Paplašinātā meklēšana

Meklējam D.

Atrasts vārdos (599):

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert
omniprezence (Dieva) klātbūtne visur
omnipotence (Dieva) visspēcība
skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks
aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu
orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls
dancis [Deja]{s:1407}
grauzdas [Dradži]{s:2043}.
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
Abudabi Abū Dabī
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
aidss AIDS
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves
kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!")
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
Viče Akmene, Durbes pieteka
Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā
Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
ADP Albānijas Darba partija
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē)
d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter")
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Hanstholma apdzīvora vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Skageraka krastā
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
Vienība apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Brukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Papuļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes
Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Akmene apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā
Auzumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Bieranti apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā
Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Grases apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Jaunbakāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Krampāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Laucene apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mežļaides apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Padoms apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Skutāneļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Tūjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Bakani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Brukāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Anstrupe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Džūkstesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Grauzde apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ķunduri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Rešetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Andzeļu pagastā
Ferma apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā
Pļesņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Ķepovas pagastā
Purpļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas pagastā
Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
Jukši apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā
Piedaugava apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā
Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Brataniški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Briģene apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Brīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Gateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Gulbenes apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Imantas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Jāņuciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Kanavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Kavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Klabani apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Kočergino apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Kuhališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Lakstīgalas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Matkunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Matulanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Mežaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Misjunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Rumpišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Šakališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Sējas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Skirna apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Trikopci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Vīksnas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
Aucugals apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā
Dunika apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas
Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā
Aizpores apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā
Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Audari apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā
Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā
Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā
Bebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā
Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Igauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
Tarasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā
Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kriškanāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dunavas pagastā
Cirstes apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Gavsene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Lapmežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Lateve apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mazalakste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mazoste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mazpiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mežildzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Muņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Oste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Sabdagas apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Saustere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Sūde apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Vādzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Sumburciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā
Lukne apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā
Sedviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā
Sudargi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā
Lekši apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā
Azarmale apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Dukaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Krapānišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Munči apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Sosnauka apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Zarinki apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Zvīdrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā
Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Perkunišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
Kaļvāres apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Meņķis apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Slīterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Abarūni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Cukuriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Jedvigava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Marinova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ritiņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ružusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Skudrusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Soitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Tadenava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Vuškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas
Alženova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
Baldones apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Lapenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Sīmašas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Aļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Armuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Abramovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Aizupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Apšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Asinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Batarāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Beleviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ceglineica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Češļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Čirkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Drinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Dzeņagols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Jaunlesna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kakarvieši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kaulači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kises apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kūzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Lempi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Lizdiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Mortuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Mosāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ozinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Piļcine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Piziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Plasi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Poikas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Raibie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ratinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rūbežneica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rudzusīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Saukavīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Semuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Skūškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Smaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Smuti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Špuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Susekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Taunaga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Trimaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Turcines apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Vacainīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Veitulnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Vēršukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Viļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zakari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zarečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zileņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zimkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zuiči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Āži apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā
Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils
Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils
Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs
Lambārte apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Līvi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Demenes pagastā
Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs
Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
Ālande apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā
Bojas apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes
Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas
Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Biksti apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs
Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Aizstrautnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles
Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Kārļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Neveja apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Vīdale apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vandāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Asūne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
Aizpurve apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas
Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Garauši apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā
Lancenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pienava apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā
Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Atkalni apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā
Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā
Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā
Rīgzemes apdzīvota vieta (viensēta) Dundagas pagastā
Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
Anārdarre apdzīvota vieta Afganistānā (_Anār Darreh_), Farrāhas vilajetā
Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos
Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā
Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā
Aleksandrija apdzīvota vieta ASV (_Alexandria_), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Džordžijas štatā
Ārmora apdzīvota vieta ASV (_Armour_), Dienviddakotas štata dienvidaustrumu daļā
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dandolka apdzīvota vieta ASV (_Dundalk_), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alendeila apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Endrūsa apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brendona apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Danberi apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Devenporta apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dikeitura apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dikeitura apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Denisona apdzīvota vieta ASV ("Denison"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dentona apdzīvota vieta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dērbi apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Destrehena apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.)
Daglasa apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dumasa apdzīvota vieta ASV ("Dumas"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Durenta apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grotona apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hemptona apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiklenda apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Līsbērga apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linkolntona apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mārtina apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Martinesa apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Mišena apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stērdžisa apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Samervila apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vjena apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vunsokita apdzīvota vieta ASV ("Woonsocket"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belfurša apdzīvota vieta ASV, Dienviddakotas štata rietumos
Baisona apdzīvota vieta ASV, Dienviddakotas štata ziemeļaustrumu daļā
Bārnvela apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štatā
Beitsberga-Līsvila apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štata rietumu daļā
Benetsvila apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štata ziemeļaustrumos
Bambērga apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bārnsvila apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štatā
Beksli apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štata dienvidrietumu daļā
Batlera apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
Drabeši apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā), 8 km no Cēsīm
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
Billunda apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā
Bramminge apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā
Tendere apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā
Vajena apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā
Nordbī apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fānē salas ziemeļu daļā
Marstale apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Ērē salā
Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē
Bjerringbro apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlades reģionā
Skerna apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā
Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
Biruma apdzīvota vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Lesē salā
Aleksandrija apdzīvota vieta Dienvidāfrikā (_Alexandria_), Austrumkāpas provinces dienvidos
Bedforda apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
Akuna apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akun_), Vārābas vilājas ziemeļrietumu daļā
Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā
Gorija apdzīvota vieta Džērsijā, salas austrumu daļā
Sentbrelāda apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā
Sentklimenta apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā
Sentpītera apdzīvota vieta Džērsijā, salas rietumu daļā
Sentmartina apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļaustrumu daļā
Sentouena apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļrietumu daļā
Sentdžona apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā
Triniti apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
Loreto apdzīvota vieta Filipīnās, Dinagatas salas ziemeļrietumu piekrastē
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā
Akēna apdzīvota vieta Haiti (_Aquin_), Dienvidu departamentā
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā
Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā
Konvoja apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes austrumos
Rafo apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes austrumos
Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē
Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē
Glentisa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumu daļā
Banbjoga apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos
Folkaraha apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos
Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha
Malahaide apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
Portmārnoka apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
Raša apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē; Rosa
Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē
Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē
Danmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē; Dūnomra
Dengina apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē; Dangana
Ķirģibaijargleistira apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes austrumu daļā
Skougara apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes dienvidu daļā
Hedla apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes rietumos
Kvolsvedlira apdzīvota vieta Islandes Dienvidu Zemē
Kondīno apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Tjone di Trento apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Ronkone apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Storo apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
Dimāro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Fravjāno apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Pincolo apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Spjaco apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Aksaja apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belidži apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos
Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā
Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
Bajandalaja apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
Bajanhairhana apdzīvota vieta Mongolijā, Dzavhanas aimakā
Bajantesa apdzīvota vieta Mongolijā, Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
Nāldveika apdzīvota vieta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē
Beilena apdzīvota vieta Nīderlandē, Drentes provincē
Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
Ādema apdzīvota vieta Omānā (_Ādam_), Dāhilījas mintakā
Aina apdzīvota vieta Omānā, Dāhilījas mintakas ziemeļrietumos
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Bektāla apdzīvota vieta Sīrijā, Deir ez Zora muhāfazas dienvidu daļā
Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
Alaherme apdzīvota vieta Somijā (_Alahärmā_), Rietumsomijā, Dienvidpohjanmā reģiona ziemeļrietumos
Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
Juva apdzīvota vieta Somijā (_Juva_), Dienvidsavo reģionā
Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā
Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
Kangasniemi apdzīvota vieta Somijā, Dienvidsavo reģionā
Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Čavina apdzīvota vieta un reliģiskais centrs Dienvidamerikā (9.-2. gs. p. m. ē.)
Mūra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mora_), Dālarnas lēnē
Bjurosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Būda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Elvdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Furudāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Gangnefa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Hūrndāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Idre apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Inšena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Leksanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Limedsfošena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Longshitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Mālunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Mokfjerda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Osena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Retvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Sēlena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Serna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Siljansnēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Sollerēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Sverdše apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Trānstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Uša apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Vānsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Venjana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Vomhusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
Smēdjebakena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā
Frēdriksberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidos
Grengesberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā
Smēdjebākena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā
Dvīts apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants
Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā
Askola apdzīvote vieta Somijā (_Askola_), Dienvidsomijas reģionā
dzeņenieši Apes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu
Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
ADF Apvienotā demokrātiskā fronte (DĀR)
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation")
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
Deo iuvante ar Dieva palīgu (Monako valsts devīze)
Dei gratia ar Dieva žēlastību
partikulārisms ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca")
Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line")
Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia")
kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis")
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski
Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica
Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.)
sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera
zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids
Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.)
Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cili Dhéagláin_)
Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
Ušakova kepka atkritumu izgāztuves veidots kalns Rīgā, Deglava ielā
Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā
izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei
paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access")
Džeksona atols atols Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salās
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Jēču ezers atradās Drustu pagastā, nosusināts
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis
imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line")
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
Maķītis ātro uzkodu ēstuve _McDonald's_
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m)
Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers
Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Ņēdžansana nacionālais parks atrodas Dienvidkorejā, izveidots 1971. g., platība - 81,6 km^2^
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m)
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni)
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge)
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.)
Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
Mazupe Atupe, Durbes pieteka
saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji
baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli")
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri
oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā
agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu
skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā
Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
Bistrinskijgoļecs Augstākā virsotne Aizbaikālā - 3253 m vjl., atrodas Dauru grēdā
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
Belindas kalns augstākā virsotne Dienvidsendviču salās, augstums — 1372 m
Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete
Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
Dvīta Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants
Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants
demenieši Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
demenišķi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants
Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums
Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
Akminoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukuma variants
Akminuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akminoji" nosaukuma variants
Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski
dubnieši augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubna" iedzīvotāji
Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski
Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants
Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums
dvietieši Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji
dvietišķi Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji
Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants
Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants
Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants
dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji
Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants
dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski
Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
pampeiri Auksti dienvidu vēji Dienvidamerikā
mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms
Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm
uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst")
DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums")
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
LK Avīzes "Diena" lasītāju klubs (~ biedri)
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā
Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas
teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām
Kroņu-Bakanu ezers Bakans, ezers Dzelzavas pagastā
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā
komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā
kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
Baložu ezers Baložezers Dundagas pagastā
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms
Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
dēmeravieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Dēmerava" iedzīvotāji
Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants
Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski
danskieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danskie" iedzīvotāji
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji
Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants
dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji
drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji
Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji
damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji
dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants
Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski
Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā
kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā
ovambo Bantu nēģeru tauta DR Āfrikā
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci
rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji
birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji
dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās
baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants
čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bečuāņi bečuāni - tauta Botsvānā, DĀR un Zimbabvē
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati
barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi
Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
Džerīds beznoteces ieplaka Tunisijā (_Chott el Djerid_) 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā)
Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus
nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama
Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama
Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā
Sūdes dīķis bija izveidots Dundagas pagastā, platība — 7,8 ha
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs
Basutolenda bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā, kopš 1966. g. - Lesoto
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
IMPAC Biznesa konsultāciju uzņēmums Dublinā, Īrijā
Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka
garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
Belinshauzena jūra Bmalas jūra Dienvidu okeānā, Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā
Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē
BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo
Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Bolīvija, valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds
Lielborne Borne, Daugavas pieteka
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu; Bečuanalenda
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil")
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas
Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus
blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus")
Demenes-Briģenes ezers Briģenes ezers Demenes pagastā
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
Briģu ezers Briņģu ezers Drustu pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (krievu "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu")
dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji
doktorātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Doktorāts" iedzīvotāji
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas
deviņjoslu bruņnesis bruņnešu suga ("Dasypus novemcinctus")
Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.)
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos)
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas)
Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums
Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
burkaniņi Burkāni ("Daucus")
burkņi Burkāni ("Daucus")
borkans Burkāns ("Daucus")
borkants Burkāns ("Daucus")
burkans Burkāns ("Daucus")
burkens Burkāns ("Daucus")
savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota")
sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas
Depiņš būvmateriālu veikals _Depo_
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
atdzimt caur ticību un kristīšanos kļūt par jaunu radījumu garīgā aspektā - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN)
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka
Lielkalns Cēsu kalns Dikļu pagastā
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums
drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus")
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
vokācija cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam
antropoteisms cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā
HIV cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS
radiotrauma cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas
attaisnošana cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā
antropolatrija cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
priesteris cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
DAC ciparanalogu pārveidotājs (angļu "Digital-to-Analog Converter")
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu
DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara
programmatūra CorelDraw CorelDraw
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā
centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
guntene Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
krustiņš Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
Belmontu ezers Čerņava - ezers Demenes pagastā
Melnezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Černavu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Černovu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Drisvjatas ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica")
baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica")
mājas čurkste čurkstu suga ("Delichon urbica")
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
šerpts Dabā ass; skarbs
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā
tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
netors Daba, ieraža, paradums
brasma Daba, raksturs
būda Daba, raksturs
netore Daba, raksturs, tikums
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
DAP Dabas aizsardzības pārvalde
Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū
Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
ekspluatācija Dabas bagātību iegūšana un izmantošana (runājot par ieguves vietām)
eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot
krājums Dabas bagātību resursi, kopums
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē
Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst
anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
dabene Dabas mācība
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare
zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
ainava Dabasskats
peizāža Dabasskats
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem
dabzinātnieks Dabaszinātnieks
naturālists Dabaszinātnieks
dabzinātnisks Dabaszinātnisks
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību
daboecia Dabēsijas
Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica")
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
tekstrade Dabīgās valodas teksta ģenerēšana un sintēze
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni)
granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam
nodaba Dabiskā īpatnība, savādība
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu
nešķīstene Dabiskā maltā kafija
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem
algēzija Dabiska spēja just sāpes
baseins Dabiska ūdenskrātuve
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas
kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.)
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti
kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
naturale Dabiski, nepiespiesti
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā
apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām
fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls
vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai
homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
anepitīmija Dabisko vēlēšanos un tieksmju zudums
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
naturāls Dabisks (1)
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos
drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums
fizioplastika Dabisks formu veidojums
šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas
perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu
anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem
kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
neviltots Dabisks, īsts
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
naturel Dabisks, vienkāršs
genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai
dabīgums Dabiskums (2)
Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā
dabonams Dabūjams
dabūnams Dabūjams
gūstams Dabūjams
piedabūt Dabūjot, iegūstot (ko), piepildīt (ar to)
dabīt Dabūt
dabuit Dabūt
debīt Dabūt
sakoļīt Dabūt
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā)
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
gūt Dabūt (ienākumus naudā)
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas)
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju)
notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu)
dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu
dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku
dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
dabūt trūkties Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
aizklaust Dabūt dzirdēt
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
apiesnoties Dabūt iesnas
līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai
podņaķ Dabūt nosaukto summu
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu)
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem)
atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ)
otorvatsja Dabūt pa galvu
dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus
atjūtināt Dabūt pie samaņas
aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ
aizbūdzīt Dabūt prom (uz)
aizšķūrēt Dabūt prom ar naidīgu attieksmi
aizpestīt Dabūt prom ar viltu
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
atķuidīt Dabūt prom, attālināt
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
sūrēt Dabūt sūru garšu
atdabūt Dabūt šurp
aizgumzīt Dabūt uz leju
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu)
kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt
ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām
grābt Dabūt, iegūt
ņemties Dabūt, iegūt
nogrābt Dabūt, iegūt
sajemt Dabūt, iegūt
saķert Dabūt, iegūt
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību)
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
kašāt Dabūt, sagādāt
gaņīt Dabūt, sameklēt
goņīt Dabūt, sameklēt
Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise
dadadzis Dadadži
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus
dadaists Dadaisma pārstāvis
daģis Dadzis
jukšna Dadzis
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām
dzalkstis Dadzis, dzelksnis
dadzīši Dadzītis
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis")
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
cirsium Dadži
sunīši Dadžu augļi
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
gužene Dadžu suga, zosu dadži
Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
daphnia Dafnijas jeb ūdensblusas
daphniidae Dafniju dzimta
ceriodaphnia Dafniju dzimtas ģints
scapholeberis Dafniju dzimtas ģints
simocephalus Dafniju dzimtas ģints
Dageten Dagda
Dagda-See Dagdas ezers
Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji
bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji
broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
artjomovkieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji
ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji
fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji
kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji
asūnieši Dagdas novada Asūnes pagasta iedzīvotāji
bērzinieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski
zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji
alženovieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Alženova" ("Alženovo") iedzīvotāji
ozolinieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji
rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji
ustieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji
ustjieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji
krūmājieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Krūmāji" iedzīvotāji
saldieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Saldi" iedzīvotāji
šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji
broncieši Dagdas novada Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji
apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji
ķepavieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji
šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji
bajārieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
dabrānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji
dabrieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji
dagdānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji
dagdieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji
dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji
neikurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Neikuri" iedzīvotāji
nīkurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Nīkuri" iedzīvotāji
Ūzuleņi Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants
Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski
slobodieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
vecdomieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdome" iedzīvotāji
zellieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļļi" iedzīvotāji
dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
dagest. Dagestāņu-
degla Dagla
echium Daglīši
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
daglains Dagls, balti un tumši raibs; sevišķi dagla cūka
Dzenišķu ezers Dagu ezers Bebrenes pagastā
Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu
dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
Strobilanthes dyerianus Daiera strobilante
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
daiks Daika, intrūzija
teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas
ieprāva Daikts, darba rīks
daiļināt Dailināt
dailonīte Dailulīte
kali- Daiļ-, cēl-
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
daile Daiļa jaunava
uzbante Daiļa prievīte
košiniece Daiļa, skaista meitene
daiļais Daiļais dzimums - sieviete, sievietes
dailaugums Daiļaugums
dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets
dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei
daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana
deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna
daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna
fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība
caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra
starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām)
daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists
gradevole Daiļi, patīkami
gradevolmente Daiļi, patīkami
škunstmālderis Daiļkrāsotājs; arī gleznotājs
deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs
lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus
daiļrakstniecība Daiļliteratūra
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi)
literatūra Daiļliteratūra, arī folklora
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
mūza Daiļrades iedvesmas avots
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos
elokvence Daiļrunība
daiļrunīgums Daiļrunība (1)
skaistrunība Daiļrunība (1)
daiļrunīgums Daiļrunība (2)
elokvents Daiļrunīgs
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
daiļskanīgums Daiļskanība
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai
daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai)
eifonisks Daiļskanīgs
piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala
flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā
aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas
dails Daiļš
aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks
estēts Daiļuma cienītājs
krāšņa Daiļums, greznība
daimonolatrija Daimonu pielūgšana
daiņa Daina
bargaliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums
barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte
bargulīte Dainās bargas tautu meitas nosaukums; barguliņa
maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums
maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis
daiņot Dainot
šķedērns Daiva
šķiliņa Daiva
daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū
Dākles ezers Dāklis, ezers Ģibuļu pagastā
dacrymycetaceae Dakrimicēšu dzimta
dacrymycetales Dakrimicēšu rinda
daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes
kāriņi Dakstiņi, kārniņi
dakstinis Dakstiņš
kariņš Dakstiņš
ģiģelis Dakstiņš, kārniņš
daška Dakša
dašķe Dakša
kuķis Dakša
meteklis Dakša
metekls Dakša
sakums Dakša
sekums Dakša
sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi
āķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai
arķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai
greblis Dakša, ko lietoja labības vētīšanai
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā
cekumi Dakšas
dasti Dakšas
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi
parkas Dakšas siena un labības celšanai
spīle Dakšaste
cerura Dakšastes
dakšasti Dakšastes
fourchette Dakšiņa
gābele Dakšiņa
gafele Dakšiņa
gapeļs Dakšiņa
grāpele Dakšiņa
videlca Dakšiņa
dakšīna Dakšiņa (2)
gapele Dakšiņa, dakša
vidolca Dakšiņa; videlca
videuca Dakšīņa; videlca
vidolcs Dakšīņa; videlca
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
dakšveidīgs Dakšveida
meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras
klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā
dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās
stakliski Dakšveidīgi; tā ka sadalās divos zaros
ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas
stakls Dakšveidīgs, zarains
konovals Dakteris
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka
dactylogyrus Daktilogīri
dakte Dakts
deglis Dakts
dokte Dakts
kņats Dakts
knats Dakts
knakts Dakts (1)
turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā
potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos
dividends Dalāmais skaitlis
dalīgs Dalāms
partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs
dukuris Dalba, zivju baidāmais
dalderains Dālderains
dalderis Dālderis
tālers Dālderis
lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica")
Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā
dieliņš Dalība
līdzvaina Dalība vainā, līdzvainība
share Dalības kvota kādā sabiedrībā vai kopmantā, arī dokuments, kas šo dalības kvotu apliecina
dalinieks Dalībnieks
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai
kompanjons Dalībnieks uzņēmumā
daļenieks Dalībnieks, akcionārs
daļinieks Dalībnieks, akcionārs
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā)
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
ģeorģīne Dālija
jarja Dālija
jorģīne Dālija
dalija Dālija ("Dahlia")
dāliji Dālija ("Dahlia")
ģeorģine Dālija ("Dahlia")
ģorģene Dālija ("Dahlia")
ģorģenīte Dālija ("Dahlia")
ģorģine Dālija ("Dahlia")
ģorģīne Dālija ("Dahlia")
jorģene Dālija ("Dahlia")
jorgine Dālija ("Dahlia")
jorine Dālija ("Dahlia")
jorjine Dālija ("Dahlia")
jorjīne Dālija ("Dahlia")
jorjiņi Dālija ("Dahlia")
jorjuņi Dālija ("Dahlia")
jurģina Dālija ("Dahlia")
jurgine Dālija ("Dahlia")
jurgīne Dālija ("Dahlia")
jurģine Dālija ("Dahlia")
jurģīnes Dālija ("Dahlia")
jurģinītes Dālija ("Dahlia")
juri Dālija ("Dahlia")
dahlia Dālijas
jorģīne Dālijas zieds
slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums
slāņojums Dalījums slāņos (3); slāņu kopums
ēmisks/ētisks Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu
divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām
divdalība Dalīšanās divās daļās; bisekcija
dismeroģeneze Dalīšanās nevienādās daļās
merulācija Dalīšanās, drostalošanās
delīt Dalīt
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem
grafēt Dalīt (ko) ailēs
periodizēt Dalīt (ko) periodos
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (1)
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (2)
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (3)
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1)
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2)
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3)
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1)
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt
dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties
drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās; pārvērst drumstalās
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt
atdalīt Dalīt nost
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem
mizot Dalīt nost (kam) mizu (1)
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu)
birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu)
uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos)
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra)
ģerboņiķ Dalīt nozagto
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu)
smalcināt Dalīt sīkās daļās
šķiedrēt Dalīt šķiedrās
izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt
dielēties Dalīt, dalīties
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu
lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā)
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
sašķirstīt Dalīt, sadalīt
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2)
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai
divīzors Dalītājs skaitlis
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas
pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām
kopne DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus (DQDB)")
DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus")
simfiziorāfija Dalītas simfīzes sašūšana
divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi
daļoties Dalīties
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
atdalīties Dalīties nost
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
lobīties Dalīties nost (par koka mizu)
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku)
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu)
plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda)
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu)
poloskatsja Dalīties pārtikā
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi
šķiedrāt Dalīties šķiedrās
šķiedrēties Dalīties šķiedrās
šķieznoties Dalīties šķiedrās
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu)
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām)
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1)
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
dal. Dalīts, dalījums
Geranium dalmaticum Dalmācijas gandrene
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus)
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma)
dadalīt Dalot pievienot
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
dale Daļa
dola Daļa
doļa Daļa
pars Daļa
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit
bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež 2 (1)
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1)
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas
ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
parte Daļa no veselā
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas
pasekste Daļa zem sekstes
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam)
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru
piešļauka Daļa, kas viegli atdalās
suga Daļa, neliels daudzums
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
parte Daļa, partija, arī balss (ansamblī)
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju
daliklis Daļa, tiesa 3
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem)
partes Daļas
eksekcija Daļas izgriešana
dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi)
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana
pusaizmārša Daļēja aizmirstība, pussnauda
distaksija Daļēja ataksija
pussvētdiena Daļēja brīvdiena
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne
frenikektomija Daļēja diafragmas nerva izgriešana, lai panāktu diafragmas attiecīgās puses paralīzi
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
tonsilotomija Daļēja hipertrofētu mandeļu izgriešana
hipohipnoze Daļēja hipnoze
puskroms Daļēja hromāda
imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu
disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus
meroparestēzija Daļēja parestēzija
puspatiesība Daļēja patiesība
hipopigmentācija Daļēja pigmentācijas izzušana
peptonizācija Daļēja proteīna hidrolīze peptonos skābes vai enzīmu klātienē
starpnorēķins Daļēja samaksa par plānoto patēriņu norēķina periodā
paticamība Daļēja ticamība
pustumsa Daļēja tumsa
semipronācija Daļēja vai nepilnīga pronācija
semisupinācija Daļēja vai nepilnīga supinācija
tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu
alopēcija Daļēja vai pilnīga matu izkrišana
agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs
sigmoidektomija Daļēja vai pilnīga S veida zarnas izgriešana
iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana
pusveldre Daļēja veldre
pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt
parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem
pusjūtas Daļējas jūtas
puspaģiras Daļējas, nelielas paģiras
pussāpes Daļējas, nelielas sāpes
pus Daļēji
pārkapelēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt
pārkaplēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt
pārlasīt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izlasīt
pārravēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izravēt
pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus)
pārbungāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi kult ar vāli
pārmizot Daļēji, arī ne visai rūpīgi mizot
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku
pārskrāpēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi pārkaplēt
pārvelēt Daļēji, arī pavirši izvelēt
puslīdz Daļēji, gandrīz
pus Daļēji, nepilnīgi
pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts
pusbruņots Daļēji, nepilnīgi apbruņots
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts
pusapgaismots Daļēji, nepilnīgi apgaismots
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas
pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts
pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu)
pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem)
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem)
pusizžuvis Daļēji, nepilnīgi izžuvis
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem)
puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
pusaizsegts Daļēji, pa pusei aizsegts
semiciklisks Daļēji, pa pusei ciklisks
pusgavēnis Daļēji, pa pusei gavēt
pusviris Daļēji, pa pusei izvārījies
puspasaulīgs Daļēji, pa pusei laicīgs
pusļauns Daļēji, pa pusei ļauns
pusmākslīgs Daļēji, pa pusei mākslīgs, pa pusei mākslots
pussūdu Daļēji, pa pusei mēslu
puslaupīts Daļēji, pa pusei nolobīts
pusvalku Daļēji, pa pusei novalkāts
puspiešūts Daļēji, pa pusei piešūts
puspīts Daļēji, pa pusei pīts
pussaņurcīts Daļēji, pa pusei saņurcīts
pussēdu Daļēji, pa pusei sēdus
pussmaidus Daļēji, pa pusei smaidot
pusšļupstiski Daļēji, pa pusei šļupstot
pusvācu Daļēji, pa pusei vācu
apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt
apgrūdīt Daļēji, pavirši sagrūst (atkārtoti)
meropija Daļējs aklums
pusārprāts Daļējs ārprāts
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība
hemidistrofija Daļējs audu barošanās traucējums
pusbads Daļējs bads
kserofāgija Daļējs gavēnis, atturēšanās no gaļas, buljona un sulīgiem augļiem
pusinvalīds Daļējs invalīds
eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu
anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri
dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums
puslīdzeklis Daļējs līdzeklis
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu
hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka
pusreibonis Daļējs reibonis, skurbulis
pusnesamaņa Daļējs samaņas zudums
pussamaņa Daļējs samaņas zudums
pašļupsts Daļējs šļupsts
semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem)
nosirmošana Daļējs vai pilnīgs pigmenta zudums matos
semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums
pašķindiens Daļējs, atsevišķs šķindiens
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām)
parciāls Daļējs; atsevišķs
daļnieks Daļenieks
pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš
nanodaļiņa Daļiņa, kuras izmēri mērāmi nanometros
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu
agregācija Daļiņu apvienošanās rupjākās daļiņās dispersās un koloīdu sistēmās
autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos
īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu
Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja
saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras)
tuksnesājs Damaksnējs
Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā
dammarsveķi Damarsveķi
Nigella damascena Damaskas nigella
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
aizdambēt Dambēt ciet
dambrēt Dambēt ciet
dambris Dambis
metums Dambis
viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību
dambītis Dambīši (1)
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
dambīši Dambītis (1)
Dambīšu ezers Dambjakroga ezers Jaunpils pagastā
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
arcobas Dambrete
šašks Dambrete
salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības
ērkšķi Dambrieži
damalīgs Damelīgs
Damenes ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā
Dāmenes ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā
Dāmeņa ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā
Cotoneaster dammeri Dammera klintene
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados
Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā
Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
nodancināt Dancinot nogurdināt
uzdancināt Dancinot uzvirzīt
dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu
atdancāt Dancojot ierasties
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
dandelēt Dandalot
Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
danzis Dandzis
Iris danfordiae Danfordas īriss
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
grambāt Dangāt, sliedēt
grambot Dangāt, sliedēt
DK Dānija, valsts divburtu kods
DNK Dānija, valsts trīsburtu kods
DCAA Dānijas centrālā arodbiedrību apvienība
RB Dānijas informācijas aģentūra (dāņu "Ritzaus Bureau")
Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.)
rigsdags Dānijas kārtu pārstāvības institūcija (1468.-1660. g.)
Dkr Dānijas krona
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona
landstings Dānijas parlamenta augšpalāta līdz 1953. g.
rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas)
folketings Dānijas parlaments ar vienu palātu
Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
Ziemeļjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalas ziemeļu galā
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums
folkething Dānijas tautas vietnieku nams
Astragalus danicus Dānijas tragantzirnis
dānebrogs Dānijas valsts karogs
Dūnomra Danmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
dancings Dansings - kafejnīca vai restorāns ar deju zāli
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
dānis Dāņa
danenieks Dāņas zemnieks
Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
dānis Dāņi
Daņilovkas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
Daņilovas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
kraks Dāņu un zviedru trijmastu kuģis Baltijas jūrā
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī
šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām
daņ-tjaņ Daoisma metafizikā cilvēka smalkās fizioloģijas trīs centri
ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās
dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
daoists Daoisma pārstāvis
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
darimais Darāmais
dareklis Darāmais darbs
akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu
bužurums Darba apģērbs (darbā)
ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma
caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā
sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā
žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks
darbarokas Darba darītāji
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
darbdevis Darba devējs
maizes devējs Darba devējs
darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas
OSHA Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
DEĀK Darba ekspertīzes ārstu komisija
izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai
vorkšops Darba grupa, darbnīca
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā)
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
DJS Darba Jaunatnes Savienība
darbakārtība Darba kārtība
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei)
DKP Darba kolektīva padome
mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai
cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība
cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā
gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks
zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis
DLK Darba līdzdalības koeficients
Dlk Darba likumu kodekss
DLK Darba likumu kodekss
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu
nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks
ķepala Darba nemākulis
ķepelis Darba nemākulis
biļetens Darba nespējas lapa
drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks
čāpste Darbā neveikla meitene
pabeigas Darba nobeigums
noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt
darbņēmis Darba ņēmējs, līgumdarbinieks
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
aizlipināšana Darba paņēmiens grāmatu sietuvē
ierobe Darba paņēmiens kartonāžā
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums
feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs
konveijerizācija Darba procesa organizēšana plūsmas veidā, izmantojot darba priekšmetu pārvietošanai konveijeru
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko)
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu)
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā
rasposka Darba rati ar paplatinātu, lēzenu virsdaļu; raspuska
servāģi Darba rati ar platu virsu sera (arī siena, salmu u. tml.) vešanai
gubvāģi Darba rati ar platu virsu siena, salmu vešanai
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
krauči Darba rati; ratu augšējā daļa
krautes Darba rati; ratu augšējā daļa
krautiņi Darba rati; ratu augšējā daļa
krautiņš Darba rati; ratu augšējā daļa
krautis Darba ratu augšējā daļa
žokle Darba ratu spīle jeb šķēre
grieči Darba rīki
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē)
atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai
kneblis Darba rīks ratu loku liekšanai
līcens Darba rīks spolēšanai
mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos
ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai
bizulis Darba rīks, kas agrāk izmantots līdumu līšanā; sitamais
elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai
bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai
ķūķis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis
ķūķītis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis
rīknīca Darba rīku kaste
vestava Darba rīku komplekts
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas
glāmāt Darbā slinkot, nesteigties
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt
boža Darbā slinks, neveikls cilvēks
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā
sladraks Darba svārki, brunči
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba; arī kombinezons
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī)
DAP Darba un aizsardzības padome
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība; džouls
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks
darbdiena Darba uzskaites vienība kolhozā
ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai
šefte Darba vieta
šepte Darba vieta
štelle Darba vieta; amats
virssvārcis Darba virsvalks
virssvārks Darba virsvalks
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
koļa Darba zābaks
arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā
DZO Darba zinātniskā organizācija
ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā)
kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani
izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm
beņķis Darbagalds
stanoks Darbagalds
trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3)
DAF Darbaļaužu apvienotā fronte
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne
pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot
šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai
štrumente Darbarīks
štruments Darbarīks
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā
badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai
teslis Darbarīks (kā) tēšanai
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
štiks Darbarīks ar smailu galu
berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas)
atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai
kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai
ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai
skrapsts Darbarīks koka izstrādājumu grebšanai
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu
marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas)
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi
mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas
suka Darbarīks linu pogaļu atdalīšanai; suseklis
pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa
skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai
sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu
dēlītis Darbarīks tīklu aušanai
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai)
cērtamais Darbarīks, ar ko cirst
ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai
kulstāmais Darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem
steptests Darbaspēju, trenētības pārbaude ar kāpšanas-nokāpšanas slodzi
darba spēks Darbaspēks (1)
darba spēks Darbaspēks (2)
darbtauta Darbatauta
darba vieta Darbavieta (1)
privaroks Darbavieta pēc iznākšanas no apcietinājuma
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks
darbudien Darbdienā
darba diena Darbdiena (1)
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
darbagalds Darbgalds; darbmašīna
remontdarbi Darbi (kā) remontēšanai
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam)
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko
aizmetiens Darbības "aizmest" rezultāts
inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām)
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.)
sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina
gatavošana Darbības etaps pirms praktiskas realizācijas
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
ampluā Darbības lauks
arēna Darbības lauks
aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra
simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3)
profils Darbības nozare, novirziens
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē)
izdarītājs Darbības paveicējs
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
dezaktivācija Darbības spējas atņemšana vai zaudēšana
ātrums Darbības straujums (ierīcēm)
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana; arī ierosme
agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs
saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas
darīšana Darbības vai interešu joma
briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta
verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; infinitīvs
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme
divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns
verbālsubstantīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota lietvārda funkcijā, apzīmējot darbības procesu
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības
konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi
be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos
augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās
norisenis Darbības vārds
pamatverbs Darbības vārds pamatformā
modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi
stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā
darītājs Darbības veicējs
pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei
holīnerģisks Darbības ziņā līdzīgs acetilholīnam; stimulējams ar holīnu vai acetilholīnu; tāds, kas mobilizē holīnu vai acetilholīnu
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem)
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā)
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2)
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis
pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā
pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā; pa starpām, pa starpu
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu)
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai)
tests Darbību kopums (kā) fiziskai pārbaudei, defektu konstatēšanai
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās)
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai)
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
agens Darbīgais, aktīvais princips
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā)
roši Darbīgi, rosīgi
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību
šiveris Darbīgs cilvēks
antiinfekciozs Darbīgs pret infekciju
Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
piespiedīgs Darbīgs, dedzīgs
vandīgs Darbīgs, enerģisks
ross Darbīgs, rosīgs
šeftīgs Darbīgs, rosīgs
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs,- aktīva 2(1) loceklis
šeptīgs Darbīgs, uzņēmīgs, rosīgs
inaktivācija Darbīguma, aktivitātes novēršana, apturēšana; pāriešana neaktīvā stāvoklī
dirbēt Darbināt
dirbināt Darbināt
dirbt Darbināt
malt Darbināt (dzirnavas)
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas)
piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli)
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
darbnieks Darbinieks
darbonis Darbinieks (2)
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1)
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās)
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē)
čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus
brošētājs Darbinieks, kas brošē
pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē
statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu
pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1)
pieņēmējs Darbinieks, kas pieņem (preces, pasūtījumus u. tml.)
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā
marķieris Darbinieks, kas uzliek marku 1(2)
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā
līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti
nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu
nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu
hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī)
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā)
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju)
normētājs Darbinieks, kura uzdevums ir normēšana
pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
rekrutēšana Darbinieku meklēšana, kadru uzaicināšana
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām
zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku)
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
nodarbināt Darbinot izmantot (mehānismu, ierīci)
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē)
darbene Darbmācība
darbiks Darbmācība
darbs Darbmācība
išakošana Darbmācība
aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem
dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem
kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora
pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai
ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai)
grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai
pinole Darbmašīnas cilindriska virzes izpildietaise
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā
izpildkustība Darbmašīnas izpildietaises pārvietošanās apstrādes procesā
izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida)
kamanas Darbmašīnas korpusveida detaļa ar horizontālām vadotnēm
ciparvadība Darbmašīnas vadība ar diskrētiem ciparu signāliem
programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi
kamanas Darbmašīnas virzes izpildietaise
darbinīca Darbnīca
strādātava Darbnīca
verkštūbe Darbnīca
burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām
rāmētava Darbnīca rāmju izgatavošanai un (kā) ierāmēšanai
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai
brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1)
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž
valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē
kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina 1(2)
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1)
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1)
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām
lakotava Darbnīca, cehs, kurā lako
fotodarbnīca Darbnīca, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas
skārdnīca Darbnīca, kur izgatavo skārda izstrādājumus
ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem
pulverdzirnavas Darbnīca, kurā gatavoja šaujampulveri
radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus
manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā
aktors Darbojošās persona, noteiktas sociālās lomas izpildītājs dzīvē
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām)
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks
gaita Darbošanās (dzīvniekiem)
pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums
darbība Darbošanās, darba process (ierīcēm)
gaita Darbošanās, dzīve
darbāties Darboties
darbavāties Darboties
darbot Darboties
dārboties Darboties
olīties Darboties
rīkāties Darboties
šeftēt Darboties
šeftēties Darboties
kopties Darboties (ap ko)
arties Darboties (ar arklu)
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu)
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
kustēties Darboties (par mehānismiem)
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu
ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
mālēties Darboties ar krāsām; krāsot
nagoties Darboties ar pirkstiem
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem)
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār
pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
stubelēt Darboties nepareizā vietā
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
breņģēt Darboties pa slapju vietu
breņģēties Darboties pa slapju vietu
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā)
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
pamēgt Darboties, darīt
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem)
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
jēgties Darboties, pūlēties
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu)
vīkšties Darboties, rīkoties
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
riktēties Darboties, rīkoties (ar ko)
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta
aģēt Darboties, spēlēt lomu
purināties Darboties, strādāt
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
šurīt Darboties, uzdarboties
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem)
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
dorbs Darbs
dzieva Darbs
džobs Darbs
gājums Darbs
ķimerēšanās Darbs
maize Darbs
počerks Darbs
šance Darbs
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
teamwork Darbs grupa
sīknodarbe Darbs nelielā uzņēmumā, arī mājražošana
stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam
šepte Darbs, amats; nodarbošanās
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību
prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums
prāgma Darbs, darīšanas
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba
posthume Darbs, kas atrasts pēc autora nāves
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs
rāpaža Darbs, kas neveicas
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā
timeris Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu
timers Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu
kilogrammometrs Darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā jeb 1 grama pacelšanai 1 kilometra augstumā; kilogrammetrs
knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots
ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām
datorpakalpojums Darbs, ko ar datoru veic klientu vajadzībām
tīmeklis Darbs, ko strādā laika kavēklim
virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika
naktsdarbs Darbs, ko veic naktī
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks
opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos
fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte
šefte Darbs, strādāšana
stiķis Darbs, uzdevums
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu
vieta Darbs; amats
robs Darbs; arī amats
sviedri Darbs; darba augļi
ergāzija Darbs; katrs aktivitātes veids, īpaši garīgās
gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde
izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis
ķepelēties Darbu nemākulīgi strādāt
bludīt Darbu samaitāt (nemākulīgi strādājot)
formanis Darbu vadītājs
prorabs Darbu vadītājs (celtniecībā)
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu
rakstvedis Darbvedis
skrīveris Darbvedis, lietvedis
dardecs Dardedze
dardadze Dardedze, varavīksne
dardedzis Dardedze, varavīksne
dārdadzis Dārdedzis
dardēt Dārdēt
dipēties Dārdēt
grauties Dārdēt
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā)
žvurgzdēt Dārdēt (piemāram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
taukšēt Dārdēt, ar skaņu "taukš" skanēt
barkšēt Dārdēt, rībēt
duņot Dārdēt, rībēt
tindēt Dārdēt, rībēt
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt
žvurdzienis Dārdiens
dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds
barkšis Dārdiens, rībiens
dārdinēt Dārdināt
dārdzināt Dārdināt
dārdzinēt Dārdināt
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko)
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli)
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
dārdūņe Dārdoņa
dimza Dārdoņa
rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt
nodārdināt Dārdoši nospēlēt
aizdārdināt Dārdot aizbraukt
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko)
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu
aizdārdēt Dārdot attālināties
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā)
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju)
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
dārde Dārds, dārdoņa
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c)
bijou Dārga rota
berils Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem
sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids
kuncīts Dārgakmens gaiši rozā, violētā krāsā, atklāts 1902. gadā ASV
antrakss Dārgakmens sārtā krāsā, karbunkuls
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
kamuški Dārgakmeņi
kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs
dārgai Dārgi (piemēram, maksāt)
grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku)
litokollēti Dārgiem akmeņiem izrotāti zīmējumi
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās)
bullion Dārgmetāls lējumos vai stieņos
grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā
tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē
bakara Dārgs kristāls, kas izgatavots Francijas pilsētā Bakarā
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām)
stakrs Dārgs, padārgs
vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums)
biezs Dārgs; tāds, kas liecina par bagātību
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
darling Dārgumiņš
dārgulis Dārgums
dorgums Dārgums
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
mantnīca Dārgumu glabātava
bumaga Darījuma dokuments
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā
cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
debetējums Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā
debetēšana Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā
šefte Darījumi (parasti tirdznieciski)
lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi
kredītdarījumi Darījumi, kas nodibina kredīta saistības
šepte Darījumi, parasti tirdznieciski
praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā
darījiens Darījums
fīre Darījums
rebe Darījums (slepens, nesolīds)
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku
termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā
pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju
darība Darījums, pasākums; rīcība
dīlis Darījums, tirgošanās
andele Darījums; vienošanās
taisījums Darinājums
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums
derināt Darināt
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas; izveidot (cilpas)
mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas)
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā
aust Darināt (tīklus)
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus
šļaupstīt Darināt smailu
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu)
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam)
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt)
dzela Darīšanas
klapata Darīšanas, rūpes, parasti nepatīkamas
padarīšanas Darīšanu kopums
kačāt Darīt
močīt Darīt
šišāt Darīt
veitēt Darīt
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
ģelaķ Darīt, taisīt
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās)
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
makaris Darītājs
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
lidojošais drakons darkonu suga ("Draco volans")
saliktais tranzistors Dārlingtona slēgums
dāriens Dārnī izbērta labība
dārs Dārnis
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu)
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
darsonvalizators Darsonvalizācijas ierīce
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
šautriņmešana Dārts - šautriņu mešana
derva Darva
dorva Darva
darvs Darva 1
drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā
dekts Darva, deguts
smala Darva; arī piķis
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem
darvakslis Darvas bedre
degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs
darvnīca Darvas dedzinātava
degutnīca Darvas dedzinātava
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
darvene Darvas muca
bāka Darvas muca Jāņu vakarā
mīle Darvas tecinātava
ķenna Darvas trauks
darvdeģene Darvdeģa sieva
darvenieks Darvenieki
Berberis darwinii Darvina bārbele
pangeneze Darvina iedzimtības hipotēze; panģenēze
darvinieks Darvinieki
darvinists Darvinisma piekritējs
jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību
darvāt Darvot
dervot Darvot
izdarvot Darvot (kā) iekšpusi
nodarvot Darvot un pabeigt darvot
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna
darvojs Darvu saturošs
portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus")
daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum")
zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus")
ēža Dārza dobe
Gatiņu ezers Dārza ezers Demenes pagastā
sētlodzītis Dārza ķauķis ("Sylvia borin")
fazenda Dārza māja; lauku māja
majorans Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
meirans Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
meirāns Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
raudene Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
balunde Dārza nezāle
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām
šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
ķeizerkronis Dārza puļe - raibā lilija
fasole Dārza pupu šķirne
ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salate Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salati Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu
salats Dārza salāts ("Lactuca sativa")
salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa")
stobrs Dārza sīpola lapa, kurai veidojas zieds
sīpolloki Dārza sīpola loki
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas
cibuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
seipuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
sīpoli Dārza sīpols ("Allium cepa")
sīpolis Dārza sīpols ("Allium cepa")
sīpuli Dārza sīpols ("Allium cepa")
sīpuļi Dārza sīpols ("Allium cepa")
sīpuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
loki Dārza sīpols ("Allium cepa"); tā stobrveida lapas
žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana")
zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana")
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
dārzzeme Dārza zeme
klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
klubnieks Dārza zemeņu šķirne
mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
jardiniere Dārzāju izrotājums cepetim
rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
dārzlietas Dārzeņi
dārzsaknes Dārzeņi
dārzāji Dārzeņi (1)
dārzāji Dārzeņi (2)
garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
sabdži Dārzeņu sautējums indiešu gaumē; sabdžī
ēvelēšana Dārzeņu smalcināšana ar ēveli
marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību
buljons Dārzeņu vai sēņu novārījums
dārzniecība Dārzkopība
hortoloģija Dārzkopība
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
dārzniecība Dārzkopības uzņēmums
hortologs Dārzkopis
dārzmale Dārzmala
dārzmalis Dārzmala
dāržnīca Dārzniece
dārzinīca Dārzniece; dārzkope
dāržnīca Dārzniecība
hortikultūra Dārzniecība
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība
dārzniecene Dārznieka sieva
dārzenieks Dārznieks
dāržinieks Dārznieks
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
dārzinieks Dārznieks; dārzkopis
jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki
mamestra Dārzpūcītes
bachča Dārzs
dorzs Dārzs
hortus Dārzs
jardin Dārzs
aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās
apgrozs Dārzs apkārt saulei vai mēnesim
Arkādija Dārzs Rīgā
krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai
kaņepdārzs Dārzs, kurā aug kaņepes
kāpostdārzs Dārzs, kurā aug kāposti
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
Dārzamuižas ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
Gatenes ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
baltacis Dārzu nezāle ar sīkiem baltiem ziediem
puķdzelknis Dārzu puķe
Asote Dārzupīte
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
dāržene Dāržine
dāzns Dāsns
Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā
Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā
Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā
phoenix Dateļpalmas
datele Dateļpalmas auglis
pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna
līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā
drazas Dati datora atmiņā, kurus tālākā datu apstrādes procesā vairs neizmanto
kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to
izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti
jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes
ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu
analogdati Dati, kas tiek attēloti, izmantojot analogsignālu
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai
cipardati Dati, ko attēlo, izmantojot ciparsignālus
ievaddati Dati, ko ievada datorā to apstrādei vai glabāšanai
gifs Datne ar zīmējumiem
miskaste Datne vairs nevajadzīgiem (datora) dokumentiem
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus
iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus
pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno
tilpatspiede Datnes atspiešana, kuras saspiešanai izmantotas speciālas programmas
eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma
atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem
hostings Datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana
tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru
drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem
testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei
bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu
pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai
blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē
galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces
uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju
laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai
datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana
direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā
ģīmis Datora ekrāns
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūras un programmatūras palīdzību
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību
feiss Datora monitora ekrāns
sistēmplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un satur sistēmas pamatelementu vairākumu; mātesplate
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
plānotājs Datora operētājsistēmas komponents, kas veic darbu izpildes plānošanu, inicializāciju un nobeidzi
izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai
priekšprocesors Datora programma vai procesors, kas veic pirmprogrammas vai datu iepriekšēju apstrādi pirms to nodošanas tālākai apstrādei pamatprogrammai vai pamatprocesoram
pēcprocesors Datora programma, ar ko veic datu apstrādes noslēguma operācijas
izsaukums Datora programmas aktivizācija, ko realizē, nododot ieejas datus un vadību apakšprogrammai vai procedūrai tās ieiešanas punktā
servisprogramma Datora sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju veikšanai
flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second")
teraflops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - viens triljons (1000000000000 = 10^12^) peldošā komata operāciju sekundē
darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi
datorizdevniecība Datora un specializētas programmatūras izmantošana, lai, apvienojot tekstu un grafiku, izveidotu materiālu, ko var tiražēt
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi
izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces
modings Datora vai tā daļu modifikācija
datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai
paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
translēšana Datorgrafikā - attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz otru
kompjūtergrafika Datorgrafika - informācijas apstrāde, kurā ar atbilstošu programmu un ierīču (piem., grafisko displeju un ploteru) palīdzību var attēlot informāciju grafiskā veidā
mērogmaiņa Datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā
renderēšana Datorgrafikā - kontūrzīmējuma pārveidošana trīsdimensiju attēlā
panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
datortehnika Datori un to perifērās iekārtas (printeri, skeneri, u. c.)
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
kompjuterizēt Datorizēt
klizmatrons Datorizēta aparatūra zarnu trakta atbrīvošanai no sārņvielām; procedūra, ko veic ar klizmatronu
CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction")
teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
CAD Datorizētā projektēšana (angļu "Computer aided design")
CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM
CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing")
Systran Datorizēta tulkošanas sistēma
hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm
lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana
lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana
datorprasme Datorpratība
redaktors Datorprogramma, kas veic datu vai citas programmas rediģēšanu
dzinējs Datorprogrammas patstāvīga daļa, kura pilda noteiktu, nodalītu funkciju
brīvprogrammatūra Datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas
datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības
smailijs Datorraksta zīmju kombinācija ar nozīmi "smaids"
daķis Dators
dižskaitļapstrādnis Dators
kompiķis Dators
kompis Dators
kompītis Dators
kompjūters Dators, elektroniskais skaitļotājs
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
īpašdators Dators, kas izmantojams kāda speciāla uzdevuma risināšanai
sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem
universāldators Dators, kas paredzēts plaša spektra problēmu risināšanai
transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti
satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi
hibrīddators Dators, kas var apstrādāt gan analogsignālus, gan ciparsignālus
kompiters Dators, kompjūters
mikrodators Dators, kura centrālais procesors realizēts, izmantojot mikroprocesoru
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra
kompjūtersistēma Datorsistēma
iestatne Datorsistēmas, kas sastāv no atsevišķiem blokiem (iekārtām, ierīcēm) un to savstarpējiem savienojumiem, izveidota konfigurācija
ziņojumapmaiņa Datorsistēmu, komutācijas mezglu un serveru savstarpējā apmaiņa ar ziņojumiem datoru tīklā
kompjūterspeciālists Datorspeciālists
geims Datorspēle
spēļuks Datorspēle
geimers Datorspēļu spēlētājs (angļu "gamer")
kompjūtertehnika Datortehnika
dzelži Datortehnikas aparatūra
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls
kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību
QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem
zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru
datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces
multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
rekonfigurācija Datoru sistēmas dažādu funkcionālo bloku nomaiņa ar citiem, kā arī pārmaiņas to savienojumos
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības
datorščiks Datoru speciālists
bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem
kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte)
tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture")
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
tīklošana Datoru tīkla projektēšana
izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību
izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums
pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
lietojumprocess Datoru tīklos - sistēmas daļa, kas veic datu apstrādi konkrētiem lietojumiem
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
hibrīdtīkls Datoru tīkls, kas izveidots, izmantojot dažādu ražotāju izgatavoto aparatūru
pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus
zvaigžņtīkls Datoru tīkls, kurā katra stacija ir savienota ar centrmezglu un kurā datu apmaiņa notiek tikai starp staciju un centrmezglu
iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve
gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem
instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru
datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu
datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana
uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
brīvapstrāde Datu apstrāde secībā, kas nav atkarīga no to izvietojuma ārējā krātuvē
līnijapstrāde Datu apstrāde, ko centrālā procesora vadībā veic perifērijas ierīces vai perifērijas dators
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību
tīklošana Datu apstrādes funkciju sadalīšana starp datoru tīkla komponentiem
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām
virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai
darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem
robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās
audioterminālis Datu apstrādes sistēmas terminālis, kas skaņas veidā saņemtu ziņojumu pārveido diskrētā formā un pēc informācijas apstrādes atbildi atkal pārveido skaņā
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē
datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā
pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata
atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi
ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
DBVS Datu bāzes vadības sistēma
pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu
maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā
pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators)
PostScript datu formāts, programmēšanas valoda, kuru izmantoja grafiskā attēla aprakstīšanai un novirzīšanai no maketēšanas programmām uz printeriem vai pirmsdrukas iekārtām; mūsdienās to aizstāj PDF formāts
DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment")
datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai
tveršana Datu iegūšanas (savākšanas) process datorā
entitāte Datu ieraksta tips; entītija
magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti
notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi
pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums
piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem
vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija
rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri
fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli
programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu
ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija)
virzienmaiņa Datu novirzīšana no to parastās saņēmējierīces uz citu
DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu
iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni
šanons Datu pārraides informatīvā satura mērvienība
sprādzienrežīms Datu pārraides metode, kas nodrošina datu savākšanu un ātru pārraidi vienotā blokā
atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem
apstiprinājums Datu pārraides sistēmās - apliecinājums par datu saņemšanu
izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu
multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli
ienešana Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā
ienese Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā
programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
segmentēšana Datu sadalīšana apstrādāšanai piemērota lieluma blokos
atsvaidzināšana Datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot
rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus
saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību
vārdnīca Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus
iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā
galšifrēšana Datu šifrēšana reālā galasistēmā - datu avotā - un atbilstoša datu atšifrēšana reālā galasistēmā - datu saņēmējā
posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā
standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard")
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard")
šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu
ielāde Datu vai programmas pārrakstīšana no ārējās atmiņas pamatatmiņā vai reģistros
atskaņošana Datu vai signālu nolasīšana no ierakstes vides
norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai
sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību
disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus
displejs Datu vizualizācijas ierīce - ierīce, kas ar elektriskiem signāliem kodētus datus attēlo vizuāli uztveramā formā
monitors Datu vizualizācijas ierīce, ekrāns, displejs
hipervide Datu, teksta, grafikas un audioinformācijas elementu integrācija hipertekstu sistēmā
termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu
čisla Datums
dārtums Datums
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam
Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka
Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas
čum Daudz
čumī Daudz
dau Daudz
daudž Daudz
daug Daudz
dudz Daudz
duz Daudz
gubām Daudz
kaudzēm Daudz
kudiš Daudz
sausmaļām Daudz
simtsimtu Daudz
suit Daudz
suits Daudz
trakai Daudz
tūs Daudz
tūss Daudz
poly- Daudz-
apīcijs Daudz- un gardēdis, rīma
bražāt Daudz, ar patiku bradāt
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
vatalēt Daudz, ātri (un nesaprotami) runāt
blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt
grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties
dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
izbučot Daudz, ilgi skūpstīt
pieskraidīties Daudz, līdz nogurumam skriet
kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.)
suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība
cik Daudz, ļoti daudz
stuķēten Daudz, ļoti piepildīts
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt
žeirāt Daudz, neproduktīvi strādāt
žeirēt Daudz, neprodutīvi strādāt
dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.)
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt
saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt
saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt
uzkaudzēm Daudz, pārpilnām
ķelzēt Daudz, rijīgi ēst
mozēt Daudz, rijīgi ēst
nafiga Daudz; vairāk nekā vajadzīgs
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi
daudzkrāsains Daudzās krāsās
simtkārt Daudzas reizes
simtreiz Daudzas reizes
tūkstoškārt Daudzas reizes
tūkstošreiz Daudzas reizes
daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks
tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži
daudzreiz Daudzas reizes; arī bieži
polimikrolipomatoze Daudzas sīkas lipomas zemādā
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
gliomatoze Daudzas vai difūzas gliomas smadzenēs
daudzviet Daudzās vietās
čenčerains Daudzās vietās stipri izliekts
lentiginoze Daudzas, pa visu ādu izkaisītas dzimumzīmes
poliaimija Daudzasinība, pilnasinība
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1)
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija
mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā
heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada
mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā
bērnīgs Daudzbērnu
polifilētisks Daudzciltīgs, bioloģijā cēlies no vairākām cilts formām, cēlies dažādi
četrcīņa Daudzcīņa četrās disciplīnās
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons
pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās
multilobulārs Daudzdaiviņu-
multilobārs Daudzdaivu-
pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā
kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
daudzdienas Daudzdienu velobrauciens
daudzdimensionāls Daudzdimensiju
poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
guļamvagons Daudzdzīvokļu namu rajons
kramslis Daudzēdājs
ļoļļa Daudzēdis
mieskāts Daudzēdis, negausis
pulkad Daudzējādi
pulkējādi Daudzējādi; ļoti dažādi
pulkējāds Daudzējāds; ļoti dažāds
trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes
mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji
koķis Daudzēža, stūķis
samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli
vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu
vējkaņepe Daudzgadīgā kaņepene ("Mercurialis perennis")
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi)
ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene
skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra)
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
ziemcietis Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
ūdensķērsa Daudzgadīgs krešu dzimtas garšaugs, ko audzē tekošos ūdeņos, kas neaizsalst; avotu kreses
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem
doņa Daudzgadīgs lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru un sīkiem ziediem, aug mitrās vietās; niedre; donis 1
badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni)
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas
senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm"
ilgs Daudzi (par laika posmiem)
entie Daudzi, nenoteikts skaits
legio Daudzi, neskaitāmi
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks
haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
bundzināt Daudzināt
rīdzināt Daudzināt
famozs Daudzināts, pazīstams, slavens
myriapoda Daudzkāji
myriopoda Daudzkāji
daudzkājainis Daudzkājis
ķauris Daudzkājis
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem)
multilokulārs Daudzkameru-, tāds, kam daudz ligzdu, nodalījumu
skaņceliņš Daudzkanālu ieraksta konkrēts celiņš
staiģinēt Daudzkārt (kaut kur) iet
drillēt Daudzkārt (ko) atkārtot
drillēt Daudzkārt (ko) lietot; nolietot
nošņīpāt Daudzkārt apgraizīt
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
izpleikāt Daudzkārt dauzīt
piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt
norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus
noklāstīt Daudzkārt izklāt, noklāt
izrantīt Daudzkārt izrobot
nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties
klaupāt Daudzkārt klupt
klupu Daudzkārt klupt, klupšus
atknābāt Daudzkārt knābājot atbrīvot (mezglu, saiti)
nokošļāt Daudzkārt košļājot sakodīt (2,3)
sakarcināt Daudzkārt kratīt, purināt
mīstelēt Daudzkārt mainīt
mīstīt Daudzkārt mainīt
slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt
nospraustīt Daudzkārt nospraust
dārdzināties Daudzkārt novērtēt, piedāvāt
notencināt Daudzkārt pateikties
pievilstīt Daudzkārt pieaicināt, pievilināt
ģedot Daudzkārt pieminēt
raidināt Daudzkārt raidīt, paskubināt
sareitēt Daudzkārt salocīt
sašaudelēt Daudzkārt sašaut
sitināt Daudzkārt sist
ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt
sasvalstīt Daudzkārt šūpojot noliekt
jungāt Daudzkārt tīt, tīstīt
spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust
nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt
savirināt Daudzkārt virināt
izklapēt Daudzkārt, arī daudzviet (ko) dauzīt
brāķēt Daudzkārt, atkārtoti brēkt; brēkt ar pārtraukumiem
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
daudzkārtu Daudzkārtains
daudzslokšņains Daudzkārtains
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
multiekspozīcija Daudzkārtēja gaismjutīgā materiāla ekspozīcija, kombinējot vienā kadrā divus vai vairākus fotoattēlus
shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā
MVES Daudzkārtējas [sirds] kambaru ekstrasistoles
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās
aijavas Daudzkārtīgas aijas (1)
uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā
pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt
iztencināties Daudzkārtīgi pateikties
izveldrēties Daudzkārtīgi sakrist veldrē
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt
uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest
tīkavāt Daudzkārtīgi vērot
liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties
vairākkārtām Daudzkārtīgi, kārtās slāņots
bagars Daudzkausu ekskavators
polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli
klasteri Daudzkodolu kompleksie savienojumi
cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties
gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā
polichorija Daudzkorība, sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca sksņkrāsu mainīgumu
polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu
mītiņi Daudzkrāsaini izgreznojumi
mītis Daudzkrāsaini izgreznojumi
mītnis Daudzkrāsaini izgreznojumi
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
polihromisks Daudzkrāsains
šatierains Daudzkrāsains
daudzkrāsu Daudzkrāsains (1)
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums
varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai
daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs
myriophyllum Daudzlapes
haloragaceae Daudzlapju dzimta
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
vairāklauku Daudzlauku
vairāklemešu Daudzlemešu
mazvien Daudzmaz
aplutināt Daudzmaz izlutināt
multinacionāls Daudznacionāls
daudzdomība Daudznozīmība
daudznozīmīgums Daudznozīmība (1)
ambigitāte Daudznozīmība (uztverē, domāšanā)
daudznozīmīgs Daudznozīmju
naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene
fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl)
lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr; parasti
polihibrīdi Daudzos lokusos heterozigotiski hibrīdi
gabalgabalos Daudzos mazos gabalos
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās
multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu)
daudzpunkts Daudzpunkte
daudzpusēji Daudzpusējs
multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.)
anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs
ollraund Daudzpusīgs; vispusīgs (parasti par sportistu)
daudzkārt Daudzreiz
daureižu Daudzreiz
pulkreiz Daudzreiz
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties
iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes)
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5)
musēt Daudzreiz atkārtot (piem., kādu tekstu)
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt
ķemsis Daudzrija
ķemza Daudzrija
ķemzis Daudzrija
garvalodis Daudzrunātājs, pļāpa
poliloģija Daudzrunība, pļāpība
skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans")
polychaeta Daudzsartārpi jeb daudzsareņi
hermathoe Daudzsartārpu klases ģints
pygospio Daudzsartārpu klases ģints
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā
voluminozs Daudzsējumu (par grāmatām)
seriāls Daudzsēriju kinofilma
plurālis Daudzskaitlis
soli Daudzskaitlis no "solo"; vairāki solisti
cwts Daudzskaitlis no centweight jeb cwt
poliedrs Daudzskaldnis
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
daudzplaknis Daudzskaldnis, poliedrs
poliedrisks Daudzskaldņu-, daudzplākšņu-
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem)
polipteri Daudzspārnaini kukaiņi
zarainis Daudzstarains
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
daudzstāvene Daudzstāvu ēka
polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
tambūrs Daudzstūraina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja
daudzstūrveida Daudzstūrains
daudzsānis Daudzstūris
poligons Daudzstūris
septiņstūris Daudzstūris ar 7 stūriem
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris
četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm
trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm
trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1)
deviņstūris Daudzstūris, kam ir deviņi stūri
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains
daudzšķautņu Daudzšķautņains (1)
daudzšķautņu Daudzšķautņains (2)
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām
ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma
metazofi Daudzšūnu dzīvnieki
metazoji Daudzšūnu dzīvnieki
organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas
gastrocēle Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums gastrulas stadijā
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu; trešā dīgļlapa
gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam)
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis
morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums
mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
drostalošanās Daudzšūnu organismu embrionālās attīstības stadija - olšūnu dalīšanās
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla
multicelulārs Daudzšūnu-; daudzkameru-
metazoa Daudzšūņi
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību
oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns
peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs
Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu
vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana
policistoze Daudzu cistu (3) veidošanās
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
babīte Daudzu lauku ezeru apzīmējums Kurzemē
aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu
polineirīts Daudzu nervu iekaisums
lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums
multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums
polisoma Daudzu ribosomu un vienas informācijas ribonukleīnskābes komplekss
somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai
inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
internacionāle Daudzu valstu sociālistisko un komunistisko organizāciju un partiju himna
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums
polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs
cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
daudzējība Daudzums
daudzība Daudzums
daugums Daudzums
gāzums Daudzums
kvantitāte Daudzums
kvantums Daudzums
pulkums Daudzums
masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti)
pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu
nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē
šipirkstis Daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem
vediens Daudzums, ko ved vienā reizē
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
knudze Daudzums, masa
vēza Daudzums, rinda, virkne
apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē
piecsimt Daudzums, skaits
pusotrs Daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse)
viens Daudzums, skaits 1
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu
desmit Daudzums, skaits 10
simt Daudzums, skaits 100
tūkstoš Daudzums, skaits 1000
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām
miljards Daudzums, skaits 1000000000; kopa, kas sastāv no 1000000000 vienībām
vienpadsmit Daudzums, skaits 11
trīspadsmit Daudzums, skaits 13
četrpadsmit Daudzums, skaits 14
sešpadsmit Daudzums, skaits 16
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19
divi Daudzums, skaits 2
divarpus Daudzums, skaits 2 1/2
divdesmit Daudzums, skaits 20
divsimt Daudzums, skaits 200
trīs Daudzums, skaits 3
trīsarpus Daudzums, skaits 3 1/2
trīsdesmit Daudzums, skaits 30
trīssimt Daudzums, skaits 300
četri Daudzums, skaits 4
četrarpus Daudzums, skaits 4 1/2
četrdesmit Daudzums, skaits 40
četrsimt Daudzums, skaits 400
pieci Daudzums, skaits 5
piecarpus Daudzums, skaits 5 1/2
piecdesmit Daudzums, skaits 50
pussimts Daudzums, skaits 50; puse simta (2)
puskvadriljons Daudzums, skaits 500 000 000 000 000, puse kvadriljona (1)
pusmiljons Daudzums, skaits 500 000; puse miljona (2)
seši Daudzums, skaits 6
sešdesmit Daudzums, skaits 60
sešsimt Daudzums, skaits 600
septiņi Daudzums, skaits 7
septiņdesmit Daudzums, skaits 70
septiņsimt Daudzums, skaits 700
astoņi Daudzums, skaits 8
astoņdesmit Daudzums, skaits 80
astoņsimt Daudzums, skaits 800
deviņi Daudzums, skaits 9
deviņdesmit Daudzums, skaits 90
deviņsimt Daudzums, skaits 900
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
gauja Daudzums, vairums; bars, pulks
jega Daudzums, vaurums
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos
gadiem Daudzus gadus
poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki
multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas
multilingvs Daudzvalodīgais, tas, kas brīvi runā vairāk nekā divās valodās
multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas
daudzvārdīgums Daudzvārdība
Marjanovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā
Marinovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā
daudzveidīgums Daudzveidība (1)
daudzveidīgums Daudzveidība (2)
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas
daudzkrāsains Daudzveidīgs
daudzplākšņains Daudzveidīgs
dažējāds Daudzveidīgs
bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā)
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.)
komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi)
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā)
sorbitāns Daudzvērtīgā spirta atvasinājumi
polivalents Daudzvērtīgs
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai
aerobuss Daudzvietīga (virs 500 vietu, senāk arī 250-500 vietu) pasažieru lidmašīna
multiplekss Daudzzāļu kinoteātris
polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
daudzzarains Daudzzaru
ķezis Daudzzaru dakša graudu vētīšanai
križuks Daudzzaru dakšas vētīšanai
ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām
vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
daudzziedu Daudzziedains
mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum")
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus")
caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem
kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus
daudzžuburains Daudzžuburu
Dauga Daugava
Doģene Daugava
Duena Daugava
latviešu tautas likteņupe Daugava
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova
Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu
Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā
Helodes pseudominutus Daugavas dumbrainis
DF Daugavas fonds
daugulis Daugavas ielejas apdzīvotājs
Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
daugavmala Daugavas krastmala
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4 km
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē
Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta)
daugavmale Daugavas mala, krasts
daugmale Daugavas mala, krasts
Zahodņaja Dvina Daugavas nosaukums Baltkrievijā
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
aizdaugava Daugavas otrs krasts
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
pārdaugava Daugavas pretējā puse
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
Crataegus x dunensis Daugavas vilkābele
Duenaminde Daugavgrīva
Duenamunde Daugavgrīva
Skanste Daugavgrīva
Usķdvinska Daugavgrīva
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei
dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji
Daudzis Daugavpils
dēpils Daugavpils
Duenaburg Daugavpils
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca
Dinaburga Daugavpils nosaukums 1275.-1656. g. un 1667.-1893. g.
Borisogļebska Daugavpils nosaukums 1656.-1667. g.
Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums
biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji
zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
brigenieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
jāņciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" iedzīvotāji
jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji
līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
bicānieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" iedzīvotāji
Beneslausku Bicāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants
Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski
Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski
Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski
parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji
Pipiri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukuma variants
Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji
svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji
berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji
birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji
dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
gundedzietis Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji
būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji
kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji
kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji
cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji
locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji
markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji
padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji
bruņenieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji
bruņišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji
vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji
Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji
kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski
Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski
DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte)
DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte)
PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca
grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji
nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji
daugavpilieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāji
Dvinska Daugavpils pilsētas nosaukums 1893.-1920. g.
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
Duenhof Daugmale
kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā
Daugeln Dauguļi
Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Elymus dahuricus Daurijas ciņuvārpata
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus")
Gentiana dahurica Daurijas genciāna
Larix gmelinii Daurijas lapegle
Cimicifuga dahurica Daurijas sudrabsvece
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
dauziķis Dauzeklis
pliešuks Dauzeklis
daužaka Dauzeklis (1)
daužava Dauzeklis (1)
dauzka Dauzeklis (1)
dauzs Dauzeklis (1)
Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā
balstakāt Dauzīt
būkšināties Dauzīt
daudzīt Dauzīt
drauvēt Dauzīt
plakarēt Dauzīt
traiķēt Dauzīt
dauzīties Dauzīt (5)
āmarēt Dauzīt ar āmuru
muzgot Dauzīt ar dūri
boncāt Dauzīt ar kādu smagu priekšmetu
pinkulēt Dauzīt ar nūju
žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma)
žagarēt Dauzīt ar rīksti
springulēt Dauzīt ar sprunguli
puncāt Dauzīt ar vāli (veļu)
norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt
atdauzīt Dauzīt nost
rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus)
plundurēties Dauzīt spārnus, šad un tad plivināt spārnus
kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2
traicīt Dauzīt, aptēst
noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt
mizāt Dauzīt, kult
zolēt Dauzīt, pērt
baugāt Dauzīt, sist
džandžalēt Dauzīt, sist
kļaustīt Dauzīt, sist
džandžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu)
džendžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu)
talzīt Dauzīt, sist, pērt
sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist
klapēt Dauzīt; klauvēt
šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele
baldīties Dauzīties
daudzīties Dauzīties
drasēties Dauzīties
žaikstīties Dauzīties
dauzīt Dauzīties (3)
dauzties Dauzīties (5)
dalzāt Dauzīties apkārt
lemperēt Dauzīties apkārt
ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties
valcīties Dauzīties apkārt, blandīties
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties
ņagāties Dauzīties, kauties
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties
blazdoties Dauzīties, plēsties
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt
delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties
virskot Dauzīties, plūkties
virskoties Dauzīties, plūkties
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
amplēties Dauzonīga, piedauzīga uzvešanās
baucis Dauzoņa
daudzokņa Dauzoņa
dauzakņa Dauzoņa
dauzaknis Dauzoņa
dauzāks Dauzoņa
dauzoknis Dauzoņa
dauzonis Dauzoņa
jandalētājs Dauzoņa
pleša Dauzoņa
plešans Dauzoņa
rītelis Dauzoņa
žārga Dauzoņa, kāds, kas daudz runā un kliedz
plaiceklis Dauzoņa, nemiera gars
rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns
slāna Dauzoņa, padauza
drēbelis Dauzoņa, palaidnieks
dauža Dauzoņa; netikle
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt
aizdauzīt Dauzot aiztaisīt ciet
nodauzīt Dauzot atdalīt nost
iedauzīt Dauzot iebojāt
izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus)
pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus)
izskurināt Dauzot izpurināt
izklapēt Dauzot iztīrīt
izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem)
izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli)
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu)
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
izklapēt Dauzot izveidot (ko vēlamajā formā)
izklopēt Dauzot izveidot (ko vēlamajā formā)
izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu)
piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas)
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
pievelēt Dauzot piegludināt
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt
bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu)
dadauzīt Dauzot sasmalcināt (ko) vēl smalkāku
piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
atdīdīt Dauzoties, trakojot atbīdīt
davallia Davālijas
pūslīšu davālija davāliju suga ("Davallia bullata")
Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis")
davana Dāvana
dāvāna Dāvana
davans Dāvana
dāvans Dāvana
dāvins Dāvana
deive Dāvana
dodams Dāvana
prezents Dāvana
šķiņķība Dāvana
šķiņķis Dāvana
paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē)
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes)
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos
ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos
ciemmaize Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos vai arī ko dod viesiem līdzi uz mājām
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām
ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām
dātala Dāvana, dāvanas; dātali
piesieni Dāvana, dāvinājums
dotiņa Dāvana, deva
bākšķis Dāvana, lai kādu piekukuļotu; kukulis
daikas Dāvana, piedeva
daiki Dāvana, piedeva
balva Dāvana, velte
balve Dāvana, velte
deviens Dāvana, velte, devums
uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris
gascinca Dāvana, ziedojums, ciema kukulis
dāņa Dāvana; kukulis
dālava Dāvana; talants
dālavas Dāvanas
dālaža Dāvanas
donatārs Dāvanas saņēmējs
deviens Dāvanas, dotības, talants
pretdevas Dāvanas, kas tika kāzās pret "veltēm" dotas
mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās
anakalipterija Dāvanas, ko līgava saņēma šīs procedūras laikā
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm
aizbāzi Dāvanas, kukuļi
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
devasti Dāvanas; pacienājums; kukulis
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
Buddleia davidii Dāvida budleja
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē
Viburnum davidii Dāvida irbene
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
Nātans Dāvida un Zālamana laika pravietis
davidia Dāvidijas
Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
dātali Dāvinājumi
donācija Dāvinājums
dāravāt Dāvināt
dāvanāt Dāvināt
dāvanēt Dāvināt
dāvāt Dāvināt
šķiņķāt Dāvināt
šķiņķēt Dāvināt
šķiņķot Dāvināt
uzveltīt Dāvināt
veltīt Dāvināt
žertavāt Dāvināt (parasti nabagiem)
pašķiņķot Dāvināt, aizdāvināt
uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai)
dažviet Dažā vietā, dažās vietās; vietumis
heterestēzija Dažāda ādas jutība blakus apvidos
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība
burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds
heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
cereālijas Dažāda labība
smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs
šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā)
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
borāti Dažāda sastāva borskābju sāļi
pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai
šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms
piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai
heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums
verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c)
bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus
granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās
neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem
ķizikas Dažādas lietas, sazin kas
blaugas Dažādas mantas, grabažas
atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot
lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas
depresivitāte Dažādas nomāktības formas
daž. Dažādās nozīmēs, dažādi
križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas
miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti
porante Dažādas sīkas un lielas mantas
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi
dažaidiņ Dažādi
diversa Dažādi
izkārpaļāt Dažādi, robaini, nepilnīgi izcirpt
šā (un) tā Dažādi; visādi
dažaidība Dažādība
diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa
plantācija Dažādiem specializētiem saimnieciskiem mērķiem ierīkojama un audzējama koku un krūmu audze
callicladium Dažādlapes
dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!"
pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos
izplīvot Dažādos virzienos plīvot
vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
diversificēt Dažādot, daudzveidot
dažādīgs Dažāds
dažaidīgs Dažāds
dažaids Dažāds
diverss Dažāds
dižaids Dažāds
daudzveidīgs Dažāds, atšķirīgs
diferents Dažāds, atšķirīgs
katrāds Dažāds, katram savs, atšķirīgs
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu)
aeschnidae Dažādspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimta
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus
frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums
sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem
elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
heterokarpija Dažādu augļu veidošanās vienam augam
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase
liofilizācija Dažādu bioloģisku objektu (audu, orgānu) žāvēšana (atūdeņošana) zemā temperatūrā un dziļā vakuumā
smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem
heteroklīze Dažādu deklinēšanas vai konjugēšanas tipu apvienojums nomena, vietniekvārda vai darbības vārda paradigmā
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts
popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības
balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
porakas Dažādu mēslu sajaukums
porumi Dažādu mēslu sajaukums
puromi Dažādu mēslu sajaukums
borumi Dažādu mēslu sajaukums; porumi
aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums
polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu
tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā
pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces
patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts
ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem)
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru
teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms
eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība
ķelsis Dažādu produktu vai vielu maisījums
nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana
metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs
sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas
mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
kolorēšana Dažādu seno skaņkārtu elementu epizodiska parādīšanās mažora vai minora tonalitātē
svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki
kriķi Dažādu sīkumu čupa
polifunkcionalitāte Dažādu skaņu akordu funkciju (tonikas, subdominantes vai dominantes) apvienojums vienā saskaņā
fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
politonālisms Dažādu tonalitātu vienlaicīgs savienojums
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
veltīšana Dažādu velšu rituāla ziedošana, dāvināšana
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts
pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos
kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā
oinografija Dažādu vīnu aprakstīšana
algas Dažādu zemāku augu nosaukums, kuri aug ūdenī vai miklumā; aļģe
silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus
koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
heterostachyae Dažādvārpu grīšļi
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars)
tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda
levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
krembles Dažas glumas sēņu sugas
neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
robers Dažās kāršu spēlēs (bridžā, vistā) - noslēgta partijas daļa
rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana
suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords
kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas)
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai)
firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā
nodžavāt Dažas reizes žagoties
mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai
bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu
promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli
milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai
milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3)
prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
tasāt Dažās vietās aiztēst
apbrukt Dažās vietās izirst
vietām Dažās vietās; dažviet
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā)
posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks
dažubrīd Dažbrīd
dažnedažāds Daždažāds
dažudien Daždien
kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas
atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
dažai Dažkārt
mežputni Dažkārt (literatūrā) medņu dzimtas putni
šķipsna Dažkārt arī saujas nozīmē
šķipste Dažkārt arī saujas nozīmē
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt
Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums
trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums
jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m)
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
dzintarjūra Dažkārt lietots Baltijas jūras nosaukums
Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums
biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību
Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm
Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās
vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti
patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas
patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
bice Dažos apvidos aita
bika Dažos apvidos auns
bezniks Dažos apvidos bezdelīga
bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi
gulbes Dažos apvidos kartupeļi
gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne
blužņa Dažos apvidos liesas nosaukums
bluzne Dažos apvidos liesas nosaukums
čiguzis Dažos apvidos mājas zvirbulis
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste
čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska)
naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
čaba Dažos apvidos varde
kobiņš Dažos apvidos varde
biņģis Dažos apvidos vērsis
inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas
indikāns Dažos augos esoša viela, kas dod zilo indigo krāsu
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā)
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
nei Dažos gadījumos aizvieto "ne" savienojumā ar vietniekvārdu vai apstākļa vārdu
vecgaspaža Dažos gadījumos vārnas nosaukums
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām
mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums
cermauksis Dažos novados sermuļa nosaukums
desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā
dažkārt Dažreiz
dažureiz Dažreiz
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums
tasto Dažreiz pirkstu laipa
biljards Dažreiz tā sauc triljonu
oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums
dažbēd Dažreiz, brīžiem, dažkārt
dažubān Dažreiz, dažkārt, bieži
palaikam Dažreiz, reizumis
daždien Dažreiz; dažu dienu
kādreiz Dažreiz; šad tad; kādu reizi
reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm
reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis
kāds Dažs (2); nedaudz
kas Dažs (3)
dažlabs Dažs labs
vienotrs Dažs, kāds
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais)
atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds
cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem)
kappuķes dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā
dažuviet Dažviet
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue")
difraktogramma Debajgramma, kas uzņemta (reģistrēta) ar fotoelektrisko vai jonizācijas detektoru (sk. detektēšana) difraktometrā
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
izdebatēt Debatējot noskaidrot
kristaine Debesbraukšanas diena
krustaine Debesbraukšanas diena
krustdiena Debesbraukšanas diena
debesietis Debesīs mītošs dievs
naktsdebess Debesis naktī
uzdievā Debesīs, pie debesīm
debesloks Debesjums
debess mala Debesmala
himmelšpeize Debesmanna
debesi Debess 1(1)
gaiss Debess 1(1)
apmākšanās Debess apklāšanās mākoņiem
atbula Debess atsarkums
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
pamale Debess josla apvāršņa tuvumā
pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo
meridiānaugstums Debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī
globuss Debess ķermeņa lodveida modelis
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā
apocentrs Debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no ķermeņa, ap kuru tas riņķo
orbīta Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk
oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta
dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols
antiapekss Debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam
launags Debess puse - dienvidrietumi
dzesna Debess sārtums, vakara blāzma
dziezna Debess sārtums, vakara blāzma
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika
kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori
apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm
vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram
nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam
aptimsāšana Debess spīdekļa aptumsums
aptimsums Debess spīdekļa aptumsums
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam
pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu
astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums
debesjums Debess velve, debess kupols
firmaments Debess velve; arī izplatījums
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
skyscraper Debesskrāpis
ziemelis Debesspuse ziemeļi
debestiņš Debestiņa
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas
Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu
Arjamāns Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem
Mitra Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs
Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu
pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs
ūranometrija Debesu mērīšana
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši)
Saule Debesu solārā dievība latviešu mitoloģijā
ūranografija Debesu spīdekļu apraksts
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža; horizonts
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme
debešzils Debeszils
azurīts Debeszils dārgakmens, smitsonīta paveids
decemberis Decembris
dekabris Decembris
mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu
nano- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljardo daļu (10^-9^ = 0,000000001); mērvienību saīsinājumos apzīmē ar n
mikr- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu
mikro- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata
raksturojums Decimāllogaritma veselā daļa
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.)
deda Dedestiņa
dedess Dedestiņa ("Lathyrus")
lāčazirņi Dedestiņas
lathyrus Dedestiņas
vējazirņi Dedestiņas
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus")
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
plakanzirņi Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ)
diedēt Dēdēt (2) - nīkt (bezdarbībā)
tilt Dēdēt, balēt, nīkt
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties
trapēt Dēdēt, sausi pūt
klakšināt Dedināt, gāgāt
kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā
nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma)
Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka
dwt Dedveita tonna
dedzelība Dedzība
kaisa Dedzība
sirdskaisme Dedzība
sirdskvēle Dedzība
uguntiņa Dedzība, aizrautība
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā)
dzirkstība Dedzība, straujums
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība
afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu)
aizarauties Dedzīgi nodoties kam
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3)
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
karstai Dedzīgi, aizrautīgi
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt)
agņi Dedzīgi, ātri
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu)
agni Dedzīgi, enerģiski, uzņēmīgi
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam)
ardito Dedzīgi, kaisli
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties
izdidiņus Dedzīgi, steigšus
ardente Dedzīgi, ugunīgi, kvēli
dedzelīgs Dedzīgs
apustulis Dedzīgs (kā) aizstāvis, propagandētājs
naujs Dedzīgs uz kaut ko
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku)
karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš
liesms Dedzīgs, ātrs, steidzīgs
gaņģīgs Dedzīgs, enerģisks, krietns
agns Dedzīgs, enerģisks, uzņēmīgs, ugunīgs, kaislīgs
degsmīgs Dedzīgs, kaisls, kvēls
dedzinošs Dedzīgs, karsts
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku)
sprēgans Dedzīgs, temperamentīgs
zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš
aizrautība Dedzīgums
karsa Dedzīgums
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte
dedzētuvis Dedzīkla
dedzītis Dedzīkla
dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
dedzeļi Dedzināmi minerāli
sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār
sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
glosopiroze Dedzināšanas sajūta mēlē
urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā
dezināt Dedzināt
gruduļāt Dedzināt
svilināt Dedzināt (1)
dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties
švailēt Dedzināt ar lielu liesmu un dūmiem
kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu
tempelēt Dedzināt ķieģeļus
smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus
ķutēt Dedzināt ķutes
ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
čūrināt Dedzināt slapju koku
zvīlēt Dedzināt, spīdēt
dedzinātāja Dedzinātājs
pārkaļķis Dedzināts ģipsis
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi
angioneiralģija Dedzinošas sāpes ekstremitātē ar tūsku un apsarkumu
kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu)
sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm)
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes)
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu)
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā)
nodedzināt Dedzinot iznīcināt
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns)
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns)
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
ķēzīties Defecēt
goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība
diseritropoēze Defektīva eritrocītu attīstība
defektīvi Defektīvs
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
dismetropsija Defektīvs objekta vizuālais vērtējums
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai
defektologs Defektoloģijas speciālists
kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept
angioskotoma Defekts redzes laukā, kura cēlonis ir tīklenes asinsvadu ēnas
dislokācija Defekts, bojājums kristālā, kurš izjauc regulāro kristālisko struktūru
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu
defektācija Defektu, nepilnību noskaidrošanas procedūra
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana
defibrilators Defibrillators
defuzis Deficīta prece
neiemaksājums Deficīts
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.)
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē
mehanostrikcija Deformācijas, kas izpaužas feromagnētiķos, ferimagnētiķos un antiferomagnētiķos, ja mehāniska sprieguma iedarbībā mainās to magnetizācija
glaciostruktūras Deformācijas, kas radušās ledāja glaciotektoniskās darbības ietekmē
koksartroze Deformējošas pārmaiņas gūžas locītavā
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem)
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem)
kumprs Deformēts, greizs, izliecies, kuprains
čaibīgs Deformēts, izkropļots (par seju); klīrīgs, dīvains (uzvedībā)
piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā
sērdiegs Degaukla
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa
degazators Degazācijas aparāts
gāze Deggāze
gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai
gazometrs Deggāzes tvertne
Deglāja Deglāja ezers - Demenes ezers Demenes pagastā
Degleika Degleikas ezers - Demenes ezers Demenes pagastā
degls Deglis (2)
lunte Deglis (aukla)
kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī
kalorizators Deglis, iekšdedzes motora cilindra daļa, kurai ir augsta temperatūra un kurā iztvaiko un uzliesmo degviela
ķemple Deglis, posa
elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
ūdenspagale Degoša malkas pagale
nodega Degoša skala pārogļojies gals
degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
sveilīgs Degošs
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
ugunssārts Degošs sārts
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā
sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā
nodegt Degot aiziet bojā
liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu
kust Degot kļūt mazākam (par sveci)
pārdegt Degot pārdalīties
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu
dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā
kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni)
kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni)
spraislāt Degot sprakšķēt
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis)
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
luņs Degradējies cilvēks
nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā
noklīst Degradēties, pagrimt
degšīferis Degslāneklis
degšinieca Degsnis
deksnis Degsnis
uzliesmošana Degšanas procesa patvaļīga paātrināšanās
dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe
uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas
dedzēt Degt
liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā)
liesmot Degt ar liesmu
vērsmēt Degt ar liesmu
kvēlot Degt ar spožu liesmu
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1)
līpēt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt
līpināt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu
gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt
atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām)
svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji
sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni)
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi
ugunsvāta Deguma brūce
ugunsvāts Deguma brūce
daglas Deguma brūces
ugunsvātis Deguma brūces
uguņvātis Deguma brūces
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
Pelēčāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā
Pelečāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā
rinofīma Deguna ādas un zemādas hipertrofija ar asinsvadu paplašināšanos "acne rosacea" vēlīnās stadijās
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei
sinuīts Deguna blakus dobumu iekaisums
prozopodiashīze Deguna blakusdobuma atvēršanas operācija
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums
aerosinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums, ko izraisa gaisa spiediena maiņas, lidojot lielā augstumā
transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu
rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu
rinoskopija Deguna dobuma izmeklēšana ar speciālu spoguli - rinoskopu
antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības
ankilonnija Deguna ejas sašaurinājums
ankilorīnija Deguna ejas sašaurinājums
konhīts Deguna gliemenes iekaisums
konhotomija Deguna gliemenes rezekcija
turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana
kseromiktērija Deguna gļotādas sausums
mikterokseroze Deguna gļotādas sausums
rinomikoze Deguna gļotādas sēnīšinfekcija
rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums
buks Deguna gļotas
mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns
makrorīnija Deguna iedzimta hipertrofija
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai
šņaukalas Deguna izdalījumi
šnurgalas Deguna izdalījumi, puņķi
rinonekroze Deguna kaulu nekroze
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana
rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai
mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu
rinofonija Deguna pieskaņa balsij
degungals Deguna priekšējā daļa
rinenhīze Deguna skalošana, deguna duša
rezonanti Deguna skaņas eiropiešu valodās
rinopātija Deguna slimība
rinomiāze Deguna slimība, ko ierosina mušu vai dunduru kāpuri
septektomija Deguna starpsienas daļas izgriešana
septoplastika Deguna starpsienas ķirurģiska atjaunošana
septotomija Deguna starpsienas pārgriešana
leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk
nazoseptīts Deguna šķērssienas iekaisums
lakrimotomija Deguna un asaru vada pārgriešana
dakriocistorinostenoze Deguna un asaru vada sašaurinājums
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
nasua Degunlācīši jeb koati
koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
nasalis Degunpērtiķu ģints
elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
rhinocerotidae Degunradžu dzimta
ceratotherium Degunradžu dzimtas ģints
diceros Degunradžu dzimtas ģints
rhinoceros Degunradžu dzimtas ģints
melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā
bucerotidae Degunragputnu dzimta
buceros Degunragputnu dzimtas ģints
burun Deguns
buruns Deguns
bušprits Deguns
daguns Deguns
degons Deguns
degunis Deguns
dihalo Deguns
dihlo Deguns
kartupelis Deguns
klurģis Deguns
knābis Deguns
knābulis Deguns
knuķis Deguns
muņģis Deguns
nasus Deguns
ošķelis Deguns
rubiļņiks Deguns
ruļs Deguns
rušeļs Deguns
šmaulis Deguns
smeceris Deguns
snapis Deguns
šņaucams Deguns
šņauce Deguns
šņaucers Deguns
šņepis Deguns
šņerglis Deguns
šnībis Deguns
šņībis Deguns
šņibis Deguns
šnīpa Deguns
snipis Deguns
snīpis Deguns
šnīpis Deguns
šnīpsis Deguns
šnīpsts Deguns
šņīpsts Deguns
šnobelis Deguns
šņobers Deguns
šņubis Deguns
šnūcis Deguns
snuķis Deguns
šņupe Deguns
šņupis Deguns
tapa Deguns
šņaukas Deguns (bērnam, iesnains)
šņupuris Deguns (liels un plats)
rinokifoze Deguns ar kūkumu
snaps Deguns, knābis
mūļa Deguns, mute, seja
šnarkas Deguns, nāsis, purns
šņarkas Deguns, nāsis, purns
ožamais Deguns, oža
šņurkas Deguns, purns
sņukuris Deguns, purns, snuķis
sņukurs Deguns, purns, snuķis
snukurs Deguns, purns; snuķis
purkšņas Deguns, seja, purns
knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
snāpis Deguns; knābis
nīpis Deguns; snīpis
snucis Deguns; snīpis (traukam)
snurķis Deguns; snuķis
oestridae Degunspindeļu dzimta
cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints
oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints
dedziņš Deguntiņš
nīpucis Deguntiņš (bērnu val.)
degustators Degustācijas speciālists
degutnieki Degutnieks
dagats Deguts
degots Deguts
deguta Deguts
ģegots Deguts - bērza tāss darva
ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots
autodegviela Degviela, kas paredzēta automāšīnas dzinēja darbināšanai
bentils Degviela, kas sastāv no 25% spirta un 75% benzīna
bunkurs Degvielas kopums motorkuģim
papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos)
bāka Degvielas tvertne
pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa
bencīnštelle Degvielas uzpildes stacija
bencīntanks Degvielas uzpildes stacija
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija
DUS Degvielas uzpildes stacija
kolonka Degvielas uzpildes stacija
zapravka Degvielas uzpildes stacija
liduzpilde Degvielas uzpildīšana lidojumā no citas speciāli aprīkotas uzpildītājlidmašīnas, lai palielinātu lidojuma tālumu vai lidojuma laiku
tankštelle Degvielas uzpildstacija
karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu
brendīnmeistars Degvīna darītājs
brendvīnmeistars Degvīna darītājs
brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs)
degteris Degvīna deģis
špicglāze Degvīna glāze
stojaks Degvīna glāze (mērs), ko parasti izdzer, stāvot pie letes
skraukšķis Degvīna malks
kriukšis Degvīna mēriņš
kočiņa Degvīna mērs, ko izgreba no vienkoča; kočiņš
kočus Degvīna mērs, kortelītis
dzoskakls Degvīna pudele
kolts Degvīna pudele
suktine Degvīna pudele (ar "vijumu ornamentu")
sarkangalvīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota)
sarkanmicīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota)
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava
asais Degvīns
brandans Degvīns
brandēņš Degvīns
brandiņš Degvīns
brandīns Degvīns
brandvīns Degvīns
brendans Degvīns
brendaviņš Degvīns
brendavīns Degvīns
brendīns Degvīns
brenduvīns Degvīns
brendvīns Degvīns
čarka Degvīns
jokūdens Degvīns
krakšķis Degvīns
sīvs Degvīns
sīvulis Degvīns
šnabis Degvīns
šņabis Degvīns
šņabītis Degvīns
šņabsts Degvīns
šnabulītis Degvīns
šņabulītis Degvīns
snapšis Degvīns
snapšķis Degvīns
šnapšķis Degvīns
šņapšķis Degvīns
šnapsts Degvīns
šņapsts Degvīns
suļeika Degvīns
vodjara Degvīns
vodka Degvīns
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne
akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums)
čalka Degvīns ar ūdeni
brandavīns Degvīns, brandvīns
brandavs Degvīns, brandvīns
rudzeļļa Degvīns, kandža
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām
šņaga Degvīns, spirts
sūrais Degvīns, šņabis
brenduviņš Degvīns; brendavīns
bremka Degvīns; degvīna malks
balts Degvīns; spirts
deģene Deģa sieva
deģenerescence Deģenerācijas sākuma stadija
koksatroze Deģeneratīva gūžas locītavas slimība
osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība
iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās
elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam
eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa
plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās
ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze)
hialoze Deģeneratīvas stiklveida ķermeņa pārmaiņas
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas
osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā
mola Deģenerējies auglis dzemdē
restocitēmija Deģenerēti eritrocīti perifēriskajās asinīs
izvirst Deģenerēties (1)
izvaisloties Deģenerēties, izdzimt
izdzimt Deģenerēties, izvirst
izsugot Deģenerēties, kļūt sugai neatbilstošam
eritroklasts Deģenerēts vai fragmentēts eritrocīts bez hemoglobīna
dendrofagocitoze Deģenerētu astrocītu fragmentu absorbcija mikroglijas šūnās
darvenieks Deģis
darvinieks Deģis
dedzis Deģis
dardeģis Deģis, darvdeģis
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Mammillaria deherdtiana Deherta mamilārija
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa
dehlorēšana Dehlorācija - hlora atdalīšana no hlororganiskiem savienojumiem
deutzia Deicijas
Taivānas deicija deiciju suga ("Deutiza taiwanensis")
robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk
smuidrā deicija deiciju suga ("Deutzia gracilis")
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra")
kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora")
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām
deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem
Deirezora Deir ez Zora - pilsēta Sīrijā
deists Deisma piekritējs
deitoplazmolīze Deitoplazmas līze
danse Deja
danza Deja
dejums Deja
šēne Deja
aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana
ēlenderis Deja - reinlenders
leilenderis Deja - reinlenders
bostons Deja (lēnā valša paveids)
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji
kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila
pas Deja baletā
anglēze Deja dzīvā kustībā
vengerka Deja ungāru čardaša ritmā
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust
danca Deja, dejošana
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs
karmaņola Deja, ko izpildīja, dziedot šo dziesmu
līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika
kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids
kabriole Deja, viegls palēciens
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums
dējals Dējala
dējelis Dējala
dējolis Dējala
pļasakas Dejas
pļaskas Dejas
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
choreotipija Dejas figūru attēlojums ar speciāliem burtstabiņiem
pas Dejas forma
orhēstika Dejas māksla
choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija
horeogrāfija Dejas pieraksts ar speciālām zīmēm
pā Dejas solis (gk. klasiskajā baletā)
izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras)
caurloža Dejas veids; caurdancis
caurdeja Dejas veids; caurloža
dānsings Dejas, dejošana
skačkas Dejas; viesības
bička Dejas; zaļumballe
minorka Dējējvistu šķirne
prototheria Dējējzīdītāju apakšklase
dējots Dējīgs
ballabile Dejisks, dejas; operā nelielas deju epizodes
slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai)
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam
apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt
atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp)
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli)
iedancināt Dejojot ievadīt
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā)
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot
bugoties Dejojot locīties
atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt
nodancāt Dejojot nosvinēt
pārdancāt Dejojot pazaudēt
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost
nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt
dejene Dejošana (mācību priekšmets)
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena
bacaķ Dejot
dajot Dejot
dancāt Dejot
dancoti Dejot
dīdēt Dejot
diskot Dejot
jandalēt Dejot
jandelēt Dejot
lēkāt Dejot
pļaskot Dejot
ringot Dejot
šļūkt Dejot
tancot Dejot
dancot Dejot (1)
diet Dejot (1)
šīberēt Dejot (balles dejas)
šībēt Dejot (balles dejas)
kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
desot Dejot (pie patīkamas mūzikas)
lēkt Dejot (strauju deju)
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot
apdiet Dejot aplī
sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem)
apdancināt Dejot ar visām pēc kārtas
dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu)
dakarēt Dejot kā čigānam
žīgot Dejot kādu populāru deju
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot
žigāt Dejot noteiktu tūri
žigot Dejot noteiktu tūri
izdēt Dējot novietot (kur olu)
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi
piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām
šeikot Dejot šeiku
šīberēt Dejot šīberi (3); dejot fokstrotu
atdejot Dejot šurp
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū)
tvistot Dejot tvistu
hītot Dejot un jautri pavadīt laiku
nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju)
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot
valcēt Dejot valsi
valsēt Dejot valsi
dencot Dejot, dancot
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi
dancotāja Dejotāja
gerla Dejotāja (muzikālā uzvedumā)
empididae Dejotājmušu dzimta
dancaris Dejotājs
dancotājs Dejotājs
dejējs Dejotājs
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai
deinis Dejotājs, lēcējs
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā
ballesplacis Deju laukums
ballplacis Deju laukums
ballsplacis Deju laukums
šīberis Deju mūzika; fokstrots; šlāgeris
ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā)
balle Deju vakars
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā
večerinka Deju vakars; viesības; saiets
ballēšana Deju vakaru apmeklēšana
dansings Deju zāle (kafejnīcā vai restorānā)
da Deka-
da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par
dekada Dekāde
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums
octidi Dekādes 8. diena franču republikāniskā kalendārā
oktidijs Dekādes astotā diena franču revolūcijas kalendārā
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai
naktstauriņš Dēkainis
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā)
dēkains Dēkām bagāts
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
dēķens Dekāns
atogļošana Dekarbonizācija
dekatieris Dekatēšanas aparāts
decaisnea Dekenejas
Fārdžesa dekeneja dekeneju suga ("Decaisnea fargesii")
dēka Dēkla
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai
daiļrunāt Deklamēt
lasīt Deklamēt
runāt Deklamēt
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt
deklamators Deklamētājs
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada
pierakstīties Deklarēt dzīvesvietu
tullēt Deklarēt muitā
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt
apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis
deklinācija Deklinēšana, locīšana
dekodieris Dekoders - ierīce daļējai vai pilnīgai automātiskai informācijas dekodēšanai kodētu signālu pārraides sistēmās
dekodētājs Dekodēšanas ierīce vai programma
uzpleči Dekoratīva atšķirības zīme uz pleciem (uniformai)
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
karnīze Dekoratīva forma, kas noslēpj āķus vai stieņus, pie kuriem piekārti aizkari
balustra Dekoratīva kolonna
makijāža Dekoratīvā kosmētika
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā
frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums
bordes Dekoratīva tapešu maliņa
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
DMK Dekoratīvās mākslas kombināts
noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai
akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos
daiļkrāsošana Dekoratīvi krāsošanas darbi
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens)
greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti
ļeceniski Dekoratīvi sasiet (lenti)
šleipe Dekoratīvi sasieta lente; dekoratīvs (lentes) mezgls
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika
bišons Dekoratīvo suņu šķirne
pundurvistiņa Dekoratīvo vista veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas
pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas
krāšņums Dekoratīvs (par augiem)
puķe Dekoratīvs (par augiem)
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai
slepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
šļepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns (1)
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma)
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi
ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.)
poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums
krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
angoba Dekoratīvs keramikas pārklājums, ar ko nosedz materiāla krāsu un rupjstruktūru vai izveido ornamentu, toņmāls
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs
apdare Dekoratīvs papildinājums
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei
aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ)
caka Dekoratīvs rotājums
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms
nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas
selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus")
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā
aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā
nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
gaiļots Dekorēts ar krāsotiem gaiļu attēliem
dzirkstains Dekorēts ar sarkaniem smalkiem rakstiem
galjons Dekorēts balkons kuģa priekšgalā
relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās
deķis Deks (kuģa klājs)
leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti
dekstrinūrija Dekstrīns urīnā
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā
Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants
kristcelieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants
Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski
Molinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Moļnīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
Uobeliškys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Obeliškas" nosaukums latgaliski
Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski
Robežnieki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
soltānieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Solta" iedzīvotāji
Soltuo Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Soltā" nosaukums latgaliski
Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski
Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski
Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski
troškānieši Dekšares pagasta apdzīvotās vietas "Troški" iedzīvotāji
Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski
Zeltakalns Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Zaltakolns" nosaukuma variants
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku
segnis Deķelis - studentu korporācijas biedru galvassega
dēladēls Dēla dēls
jaunamiņa Dēla līgava
dēlameita Dēla meita
dēlamreize Dēla reize (ko darīt)
vedekle Dēla sieva
dēlasieva Dēla sieva; vedekla
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni
mazbērns Dēla vai meitas bērns
mazdēls Dēla vai meitas dēls
mazmeita Dēla vai meitas meita
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa
Incarvillea delavayi Delavē inkarvileja
Thalictrum delavayi Delavē saulkrēsliņš
Ligustrum delavayum Delaveja ligustrs
Paeonia delavayi Delaveja peonija
Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis
iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu)
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus)
deldze Deldēšana
deldināt Deldēt
trīt Deldēt
urlāt Deldēt
rēdīt Deldēt, izdeldēt
dildināt Deldēt, nolietot
asindēle Dēle
dēklene Dēle
dēlene Dēle
dēline Dēle
dzēle Dēle
lēle Dēle
lēlis Dēle
lēlis Dēle
lēna Dēle
lēne Dēle
surbēle Dēle
lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis
runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs
Dēļezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā
Dēļu ezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā
Dīļu ezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā
hirudinea Dēles
Ajaksa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium ajacis")
lielziedu delfīnija delfīniju suga ("Delphinium grandiflorum")
kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule")
Ruisa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium x ruysii")
Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs
delphinidae Delfīnu dzimta
delphinus Delfīnu dzimtas ģints
orcinus Delfīnu dzimtas ģints
phocoena Delfīnu dzimtas ģints
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās
parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus delphis")
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas
dēlatis Dēlietis
delicato Delikāti, t. i. uzmanīgi, smalki
delikvents Delikta izdarītājs
maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu
Dēliņa ezers Dēlinis, ezers Mākoņkalna pagastā
dējelis Dēliņš
dējolis Dēliņš
dēluks Dēliņš
dēļuks Dēliņš
dēlulēns Dēliņš
dēle Dēlis
diels Dēlis
galds Dēlis
lente Dēlis
deseris Dēlis, ar ko norobežo jumta malu mājas galā
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu
guldēlis Dēlis, kas koka konstrukcijā novietots guļus
kleiddēlis Dēlis, ko lieto (celtnes) apšūšanai
rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas
ģerstele Dēlis, uz kā bīda maizi krāsnī
kulstamdēle Dēlis, uz kura kulsta linus
ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai
švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu
mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos
bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli
grifbrets Dēlītis stīgu instrumentos, pār kuru pārstieptas stīgas
Dēliņu ezers Dēlītis, ezers Vestienas pagastā
kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai
klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus
delma Delms
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai
skulduris Delms, stilbs
della Delna
delns Delna
plauksta Delna (1)
ķella Delna, plauksta
metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija
hirartrīts Delnas un pirkstu locītavu iekaisums
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni
virsdelna Delnas virspuse
dāls Dēls
dēlis Dēls
fils Dēls
padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu
tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam
tēva dēls Dēls, kura tēvs vēl ir dzīvs
ben Dēls; lieto starp personas vārdu un uzvārdu
delsu Delsu delsumis - kratīdamies, gāzelēdamies
ģelberēt Delverēt
ģelverēt Delverēt
žaustīties Delverēt
atdelverēt Delverēt šurp
ģenguroties Delverēt, ālēties
delverēt Delverēties
želverēties Delverēties
delderis Delveris
delvere Delveris
delverjānis Delveris
ģelberis Delveris
ģelveris Delveris
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
čipars Delveris, sprukstiņš
ķiparnieks Delveris, sprukstiņš
dar Dēļ, priekš
galdskalis Dēļa gabals
garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā
dēļgals Dēļa gals; nomalis
ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli
nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā
nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā
dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā
dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults
piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta)
ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē
dēļiela Dēļu grēda
īkasts Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens
īkustiņs Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens; īkasts
katuks Dēļu krātiņš nelielu mājdzīvnieku pārvadāšanai
bdelloterapija Dēļu lietošana ārstniecībā
pāze Dēļu malas grope
aizgārda Dēļu nožogojums kūtī
aizgārde Dēļu nožogojums kūtī
aizgārds Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds
aizgoļa Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
budūzis Dēļu piebūve cūku mitināšanai
platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai
pazvaļa Dēļu rāmis ratu virsmas laukuma palielināšanai
skote Dēļu salaidums, savienojums
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli
spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
dīļi Dēļu sortiments kokmateriālu eksportā
zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu
abšivka Dēļu vai kāda cita materiāla apšuvums
nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam
cinatiņa Dem. - cinata
cinātiņa Dem. - cinata
cinetiņa Dem. - cinata
cinutiņa Dem. - cinata
čaukaliņa Dem. - čaukala
zuvetiņa Dem. - zivs
maiziņa Dem. -- maize
spīdaliņa Dem. -- spīdaļa
vēverītis Dem. -- vēveris
sekumiņi Dem. --. dakšas
Daugavīte dem. --> Daugava
Dieviņš dem. --> Dievs
dematiaceae Demāciju dzimta
dicoccum Demāciju dzimtas ģints
hormiscium Demāciju dzimtas ģints
monatospora Demāciju dzimtas ģints
nigrospora Demāciju dzimtas ģints
stachybotrys Demāciju dzimtas ģints
stigmina Demāciju dzimtas ģints
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas
botryotrichum Demāciju dzimtas sēņu ģints
dementija Demence - iegūta plānprātība (pretstatā iedzimtajai - oligofrēnijai)
Demenes-Briģenes ezers Demenes ezers Demenes pagastā
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums
briģinišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
Taržaks Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" bijušais nosaukums
Dzirvaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dirvaniški" nosaukuma variants
gatenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
gatenišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
Gateņa Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gateņi" nosaukuma variants
Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums
janovcieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Janovka" iedzīvotāji
Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
Kumbuļs Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukuma variants
Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums
kumbulieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji
matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants
Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants
turmontieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji
turmontišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji
upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums
zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
Demmen Demenes pagasta bijušais nosaukums
Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
dempe Demiķis
demūksnis Demiķis
diminutīvs Deminutīvs
jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis
Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
aizeima Demisija
atkāpties Demisionēt
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu
dembelis Demobilizācija
atvaļināt Demobilizēt (karavīru)
demobilizētā Demobilizētais
atvaļināties Demobilizēties (par karavīru)
demobilizētais Demobilizēts karavīrs
demogrāfs Demogrāfijas speciālists
demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs
DP Demokrātijas pabērni
demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana
PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus)
bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (gk. ASV Demokrātiskās partijas biedrs)
demokrāte Demokrāts
Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte
remonetizācija Demonetizēšanas rezultātā degradētā dārgmetāla atjaunošana par naudas vērtības pamatu
daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi
piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē
demonstrants Demonstrācijas (1) dalībnieks
demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
demoversija Demonstrācijas, iepazīšanās versija
uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ
nodemonstrēt Demonstrēt un pabeigt demonstrēt
demo Demonstrēt; muzikāli vizuāla demonstrācija
vērtībanalīze Demoskopisks viedokļu pētījums
damperis Dempfers - ierīce vibrācijas novēršanai vai to amplitūdas mazināšanai
dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām
den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs
MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens
zilais Denaturētais spirts
denaturka Denaturēts spirts
deneturka Denaturēts spirts
dinaturka Denaturēts spirts
denderdenderēm Denderdenderiem
dandy Dendijs
dendis Dendijs
arborētums Dendrārijs - āra apstākļos kultivētu koku un krūmu kolekcija
neiroceptors Dendrīta terminālais veidojums, kas saņem impulsus no atbilstošā neirona
aksodendrīts Dendrīts, kas atiet no nervu šūnas aksona
dendrobium Dendrobijas
dižā dendrobija dendrobiju suga ("Dendrobium nobile")
dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "Picoides major" nosaukuma sinonīms
dendrocometes Dendrokomētas
dīvainā dendrokomēta dendrokomētu suga ("Dendrocometes paradoxus")
dendrologs Dendroloģijas speciālists
augstummērs Dendrometrs - instruments netiešai koku augstuma mērīšanai pēc līdzīgo trīsstūru metodes
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
Dangana Dengina - apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē
denīni Deniņi
diniņi Deniņi
dzausnas Deniņi
dzausns Deniņi
jūtas Deniņi
jūtes Deniņi
plānumi Deniņi
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
Denija Denja - pilsēta Spānijā
denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt
Denava Denova - pilsēta Uzbekistānā
saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos
rotacisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti "s") pārvēršanās par "r"
zobeņi Dentālie līdzskaņi - d, t, n, ņ, s, z, r, l, ļ
dentinīts Dentīna kanāliņu vielas iekaisums
dentinoģenēze Dentīna veidošanās
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
osteodentīns Dentīns, kurā atrodamas kaulšūnas
denudatīvs Denudācijai pakļauts
sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
denunciants Denuncētājs - cilvēks, kas denuncē
Deņevo Deņevas ezers Kastuļinas pagastā
Denica Deņica, Sarjankas pieteka
Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka
Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka
Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka
Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
Depšis Depis
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava"
deps Depo
depozitors Deponents
igarkieši Deportētie, kas bija nometināti Igarkā vai tās apkārtnē
kopdepozīts Depozīta veids, kura deponenti kļuva par līdzīpašniekiem savās kvotatīvās daļās
termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē
deprešņaks Depresija
mellais Depresija
mellie Depresija
melnais Depresija
melnie Depresija
morāliskais Depresija; sirdsapziņas pārmetumi
černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma)
depučis Depuks
diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku
lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos)
prāva Deramās dienas
derimdiena Deramdiena
mandags Deramdiena
mikūna Deramdiena
mīkona Deramdiena, mīkūna
mīkonas Deramdiena, mīkūna
mīkoņi Deramdiena, mīkūna
mīkonis Deramdiena, mīkūna
mīkūlas Deramdiena, mīkūna
mīkuļi Deramdiena, mīkūna
mīkuņas Deramdiena, mīkūna
mīkūnas Deramdiena, mīkūna
mīkūnes Deramdiena, mīkūna
mīkuna Deramdiena; darbavietas maiņas diena
mīkūna Deramdiena; darbavietas maiņas diena
Dracaena deremensis Deremēnas dracēna
attikt Derēt (pielaikojot)
atsatikties Derēt, būt laikā
attikties Derēt, būt tieši laikā (pēc izmēriem)
jeldēt Derēt, noderēt
Lohdergs Derga ezers Īrijā
dergt Dergties
drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties
Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
diatheke Derība, savienība
berit Derība; Jahves derība ar Izraelu
kapporeth Derības šķirsta vāks
līdzības Derības, kaulēšanās
derestība Derības, saderējums
derenieks Derību slēdzējs, saderētājs
derībnieks Derību slēdzējs, saderētājs
derinieks Derību slēdzējs, saderētājs
dernieks Derību slēdzējs, saderētājs
cilmatradne Derīgā izrakteņa sakopojums, kas atrodas tā primārajā veidošanās vietā pretstatā kliedņatradnēm
pasīgi Derīgi; piemēroti
minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem
utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
dadzīgs Derīgs
geldīgs Derīgs
lietīgs Derīgs
pārīgs Derīgs pārī
vietīgs Derīgs savā vietā
raitīgs Derīgs, izdevīgs
liets Derīgs, lietojams
laicība Derīgs, parasts, vienkāršs
derens Derīgs, piemērots
dienīgs Derīgs, piemērots
pieveicīgs Derīgs, piemērots
ieteicams Derīgs, piemērots, arī vēlams
pašķirīgs Derīgs, sekmīgs
zurtīgs Derīgs, teicams, krietns
ģeldīgs Derīgs; noderīgs
DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds)
prospektēšana Derīgu izrakteņu meklēšana
prospektētājs Derīgu izrakteņu meklētājs
robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību
dezirābilitāte Derīgums
piemērotība Derīgums, atbilstība
lādzība Derīgums, taisnīgums
deriks Derikceltnis - celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici
Nemeks Derjačejenemeks, solončaks Irānas ziemeļos
dermaabrāzija Dermabrāzija
dermateaceae Dermateju dzimta
dermatea Dermateju dzimtas ģints
fabraea Dermateju dzimtas ģints
mollisia Dermateju dzimtas ģints
niptera Dermateju dzimtas ģints
pezicula Dermateju dzimtas ģints
ploetnera Dermateju dzimtas ģints
pseudopeziza Dermateju dzimtas ģints
pseudorhytisma Dermateju dzimtas ģints
pyrenopeziza Dermateju dzimtas ģints
tapesia Dermateju dzimtas ģints
trichobelonium Dermateju dzimtas ģints
dermea Dermateju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
vanilisms Dermatīts ar niezi strādniekiem, kas nodarbināti vaniļas rūpniecībā
ofriīts Dermatīts uzacu apvidū
kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu
zoakantoze Dermatīts, ko izraisa dzīvnieku saru vai adatu ieduršanās ādā
dermatobioze Dermatobiju invāzija
dermatofilioze Dermatofilu infestācija
dermatocarpon Dermatokarpons
brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum")
Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi")
diaskopija Dermatoloģijā ādas apskate caur diaskopu; caurskate
onihopatoloģija Dermatoloģijas nozare par nagu slimībām
imūndermatoloģija Dermatoloģijas nozare, kas pētī, kā imūnprocesi ietekmē ādas slimības, to ārstēšanu un profilaksi
dermatologs Dermatoloģijas speciālists
genodermatoloģija Dermatoloģijas virziens, kas pētī pārmantotas ādas slimības
neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem
dermoskopija Dermatoskopija - ādas izpēte
dermatovenerologs Dermatoveneroloģijas speciālists
mezgliņēde Dermatoze, kam raksturīgas sīkas papūlas, gk. folikulāras
ektocista Dermoidālās vai hidatīdes cistas ārējais slānis
piederēt Derot pielīgt
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Ustankas ezers Dervanišku ezers Demenes pagastā
Ustaukas ezers Dervanišku ezers Demenes pagastā
Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā
balabas Desa
baļasino Desa
dasa Desa
grābs Desa
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu
bairīšdesa Desa, ko ēd kā uzkodu pie alus; sardele
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks
desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs
Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā
šņūrgalis Desas gals (nosiets ar auklu)
desluņķis Desas līkums
lunģis Desas līkums, luņķis
lunķis Desas līkums, luņķis
stipars Desas līkums, luņķis
kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals
jēldesas Desas, ko pagatavojot tikai drusku apžāvē un tāpat ēd; bet plašākā nozīmē tā apzīmēja visas tās desas, ko pagatavojot nevāra, bet tikai žāvē
Desava-Roslava Desava - pilsēta Vācijā
Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
kompots Deserta ēdiens no augļiem, ogām cukursīrupā
desetiņa Desetīna
dzesecina Desetīna
desenieks Desinieks
aprakstošs Deskriptīvs, nosaucošs
desmita Desmens
desmidiaceae Desmīdiju dzimta
cosmoastrum Desmīdiju dzimtas ģints
cosmocladium Desmīdiju dzimtas ģints
desmidium Desmīdiju dzimtas ģints
docidium Desmīdiju dzimtas ģints
gymnozyga Desmīdiju dzimtas ģints
hyalotheca Desmīdiju dzimtas ģints
oocardium Desmīdiju dzimtas ģints
raphidiastrum Desmīdiju dzimtas ģints
sphaerozosma Desmīdiju dzimtas ģints
spondylosium Desmīdiju dzimtas ģints
staurodesmus Desmīdiju dzimtas ģints
tetmemorus Desmīdiju dzimtas ģints
desmidiales Desmīdiju rinda
viendesmit Desmit (savienojumā ar sekojošu vienciparu skaitli (1-9) - padsmit)
dekars Desmit aru, hektāra desmitā daļa
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms
portugāls Desmit dukātu monēta, Rīgā kalta neregulāri 16. un 17. gs.
desmite Desmit gabali
cēneris Desmit gadi
červoņecs Desmit gadi cietumsoda
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms
dekagrams Desmit gramu
decimets Desmit izpildītāju liels ansamblis
desmitkapeika Desmit kapeiku monēta
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi
kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā
ceineris Desmit latu; desmit rubļu
vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu
vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis
dekalitrs Desmit litru
dekametrs Desmit metru
Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.)
desmitreiz Desmit reizes
desmittiek Desmit reizes tik daudz
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks
desmitkāršs Desmit reižu lielāks; desmitkārtīgs (1)
čiriks Desmit rubļu vai latu; attiecīgā naudas zīme
dekasters Desmit steru
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
desmitdaļa Desmitā daļa
decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā
desimtais Desmitais
desmita Desmitās tiesas nodeva
daims Desmitcentu monēta (ASV)
dime Desmitcentu monēta (ASV)
dekatlons Desmitcīņa
mazdvālekts Desmitdaļa pūra
decennium Desmitgade, desmit gadu ilgs periods
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā
decapoda Desmitkājvēži
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji
upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos
griveniks Desmitkapeiku sudraba naudas apzīmējums līdz 19. gs. Krievijā
desmitkāršs Desmitkārtējs
čiriks Desmitnieks (atzīme skolā)
cēneris Desmitnieks (naudas zīme)
cēners Desmitnieks (naudas zīme)
desmitkārt Desmitreiz
desmitrinda Desmitrinde
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā
desmitnieks Desmits (1)
dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
dekagons Desmitstūris
kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
decabranchia Desmittaustekļu galvkāju kārta
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara; patvaldība, vienvaldība, absolūtisms
Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā
despote Despots
patvaris Despots
patvars Despots, patvaldnieks
sējeņi Dēsti
destillācija Destilācija
destilēts Destilācijas (pārtvaices) produkts, piem., naftas pārtvaicē iegūtie destilāti ir benzīns, petroleja utt.
destilators Destilācijas ierīce
flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu
cimteļļa Destilējot no cimta koka iegūta eļļa
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur; destilēt ko vēlreiz, no jauna
destillāts Destillējamā (pārtvaicējamā) šķidruma jau pārtvaicētā daļa
zibot Dēstīt (stādus) zigzagveida līnijā
ziboties Dēstīt stādus zigzagveda līnijā
iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to)
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu)
piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu)
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību)
fotodestrukcija Destrukcija gaismas ietekmē
termodestrukcija Destrukcija paaugstinātas temperatūras iedarbībā
dekolāža Destrukcija, pakāpeniska iznīcināšana
tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas
osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
pararizoklāzija Destruktīvs parodonta iekaisums
peririzoklāzija Destruktīvs periodonta iekaisums
kaustika Destruktīvs vai korozīvs aģents, kas iznīcina dzīvos audus
dērsts Dēsts
iedēsts Dēsts
stādeklis Dēsts, spraudenis
rosāds Dēstu kopums, kas izaudzēts lecektī
dētava Desu dētava - dasu darbnīca
ķulpis Desu gatavošanas iekārta
desinieks Desu gatavotājs; desu tirgotājs
alantotoksīns Desu inde
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā
kuteris Desu ražošanā - mašīna gaļas sasmalcināšanai un sajaukšanai ar citiem desu masas komponentiem
kutteris Desu ražošanā - mašīna gaļas sasmalcināšanai un sajaukšanai ar citiem desu masas komponentiem
desnieks Desu tirgotājs, pārdevējs
dēdeklis Dēšanas vieta
pārdēties Dēt olas līdz spēku izsīkumam
izdēties Dēt un pabeigt dēt (olu)
izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nopelt
sistēmprojektēšana Detalizēta lietojumprogrammu paketes projektēšana
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments
reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību)
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
smalkai Detalizēti; sīki
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.)
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai
detalis Detaļa
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu
konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi
skala Detaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.) ar iedaļām
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
savienotājdetaļa Detaļa (kā) savienošanai
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību
aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai
pusloks Detaļa ar nenoslēgtu cilindrisku virsmu
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis
nazis Detaļa griešanai (mehānismā, ierīcē)
aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību
knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu
mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, iespīlēšanai
saistenis Detaļa, elements (kā) saistīšanai
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsūkšanai
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
elements Detaļa, izstrādājums, ierīce
gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma
metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla; metāla detaļa
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis
ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem
šūpoles Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas
ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to
iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai; ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā
ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu)
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai
uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai; stūrenis (3)
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta
pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam
šaka Detaļa, veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) zariem
spals Detaļas (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku
tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu)
čaškas Detaļas, kas savieno automašīnas amortizatoru ar karkasu
kurpes Detaļas, kurās kas balstās
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina
mezgls Detaļu, elementu salikšanas, montēšanas vienība
detente Detante - sasprindzinājuma samazināšana (starp valstīm)
detache Detašē
demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu)
detekcija Detektēšana, zemfrekvences svārstību izdalīšana no modulētām augstfrekvences svārstībām
krimiķis Detektīvfilma
krimiķis Detektīvromāns
pinkertons Detektīvs; pēc amerikāņu privātdetektīv firmas dibinātāja Pinkertona uzvārda
detektīvs Detektīvžanra darbs
kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā
demodulators Detektors - demodulācijas ierīce
kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju
jakobiāns Determinants, kas sastādīts no funkciju parciālajiem atvasinājumiem; funkcionāldeterminants
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes
situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā
determinists Determinisma piekritējs
desties Dēties
dzēties Dēties
dingt Dēties, likties
dingties Dēties, likties
dvērties Dēties; tverties, glābties
iniciēšana Detonācijas procesa ierosināšana sprāgstvielā jeb jutīgākās (iniciējošās) sprāgstvielas sprādziens, kas izraisa citas sprāgstvielas sprādzienu
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
deviens Deva, Doza
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai
daviks Devējs
dawiks Devējs
datčiks Devējs (mehānismam, aparātam)
Carex davalliana Devela grīslis
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
deverbatīvs Deverbāls - no darbības vārda atvasināts
verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums
darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme
dāvāt Dēvēt
dēvēties Dēvēt sevi (par ko)
uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu
godāt Dēvēt, saukt
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes)
sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
godināt Dēvēt, saukt; godāt (2)
novilce Deviācija (1)
davība Devība
davībe Devība
plašība Devība
devienis Deviens
dāsns Devīgs
dešavīgs Devīgs
deselīgs Devīgs
deševīgs Devīgs
dāss Devīgs, dāsns
dastīgs Devīgs, dāsns
kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
tapīgs Devīgs, iztapīgs
deviņacis Deviņace - nēģis jeb zutiņš
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi
deviņreiz Deviņas reizes
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks
deveņdesmit Deviņdesmit
deveņdesmitais Deviņdesmitais
deveņdesmits Deviņdesmitais
deveņi Deviņi
deviņējs Deviņi
devīņi Deviņi
deviņāds Deviņi dažādi, deviņi veidi
devīņa Deviņnieks
deviņš Deviņnieks
devīņš Deviņnieks
devītnieks Deviņnieks
deveņpadsmit Deviņpadsmit
devēņpadsmitais Deviņpadsmitais
deveņpadsmits Deviņpadsmitais
deviņkārt Deviņreiz
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām
deviņgreidu Deviņu kārtu
deviņkārtu Deviņu kārtu
nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā)
deviņvīru Deviņu vīru
verbascum Deviņvīruspēki
saulesrieži Deviņvīruspēks
saulessveces Deviņvīruspēks
saulesvieži Deviņvīruspēks
lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs
devītdaļa Devītā daļa
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
devele Devītā sējas nedēļa
nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām
devants Devītais
devīts Devītais
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
devītklasnieks Devītās klases skolēns
deviņacis Devītnieks (spēļu kārts)
devids Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
dēvīte Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
devitis Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
doška Devums
deva Devums (2)
dezaktivizācija Dezaktivācija
dezaktivizēt Dezaktivēt
adenīndezamināze Dezaminētājs ferments, kas katalizē adenīna pārvēršanu hipoksantīnā; rodas aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai)
boksnis Dezertieris
dezerteris Dezertieris
deziks Dezertieris
dizaks Dezertieris
zihiks Dezertieris
muceklis Dezertieris, bēglis
morbicīds Dezinfekcijai lietojams ziepju preparāts, kas satur formaldehidu
selmīds Dezinfekcijas līdzeklis
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai
fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu
bacilols Dezinfekcijas šķidrums lizols, ko iegūst no krezola un zaļajām ziepēm
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs
furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku
hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi
gāzēt Dezinficēt ar gāzi
iesērot Dezinficēt ar sēru
sērot Dezinficēt ar sēru, tā savienojumiem
izdezinficēt Dezinficēt un pabeigt dezinficēt
deza Dezinformācija
dezodorators Dezodorācijas ierīce vai viela
deziķis Dezodorants
dezis Dezodorants
dezītis Dezodorants
dezoksiholanerēze Dezoksiholskābes daudzuma palielināšanās žultī
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS
hromozīns Dezoksiribozes un nukleoproteīna komplekss šūnas kodolā
Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts
dežura Dežūra
karavuls Dežūra
dežuks Dežurants
ģežurnijs Dežurants
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.)
reizinieks Dežurants, kam kārta stāties darbā
dežūrārste Dežūrārsts
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
dežūrene Dežūrburtnīca
dežūrbrigāde Dežurējošā brigāde
dežūrmāsa Dežurējošā medicīnas māsa
dežūrārsts Dežurējošais ārsts
dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks
dižūrēt Dežurēt
nodežurēt Dežurēt un pabeigt dežurēt
laikāties Dežurēt, būt sardzē
dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols
sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums
diabetogēns Diabēta radīts
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus
pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
diafizīts Diafīzes iekaisums
aizdārs Diafragma
aizkārtnis Diafragma
šervante Diafragma
šķērsāda Diafragma
šķērsgaļa Diafragma
šķirtne Diafragma (1)
īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu
štērsgaļa Diafragma; šķērsgaļa
parafrenīts Diafragmai pieguļošo audu iekaisums; arī diafragmāls pleirīts vai peritonīts
hemidiafragma Diafragmas (laterālā) puse
diafragmīts Diafragmas iekaisums
frenīts Diafragmas iekaisums
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai
frenikotomija Diafragmas nerva pārgriešana
frenemfrakse Diafragmas nerva saspiešana
frenoptoze Diafragmas noslīdējums
membrānas kamera Diafragmas pneimodzinējs
frenastēnija Diafragmas tonusa pazemināšanās
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu
reliabilitāte Diagnostikas instrumentu mērīšanas precizitāte
validitāte Diagnostikas instrumentu pazīmju precizitāte
rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā
reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados
osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai
elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu
magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
lumbālpunkcija Diagnostikas un ārstēšanas metode - punkcija ar speciālu adatu starp 3. un 4. jostas skriemeli
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
tonsiloskopija Diagnostiska mandeļu apskate
eksognoze Diagnoze izslēgšanas ceļā
uromantija Diagnoze vai prognoze, ko nosaka uz urīna apskates pamata
histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu
rentgendiagnoze Diagnoze, kas noteikta, izmantojot rentgenstarojumu
hemodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz asins izmeklējumiem
citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā
leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes
telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem
fiziognomija Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata
fiziognoze Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata
iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata
izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju
auditognoze Diagnozes noteikšana, lietojot auskultāciju un auskultatorisko perkusiju
elektrodiagnoze Diagnozes noteikšana, lietojot elektriskus aparātus
diagonāls Diagonālaudums
moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem
greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā)
lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra
meteorogramma Diagramma, kurā attēloti vairāki meteoroloģiskie elementi
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.)
vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1)
jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē
hipodiakons Diakona palīgs
ipodiakons Diakona palīgs
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai
akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu
jumtiņš Diakritiska zīme (\^)
cirkumflekss Diakritiska zīme (\~ vai \^), ar ko parasti apzīmē zilbes intonāciju
sedijs Diakritiska zīme zem burta c (miniatūra s burta veidā), kas norāda, ka tas savādāk izrunājams (piem., franču valodā kā s)
starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam
landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri
aporēma Dialektisks, loģiski grūti atrisināms slēdziens
dialektometrija Dialektoloģijas datu sintēze, izmantojot statistikas metodes
dialektologs Dialektoloģijas speciālists
dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
diatribē Dialoga veids, kurā autors it kā identificējas ar savu oponentu, uzdod jautājumus viņa vietā un pats arī atbild
divsaruna Dialogs
pārrunas Dialogs starp diviem termināļiem datu pārraides tīklā, lai saskaņotu parametrus turpmākai sadarbībai
apstiprinājums Dialogsistēmās - partnera piekrišana veikt kādu darbību
erotematisks Dialoģiskā jeb katēchetiskā mācību pasniegšana jautājumu un atbilžu veidā
dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž
para- Diametrāli pretēji esoši (par oglekļa atomiem)
caurmērs Diametrs
kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei)
kalibrs Diametrs (šāviņam, lodei)
kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā
diaminūrija Diamīni urīnā
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam)
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti
diapensiales Diapensiju rinda
diaporthaceae Diaportu dzimta
diaporthe Diaportu dzimtas ģints
glomerella Diaportu dzimtas ģints
hercospora Diaportu dzimtas ģints
melanconis Diaportu dzimtas ģints
melanconium Diaportu dzimtas ģints
pseudovalsa Diaportu dzimtas ģints
sydowiella Diaportu dzimtas ģints
cryptospora Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
cryptosporella Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas
diaporthales Diaportu rinda
dipiņš Diapozitīvs
slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna
caurprojekcija Diapozitīvu un filmu projicēšanas metode, kad attēlu projicē uz vienas, bet aplūko uz otras ekrāna puses
antidiastāze Diastāzes antiviela, ko atrod serumā pēc diastāzes ievadīšanas asinīs
diastolizācija Diastoles pastiprināšana vai pagarināšana
termopenetrācija Diatermija
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
diatomīds Diatomīts
diatonisms Diatonika
sekstahords Diatoniska pakāpeniska 6 toņu skaņu rinda
heksakords Diatoniska sešpakāpju skaņurinda
undecima Diatoniskās gammas 11. pakāpe
duodecima Diatoniskās gammas divpadsmitā pakāpe
sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus
diatrypaceae Diatripu dzimta
diatrype Diatripu dzimtas ģints
diatrypella Diatripu dzimtas ģints
eutypella Diatripu dzimtas ģints
diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā
Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā
Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā
sprāklinieks Dibena rādītājs
spārkslauks Dibena slauķis
sprākplauks Dibena slauķis
dibenijs Dibenējs
dibinējs Dibenējs - tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu)
Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā
pakaļistaba Dibenistaba
ahteris Dibens
bulki Dibens
buste Dibens
cenceris Dibens
cunduris Dibens
dibans Dibens
dibengals Dibens
dibenis Dibens
dibuā Dibens
dūcans Dibens
duda Dibens
duhovka Dibens
dupsis Dibens
očko Dibens
otrsgals Dibens
pača Dibens
pāčina Dibens
pečka Dibens
pocis Dibens
svorstiķis Dibens
tuzs Dibens
ūznīca Dibens
dibiņš Dibens (1)
dibenpuse Dibens (4)
pēcpuse Dibens (4)
pāča Dibens (bērna)
cūce Dibens (bērnu runā)
dūka Dibens (maza bērna)
dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis
fufeļ Dibens, anālā atvere
fufeļs Dibens, anālā atvere
fuflo Dibens, anālā atvere
dūcamais Dibens, pakaļa
subene Dibens, pakaļa, tūplis
dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais
durba Dibens, sēža
repis Dibens, sēžamvieta
svampa Dibens, sēžamvieta
ambrazūra Dibens, sēžamvieta; gūžas
stupērklis Dibens, tūplis
fundācija Dibināšana, dibinājums, iestāde
likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.)
likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes
fundēt Dibināt, pamatot
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu)
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
dibinātāji Dibinātājs
fundātors Dibinātājs
izveidotājs Dibinātājs, pamatlicējs
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā
dīkoņa Dīcējs
dīkaļa Dīcējs, raudulis
dīkulis Dīcējs, raudulis
diecības Dīcības, klaušas
diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
didaktiķis Didaktikas (1) speciālists
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību
Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_)
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu
didymelales Didimēliju rinda
didymochlaena Didimohlēnas
nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula")
deidīti Dīdīt
dramzēt Dīdīt, mācīt, vingrināt
dīdis Dīdītājs
dīšļāt Dīdīties
trimināties Dīdīties
dīselēties Dīdīties (1)
šaustīties Dīdīties (1)
triņāties Dīdīties, grozīties
dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties
dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties
dīdaļa Dīdoņa
dzeidināt Dīdzināt
skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu
Daugu ezers Didžulis, ezers Lietuvā
aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atdiebt Diebt šurp
diocēze Diecēze
kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt
atdiedelēt Diedelējot atklaiņot
atdiedelēties Diedelējot atklaiņot
nodiedelēt Diedelējot iegūt (ko no kāda)
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt
ienabagot Diedelējot, ubagojot savākt
dakerēt Diedelēt
peizāt Diedelēt
pleikāt Diedelēt
kūčot Diedelēt, ubagot
bubelēt Diedelēt, ubagot, klīst bez darba
krinkstēt Diedelēt, uzmācīgi dīkt
sliederēt Diedelēt, vazāties
fektēt Diedelēt; censties iegūt
dakarēt Diedelēt; lūgt (dāvanas)
žabravāt Diedelēt; ubagot
bičotājs Diedelētājs; ubagotājs
dakarēties Diedelēties
mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod
sabrači Diedelnieki
salašņi Diedelnieki, plukatas, pūlis
diedelis Diedelnieks
ķinklāviņš Diedelnieks
slūtaģis Diedelnieks
slūtāķis Diedelnieks
šublaka Diedelnieks, plikadīda
šublaks Diedelnieks, plikadīda
zannichellia Diedzenes
zannichelliaceae Diedzeņu dzimta
dīdzēt Diedzēt
dīdzināt Diedzēt
diedzināt Diedzēt
dīglēt Diedzēt
knitināt Diedzēt
stīdzināt Diedzēt
stiedzēt Diedzēt
zīļot Diedzēt zīles (par ozolu)
dēstus Diedzēt, likt diedzēt
nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt
dīglīt Diedzēt, pārbaudīt dīgtspēju
dīgle Diedzētava
minizaļumi Diedzēti asni un graudi, ko audzē nelielos podiņos uz palodzes
dīdzates Diedzēti graudi
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
diedzīni Diedziņi
lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas
liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas
dzija Diegi; diedziņi
diegieloku Diegieloku vilnainīte - vilnaine ar linu malu
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis
verpele Diegspolīte, saivīte
diedzā Diegstā
dieds Diegsts, dīgsts
diedzeklis Diegsts, dīgsts
apdiega Diegšana; šūšana lieliem dūrieniem, ātri un pavirši
trāklēt Diegt 1
aizdiegt Diegt ciet
aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.)
atdiegt Diegt šurp
dūkurs Diegu cilpas putnu ķeršanai
dukurs Diegu cilpas putnu ķeršanai
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā; šķēri
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā
iekšauds Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā
čauce Diegu spolīte šujmašīnā
makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana
diegveidīgs Diegveida
dirofilārijas Diegveida nematodu ģints
elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas
elektrostrikcija Dielektriķu deformācija elektriskajā laukā, ko izraisa dielektriķu polarizācija
elektrokartons Dielektrisks materiāls; lieto elektrisko ierīču strāvu vadošo daļu izolēšanai
Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā
dimžēl Diemžēl
dien Diena
ģērdacis Diena (Ģertrūdes diena, 17. marts), kad pēc tautas ticējumiem dzīvnieki mostas no ziemas miega
dienons Dienā dzimis bērns
dienaļa Dienā dzimusi govs
parīt Dienā pēc rītdienas
parītā Dienā pēc rītdienas
parītu Dienā pēc rītdienas
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena
parītdiena Diena pēc rītdienas; parīts
rītdiena Diena pēc šodienas
rīt Dienā pēc šodienas
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt 2
attirgsdiena Diena pēc tirgus
attirgus Diena pēc tirgus
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām
aizgavēnis Diena pirms Pelnu dienas
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena
vakar Dienā pirms šodienas; iepriekšējā dienā
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar (1)
aizvakardiena Diena pirms vakardienas
vigīlija Diena pirms Ziemassvētkiem
ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt; ganu diena
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem
brīvdiena Diena, kad nav jāierodas darbā
tirgusdiena Diena, kad tirgus laukumā atļauta tirgošanās
darbdiena Diena, kas nav brīvdiena vai svētku diena
pasvēte Diena, kas seko pēc brīvdienas
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
niktalopija Dienas aklums, nakts redze; redzes vājums dienas gaismā, ja ir pastiprināta tīklenes jutība; spēja redzēt vājā apgaismojumā
novakare Dienas beigu posms ap saules rietu
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā
rītapuse Dienas daļa starp rītu un pusdienu
pielūpes Dienas gaisma
junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos)
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos)
diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca
diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
krītaļāt Dienas laikā gulēt gultā ar visām drēbēm
diētas Dienas naudas, ko maksā deputātiem, delegātiem un ierēdņiem pa amata darbības laiku komandējumā, sesijā vai vispārīgi ārpus pastāvīgās darba un dzīves vietas
fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri
algādzība Dienas strādnieka darba laiks
nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās
dienonis Dienas strādnieks, dieninieks, algādzis
nimfalidi Dienas tauriņu dzimta
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
diengrāds Dienas vidējā ūdens temperatūra
dienauds Dienas vidus
dienavids Dienas vidus
diendesa Dienas vidus
dienasviducis Dienas vidus - pusdienas laiks
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1)
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1)
pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem
pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena 1 (1)
filou Dienas zaglis, blēdis
nobērības Dienas, kad pagasta labības rezervju noliktavā jānober labība
pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms
diārijs Dienasgrāmata
diengrāmata Dienasgrāmata
dienuvidus Dienasvidus
viddiens Dienasvidus (1)
lantiņš Dienaszaglis, dīkdienis
lamsts Dienaszaglis, sliņķis
diendārze Diendārzs
dindārzis Diendārzs
dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka
diendienīgs Diendienas
dienasviducis Diendusa
dienasvidus Diendusa
dienavidus Diendusa
diendusis Diendusa
dienvidus Diendusa
pusdiena Diendusa
pusdienlaiks Diendusa
viddienas Diendusa
viddiens Diendusa
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1)
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1)
teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes
lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams
čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks
degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
činavnieks Dienesta persona
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā)
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā
patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija
družiņš Dienestnieks
dienaste Dienests
dienasts Dienests
sluga Dienests
služba Dienests (armijā)
krievi Dienests PSRS armijā
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai
transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā
servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus
presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
dienāt Dienēt
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
služīt Dienēt (armijā)
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā)
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
diengale Diengalis
dieniškas Dienišķis
dienišķīgs Dienišķs
sutka Diennakts
sutks Diennakts
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā); darba diena
diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu
rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām
aizvakar Dienu pirms vakardienas
dienrādis Dienu rādītājs, kalendārs
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu
D- Dienvid-
south- Dienvid-, parasti vietvārdos
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
afrikanders Dienvidāfrikā dzimušu balto ienācēju pēcteču apzīmējums
ZAF Dienvidāfrika, valsts trīsburtu kods
ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress")
barosmīns Dienvidāfrikas auga "Barosma betulina" glikozīds
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
DĀR Dienvidāfrikas Republika
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona
Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
Dienvidāfrikas Savienība Dienvidāfrikas Republikas nosaukums 1910.-1961. g.
Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums
rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu)
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece
Pamira grēda Dienvidaličuras grēda
Jaunzēlandes Alpi Dienvidalpi
čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu
nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem
araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā)
milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota
antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos
nasturcija Dienvidamerikas augs, ko lieto kā salātus
Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
dienvidamerikānis Dienvidamerikas iedzīvotājs
Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska
angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza
bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds
mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam
vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
lepidosirēna Dienvidamerikas saldūdens zivs, kas elpo ar žaunām un plaušām (divējādi elpojošu zivju pārstāve)
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
tamarillo Dienvidamerikas subtropu augs, t. s. koku tomāts
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle
jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli
para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.)
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva
zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens
Irena puella Dienvidaustrumāzijas zilvālodze
dienvidrīti Dienvidaustrumi
tuškumpuse Dienvidaustrumi
SE Dienvidaustrumi (angļu "South East", fr. "Sud Est")
SO Dienvidaustrumi (vācu "Sudost")
DA Dienvidaustrumi; dienvidaustrumu-; dienvidaustrumos
Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs
pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi
SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
ierītiņš Dienvidaustrumu puse
tārpins Dienvidaustrumu un dienvidu vējš, pusdienas vējš
āzenis Dienvidaustrumu vējš
dienvidaustrenis Dienvidaustrumu vējš
dienvidaustrumvējš Dienvidaustrumu vējš
dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš
sausenis Dienvidaustrumu vējš
sauspūtis Dienvidaustrumu vējš
sausvējš Dienvidaustrumu vējš
zīdosts Dienvidaustrumu vējš
Lanius vittatus Dienvidāzijas čakste
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai
malajiešu rase Dienvidāzijas rase
SGS Dienviddžordžija un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
Emberiza circlus Dienvideiropas stērste
baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā
mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
dienavidi Dienvidi
dienvidpuse Dienvidi
dienviži Dienvidi
pretziemelis Dienvidi
viddienas Dienvidi
dienvidzemes Dienvidi (2)
sertuks Dienvidigaunijas novada "Setumā" iedzīvotājs
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
dravīdu rase Dienvidindijas rase, pārejas forma starp eiropeīdo rasi un ekvatoriālo (negroaustraloīdo) rasi
Jūdeja Dienvidizraēla (Dienvidu valsts) pēc valsts sadalīšanas pēc ķēniņa Zālamana nāves ap 930. g. p. m. ē.
Transilvānijas Alpi Dienvidkarpati
Austrumserbijas kalni Dienvidkarpatu atzars Serbijas austrumos, garums - 200 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1809 m
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas
Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju
KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons
menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem
pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji
Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums
Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji
Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants
Funkenhof Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums
Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji
Jurģumuiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" daļa
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji
Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums
dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants
bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
dunalcnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dunalka" iedzīvotāji
Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants
Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums
Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
duniķnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji
pampāļnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji
ezernieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants
padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji
Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
durbenieki Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas iedzīvotāji
dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji
dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji
embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji
Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa
dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji
dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji
aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji
Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā
dubenieki Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņi" iedzīvotāji
Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums
diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji
Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums
bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums
jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji
paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji
pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants
banažnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banaži" iedzīvotāji
oteņķnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Otaņķi" iedzīvotāji
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji
Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums
aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums
Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums
elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji
dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji
elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta
āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji
dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
dižstroķnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižstroķi" iedzīvotāji
katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji
rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji
Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums
Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
čučmeks Dienvidnieks vai aziāts
čurka Dienvidnieks vai aziāts
secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā
Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
ģeogrāfiskais dienvidpols Dienvidpols
dienvidvakari Dienvidrietumi
launagi Dienvidrietumi
SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization")
launagpuse Dienvidrietumu puse
danga Dienvidrietumu vējš
dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš
dienvidrietumvējš Dienvidrietumu vējš
lēnica Dienvidrietumu vējš
lēnīca Dienvidrietumu vējš
lents Dienvidrietumu vējš
ūdensvējš Dienvidrietumu vējš
valdzenis Dienvidrietumu vējš
zīdvests Dienvidrietumu vējš
launaģis Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš
launags Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš
pūlevējš Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš
saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes
čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē
tārpiņš Dienvidrietumu, dienvidu vējš
Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
nothofagus Dienvidskābarži
jugoslāvi Dienvidslāvi
TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
DKS Dienvidslāvijas Komunistu savienība
dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji
DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija
kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja
Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā
Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā
Sporādu salas Dienvidsporādu salas un Ziemeļsporādu salas
Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve
Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.)
SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
dienvidsudānieši Dienvidsudānas Republikas pamatiedzīvotāji
Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
dienvidvējš Dienvidu (1) vējš
dienavidinis Dienvidu (par vēju)
dienvidinis Dienvidu (par vēju)
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu
vasarasgals Dienvidu gals (celtnei)
Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
arctocephalus Dienvidu kotiki
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
viddienpuse Dienvidu puse
Dīvs Dienvidu slāviem milži vai tumsas dēmoni, kas dzīvo debesīs, negaisa mākoņu valstībā
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu
Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi
Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu
junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību
dienvidnieks Dienvidu tilts Rīgā
Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
jadals Dienvidu vējš
jedelis Dienvidu vējš
jedels Dienvidu vējš
tārpans Dienvidu vējš
vasaris Dienvidu vējš
tērpenis Dienvidu vējš, kas liek sniegam kust - "tirpt"
svīdenis Dienvidu vējš; dienvidrietumu vējš, launaga vējš
Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš
lietuspuse Dienvidu, dienvidrietumu puse
tārpenis Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš
austrāls Dienvidu, saistīts ar dienvidiem
dienavidus Dienvidus
dienuds Dienvidus
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss
dienvidenis Dienvidvējš
dienvidis Dienvidvējš
dienvidvējs Dienvidvējš
jedals Dienvidvējš
lēnītis Dienvidvējš
vasarasvējš Dienvidvējš
vasarvējš Dienvidvējš
viddienvējš Dienvidvējš
zaksenis Dienvidvējš, arī dienvidrietumu vējš
dienlilija Dienziede
dienziedis Dienziede
hemerocallis Dienziedes
diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām
makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju
sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli
dietētika Dietoloģija
dietologs Dietoloģijas speciālists
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze
aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam
Adonai Dieva apzīmējums Vecajā Derībā
gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes
teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību
pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu
teognozija Dieva atziņa
antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām
Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē
adeodats Dieva dāvana, dieva dots
Jānis Dieva dēla pavārds
harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija
immanence Dieva esamība un darbība pasaulē
atklāsme dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums
Providentia Dei Dieva gādība (rūpes)
Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem
Providentia universialis Dieva gādība un rūpes par pasaules uzturēšanu
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks
teomants Dieva iedvesmots pareģis
teomantija Dieva iedvesta pareģošana
Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā
asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa
deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
abdalla Dieva kalps
gotšalks Dieva kalps
abd Allah Dieva kalps
šekhina Dieva klātbūtne templī
šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos
anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
Pax Dei Dieva miers
betele Dieva nams
tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem
bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas
DP Dieva putniņi
aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā
lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā
antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā
ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana
Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā
teofilantropija Dieva un cilvēka mīlēšana
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība
blasfēmija Dieva vai svētuma zaimošana
Pniēls Dieva vaigs
Regnum Dei Dieva valstība
Tikse Dieva vārds vairākās bantu valodās Āfrikas dienvidos
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma
Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
Revelatio generalis (universalis) Dieva vispārēja atklāsme dabā vai vēsturē
dievzaimība Dieva zaimošana
debesis Dieva, dievību un citu garīgo būtņu mājvieta
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
dievādi Dievam patīkamā veidā
dievkārtīgs Dievam patīkams
dievestība Dievbijība
eusebija Dievbijība, pazemība
pabožns Dievbijīgs
ticīgais Dievbijīgs cilvēks, reliģiozs
diediena Dievdiena
dea Dieve
dielveris Dieveris
dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis
agreji Dievgaldnieki
komunikants Dievgaldnieks
dievagalds Dievgalds
devatā Dievība
dievišķība Dievība
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus
Ūsiņš Dievība senlatviešu mitoloģijā
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
biritiņa Dievība, aitu sargātāja
sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris
elkdievība Dievības vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana
giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
dieve Dieviete
Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
Pašamama Dieviete māte Andu reģiona pirmatnējā reliģijā
Aka Dieviete māte igauņu mitoloģijā
Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
dzieviņ Dieviņ!
dieviņš Dieviņi - mirušo dvēseles
dieviņi Dieviņš
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs
viedība Dievišķa gudrība, apskaidrība
dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam
nūmenons Dievišķā priekšstatījums
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju
dievisks Dievišķīgs
dievozols Dievišķīgs ozols
dievdots Dievišķīgs, Dieva sūtīts
dievējs Dievišķīgs, lielisks, krāšņs
ambrosīgs Dievišķīgs, nemirstīgs
dievaits Dievišķs
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs
draudze Dievkalpojuma dalībnieki
pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks
ordinārijs Dievkalpojuma nemainīgā daļa
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
dievakalpājums Dievkalpojums
dievkalpošana Dievkalpojums
dievvārds Dievkalpojums
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks
pātari Dievkalpojums baznīcā
naktspātari Dievkalpojums vai lūgšana naktī
dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi
dievājs Dievkociņš
dievakociņš Dievkociņš
dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum")
euphorbia Dievkrēsliņi un eiforbijas
rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1)
ricinus Dievkrēsliņu dzimtas ģints
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
hostija Dievmaize
dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela)
prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā
gostija Dievmaizes trauks
patēna Dievmaizes trauks
Dievamāte Dievmāte
notre-dame Dievmāte
Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā)
panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
sakrilegijs Dievnama aplaupīšana; Dieva zaimošana
dievājs Dievojs - labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
zvērēties Dievoties
diepalīgs Dievpalīgs
Alah Dievs
augstējais Dievs
Debestēvs Dievs
die Dievs
Dieva vaigs Dievs
radītājs Dievs
theos Dievs
Visaugstākais Dievs
Visuvarenais Dievs
Visuzinātājs Dievs
Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths
Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu
diespas Dievs pasargā!
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku
Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni
inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens
inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens
teantrops Dievs un cilvēks
Ngai Dievs vairākās Austrumāfrikas valodās
molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē
dievāzītis Dievsunītis
dievs Dievsunītis
dievīgs Dievticīgs
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas
dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks
amritams Dievu nemirstības dzēriens
himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
dievvārdlaiks Dievvārdu laiks
dievsgan Diezgan
diezg Diezgan
gona Diezgan
sat Diezgan
satis Diezgan
zināmā mērā Diezgan (1)
birzūklis Diezgan augsta, sausa vieta ar bērzu birzi
merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas
pakopā Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; gandrīz kopā
pakopis Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
pakopu Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
pakopus Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
krietnai Diezgan daudz, samērā lielā pakāpē
gaišens Diezgan gaišs
pačekls Diezgan labi ģērbies
palīdzīgs Diezgan līdzīgs
nejēgs Diezgan mazs un dumjš
pamērens Diezgan mērens
parāms Diezgan mierīgs, kluss, maigs, lēns
panabadzīgs Diezgan nabadzīgs
palīdzens Diezgan plakans
larghetto Diezgan plaši; tempa apzīmējums - nedaudz ātrāk par "largo"
ieprasts Diezgan prasts
ieresns Diezgan resns
pastreins Diezgan rets
pasālains Diezgan sāļš
paprasts Diezgan sliktas kvalitātes
pasteidzīgs Diezgan steidzīgs, ātrs
pastings Diezgan stings
paputējis Diezgan trūcīgs
pavienkāršs Diezgan vienkāršs
dzīms Diezgan, gana
labtik Diezgan, gana
padam Diezgan, gana
gana Diezgan, pietiekami
ganab Diezgan, pietiekami, gana
atticīgs Diezgan, pietiekami; pieticīgs
diez Diezin (1)
diez Diezin (2)
diez Diezin (3)
diezi Diezin, diez
dīfenbachija Dīfenbahija
raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata")
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine")
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
diferenciāllēsums Diferencēšana
diferenciālzīme Diferencēšanas simbols matemātiskos salikumos
diferencmuita Diferencētas muitas nodevas
indikators Diferenci uzrādošs kairinājuma mainīgais
dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm
dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī
līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā
integrēšana Diferenciālvienādojuma atrisināšana, atrodot tā vispārīgo atrisinājumu
īpašfunkcija Diferenciālvienādojumu teorijas jēdziens, kas raksturo atrisinājumu noteiktos apstākļos
sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos
diflugija Diflūgija
difflugia Diflūgijas
difterīts Difterija
dipterīns Difterija
kaklaguļa Difterija
dipterits Diftērija
nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija
fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās
hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam
intumescence Difūzs pietūkums, uztūkums
dīgestīvs Dīgestīvi līdzekļi - līdzekļi, kas veicina sagremošanu
infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums
DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line")
digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā
DTV Digitālā televīzija
DVD Digitālais video disks; ciparvideodisks
ekrānuzņēmums Digitālas ierīces ekrānā redzams attēls, kuru dators saglabā kā attēla datni
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network")
digitālatskaņojums Digitālieraksta atskaņojums
digitalizēšana Digitalizācija 1(1) - pāreja uz digitālo jeb ciparu iekārtu izmantošanu dažādās nozarēs
digitalizēšana Digitalizācija 1(2) - attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā
sacipot Digitalizēt
digitogenīns Digitonīna aglukons
dieglis Dīglis
dīgnis Dīglis
dīgs Dīglis
pirmdīglis Dīglis
dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākuma posmā
diegsts Dīglis, asns
knita Dīglis, asns
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība
blastolīze Dīgļa šūnas vai blastodermas sairšana
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot
idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās
plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis
dīgļsaknīte Dīgļsakne
dīgļass Dīgļstumbrs
haplofāze Dīgļšūnu attīstības fāze, kad kodoli ir haploīdi
blastoftorija Dīgļšūnu deģenerācija, ko ierosina stipri darbīgi faktori (indes, radioaktīvais izstarojums, alkohols u. c.)
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
digoksigenīns Digoksīna un C lantazoīda aglukons
trisaharīds Digosaharīds, ko veido trīs monosaharīdu atlikumi
diegti Dīgstā ielikti graudi
dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums
izknidēt Dīgstot izveidot asnus
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām)
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām)
pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
knidēt Dīgstot veidot asnus
noknīst Dīgstot veidot asnus
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
dīgums Dīgsts
dīgsme Dīgšana
izdīgsme Dīgšana
knišana Dīgšana
germinatio Dīgšana, dīgšanas periods augstāko augu dzīvē
dīdzelība Dīgšanas spēja; dīgtspēja
deidzēt Dīgt
diedzēties Dīgt
zibēt Dīgt
līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem)
zāļoties Dīgt, augt
paknist Dīgt, parādīties
knietēt Dīgt, plaukt
dīdzība Dīgtspēja
dīgstamība Dīgtspēja
dīgstība Dīgtspēja
dīglīgs Dīgtspējīgs
dīgšas Dīgulis - dūrējs sānos
dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī
parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā
DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts
dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās
Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā
sozojodolskābe Dijoda parafenolsulfoskābe, baltas adatu prizmas, kas viegli šķīst ūdenī, alkoholā un glicerīnā, lieto kā antiseptisku līdzekli
aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā)
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
dikšķināt Dikāt, skriet, skraidīt
bezdarbība Dīkdienība, slinkošana
aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst
ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā)
dīks Dīkdienīgs
diecenieks Dīkdienis
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
bezdarbis Dīkdienis, slaists
būkšķis Dīkdienis, slaists
dienaszaglis Dīkdienis, slaists
klamsteris Dīkdienis, slaists
klemberis Dīkdienis, slaists
plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
lampata Dīkdienis, slaists, plukata
bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs
lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis
dīkacis Dīkdienis, sliņķis
dīkonis Dīkdienis, sliņķis
slaišķis Dīkdienis, sliņķis
slaistonis Dīkdienis, sliņķis
duzot Dīkdieņot
dīkadoņa Dīkdoņa
Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā
Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā
Dickeln Dikļi
Dzirnavu ezers Dikļu dzirnavezers Dikļu pagastā
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
mazbrengulieši Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrenguļi" iedzīvotāji
dieks Dīks, kas stāv dīkā, bez darba
dicksonia Diksonijas
dienvidu diksonija diksoniju suga ("Dicksonia antarctia")
stāsna Dīkstāve, apstāšanās
dīkaste Dīkstāve, panīkums
pimpurot Dīkt, pinkšķēt
dictamnus Diktamne
diktatore Diktators
dikteišens Diktāts
diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons
nodiktēt Diktēt un pabeigt diktēt
dictyocaulus Diktiokauli
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria")
govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus")
spīkeris Diktors (radiofonā)
spīkers Diktors (radiofonā)
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus
dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi
colymbetes Dīķenieces
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta
galba Dīķgliemežu dzimtas ģints
lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints
radix Dīķgliemežu dzimtas ģints
diņķis Dīķis
dobe Dīķis
dubaks Dīķis
lumpis Dīķis
produs Dīķis
pruds Dīķis
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai
mārksne Dīķis linu mērcēšanai
limnephilidae Dīķmaksteņu dzimta
limnephilus Dīķmaksteņu dzimtas ģints
potamophylax Dīķmaksteņu dzimtas ģints
dīķmale Dīķmala
prodsmale Dīķmala
pieturniece Dīķnagaine
dryopidae Dīķnagaiņu dzimta
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms
miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks
hydrochidae Dīķvaboļu dzimta
grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu
dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms
Veronica dillenii Dilēna veronika
Oxalis dilenii Dilēna zaķskābene
dilleniidae Dilēniju apakšklase
dilleniales Dilēniju rinda
dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs
nemākslinieks Diletants (mākslā); tas, kas nav mākslinieks
anethum Dilles
dille Dilles
dilzes Dilles
venkālis Dilles
deloknis Dilonis
delonis Dilonis
dilons Dilonis
elsonis Dilonis
ftīze Dilonis, izdiluma stāvoklis
aukstcērms Dilonis, plaušu tuberkuloze
konsumpcija Dilonis; izdilšana; novārdzinoša slimība
kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas
delme Diloņslimnieks
dilonains Diloņslims, tāds, kas slimo ar plaušu tuberkulozi
Cotoneaster dielsianus Dīlsa klintene
izdilas Dilstošā Mēness laiks
brūkošs Dilstošs
vecagals Dilstošs mēness
iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi)
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem)
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem)
pārdilt Dilstot pārdalīties
delu Dilstu - tag. 1. pers no "dilt"
brucības Dilšanas fāze
tēnēt Dilt
pīst Dilt, nodilt
stirt Dilt, nonēsāties
ņīdrēt Dilt, novalkāties
izdila Dilums, izdilums
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā
diggeri Dimanta raktuvju strādnieki vai individuāli dimanta meklētāji; zeltrači
glazoks Dimants stikla griešanai
adamants Dimants, briljants
Dimantu Dimantu ezers - Jersikas ezers Jersikas pagastā
dimēt Dimdēt
dimt Dimdēt
dindēt Dimdēt
dindēties Dimdēt
dudzēt Dimdēt
dunināt Dimdēt
rimdēt Dimdēt
burēt Dimdēt, rībēt
dinkšēt Dimdēt, rībēt
dinkšķēt Dimdēt, rībēt
dibēt Dimdēt, skanēt
dimds Dimdiens
dindiens Dimdiens
dunda Dimdiens
dimdinēt Dimdināt
dindināt Dimdināt
rimdināt Dimdināt
aizdimdināt Dimdinot attālināties
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
dima Dimdoņa
dimda Dimdoņa
dindoņa Dimdoņa
dingas Dimdoņa
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt
nodimdināt Dimdoši nospēlēt
uzdimdināt Dimdot (atkārtoti) uzmodināt
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu
aizdimdēt Dimdot attālināties
atdimdināt Dimdot atvest (ko)
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā)
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju)
pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā)
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot
karbinolsveķi Dimetilviniletinilkarbinola un vinilsavienojumu kopolimēri
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
divveidība Dimorfisms - spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā
dimorphotheca Dimorfotēkas
baltā dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca pluvialis")
zelta dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca sinuata")
divveidīgs Dimorfs - tāds, kas spēj veido divas formas vai pastāvēt divās formās (par dzīvnieku vai augu sugu)
demu Dimstu - tag. 1. pers. no "dimt 1"
diemūksnis Dimūksnis
Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā
dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
fortisimo Dinamikas apzīmējums ļoti stipri, ļoti skaļi
mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu
mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi
DRAM Dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa ("dynamic random access memory")
DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange")
steks Dinamiska datu struktūra, no kuras dati tiek izņemti pretējā kārtībā nekā tajā ievietoti
breiks Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
centipuazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība - puaza simtdaļa; apzīmējums cP
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa x s
paskālsekunde Dinamiskās viskozitātes mērvienība SI mērvienību sistēmā
sprāgstželatīns Dinamīta preparāts, 8 daļu kolodija šķīdums 92 daļās glicerīna
pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu
dinar Dinārs
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi
Dindiņš Dindiņu ezers Beļavas pagastā
dingi Dingija
dingitis Dingija
dingoss Dingo - Austrālijas savvaļas suns
dingus Dingo - Austrālijas savvaļas suns
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka
diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā
Celma ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā
Eidziņu ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā
selinons Dinitroortokrezola preparāts, pieskares un zarnu insekticīds, ovicīds
DNOK Dinitroortokrezols (insekticīds)
dinkas Dinki
Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
dinobryonaceae Dinobriju dzimta
dinobryon Dinobriju dzimtas ģints
hyalobryon Dinobriju dzimtas ģints
dinoficeaea Dinoficeju klase
dinophyta Dinofītaļģes
dinophysis Dinofītaļģu ģints
exuviella Dinofītaļģu nodalījuma ģints
gonyaulax Dinofītaļģu nodalījuma ģints
hemidinium Dinofītaļģu nodalījuma ģints
woloszynskia Dinofītaļģu nodalījuma ģints
cerācija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Ceratium")
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
dinoflagellāts Dinoflagelāts
dinornis Dinornis 1
dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi
dinosauria Dinozauri
dīnosaurs Dinozaurs
troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem
diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla)
sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā
kamptozaurs Dinozauru suga
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
dina Dins
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd
Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka
diņķēties Diņģēties
Dingeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā
Diņģeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā
Dziļūksnis Diņķēnu ezers Mārcienas pagastā
dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms
diods Diode
miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
divskāblis Dioksīds
džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
dionea Dionejas
timele Dionīsa altāris seno grieķu teātra orhestras vidū
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs
dioscorea Dioskorejas
dioscoreaceae Dioskoreju dzimta
dioskorejaugi Dioskoreju dzimta
spārnainā dioskoreja dioskoreju suga ("Discorea alata")
dipīt Dipāt
dipelta Dipeltas
gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā
dipinēt Dipināt
aizdipināt Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.)
atdipināt Dipināt šurp
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem)
iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā)
izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet
chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti
mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā
monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma
tetrasomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā ir četras viena tipa homoloģiskās hromosomas (2n+2)
trisomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā ir trīs viena tipa homoloģiskās hromosomas (2n+1)
nullisomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā trūkst viena homoģisko hromosomu pāra (2n - 2)
duajēns Diplomātiskā korpusa vecākais, augstākā ranga diplomātiskais pārstāvis, kas kādā valstī vada diplomātisko korpusu
duaijēns Diplomātiskā korpusa vecākais, dotajā valstī visilgāk akreditētais vēstnieks
akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras
CD Diplomātiskais korpuss (franču "corps diplomatique")
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis)
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei
negociācija Diplomātiskās sarunas
bordero Diplomātisko saiņu saraksts
dipis Diplomāts (dokumentu portfelis)
dipliķis Diplomāts (dokumentu portfelis)
diplis Diplomāts (dokumentu portfelis)
diplostomulum Diplostomuli
divaste Diplūra - kukaiņu klases kārta ("Diplura")
diplura Diplūras
divpēde Dipodija, divpēdu apvienojums ritmiskā vienībā
dipa Dipoņa
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
trioftalms Diprozopisks auglis, kam ir trīs acis
triots Diprozopisks auglis, kam ir trīs ausis
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga
dipsāceja Dipsaks
dipsakācejas Dipsaks
dipsacaceae Dipsaku dzimta
dipsakaugs Dipsaku dzimta ("Dipsacales")
dipsacus Dipsaku dzimtas ģints
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
dipsacales Dipsaku rinda
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu
dipteronia Dipteronijas
izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās)
atdīrāt Dīrājot atdalīt
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam)
dirāt Dīrāt
dirināt Dīrāt
ļūļāt Dīrāt
dīrēt Dīrāt (1)
krijāt Dīrāt, mocīt
ādīt Dīrāt; vilkt nost ādu
lambārts Dīrātājs, atkritumu vācējs
lambāts Dīrātājs, atkritumu vācējs
lamburts Dīrātājs, atkritumu vācējs
lamposts Dīrātājs, atkritumu vācējs
lambaza Dīrātājs, bende
ļūļa Dīrātājs, bende
ļūlis Dīrātājs, bende
toriņš Dīrātājs; arī atkritumu savācējs, mēslu izvedējs
dirbelnieks Dirbelis
Dairdava Dire Dava - pilsēta Etiopijā
vicedirektors Direktora vietnieks
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas
direne Direktore
diriģene Direktore
dirķene Direktore
DUA direktorija lietotāja aģents (angļu "Directory User Agent")
DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
protokols DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
DSA direktorija sistēmas aģents (angļu "Directory System Agent")
apakšdirektorijs Direktorijs, kas iekļauts augstākas hierarhijas direktorijā; lai organizētu pieeju datnēm tajā, jāuzrāda visi direktoriji, kas hierarhiskajā sistēmā atrodas virs tā
bērndirektorijs Direktorijs, kas ir hierarhiski pakārtots citam direktorijam
sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes
diktators Direktors
diperis Direktors
dirciks Direktors
dirčiks Direktors
diričs Direktors
diriģents Direktors
diriķis Direktors
dīriķis Direktors
dirkšķis Direktors
dirpiķis Direktors
dikšķis Direktors (skolā)
Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu)
dirināt Dirināt acis - mirkšķināt acis, mest ar acīm
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu
diernēt Dirnēt
nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt
smirgnēt Dirnēt, bez darba mājā nīkt
dirofilarioze Dirofilāriju invāzija
dirša Dirsa
kakša Dirsējs, lamuvārds
diršelīgs Dirselīgs
dirselnieks Dirselis
diršļāt Dirst
dirsnīt Dirst
diršot Dirst
diršāt Diršļāt
diršļavāt Diršļāt
diršļavāties Diršļāties
dirvinieks Dirvas īpašnieks vai apstrādātājs
strofantobioze Disaharīds strofanta glikozīdos
izocelobioze Disaharīds, celulozes hidrolīzes produkts
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām
bioze Disaharīds, kurā ir divi oglekļa atomi
disaharidūrija Disaharīdu (laktozes vai saharozes) klātiene urīnā
drūkste Disciplīna
drūksts Disciplīna
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas
rājiens Disciplinārsoda veids; attiecīgais sods
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana
dislis Dīsele
dišlis Dīsele
dīstele Dīsele
dižilkss Dīsele
dzīstele Dīsele
tīsele Dīsele
treilis Dīsele
dīkstele Dīsele (1)
antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks
diaspironekrobioze Diseminēta nekrobioze
disene Disertācija
aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani
hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu
pneimofonija Disfonijas forma, kam raksturīgs aizsmakums
tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
neatbilst Disharmonēt
disgāmija Disharmonija laulāto dzimumdzīvē
dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas)
skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos)
inicializēšana Diska formatēšana un vadības informācijas ierakstīšana tajā
limbs Diska mala (debess spīdeklim)
diskobols Diska metējs
virsbalss Diskants
ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis
flopis Diskete
kontroldiskete Diskete, kurā pēc pozitīva ekspertīzes atzinuma saņemšanas ieraksta attiecīgās sistēmas programmu
DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti
discoglossidae Diskmēļu dzimta
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
disko Diskomūzika
diskontists Diskonta likmju aprēķinātājs; diskontants
diskontants Diskonta likmju aprēķinātājs; diskontists
escompte Diskonts
sconto Diskonts
disene Diskotēka
disenīte Diskotēka
disiņš Diskotēka
diskačs Diskotēka
diski Diskotēka
disko Diskotēka
dišuks Diskotēka
dizuks Diskotēka
dīžuks Diskotēka
tussiņš Diskotēka
automāts Diskrētas informācijas pārveides sistēmas modelis, ko raksturo ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopas, kā arī pārejas un izejas funkcijas
kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus
diskrētums Diskrētība (1)
diskrētums Diskrētība (2)
mērķdisks Disks, kurā dati tiek ierakstīti vai pārkopēti no cita diska
starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai
diskofils Disku (skaņuplašu) kolekcionārs
RFD Diskusijas pieprasījums, pirmais solis interneta interešgrupas formālajā veidošanas procesā
moderators Diskusijas, programmas, pasākuma vadītājs
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
izdiskutēt Diskutējot noskaidrot
diskabelis Diskvalifikācija
diskābelis Diskvalifikācija
diskveidīgs Diskveida
diskoplacenta Diskveida placenta
zāģripa Diskveida zāģis ar ārmalā izveidotiem zobiem
šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums
dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā
DJ Diskžokejs (angļu "Disk Jokey")
dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus
kolpohisteropeksija Dislocētas dzemdes piestiprināšana maksts sienai
bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece)
Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda
diafonija Disonanses apzīmējums antīkajā mūzikā
dispašants Dispašers
saskaņdalis Dispečers
radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus
kolodispepsija Dispepsija, ko reflektoriski rada lokzarnas patoloģija
koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē
separācija Dispersa sistēmu sadalīšana fāzēs
geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
dispersitāte Disperso sistēmu daļiņu lieluma raksturojums
nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode
DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas
tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei
kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā
uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija
ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.)
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā
fons Displeja ekrāna vai tā daļas, uz kuras attēlotas rakstzīmes, iekrāsojums (piem., melnas rakstzīmes uz balta ekrāna vai otrādi)
skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
apkušņi Dispozīcija nogurumam, gurdenumam
disprosijs Disprozijs
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās)
brauciens Distances veikšana (dažos sporta veidos)
distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas
Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_)
Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
dohodjaga Distrofiķis
motiļs Distrofiķis
melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija
perikardoze Distrofiskas vai deģeneratīvas perikarda pārmaiņas
Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
tiourami Ditiokarbaminskābes atvasinājumi
ksantogenāti Ditioogļskābes esteri un skābo esteru sāļi
Dūklis Diukle, Dubnas pieteka
Diunakļu Diunakļu ezers - Diunokļa ezers Zvirgzdenes pagastā
Danakļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā
Dunakļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā
Dunekļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā
Dūnāklis Diunokļa ezers Ludzā
Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā
aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu
salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
diurētika Diurētisks līdzeklis, kas veicina urīna izdalīšanos
dujacis Divacis (kāršu spēlē)
ermaks Dīvaina parādība; ērms
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība
mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties
jokāti Dīvaini, ērmoti, komoiski
jocīgai Dīvaini, neparasti
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
modīgi Dīvaini, savādi
čudnai Dīvaini; savādi
dīvainums Dīvainība (1)
paradoksija Dīvainība domās
kuriozitāte Dīvainība, ačgārnība; kuriozs fakts, kurioza parādība
ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība
modība Dīvainība, savādība
ermība Dīvainība, savādība; ērmība
ērmulis Dīvainis
jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks
ērmeklīgs Dīvains
savādīgs Dīvains
ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs
bizārs Dīvains, ekscentriski savdabīgs
bizarrs Dīvains, ērmīgs
ķēmains Dīvains, ērmīgs
jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks
šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks
šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks
šizis Dīvains, nenormāls cilvēks
šizo Dīvains, nenormāls cilvēks
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds
jokaiņš Dīvains, neparasts
jocīgs Dīvains, savāds
modīgs Dīvains, savāds
sirreāls Dīvains, savāds
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām)
ķeists Dīvains, svešāds
dīvs Dīvains; arī brīnumains
čudns Dīvains; savāds
ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums
Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
ambisillabisks Divām blakus zilbēm piederīgs
dimkārtām Divām kārtām
divkārt Divām kārtām, divkārtīgi
divkārtains Divām kārtām, divkārtīgi
divkārtaiņš Divām kārtām, divkārtīgi
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas)
zofā Dīvāns
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai
dīvāngulta Dīvāns, kas pārveidojams par guļvietu
dīvāntahta Dīvāns, kas pārveidojams par tahtu
zopā Dīvāns; sofa
vāļa Dīvānveida mēbele; tahta, kušete
divapus Divarpus
pustrešs Divarpus
puskrauna Divarpus šiliņi
dvīņserde Divas (retāk vairākas) serdes vienā koka stumbrā
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
duodenoduodenostomija Divās daļās sadalītas divpadsmitpirkstu zarnas anastomozes
dubultdurvis Divas durvis, (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai
izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi " = " (vienādības zīmi)
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai
folio Divas kontu grāmatas lappuses (kreisā un labā) ar vienu un to pašu kārtas numuru
ķeimars Divas kopā saaugušas ogas
divkrāsains Divās krāsās
kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
krists Divas līnijas, kas krusto viena otru
lapas Divas meijas, arī lapkoku zari, uz kuriem krauj siena gubu
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu
Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos)
kvarts Divas pintes, \~1,13 litru
divreiz Divas reizes
divkārtīgs Divas reizes lielāks
divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1)
dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām
vakarsikspārnis Divas sikspārņu dzimtas sugas
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu
sinergīdas Divas šūnas segsēkļu dīgļsomā, kuras kopā ar olšūnu veido t. s. olaparātu
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
dvīņupes Divas upes, kas iztek netālu viena no otras, lielāku gabalu tek viena otrai līdzās, kamēr apvienojas
kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu
polistihija Divas vai vairākas skropstu rindas plakstiņā
duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes
boze Divas vienā plostā sasaistītas dobtas siles
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne
divējš Divas, divējas
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu
divģelzīgs Divasmeņu, abgusēji griezīgs
biaksāls Divasu
divā Divatā
divači Divatā
divātā Divatā
divatē Divatā
divati Divatā
divatis Divatā
divatnībā Divatā
divāts Divatā
divejos Divatā
diviem Divatā
divtā Divatā
divvientulībā Divatā
dujac Divatā
dujatā Divatā
dveiliski Divatā
pāratā Divatā
pāretā Divatā
duitā Divatā; dujatā
divate Divatne
divatība Divatne
divatnība Divatne
divats Divatne
divtulība Divatne
divatība Divatnība (1)
divbalsu Divbalsīgs (2)
ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā)
novilcējs Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž)
spolijas Divcīņā uzvarētam ienaidniekam atņemts apbruņojums
duālisms Divdabība, divējādība
dualitāte Divdabība, divējādība
divatnējs Divdabīgs
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus
duālistisks Divdabīgs, divējāds
divatnīgs Divdabīgs; divatnējs (1)
particips Divdabis
divdaļība Divdalība
divdalījums Divdalība
slieka Divdaļīgais autobuss
tārps Divdaļīgais autobuss
divdaļu Divdaļīgs
slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai
divdalīgs Divdaļīgs; tāds, kas dalās divās daļās
pārdurve Divdaļīgu durvju augšējā daļa
trohajs Divdaļu metrs ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās dalās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu
duets Divdeja
dijdesmit Divdesmit
divdesmits Divdesmit
dividesmit Divdesmit
divudesmit Divdesmit
G24 Divdesmit četru valstu starpvaldību grupa starptautiskās monetārās lietās
divdesmits Divdesmit gadu (cilvēkam)
astuņnieks Divdesmit kapeiku monēta
divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta
dvacatka Divdesmit latu
divdesmitlatnieks Divdesmit latu naudas zīme
pustrīsdesmit Divdesmit pieci
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
EU-27 Divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienība
divdesmits Divdesmitais
dividesmitnieks Divdesmitnieks
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
dicotyledoneae Divdīgļlapji
magnoliāti Divdīgļlapji - plašākā ziedaugu klase
dikotilēdoni Divdīgļlapji, segsēkļu augu klase
magnoliatae Divdīgļlapju "Dicotyledonae" nosaukuma sinonīms
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
ērcene Divdīgļlapju augs skarblapju dzimtā, ar gaišziliem ziediem, dzeloņainu augli, ar vāju peļu smaku, reti sastopams smilšainās vietās
tītņaugi Divdīgļlapju augu dzimta
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām
malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā
goodeniācejas Divdīgļlapju augu dzimta kampānulātu (pulkstenīšu) rindā, zāļaugi, puskrūmi un krūmi, \~250 sugas, gk. Austrālijā
stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā
nimfeācejas Divdīgļlapju augu dzimta ranāļu rindā, ūdens vai purva augi peldošām vai ūdenī iegrimušām lapām
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem
kornācejas Divdīgļlapju augu dzimta umbellifloru rindā, koki vai krūmi, no tiem Latvijas florā grimonis
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā
proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
guttiferae Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi, retāk lakstaugi, ar sekrētu (pienainas sulas) tvertnēm zaros, lapās
juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem
saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē
podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā
scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai
sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos
limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem
murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs
čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas)
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē
momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu
pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās
psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā
melaleuca Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, sīki koki vai arī krūmi, ap 100 sugu, gk. Austrālijā
jambukoks Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, tuva ģintij "Eugenia"
pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs
shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā
myroxylon Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, dažas sugas dod balzamu
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas
tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem
duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi
terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām
shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu
karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem
tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus
terebinthales Divdīgļlapju augu rinda
kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām
geraniāles Divdīgļlapju augu rinda ar gk. piecskaitļa ziediem, ar augšēju sēklotni
opuntiales Divdīgļlapju augu rinda ar vienīgu dzimtu, kaktusiem
parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām
plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi
swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
actinidiaceae Divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimta
nemopanthus Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints
nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus")
amaranthaceae Divdīgļlapju klases amarantu dzimta
amaranthus Divdīgļlapju klases amarantu dzimtas amarantu ģints
anacardiaceae Divdīgļlapju klases anakardiju dzimta; anakardijaugi
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
choripetale Divdīgļlapju klases apakšklase
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
aristolochiaceae Divdīgļlapju klases aristolohiju dzimta
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu
panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales")
kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales")
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi)
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
bignonia Divdīgļlapju klases bijonu dzimtas ģints
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra")
mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae")
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales")
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā
dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi")
bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora")
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae")
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae")
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta
diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
aktinīdija Divdīgļlapju klases dzimta ("Actinidiaceae"), koki, krūmi un kokveida liānas
bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis
begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu
buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas)
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints
krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē
malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu
divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
arctostaphylos Divdīgļlapju klases ēriku dzimtas ģints
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas
lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti
aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose
ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem
plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas
mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales")
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
olīva Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Oleales"), kurā ir 1 dzimta
podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus")
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
oriksa Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Orixa")
poncira Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Poncirus")
skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
anona Divdīgļlapju klases vērtīgs tropu augļu koks
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi)
balzamplūmes Divdīgļlapju tropu koku augi
divdimensionāls Divdimensiju
holescintigramma Divdimensionāls žults sistēmas attēls, kas iegūts, izmeklējot holescintigrāfiski
divdomīgums Divdomība (1)
pārprotams Divdomīgs
kutelīgs Divdomīgs (2)
divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens
sulīgs Divdomīgs; kodolīgs (izteiciens)
ķecerīgs Divdomīgs; komplicēts
ambigvitāte Divdomīgums, kas rodas, lietojot neskaidrus terminus
biseksuāls Divdzimumu
autokarpija Divdzimumu zieda pašapputekšņošanās un apaugļošanās
diloģija Divējāda nozīme; divdomība
divēji Divējādi
duvejādi Divējādi
dipneusta Divējādi elpojošas zivis, plaušu zivis
ambiloģija Divējādi iztulkojama vārdkopa vai teiciens
divāds Divējāds
divaids Divējāds
divatnējs Divējāds
divenāds Divējāds
divināds Divējāds
divots Divējāds
dujāds Divējāds
duvējāds Divējāds
ambi- Divējāds (piem., ambivalence)
divejs Divēji
divejš Divēji
duvēji Divēji
dvaji Divēji
dveji Divēji
divaju Divēji; divi pāri
mitenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
mītenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
kenotrons Divelektrodu vakuumlampa maiņstrāvas pārvēršanai līdzstrāvā
dīvelnieks Dīvelis
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī
divertikulopeksija Divertikula atdalīšanas operācija no apkārtējiem audiem un piešūšana pie kāda blakus orgāna
divertikulīts Divertikula iekaisums
divertikulektomija Divertikula izgriešana
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
kuiļoties Divgadīgam augam ziedēt jau pirmajā gadā
ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā
turnipši Divgadīgie rāceņi; turnepsis
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
divgala Divgalu
divgalīgs Divgalu
monauhēns Divgalvains indivīds ar vienu kaklu
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas
divguļu Divguļams
deux Divi
divji Divi
do Divi
dui Divi
divactīni Divi (adījuma) valdziņi
kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris
gigabits Divi 30. pakāpē jeb 1073741824 biti (apzīmējums Gb)
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča; šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē
pāris Divi cilvēki, kurus saista partnerattiecības
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete
Glušonki Divi ezeri Glušonkas purvā - Glušonka I un Glušonka II, Skrudalienas pagastā
Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks)
epitēlijķermenīši Divi iekšējās sekrēcijas dziedzeru pāri, kas atrodas aiz vairogdziedzera
serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram
drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
diveišs Divi kopā
frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
verene Divi kopā sapļauti siena vāli
dubuļtvāla Divi kopā sapļauti vāli
pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3)
krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu
kopzemji Divi lauksaimnieki, kas kopā īrē zemi; pušelnieki
komplementārleņķi Divi leņķi, kuru summa ir 90 grādi
līdzojums Divi lielumi, kas atrodas abpus vienlīdzības zīmei; vienādība (3)
dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags
abi Divi minētie
melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
ajanti Divi nešķirami draugi
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
dubultsliedes Divi paralēli sliežu ceļi
divai Divi pāri; divēji
divej Divi pāri; divēji
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums
pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru
Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
pārvāls Divi siena vāli sagāzti viens uz otra
divsimti Divi simti
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra
semejka Divi un vairāki notiesātie, kas dalās uzturā u. c.
tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu
divtrīs Divi vai trīs
logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai
burtkopa Divi vai vairāki burti, ko izrunā kā vienu fonēmu
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas
dvīņi Divi vai vairāki dzemdē vienlaicīgi attīstījušies īpatņi
kopnumurs Divi vai vairāki periodiska izdevuma numuri (pēc kārtas), ko izdevniecība apvienojusi vienā vienībā
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli
korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas)
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu
divēji Divi, arī divi dažādi
pāris Divi, daži, nedaudzi
divaji Divi, divēji
pašpāris Divi, kas savā starpā labi satiek
diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas)
due Divi; divas
komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts
vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam)
biga Divjūgs
cveišpeneris Divjūgs
divjūdznieks Divjūgs
dujjūgs Divjūgs
pārjūgs Divjūgs
poruška Divjūgs
divzirdzinieks Divjūgs - pajūgs, kas paredzēts diviem zirgiem
divkājis Divkājainis
klīrenss Divkanālu radiobākas papildkanāla frekvences (fāzes) nobīde
divkantis Divkanšu
dujkanču Divkanšu (mieži)
divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
plenes Divkanšu mieži
difonija Divkārša balss, divi dažādi balss toņi runājot
dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu
bipiramīda Divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
dubultdeķis Divkāršā platumā austa sega
dubultpalags Divkāršā platumā austs palags
dubultporcija Divkārša porcija
disdiaklāze Divkārša staru laušana
pāršuve Divkārša vīle
dubultzole Divkārša zole
dubultieraksts Divkāršais ieraksts grāmatvedības uzskaitē
mārksna Divkāršais zods; mārksla 1
mārksla Divkāršais zods; pakakle
apakšburtene Divkāršās burtenes apašējā daļa
laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens
birefraktīvs Divkārši lauzošs
dubultriteņi Divkārši riteņi
dubultojams Divkāršojams
double Divkāršojums, atkārtojums; variācija
duplikatūra Divkāršojums, kroka
geminācija Divkāršošana, divkāršošanās
reduplikācija Divkāršošana, divkāršošanās
duplikācija Divkāršošanās, dubultošanās
dubultot Divkāršot
sadubultot Divkāršot
divkārtoties Divkāršoties
dubultoties Divkāršoties
doppio Divkāršs
dubults Divkāršs
dujkāršs Divkāršs
duplex Divkāršs
dubultanastigmats Divkāršs anastigmats
dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels
ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots
palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas
jumala Divkāršs auglis
jume Divkāršs auglis
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū
biparazīts Divkāršs parazīts, parazīts uz parazīta
dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas
dubultsalto Divkāršs salto
fibrolizīns Divkāršs savienojums no 2 daļām tiozīnamīna un 1 daļas natrija salicilāta
bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme
simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju
ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa
bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos
biastigmatisms Divkāršs, t. i. korneālais un lentikulārais astigmatisms
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
dujkārt Divkārt
dujkārtis Divkārt
divkārtām Divkārt (2)
bis dat, qui cito dat Divkārt dod tas, kas dod ātri
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam)
dubulti Divkārt, divtik; pa divi kopā
dubultīgi Divkārt, divtik; pa divi kopā
dokārt Divkārt, otrkārt
dubultpārbaude Divkārtēja pārbaude, lai pārliecinātos par precizitāti
divkārtvilnaine Divkārtēja villaine
divkāršs Divkārtējs
divkārtēji Divkārtējs
duelis Divkauja (1)
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs
antiduelants Divkauju neatzinējs
binukleārs Divkodolains
divkosis Divkosains
divmēlība Divkosība
divsejība Divkosība
kosains Divkosīgs
divkosis Divkosīgs cilvēks
jānuss Divkosīgs cilvēks
divdabis Divkosis
divsejis Divkosis
maita Divkosis
dihromatisks Divkrāsains
dihromisks Divkrāsains
divkrāsu Divkrāsains
divkupru Divkuprains
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā
listera Divlapes
dujlapis Divlapu (āboliņš)
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium")
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium")
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
bigāmija Divlaulība
diēcisms Divmājība
diēcisks Divmāju (piem., augi, dzīvnieki)
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
dilumzāle Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķapēdeņš Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķpēda Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķpēdiņi Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķķepiņas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpēdas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpēdiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpekiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
katsura Divmāju koku dzimta ("Cercidiphyllaceae")
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos
divmastnieks Divmastu buru kuģis
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij
stengštagbura Divmastu šonera bura, ko stiprina pie stengštagas
diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu
bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā
divmotorīgs Divmotoru
distomeae Divmutes
dvīnīši Divnieki (atzīmes skolā)
tū Divnieks (atzīme skolā, angļu "two")
āķis Divnieks (atzīme skolā)
baķis Divnieks (atzīme skolā)
banāns Divnieks (atzīme skolā)
banis Divnieks (atzīme skolā)
bonifacija Divnieks (atzīme skolā)
bonis Divnieks (atzīme skolā)
cāberis Divnieks (atzīme skolā)
cīpars Divnieks (atzīme skolā)
coberis Divnieks (atzīme skolā)
coļs Divnieks (atzīme skolā)
cuņķis Divnieks (atzīme skolā)
cvāberis Divnieks (atzīme skolā)
cvābis Divnieks (atzīme skolā)
cvāģeris Divnieks (atzīme skolā)
cvai Divnieks (atzīme skolā)
cvaibaks Divnieks (atzīme skolā)
cvaiķis Divnieks (atzīme skolā)
cvaiņāgs Divnieks (atzīme skolā)
cvainers Divnieks (atzīme skolā)
cvainieks Divnieks (atzīme skolā)
cvainis Divnieks (atzīme skolā)
cvāķis Divnieks (atzīme skolā)
cvēbaks Divnieks (atzīme skolā)
cveibers Divnieks (atzīme skolā)
cvo Divnieks (atzīme skolā)
cvoibāns Divnieks (atzīme skolā)
cvoibers Divnieks (atzīme skolā)
cvulis Divnieks (atzīme skolā)
danis Divnieks (atzīme skolā)
dvaiņiks Divnieks (atzīme skolā)
dvaņķis Divnieks (atzīme skolā)
dvīnītis Divnieks (atzīme skolā)
dvobelis Divnieks (atzīme skolā)
dvoička Divnieks (atzīme skolā)
dvoika Divnieks (atzīme skolā)
dvoikins Divnieks (atzīme skolā)
dvoiņiks Divnieks (atzīme skolā)
dvoka Divnieks (atzīme skolā)
dvolis Divnieks (atzīme skolā)
dvopsis Divnieks (atzīme skolā)
dvubulis Divnieks (atzīme skolā)
dvulis Divnieks (atzīme skolā)
gulbis Divnieks (atzīme skolā)
gulbītis Divnieks (atzīme skolā)
jājamzirgs Divnieks (atzīme skolā)
kabans Divnieks (atzīme skolā)
kabāns Divnieks (atzīme skolā)
kliņģeris Divnieks (atzīme skolā)
kraķis Divnieks (atzīme skolā)
kuprainītis Divnieks (atzīme skolā)
mīkstais Divnieks (atzīme skolā)
pālis Divnieks (atzīme skolā)
pūkainais Divnieks (atzīme skolā)
šķībais Divnieks (atzīme skolā)
svaņķis Divnieks (atzīme skolā)
tranis Divnieks (atzīme skolā)
tvaņķis Divnieks (atzīme skolā)
divnozīmīgums Divnozīmība
divgabali Divos gabalos
dihibrīdi Divos lokusos heterozigotiski hibrīdi
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes
antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa
pārkātēm Divos slāņos
pārkārtēm Divos slāņos; pārkātēm
dijpadsmit Divpadsmit
divipadsmit Divpadsmit
dujpadesmit Divpadsmit
dujpadsmit Divpadsmit
dodekalogs Divpadsmit likumi
gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim)
duodenoplastika Divpadsmit pirkstu zarnas daļas reparatīva operācija
duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem
divpadesmitniece Divpadsmit pudus smaga runga, boze
divpadsmitniece Divpadsmit pudus smaga runga, boze
divtrīspadsmit Divpadsmit vai trīspadsmit
dodeka- Divpadsmit-
divpadsmits Divpadsmitais
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
duodenorāfija Divpadsmitpirkstu zarnas brūces sašūšana
duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana
duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums
periduodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas perito- neja iekaisums
periduodenits Divpadsmitpirkstu zarnas peritoneja iekaisums
duodenogramma Divpadsmitpirkstu zarnas rentgenogramma
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums
duodēnektomija Divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana
dodekagons Divpadsmitstūris
divpakāpīgs Divpakāpju
apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu)
reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā)
divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.)
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
Kalnezers Divpīļu ezers Asares pagastā
unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju
biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra
PPP Divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol")
strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos
pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" ")
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas
divpusīgs Divpusējs (1)
bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā)
duplicitāte Divpusība, divpolārība, divējādība; divkāršība
duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus

D citās vārdnīcās:

MLVV