Paplašinātā meklēšana

Meklējam Saka.

Atrasts vārdos (12):

Atrasts vārdu savienojumos (17):

Atrasts skaidrojumos (721):

maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa.
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers.
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
Dumbracs Grīņezers Sakas pagastā.
Grīņu ezers Grīņezers, ezers Sakas pagastā.
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu.
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji.
ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji.
pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji.
sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji.
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji.
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji.
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji.
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.).
Saki Pilsēta Krimā, 23650 iedzīvotāju (2013. g.); Saka.
Fresniljo Pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Adapazari Pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjazi Pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferizli Pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejve Pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hendeka Pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajnardža Pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kodžali Pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pamukova Pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapandža Pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tarakli Pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Karapirčeka Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Segilti Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karasu Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.).
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m.
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m.
Remša valks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski.
Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka.
lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām.
uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties.
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām.
tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst.
kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām.
kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām.
kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā.
dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku.
kails (arī pliks) pakausis Saka par galvu ar noskūtiem matiem.
totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām.
acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm.
acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm.
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu.
tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa.
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu.
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls.
pasaules klase Saka par ko izcilu.
fui Saka par ko netīru; netīrs!
aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām.
iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
smalks (arī labs) deguns Saka par labu ožas spēju.
labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
acis kā pūcei Saka par lielām acīm.
capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu.
dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
burināt Saka par medņa balss skaņām.
dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt.
pulāt Saka par paipalas balss skaņām.
tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām.
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pimbers Saka par pilnīgi veselu.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām.
acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
zlaņķēties Saka par slapjdraņķi.
smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
labs (arī smalks) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti.
trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
izkļāvēties Saka par tādām rudzu vārpām, kurām nav izveidojušies visi graudi.
biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
purpināt Saka par tetera balsi.
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši.
likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu.
bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi.
kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku.
vīvaļot Saka par vālodzes balsi.
turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
uķināt Saka par vistiķa balss skaņām.
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu.
ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām.
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām.
tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Dusi saldi! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
tram-taram Saka, aizpildot runas pauzi.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu.
Dots pret dotu! Saka, atriebjot nodarīto.
Baechhof Saka, bijusī Upesmuiža.
si Saka, dzenot govis.
gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja cilvēkam reibst.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
smags gaiss Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
smaga galva Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
kails (arī pliks) pakausis Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.
goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu.
trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
prāts nesas Saka, ja ir interese (par ko).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir interese (par ko).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir interese (par ko).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir interese (par ko).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir interese par ko.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
vajag Saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
elle vaļā Saka, ja izraisās asi strīdi, nesaskaņas.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
uz brīvām kājām Saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
sirds sastingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
sirds stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
izausteits Saka, ja kāds kur neprātīgi steidzas.
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
