašīnas firmu viņa nevarēja pateikt, protams, arī numuru nebija saskatījusi, zināja teikt vienīgi par krāsu — tumši sarkana.
- krist Baltajā sniega laukā, kas no vienas vietas bija izraibināts sarkanām asins peļķēm, gulēja vairāki tūkstoši kritušo baltgvardes virsnieku...
- pildīt Bertrams pilda apputējušās pudelēs sarkanu, alkaini lēnu vīnu.
- saņemt Bet sarkanie mati, saņemti zirgastē, noslīgst pār šauro muguru un kā lāpa aizlīgo trako bara vidū neatskatījušies.
- sarkans Bet sarkanie mati, saņemti zirgastē, noslīgst pār šauro muguru un kā lāpa aizlīgo trako bara vidū neatskatījušies.
- augšā puļķīts, apakšā muļķīts Bet šis, atkal kā Melnais, tikai sarkanu zvaigzni pierē ( augšā puļķīts, apakšā muļķīts), elektriskajā vilcienā no Rīgas devās uz Aizkraukli.
- dārzs Bet tālu, kādā Mežparka dārzā, strūklaka ar tavu seju.
- sarkans Bija sarkanie partizāni, bija mežabrāļi, bija kurelieši- dažādi apbruņoti cilvēki.
- rasētājs Bijis Sarkanās armijas 53. Strēlnieku divīzijas inženiera palīgs tehniķis rasētājs.
- duļķains Būdams izveicīgs makšķernieks, viņš iepriekšējās dienas rītā duļķainajā parka dīķī bija noķēris vienu asari, prāvāku par vidēju.
- dabīgs Citas zīmes uzsvēra pavēles formu: “Lūdzu, neizvediet pārakmeņojušos koksni no parka, lai varētu saglabāt šī meža dabīgo stāvokli!
- vēss Darbs gleznots Bīnes iecienītajos vēsajos toņos, izmantojot zilo un pelēko, bet par akcentu priekšplānā izvēlēts tēlnieka sievas koši sarkanais galvas lakatiņš.
- strīpa Divas sarkanas strīpas un viena balta, patēvs teica, vilkdams pirkstu pār fotogrāfiju.
- sarkani Dunča asmens sarkani nospīdēja saules gaismā.
- puķots Gar malām sarkani puķotas tapetes.
- laiviņa Glābēju laiviņa vēl aizvien iras pa viļņiem, šķiet, tā ir sarkans punkts drebošā kausēta sudraba jūrā.
- rožains Gulēju augšpēdu, bet pilsēta tieši man sejā lēja baltas, dzeltenas, rožainas, sarkanas, zaļas, zilas un violetas neona strūklas.
- piemērots Iepazinos ar kādu šīs markas mašīnu mehāniķi, kura vārds Enzo likās sevišķi piemērots manam jaunajam spēkratam.
- dizains Iepriekšējo gadu dizaina konkursos uzvarējušās pastmarkas redzamas šeit.
- krāsot Iespējams, ka brūnās ne tik ļoti krāso, bet sarkanā gan pamatīgi.
- zvans Ietirkšķējās pārbrauktuves zvans, sāka mirgot sarkanie signāluguņi, draudīgi zvārodamās, nolaidās svītrainā barjera.
- kalnots Izbrauciens notika pa kalnoto Abisko nacionālā parka teritoriju, kurā bijām maldījušies dienu iepriekš.
- iztrūkt Iztrūkst tikai kartona klade tumši sarkanā – ķiršu sarkanā, brūkleņu sarkanā, biešu sarkanā krāsā ar izplēstu baltu strēmeli uz vāka, viņa pirmā dienasgrāmata – tā palika Rīgā.
- sarkani Ja platplecainais Ērglis sarkani rūtotajā kreklā sakustētos, burvība būtu prom.
- sniegt Jorge noskūpsta Laimas roku un sniedz glāzi ar sarkanu vīnu.
- plankumains Kā plankumaina sega uz zemes gulēja sarkanas, dzeltenas un zaļas lapas.
- sarkani Kā tagad atceros, ka mums abiem ar brāli bija katra padomju laika bērna sapnis par zirgu- koka šūpuļzirdziņš ar sarkani melnu krēpīti un diviem rokturiem zirģeļa deniņu rajonā.
- strīpa Kad piekritu divas nedēļas padzīvot paziņas vecāku dzīvoklī, lai neapzog, kamēr viņi būs ārzemēs, es šos cilvēkus gandrīz nemaz nepazinu, miglaini atcerējos viņu sejas no pamatskolas klasesvakariem, kur viņi pāris reižu bija redzēti sēžam strīpā ar citiem vecākiem pie cepumu un sarkanās dzēveņu limonādes galda.
- pavadīt Kāpēc savu mūžu nevarēju pavadīt mierīgi un klusi, kā to dara ozols parka alejā?
- kārta Kaut arī mana seja bija nosmērēta ar biezu pretiedeguma krēma kārtu, tā nosvila līdz sarkanumam.
- kliegšana Kliegšana un solījumi ir skanējuši no Sarkandaugavas uz termināļiem un atpakaļ.
