Paplašinātā meklēšana
Meklējam Saule.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (87):
- bez saules
- čigānu saule
- daļējs Saules aptumsums
- dzīvot saules mūžu
- ekvatoriālais Saules pulkstenis
- gaišās (retāk saules) puses
- gredzenveida Saules aptumsums
- horizontālais Saules pulkstenis
- ieraudzīt saules gaismu
- izkliedētā Saules radiācija
- kā cūka no saules
- kalnu saule
- mākslīgā kalnu saule
- Mēness-Saules kalendārs
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu)
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu)
- no saules līdz saulei
- patiesā Saules diennakts
- patiesais Saules laiks
- piecas saules
- pilns Saules aptumsums
- pirms saules
- priekš saules
- saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu)
- saule ar zobiem
- saule jau (augstu) gabalā
- saule kāp augšā
- saule nāk augšā
- saule pavakarē (arī pavakarā)
- saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns)
- saules akmens
- Saules aktivitāte
- saules apakšas
- Saules aptumsums
- saules augums
- Saules baterija
- saules brālis
- saules brilles
- Saules bura
- saules deja
- Saules detektors
- saules dievkrēsliņš
- Saules dinastija
- saules dūriens
- Saules ezers
- saules granulas
- Saules grāvis
- saules grieži
- Saules iela
- Saules jaunavas
- saules kalendārs
- Saules kalni
- Saules kauja
- Saules konstante
- saules lidmašīna
- Saules māte
- Saules meita
- Saules meridiānaugstums
- saules mūžs
- saules pakāpi
- saules panelis
- saules pinums
- Saules plankumi
- saules puķe
- Saules pulkstenis
- saules purene
- saules purenes
- Saules radiācija
- saules rebūcija
- saules sargs
- Saules sinhronā orbīta
- Saules sistēma
- Saules sistēmas veidošanās
- Saules strauts
- Saules teleskops
- saules telts
- Saules uzliesmojums
- Saules vainags
- saules vanna
- Saules vējš
- tiešā Saules radiācija
- Uzlecošās saules zeme
- vertikālais Saules pulkstenis
- vidējā Saule
- vidējā Saules diennakts
- vidējais Saules laiks
- zem saules
Atrasts skaidrojumos (398):
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness).
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
- spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
- fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai.
- radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs.
- au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
- neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
- antiapekss Debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos.
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
- Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs.
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā.
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
- helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām.
- Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers.
- Mazais Purva ezers ezers Limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha.
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
- protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs.
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs.
- aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
- eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība).
- heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija.
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
- Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- difuzometrs Ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- solarimetrs Ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai.
- heliokoncentrators Ierīce Saules starojuma enerģijas koncentrēšanai.
- helioskops ierīce Saules virsmas novērošanai vienas spektra līnijas gaismā.
- spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
- heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
- heliogrāfs Instruments Saules fotografēšanai.
- koronogrāfs Instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai.
- heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- Inanda Hima japāņu mitoloģijā - Saules dieviete.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
- Pirmais Keplera likums katra planēta riņķo ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei.
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
- orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- pret Sauli kustība virzienā, kas ir pretējs Saules šķietamajai kustībai pie debesīm, t. i. Z puslodē uz kreiso pusi (jeb pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam).
- astronomiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 18° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
- nautiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
- civilā krēsla laika intervāls no Saules rieta līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta (no rīta – virs horizonta).
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- patiesā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Saules kulminācijām; patiesās Saules diennakts garums nav konstants.
- vidējā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām vidējās Saules kulminācijām.
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena.
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru.
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
- patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita.
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
- Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā.
- Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse.
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules.
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
- protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā.
- saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra.
- sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
- jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs.
- Merkurijs Merkurs, Saulei tuvākā planēta.
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
- trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
- parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos.
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
- silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
- Saules detektors optiski elektroniska ierīce, kas reģistrē ierīces optiskās ass novirzi no virziena uz Sauli; Saules detektoru izmanto arī kosmiskā lidaparāta navigācijas sistēmā.
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību.
- OSO Orbitālā Saules observatorija.
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
- Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
- aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas.
- zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi.
- ārējā planēta planēta kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme.
- iekšējā planēta planēta, kas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme.
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve.
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
- Lagranža punkts punkts Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda.
- dienas vidus pusdienas laiks, kad Saule ir visaugstāk pie debesīm.
- fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas).
- Saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants.
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu.
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
- heliofizikāls Saistīts ar Saules fizikālajām parādībām, tām raksturīgs.
- saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
- saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3.
- aizspīguļot Saule starojoša spīdēja cauri bieziem mākoņiem (apspīdot ceļu).
- baldoha Saule.
- balduha Saule.
- krušs Saulei atklātākā un cietākā egles puse.
- Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas.
- goodyera Saulenīte 1.
- hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
- heliozoa Saulenītes.
- SPF Saules aizsargfaktors (angļu "sun protection factor").
- širmis Saules aizsargs (automašīnā); abažūrs.
- patiesā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments pēc patiesā Saules laika.
- vidējā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments pēc vidējā Saules laika.
- Mēness fāzes Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
- izofāzes Saules aptumsuma izofāzes - maksimālās aptumsuma fāzes vienādu vērtību izolīnijas.
- Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa; korona.
- flokula Saules atmosfēras veidojumi, kas novērojami hromosfērā virs fotosfēras lāpām; pastiprināti tās staro hromosfēras spektra līnijās.
- atsaule Saules atspīdums mākoņos.
- patiesā pusdiena Saules augšējās kulminācijas moments.
- saules panelis Saules bateriju apvienojums jumta pārseguma (vai līdzīga izmantojuma) plāksnē, ko var elektriski savienot un sastiprināt ar citiem šādiem paneļiem.
- čubraks Saules brālis.
- obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs.
- Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- caurskreja Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- kārpuzāle Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- kārpzāles Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- kašķpuķe Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- pienaine Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- piene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- pienene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- pienines Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- plaušķenīce Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- porva Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- saulgrieze Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- vējapupa Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- vējpupa Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- vilkpiene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- vilkpienenes Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- vilkupienenes Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
- saulesdūriens Saules dūriens.
- helioterapija Saules dziedniecība, Saules starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- helioelektrostacija Saules elektrostacija - iekārtu komplekss Saules starojuma enerģijas uztveršanai un pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- insolācija Saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- bridaliņa Saules epitets.
- spulgotava Saules fotosfēra.
- fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas.
- fotosfēras lāpa Saules fotosfēras rajons ar pastiprinātu spožumu.
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
- saulgozis Saules gaisma, siltums šādā vietā.
- groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- solārais kalendārs Saules kalendārs.
- saullekas Saules lēkts.
- saullēkts Saules lēkts.
- Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- aizsargjums Saules nojume, markīze, sauljums.
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus.
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās.
- abepitīmija Saules pinuma paralīze.
- svīne Saules plaktiņu suga.
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- analemma Saules pulkstenis.
- solārijs Saules pulkstenis.
- kadrans Saules pulkstens.
- grūslis Saules puteklītis.
- grūslītis Saules puteklītis.
- pīcis Saules puteklītis.
- duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība.
- insolācija Saules radītais starojums, apgaismojums.
- Rebutia heliosa Saules rebūcija.
- rieta Saules rietēšana, riets.
- atsarka Saules riets, sarkaņi.
- saulriets Saules riets.
- Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā.
- saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
- saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
- tiešā Saules radiācija Saules siltums, kas sasniedz Zemes virsu tieši ar Saules stariem saulainā laikā.
- Venera Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas.
- asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
- Marss Saules sistēmas ceturtā (pēc attāluma no Saules) planēta, vidējais attālums no Saules - 227,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 686,98 dienas, ekvatoriālais diametrs - 6794 km, masa - 0,107 Zemes masas.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (planētas, komētas u. tml.) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- Ikars Saules sistēmas mazā planēta, kas šķērso Zemes orbītu un pietuvojas Zemei ik pēc 19 gadiem.
- Jupiters Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules - 778 mlj km, apriņķošanas laiks - 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs - 142984 km, masa - 317,894 Zemes masas.
- zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
- Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas.
- Saturns Saules sistēmas planēta, kas pēc attāluma no Saules ir sestā, vidējais attālums no Saules - 1427 mlj km, apriņķošanas laiks - 29,46 gadi, ekvatoriālais diametrs - 120536 km, masa - 95,184 Zemes masas.
- Zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki, vidējais attālums no Saules - 149,6 mlj km, apriņķošanas laiks - 365,26 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12756 km.
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no Saules, vidējais attālums no Saules - 2871 mlj km, apriņķošanas laiks - 84,01 gadi, ekvatoriālais diametrs - 51118 km, masa - 14,537 Zemes masas.
- Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas.
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
- saulstars Saules stars.
- Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka.
- Hors Saules un debesu dievs seno ēģiptiešu mitoloģijā, Ozīrisa un Izīdas dēls; faraonu aizbildnis.
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- heliopsis Saulesactiņas.
- saulenes Saulesbrilles.
- saulenes Saulespuķu sēklas.
- semenes Saulespuķu sēklas.
- sēmenes Saulespuķu sēklas.
- semkas Saulespuķu sēklas.
- semočkas Saulespuķu sēklas.
- semuškas Saulespuķu sēklas.
- čožas Saulespuķu sēkliņu čaulas.
- leiothrix Saulesputni.
- šlezlongs Saulessargs (virs skatloga).
- saulsargs Saulessargs.
- širme Saulessargs.
- zonnširma Saulessargs.
- sphaeritidae Saulesvaboļu dzimta.
- sphaerites Saulesvaboļu dzimtas ģints.
- solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji - laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
- granulācija Savienojumā "Saules granulācija": teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- rietis savienojumā "Saules rietis"- atvašu saulrietenis ("Jovibara sobolifera").
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm.
- benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- fēnikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums; seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
- Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē.
- Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to.
- Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs.
- Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu.
- Sagara Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu.
- Ajodhja Senindiešu mitoloģijā - valsts galvaspilsēta, kurā valdīja Saules dinastijas nodibinātājs Ikšvāku.
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- meteora ķermenis sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā.
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- Soula Skandināvu mitoloģijā - Saules personifikācija, mēness dieva Māni māsa.
- meteoropātija Slimība, kas radusies meteoroloģisko apstākļu (gaisa temperatūras, spiediena vai mitruma, Saules starojuma u. c.) ietekmē.
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- spektroheliogrāfs Spektrālaparāts Saules attēla iegūšanai monohromātiskā gaismā.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- dzidruma koeficients staru caurlaides koeficients, kas raksturo atmosfēras spēju laist cauri Saules radiāciju.
- perlamutra mākoņi stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
- urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada daļu, arī Saules stāvokli.
- galaktika Šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma; Piena Ceļš, Putnu Ceļš.
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta.
- daļējs Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness daļēji aizklāj Sauli.
- pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
- daļējs Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā.
- Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums.
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
- pilns Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā.
- pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu.
- ekstrasolārs Tāds, kas atrodas ārpus Saules sistēmas.
- koronāls Tāds, kas norisinās vai saistīts ar procesiem Saules vai citas zvaigznes koronā.
- heliocentrisks Tāds, kura centrā ir Saule.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra.
- karstā josla termiskā josla, kas atrodas starp tropu lokiem, kur Saule divas reizes gadā atrodas zenītā.
- summārā radiācija tiešo un izkliedēto Saules staru radiācija, kas sasniegusi Zemi.
- heliomobilis transportlīdzeklis, kas darbināms ar Saules enerģiju, ko iegūst ar Saules bateriju palīdzību.
- ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā.
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
- erupcija Uzliesmojums uz Saules.
- pansolārisms Uzskats, ka Saule ir primārais faktors, kas ierosinājis mītus radošo fantāziju, tāpēc arī Saules mītiem ierādāma pirmā vieta dažādu tautu mitoloģijā.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- saulēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Saule" iedzīvotāji.
- Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons.
- ahvanija Vēdiskajā rituālā - viena no trim obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma rietumdaļā; visuma trejādībā tā atbilst debesīm, uguns izcelsmes trejādībā - Saulei.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
- vidējā pusdiena vidējās Saules augšējās kulminācijas moments.
- Amors viena no daudzajām Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~1 km
- evekcija Viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks.
- Pallāda Viena no Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), 608 km caurmērā.
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly.
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s.
- kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi.
- termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- lunisolārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
- Vēža trops Ziemeļu tropu loks - ziemeļu puslodes paralēle 23°27', uz kuras vasaras saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- heliobioloģija Zinātne par Saules starojuma ietekmi uz dzīvības procesiem.
- helioģeofizika Zinātnes nozare, kurā pēta, kā Saules aktivitāte ietekmē ģeofiziskos procesus.
- heliotehnika zinātnes un tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas jautājumus.
- ģeofizikālais ZMP ZMP, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus – atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni – un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes, ietekmē.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās.
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Saule.