taisīties, ka tiek Saka, ja kādu raida projām.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
blendža Saka, ja kaut kas neizdodas.
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
(un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja laika ir diezgan.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja laika ir diezgan.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
mironiski Saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
mācas virsū kā nāve Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
neiet nekādā lāgā Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
(nav) ne miņas Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
(nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
(nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
ne redz, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
ne dzird, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
sirds stingst Saka, ja pārņem bailes.
sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
elle vaļā Saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts.
zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
iet labumā Saka, ja pieņemas svarā.
pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
zeme deg zem kājām Saka, ja radies nedrošs, bīstams stāvoklis
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) Saka, ja stipri salst.
zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
dzerkstelēties Saka, ja vērpjot dzijā rodas samezglojumi.
maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).
zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
šīberis ciet Saka, kad (kāds) ir aizmidzis.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
trulums Saka, kad nekā nevar izdomāt.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
šķiemenēt Saka, kad velku diegi krustojas.
pucī Saka, kādam uzrīdot (parasti suni).
ej taču tu galīgi! Saka, kādu aizraidot.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
ej taču tu galīgi! Saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto).
hlopš Saka, ko sākot.
atiet Saka, lai pamudinātu sākt kādu darbību.
nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
abalģeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
afigeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
čīz Saka, mudinot smaidīt (parasti fotografēšanas laikā).
griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
haidi-raidi Saka, pamudinot ko darīt.
jochaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
joferīt Saka, paužot dažādas emocijas.
johai Saka, paužot dažādas emocijas.
johaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
johambī Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikarārā Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikmicik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopciks Saka, paužot dažādas emocijas.
jopstudei Saka, paužot dažādas emocijas.
joptvoiraz Saka, paužot dažādas emocijas.
jedritvaikociņ Saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
jomajo Saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
jēziņ Saka, paužot pārsteigumu.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
johanštraus Saka, piem., paužot pārsteigumu.
atšūties Saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
verbu Saka, verbājot (kādu).
Sacke Saka.
dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi.
āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
sakabinātāja Sakabinātājs.
sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
Sakaji Sakai, pilsēta Japānā.
sašūmēt Sakairināt.
autoritārisms Sakairināta tieksme pēc varas.
sazenēt Sakaist, sasūpēt.
zenēt Sakaist.
iritācija Sakaitināšana, sadusmošana.
saērsināt Sakaitināt (suni).
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
apniknot Sakaitināt, sadusmot.
iedusmāt Sakaitināt, sadusmot.
iedusmināt Sakaitināt, sadusmot.
iedusmot Sakaitināt, sadusmot.
sašutināt Sakaitināt, sadusmot.
iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
sadražnīt Sakaitināt.
sakuldurēt Sakaitināt.
uzerrināt Sakaitināt.
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals.
iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
uzkalst Sakalst (no virspuses).
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt.
kript Sakalst, sačokurot.
sačurēt Sakalst.
sakramt Sakalst.
sakaldināt Sakalt (1).
sakaldīt Sakalt (1).
sakaldināt Sakalt (2).
sakaldīt Sakalt (2).
sakalināt Sakalt (2).
švailēt Sakalt dzelzi.
stukāt Sakalt īsāku.
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
iekaltēt Sakaltēt un iekrāt.
sakaltināt Sakaltēt.
knauķis Sakaltis maizes gabals.
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš.
kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kņeta Sakaltis zars.
graulis Sakaltusi maizes doniņa.
grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru.
cenceris Sakaltusi zemes pika.
cencers Sakaltusi zemes pika.
skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta.
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
kruva Sakaltušu mēslu čupa.
krepes Sakaltušu mēslu pikas.
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku.
iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā.
uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu.
sacērtāt Sakapāt, saplosīt.
kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
sēisnā Sakari, sakarība.
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
diferenciālnolīdzinājums Sakarība starp neatkarīgiem mainīgiem, to nezināmām funkcijām un šo funkciju atvasinātām funkcijām; diferenciālvienādojums.
noziņa Sakarība, attiecība.
cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi.
apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja).
koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās.
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
seisns Sakarīgs.
sakabināt Sakarināt.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
satvīcināt Sakarsēt (mitru saglabājot).
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apāderēt Sakarsēt līdz kvēlošanai.
nokvellināt Sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu.
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
iekaitēt Sakarsēt.
izrūdīt Sakarsēt.
karstināt Sakarsēt.
notvīcēt Sakarsēt.
savarsmot Sakarsēt.
saversmēt Sakarsēt.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
pietvīcis Sakarsis, sasarcis.
notvīcējis Sakarsis.
sakaisis Sakarsis.
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē.
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
duzēt Sakarst, saiet kunkuļos.
iesust Sakarst; piedzerties.
aizkarst Sakarst.
aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam.
gunīt Sakarstot sabojāties.
gunīt Sakarstot sadalīties.
pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
garvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām lielos attālumos.
īsvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām, kas nepārsniedz 30 km.
telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja.
lejupsaite Sakaru kanāls, kas savieno pavadoni ar zemes staciju.
augšupsaite Sakaru kanāls, kas savieno zemes staciju ar pavadoni.
īpaškanāls Sakaru kanāls, kuru monopolrežīmā izmanto privāta persona vai organizācija.
analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību.
ciparlīnija Sakaru līnija ciparsignālu pārraidei.
krustošanās Sakaru līnijas pāreja no elektrolīnijas vienas puses uz otru pusi.
frekvenčdale Sakaru līniju caurlaidspējas palielināšanas metode, pārraidot telegrāfa signālus šaurās frekvenču joslās.
telesatelīts Sakaru pavadonis.
nesējsistēma Sakaru sistēma, kas nodrošina vairāku divpunktu kanālu eksistenci, izmantojot dažādus multipleksēšanas tipus.
satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi.
aizturefekts Sakaru sistēmas bloķēšnās intensīva trafika apstākļos.
pseidodupleksēšana Sakaru tehnika, kas imitē pilnu duplekso pārraidi pusdupleksa līnijā, ļoti ātri mainot pārraides līniju.
tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu.
internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas.
telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks.
Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km.
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remša valks; Remšvalks.
Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera.
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe.
Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts.
Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes.
Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
mindenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Minde" iedzīvotāji.
urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
rivenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" iedzīvotāji.
Upesmuiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" bijušais nosaukums.
Sakasleja Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" daļa.
Saļienas muiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" bijušais nosaukums.
strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji.
šarlotnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji.
ulmalnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ulmale" iedzīvotāji.
upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji.
urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji.
Upesmuižas pagasts Sakas pagasta bijušais nosaukums.
paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kuopā)
komots Sakas.
sekoki Sakas.
kašas Sakasījumi.
sakasīties Sakasīt (1) sevi.
sakašāt Sakasīt (1).
sagremzdāt Sakasīt, izkasīt, savīlēt.
sagremzdot Sakasīt, izkasīt, savīlēt.
sagramdīt Sakasīt, sagrābstīt.
sakaust Sakasīt, sarakt; daudz savākt.
sadirnīt Sakasīt, saskrāpēt.
saskrabēt Sakasīt, saslaucīt kopā.
saskrabīt Sakasīt, saslaucīt kopā.
sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni).
sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
saskabināt Sakasīt, savākt kopā.
grumstīt Sakasīt.
sagrandīt Sakasīt.
saskrabināt Sakasīt.
saskrambināt Sakasīt.
ārds Sakasītais un kaltēšanai ārdāmais siens.
kašņa Sakasītais, kopā savāktais.
grābšķis Sakasīti rudzi.
sakašāties Sakasīties (1).
kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
kasinis Sakasīts sviests.
jāveklis Sakasnis.
sakārnis Sakasnis.
sakasa Sakasnis.
sakašņa Sakasnis.
sakašķoties Sakašķēties.
plads Sakašņa.
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt.
sakašāt Sakašņāt.
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
sasakaunēties Sakaunēties.
sakaunēt Sakaunināt.
magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu.
delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību.
silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
kausējums Sakausējums.
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā.
saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu.
fritēt Sakausēt un strauji (ūdenī) atdzesēt.
sakausināt Sakausēt.
lodēties Sakausēties.
frite Sakausēts sastāvdaļu maisījums keramikas glazūrai.
sakaustelēt Sakaustīt, nopērt.
samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt.
sapoinīt Sakaustīt, sadunkāt.
saleskāt Sakaustīt, sapērt.
saloskāt Sakaustīt, sapērt.
saļeckāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt.
saļokāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt.
saļockāt Sakaustīt; sadunkāt.
sasist Sakaut (pretinieku).
sabolēt Sakaut, pievārēt.
virubitsja Sakauties ar kādu.
sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt.
sabelzties Sakauties.
sapesties Sakauties.
saplūkties Sakauties.
sapokāties Sakauties.
sasakauties Sakauties.
sacenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Sakas" iedzīvotāji.
Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Bechgofskaja tagadējā Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā).
Suvēju valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā.
Teņņu valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā.
Belzēju valks Tebras kreisā krasta pieteka, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, garums - 8 km.
Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe.
Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā.
Kaļķvalks ūdenstece Sakas pagasta ziemeļu daļā, ietek Baltijas jūrā.
Rudupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Sakas grīvas; Rudes upe; Rudīte.
Ziemupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 8 km; Pagastmājas grāvis.
Bandama Upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina.
Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema.
Porsuka Upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka.
Kirmira Upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka.
Sakarja Upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m.
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā.
Pagastmājas grāvis Ziemupe, ūdenstece Sakas pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Saka.