Paplašinātā meklēšana

Meklējam Saka.

Atrasts vārdos (12):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (512):

kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā
Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā
Sudrabi apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji
Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
Dumbracs Grīņezers Sakas pagastā
Grīņu ezers Grīņezers, ezers Sakas pagastā
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Palteskalns kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
Grandkanāls kanāls Īrijā, savieno Sakas un Šenonas upes ar Īrijas jūru
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji
ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji
pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji
sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
Saki pilsēta Krimā, 23650 iedzīvotāju (2013. g.); Saka
Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Adapazari pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjazi pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferizli pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejve pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hendeka pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kajnardža pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kodžali pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pamukova pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapandža pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tarakli pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Karapirčeka pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Segilti pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karasu pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.)
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka
Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski
Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka
Sacke Saka
lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju
lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju
lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju
kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni
raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā
pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām
uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām
dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām
tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām
tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām
kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku
karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu
taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien
kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni
biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko
vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār
kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst
kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt
kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām
kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām
kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā
dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku
kails (arī pliks) pakausis Saka par galvu ar noskūtiem matiem
totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām
acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm
acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā
vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu
tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu
doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls
pasaules klase Saka par ko izcilu
fui Saka par ko netīru; netīrs!
aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu
gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas
kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām
iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu
smalks (arī labs) deguns Saka par labu ožas spēju
labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām
acis kā pūcei Saka par lielām acīm
capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt
acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni
elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu
dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku
burināt Saka par medņa balss skaņām
dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku
bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku
smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu
gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu
pulāt Saka par paipalas balss skaņām
puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt
tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
pimbers Saka par pilnīgi veselu
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā
cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām
acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu
acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu
bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts
zlaņķēties Saka par slapjdraņķi
smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt
labs (arī smalks) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā)
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā)
kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti
trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām
izkļāvēties Saka par tādām rudzu vārpām, kurām nav izveidojušies visi graudi
biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas
bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas
bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
purpināt Saka par tetera balsi
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā
likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē
pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši
likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu
iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro
glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu
bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi
kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku
vīvaļot Saka par vālodzes balsi
turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām
turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām
vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība
uķināt Saka par vistiķa balss skaņām
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu
pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu
ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām
tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt
tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt
bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi
āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi
sakabinātāja Sakabinātājs
sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties
āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi
Sakaji Sakai, pilsēta Japānā
sašūmēt Sakairināt
autoritārisms Sakairināta tieksme pēc varas
zenēt Sakaist
sazenēt Sakaist, sasūpēt
iritācija Sakaitināšana, sadusmošana
sadražnīt Sakaitināt
sakuldurēt Sakaitināt
uzerrināt Sakaitināt
saērsināt Sakaitināt (suni)
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
apniknot Sakaitināt, sadusmot
iedusmāt Sakaitināt, sadusmot
iedusmināt Sakaitināt, sadusmot
iedusmot Sakaitināt, sadusmot
sašutināt Sakaitināt, sadusmot
iekaitīt Sakaitināt, saniknot
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals
sačurēt Sakalst
sakramt Sakalst
iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst
uzkalst Sakalst (no virspuses)
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses)
drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt
kript Sakalst, sačokurot
sakaldināt Sakalt (1)
sakaldīt Sakalt (1)
sakaldināt Sakalt (2)
sakaldīt Sakalt (2)
sakalināt Sakalt (2)
švailēt Sakalt dzelzi
stukāt Sakalt īsāku
sakaltināt Sakaltēt
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses)
iekaltēt Sakaltēt un iekrāt
knauķis Sakaltis maizes gabals
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kņeta Sakaltis zars
graulis Sakaltusi maizes doniņa
grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
cenceris Sakaltusi zemes pika
cencers Sakaltusi zemes pika
skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji
kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi
kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi
gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi
gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi
kruva Sakaltušu mēslu čupa
krepes Sakaltušu mēslu pikas
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku
iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā
uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu
sacērtāt Sakapāt, saplosīt
kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai
kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība
dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
sēisnā Sakari, sakarība
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.)
diferenciālnolīdzinājums Sakarība starp neatkarīgiem mainīgiem, to nezināmām funkcijām un šo funkciju atvasinātām funkcijām; diferenciālvienādojums
noziņa Sakarība, attiecība
cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi
apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa
seisns Sakarīgs
tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja)
koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams
sakabināt Sakarināt
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu
iekaitēt Sakarsēt
izrūdīt Sakarsēt
karstināt Sakarsēt
notvīcēt Sakarsēt
savarsmot Sakarsēt
saversmēt Sakarsēt
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
satvīcināt Sakarsēt (mitru saglabājot)
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
apāderēt Sakarsēt līdz kvēlošanai
nokvellināt Sakarsēt tā, ka kvēlo
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
notvīcējis Sakarsis
sakaisis Sakarsis
pietvīcis Sakarsis, sasarcis
aizkarst Sakarst
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko)
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
duzēt Sakarst, saiet kunkuļos
iesust Sakarst; piedzerties
aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam
gunīt Sakarstot sabojāties
gunīt Sakarstot sadalīties
pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts
telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas
teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu
garvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām lielos attālumos
īsvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām, kas nepārsniedz 30 km
telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas
radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja
lejupsaite Sakaru kanāls, kas savieno pavadoni ar zemes staciju
augšupsaite Sakaru kanāls, kas savieno zemes staciju ar pavadoni
īpaškanāls Sakaru kanāls, kuru monopolrežīmā izmanto privāta persona vai organizācija
analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību
ciparlīnija Sakaru līnija ciparsignālu pārraidei
krustošanās Sakaru līnijas pāreja no elektrolīnijas vienas puses uz otru pusi
frekvenčdale Sakaru līniju caurlaidspējas palielināšanas metode, pārraidot telegrāfa signālus šaurās frekvenču joslās
telesatelīts Sakaru pavadonis
nesējsistēma Sakaru sistēma, kas nodrošina vairāku divpunktu kanālu eksistenci, izmantojot dažādus multipleksēšanas tipus
satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi
aizturefekts Sakaru sistēmas bloķēšnās intensīva trafika apstākļos
pseidodupleksēšana Sakaru tehnika, kas imitē pilnu duplekso pārraidi pusdupleksa līnijā, ļoti ātri mainot pārraides līniju
tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu
internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas
telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari
sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks
komots Sakas
sekoki Sakas
Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks
Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts
Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes
Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
mindenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Minde" iedzīvotāji
urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
rivenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" iedzīvotāji
Upesmuiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" bijušais nosaukums
Sakasleja Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" daļa
Saļienas muiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" bijušais nosaukums
strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji
šarlotnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
ulmalnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ulmale" iedzīvotāji
upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji
urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
Upesmuižas pagasts Sakas pagasta bijušais nosaukums
paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
kašas Sakasījumi
grumstīt Sakasīt
sagrandīt Sakasīt
saskrabināt Sakasīt
saskrambināt Sakasīt
sakašāt Sakasīt (1)
sakasīties Sakasīt (1) sevi
sagremzdāt Sakasīt, izkasīt, savīlēt
sagremzdot Sakasīt, izkasīt, savīlēt
sagramdīt Sakasīt, sagrābstīt
sakaust Sakasīt, sarakt; daudz savākt
sadirnīt Sakasīt, saskrāpēt
saskrabēt Sakasīt, saslaucīt kopā
saskrabīt Sakasīt, saslaucīt kopā
sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni)
sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus
sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus
saskabināt Sakasīt, savākt kopā
ārds Sakasītais un kaltēšanai ārdāmais siens
kašņa Sakasītais, kopā savāktais
grābšķis Sakasīti rudzi
sakašāties Sakasīties (1)
kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests
kasinis Sakasīts sviests
jāveklis Sakasnis
sakārnis Sakasnis
sakasa Sakasnis
sakašņa Sakasnis
sakašķoties Sakašķēties
plads Sakašņa
sakašāt Sakašņāt
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
sasakaunēties Sakaunēties
sakaunēt Sakaunināt
kausējums Sakausējums
magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu
delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm
illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem
proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību
silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā
misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā
sakausināt Sakausēt
saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu
fritēt Sakausēt un strauji (ūdenī) atdzesēt
lodēties Sakausēties
frite Sakausēts sastāvdaļu maisījums keramikas glazūrai
sakaustelēt Sakaustīt, nopērt
sapoinīt Sakaustīt, sadunkāt
samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt
saleskāt Sakaustīt, sapērt
saloskāt Sakaustīt, sapērt
saļockāt Sakaustīt; sadunkāt
saļeckāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt
saļokāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt
sasist Sakaut (pretinieku)
sabolēt Sakaut, pievārēt
sabelzties Sakauties
sapesties Sakauties
saplūkties Sakauties
sapokāties Sakauties
sasakauties Sakauties
virubitsja Sakauties ar kādu
sašļaukāties Sakauties, saplēsties
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt
sacenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Sakas" iedzīvotāji
Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Bechgofskaja tagadējā Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
Suvēju valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā
Teņņu valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā
Belzēju valks Tebras kreisā krasta pieteka, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, garums - 8 km
Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe
Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā
Kaļķvalks ūdenstece Sakas pagasta ziemeļu daļā, ietek Baltijas jūrā
Rudupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Sakas grīvas; Rudes upe; Rudīte
Ziemupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 8 km; Pagastmājas grāvis
Bandama upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina
Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema
Ankara upe Turcijā (_Ankara Çayı_), Sakarjas labā krasta pieteka
Porsuka upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka
Kirmira upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka
Sakarja upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja
Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
Akatenango virsotne Gvatemalā (_Acatenango_), uz Čimaltenango un Sakatepekesas departamenta robežas, augstums 3976 m
Pagastmājas grāvis Ziemupe, ūdenstece Sakas pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Saka.