- klak Klik, klak, klik, uz priekšējā paneļa mirgoja sarkana avārijas signalizācijas actiņa.
- klik Klik, klak, klik, uz priekšējā paneļa mirgoja sarkana avārijas signalizācijas actiņa.
- sarkani Krāsniņā sarkani kvēlo ogles.
- paaudze Kuteris bija labi apbruņots — uz tā bija uzstādīti vairāki otrās paaudzes lāzeri ar daudz augstāku kvantu enerģiju, un arī to staru krāsa bija nevis sarkana kā „normālajiem” rubīna lāzeriem, bet gan violeta.
- atvērto durvju diena Ķemeru nacionālā parka dabas izglītības centrā "Meža māja" šodien būs atvērto durvju diena, kurā varēs uzzināt visu par mitrājiem, aģentūru LETA iepriekš informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
- kur Lai ceļotu kur ceļodami, čoda piekopējiem obligāti jānēsā līdzi galvenie piederumi: smilšu pulksteņa formas bungas damars, kam ap vidu ar sarkaniem un baltiem gliemežvāciņiem izrotāta izšūta jostiņa un gara brokāta strēmeļu aste, un taure no cilvēka liela kaula jeb kanglings, zvaniņš un vadžra.
- lauks Lauka vidū vienmēr vējš plosījās, tas postīja namiņa jumtu un izpūta acis sausas un sarkanas.
- māllēpe Lazda uzzied vēl klusāk par māllēpēm.. kā spilgti sarkani skūpsti pavasarim.
- ēka Lielā sarkano ķieģeļu ēka, ābeļdārza ieskauta, elpoja siltu mieru.
- deguns Liels, sarkans deguns un mazas, niknas ačeles.
- apmīļot Mājupceļā pa kalnu kori virs ezera, balta zirga vilktajos ratos braucām, sarkano ogu smaržas apmīļoti.
- nauda Man nav laika domāt, jākasa Markam un Indijai mācību naudas.
- draugs Mans vienīgais draugs guļ man kabatā, un domas man pastāvīgi grozās ap to kā zeltkājainas bites ap asinssarkanu ziedu.
- sarkans Meitene jau bija salasījusi Daugavmalā veselu klēpi margrietiņu, madaru un sarkanā āboliņa pogaļu.
- dzeltens Melni zeltīta, ar sarkanām un dzeltenām puķēm apgleznota.
- krāsa Mērķis tika ievilkts ar sarkanas krāsas zīmuli.
- burgundijs Midltons bija ģērbies burgundija sarkanā velveta žaketē, melnās biksēs un baltā kreklā un ar melnu tauriņu.
- šķīst Mīkstās ogas šķīda pret viņu pierēm un vēderiem, pamazām nokrāsodamas visus sarkanus.
- morāle Morāle triviāli vienkārša: nekad nešķērsosim pārbrauktuvi pie sarkanā signāla.
- tepiķis Mūsu prezidentam priekšā visur tika paklāti sarkani tepiķi.
- statuss Nacionālā parka statuss savukārt nozīmē, ka nekādas telšu sliešanas un ugunskuru kurināšanas ārpus vienīgā kempinga Nidā nav paredzētas.
- ierast Nav nemaz tik vienkārši panākt dzidru galaproduktu, kādu patērētājs ieradis pirkt veikalā – piemēram, sausu Francijas sarkanvīnu.
- putnu dienas Nedēļas nogalē notiks tradicionālās pavasara putnu dienas, kurās būs iespēja novērot reti sastopamo sarkankakla zosi un piedalīties putnu vērošanas skrējienā, aģentūra LETA uzzināja Dabas aizsardzības pārvaldē.
- režģis Nelielajā sarkano ķieģeļu ēkā kurējās liela malkas krāsns, karstais gaiss no pirmā stāva cēlās augšup un žāvēja metāla režģu grozos sabērtus egļu čiekurus.
- jelkā No otras – neparasts manikīrs kļuva par savdabīgu sarkano lūpu krāsu, nagus dekorējām, lai jelkā palīdzētu sev, mīļajām, pārciest drūmo, pelēko ikdienu.
- ūsas Oficiants sarkanā turbānā, uzlocītām ūsām un nospeķotā smaragdkrāsas livrejā paziņo, ka restorāns tiekot slēgts un mums jau laiks doties gulēt.
- cepiens Olga sarka un slavēja papuča cepienu — to ēzdams, cilvēks varot katru jēgu pazaudēt.
- rudens Otra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
- uguns Otra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
- vākt Pa pagalmu staigāja sarkanausaina tītarmāte, ar vienu aci nolūkojās uz vistu vanagu, pie sevis vāca cālēnus.
- īss Pa taciņu lēni soļo viens tāds īss, ar diviem pilniem, sarkaniem maisiem.
- režģis Paaugstinājums zem sarkanā baldahīna no citiem atšķīrās ar to, ka te atradās arī metāla režģu būris, domāts spēcīgu un pārāk kareivīgu gūstekņu turēšanai.
- gredzens Pannā ielej nedaudz olīveļļas un pacepini lielos gredzenos sagrieztus sīpolus un palielās daivās sagrieztu saldo papriku sarkanā krāsā.
arka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv