Paplašinātā meklēšana

Meklējam D.

Atrasts vārdos (708):

Atrasts vārdu savienojumos (30):

Atrasts skaidrojumos (9997):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt.
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert.
omniprezence (Dieva) klātbūtne visur.
omnipotence (Dieva) visspēcība.
skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu.
orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls.
dancis [Deja]{s:1407}
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Abudabi Abū Dabī.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea").
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea").
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea").
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā.
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija.
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta.
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti.
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā.
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija.
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
aids AIDS.
aidss AIDS.
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae").
ditiscus Airvaboles "Dytiscus".
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus").
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji.
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts.
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā.
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!").
Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
Viče Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīčupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka.
Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā.
Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object").
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā.
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
ADP Albānijas Darba partija.
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora").
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans").
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter").
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā.
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
Āraiši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
Ausātas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Ļukas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Slagūne Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Bērzkrasti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Bitenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Ābeles Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ālave Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Baldonas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Skujaine Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Vecvagares Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā.
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā.
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Anstrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Džūkstesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Grauzde Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ķunduri Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā.
Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Pokropiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Akmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Baiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Rešetnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Andzeļu pagastā.
Ferma Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā.
Pļesņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Ķepovas pagastā.
Purpļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas pagastā.
Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
Bicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
Jukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā.
Piedaugava Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā.
Lidoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
Zborka Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Brataniški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Briģene apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Brīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Gateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Gulbenes apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Imantas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Jāņuciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kanavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Klabani apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kočergino apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kuhališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Lakstīgalas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Matkunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Matulanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Mežaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Misjunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Rumpišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Šakališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Sējas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Skirna apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Trikopci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Vīksnas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Aucugals Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā.
Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā.
Aizpores Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā.
Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Audari Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā.
Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
Prinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Igauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Tarasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kriškanāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dunavas pagastā.
Cirstes apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Gavsene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Lapmežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Lateve apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mazalakste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mazoste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mazpiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mežildzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Muņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Oste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Sabdagas apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Saustere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Sūde apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Vādzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
Lukne apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
Sedviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
Sudargi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
Lekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā.
Azarmale apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Dukaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Krapānišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Munči apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Sosnauka apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Zarinki apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Zvīdrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā.
Briči Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Lapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Lielvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mazvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mežkleivas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mežlaskumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Silmači Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Trušļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ziemeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Perkunišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas.
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
Alženova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Sīmašas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Aļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Armuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Abramovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Aizupīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Apšinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Asinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Batarāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Beleviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ceglineica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Češļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Čirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Drinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Jaunlesna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kakarvieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kises Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Lempi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Lizdiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Mortuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Mosāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ozinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piļcine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Plasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Poikas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Raibie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rūbežneica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rudzusīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Semuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Skūškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Smaudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Smuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Špuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Taunaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Trimaļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Turcines Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Vacainīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Veitulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Vēršukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Viļumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zakari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zarečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zileņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zimkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zuiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Āži Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā.
Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Galenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils.
Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
Lambārte Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Demenes pagastā.
Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Bunka Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs.
Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
Ālande Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas.
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā.
Bojas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vītiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Biksti Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs (agrāk Griezes, Jaunbiksti).
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
Bērzupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Lielbērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Aizstrautnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Akācijas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
Gatara apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
Kaļķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Kārļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Neveja apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Vīdale apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā.
Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
Krapa Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Stari Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Vandāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
Asūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Aizpurve Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas.
Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Garauši Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā.
Lancenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Pienava Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā.
Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā.
Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas.
Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Atkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Audari Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Pokaiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Kamradži Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā.
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā.
Rīgzemes apdzīvota vieta (viensēta) Dundagas pagastā.
Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā.
Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos.
Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā.
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija Apdzīvota vieta ASV ("Alexandria"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alendeila Apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Endrūsa Apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bambērga Apdzīvota vieta ASV ("Bamberg"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brendona Apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Danberi Apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.).
Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Devenporta Apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Denisona Apdzīvota vieta ASV ("Denison"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dentona Apdzīvota vieta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dērbi Apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
Daglasa Apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dablina Apdzīvota vieta ASV ("Dublin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dumasa Apdzīvota vieta ASV ("Dumas"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dandolka Apdzīvota vieta ASV ("Dundalk"), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.).
Durenta Apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hemptona Apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiklenda Apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Līsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linkolntona Apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mārtina Apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Martinesa Apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
Mišena Apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Stērdžisa Apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Samervila Apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vjena Apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vunsokita Apdzīvota vieta ASV ("Woonsocket"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā.
Annenieki Apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā.
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce).
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā.
Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā.
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos.
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā.
Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā.
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aksaja Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā.
Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā.
Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā.
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
Ādema apdzīvota vieta Omānā (_Ādam_), Dāhilījas mintakā.
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos.
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā.
Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Čavina Apdzīvota vieta un reliģiskais centrs Dienvidamerikā (9.-2. gs. p. m. ē.).
Dvīts apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants.
Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
dzeņenieši Apes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
ADF Apvienotā demokrātiskā fronte (DĀR).
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss.
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā.
Deo iuvante ar Dieva palīgu (Monako valsts devīze).
Dei gratia ar Dieva žēlastību.
partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca").
Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
Argentīna Argentīnas Republika - valsts Dienvidamerikā.
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoma sastāvdaļa, platība - 1400 kvadrātkilometru, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Toršhavna, lielākā sala - Streimoja.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park").
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā.
Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā.
cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line").
Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms.
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji.
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia").
kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis").
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas.
Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā.
Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica.
Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda.
Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.).
sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu.
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā ("Amundsen-Scott South Pole"), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.).
Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms.
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
Ušakova kepka atkritumu izgāztuves veidots kalns Rīgā, Deglava ielā.
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju ("Marmara Denizi"), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.
paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access").
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Jēču ezers atradās Drustu pagastā, nosusināts.
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line").
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
Maķītis ātro uzkodu ēstuve _McDonald_.
Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m.
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m.
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m.
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā, Klusā okeāna piekrastē (spāņu "Desierto de Atacama"), sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km.
Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m).
Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
Apenīnu pussala atrodas Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra.
Ņēdžansana nacionālais parks atrodas Dienvidkorejā, izveidots 1971. g., platība - 81,6 km^2^.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km.
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
Derga ezers atrodas Īrijā (angļu "Lough Derg", īru "Loch Deirgeirt"), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šanona; Lohdergs.
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^.
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni).
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m.
Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m.
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^.
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā.
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota.
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Antarktīdas pussala atrodas Rietumantarktīdā (angļu valodā "Antarctic peninsula"), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, pussalu veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns).
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
Mazupe Atupe, Durbes pieteka.
saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu.
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km.
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji.
baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli").
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha.
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā.
Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
Bistrinskijgoļecs Augstākā virsotne Aizbaikālā - 3253 m vjl., atrodas Dauru grēdā.
Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m.
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
Belindas kalns augstākā virsotne Dienvidsendviču salās, augstums — 1372 m.
Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns.
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m.
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m.
Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā.
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m.
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 323 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa.
Dvīta Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants.
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants.
Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants.
demenieši Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji.
demenišķi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji.
Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants.
Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums.
Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants.
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants.
Akminoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukuma variants.
Akmynuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukums latgaliski.
Akminuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akminoji" nosaukuma variants.
Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants.
Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants.
Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
dubnieši augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubna" iedzīvotāji.
Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants.
Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums.
dvietieši Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji.
dvietišķi Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji.
Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants.
Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants.
Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants.
dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji.
Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants.
dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji.
dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji.
dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji.
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants.
Dublinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Zascenku Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants.
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums.
Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants.
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume.
pampeiri Auksti dienvidu vēji Dienvidamerikā.
mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe.
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.).
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms.
Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst").
DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums").
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
LK Avīzes "Diena" lasītāju klubs (~ biedri).
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga.
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā.
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas.
teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām.
Kroņu-Bakanu ezers Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā.
komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
Baložu ezers Baložezers Dundagas pagastā.
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms.
Augštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m.
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
dēmeravieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Dēmerava" iedzīvotāji.
Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants.
Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
danskieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danskie" iedzīvotāji.
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji.
Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants.
dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji.
drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji.
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants.
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji.
damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji.
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji.
dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji.
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji.
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji.
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants.
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji.
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants.
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
Daka Bangladešas galvaspilsēta (bengāļu val. "Dhaka"), 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā.
kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā.
ovambo Bantu nēģeru tauta DR Āfrikā.
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR.
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums.
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji.
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji.
dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji.
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji.
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji.
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji.
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales").
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants.
bečuāņi Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi.
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi.
bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā.
Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka.
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms.
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
zelta teļš Bībelā, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu.
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa.
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators.
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība.
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama.
Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama.
Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama.
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
Sūdes dīķis bija izveidots Dundagas pagastā, platība — 7,8 ha.
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija.
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
ETB Birs; Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna.
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
IMPAC Biznesa konsultāciju uzņēmums Dublinā, Īrijā.
Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē.
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos.
Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos.
Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē.
BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Bolīvija, valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds.
Lielborne Borne, Daugavas pieteka.
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā.
Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā.
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā.
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus").
Demenes-Briģenes ezers Briģenes ezers Demenes pagastā.
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
Briģu ezers Briņģu ezers Drustu pagastā.
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (krievu "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu").
dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs.
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji.
doktorātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Doktorāts" iedzīvotāji.
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji.
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens.
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
deviņjoslu bruņnesis bruņnešu suga ("Dasypus novemcinctus").
Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.).
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos).
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
burkaniņi Burkāni ("Daucus").
burkņi Burkāni ("Daucus").
borkans Burkāns ("Daucus").
borkants Burkāns ("Daucus").
burkans Burkāns ("Daucus").
burkens Burkāns ("Daucus").
savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota").
sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
Depiņš būvmateriālu veikals _Depo_.
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds.
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN).
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK).
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
Lielkalns Cēsu kalns Dikļu pagastā.
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums.
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji.
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums.
drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji.
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji.
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji.
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji.
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus").
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
DAC ciparanalogu pārveidotājs (angļu "Digital-to-Analog Converter").
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara.
programmatūra CorelDraw CorelDraw.
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā.
centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis.
guntene Čemurneļķe ("Dianthus barbatus").
krustiņš Čemurneļķe ("Dianthus barbatus").
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
Melnezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Belmontu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Černavu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Černovu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Drisvjatas ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica").
baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica").
mājas čurkste čurkstu suga ("Delichon urbica").
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju.
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
šerpts Dabā ass; skarbs.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā.
tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts.
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
netors Daba, ieraža, paradums.
netore Daba, raksturs, tikums.
brasma Daba, raksturs.
būda Daba, raksturs.
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā.
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
DAP Dabas aizsardzības pārvalde.
Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku.
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu.
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
ekspluatācija Dabas bagātību iegūšana un izmantošana (runājot par ieguves vietām).
eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos.
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
krājums Dabas bagātību resursi, kopums.
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem.
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi.
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
dabisks Dabas likumiem atbilstošs; dabas likumu nosacīts.
dabene Dabas mācība.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
ainava Dabasskats.
peizāža Dabasskats.
ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem.
dabzinātnieks Dabaszinātnieks.
naturālists Dabaszinātnieks.
dabzinātnisks Dabaszinātnisks.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
daboecia Dabēsijas.
Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica").
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m.
aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
tekstrade Dabīgās valodas teksta ģenerēšana un sintēze.
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam.
nodaba Dabiskā īpatnība, savādība.
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos.
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
nešķīstene Dabiskā maltā kafija.
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
algēzija Dabiska spēja just sāpes.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
baseins Dabiska ūdenskrātuve.
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums.
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
naturale Dabiski, nepiespiesti.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām.
fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai.
homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā.
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus.
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
anepitīmija Dabisko vēlēšanos un tieksmju zudums.
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela.
naturāls Dabisks (1).
dabīgs Dabisks (2).
dabīgs Dabisks (4).
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos.
drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums.
fizioplastika Dabisks formu veidojums.
dehidroepiandrosterons Dabisks hormons, ko izstrādā nieres; t. s. izdzīvošanas hormons; DHEA.
šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem.
kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
neviltots Dabisks, īsts.
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
naturel Dabisks, vienkāršs.
genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs.
bioloģisks Dabisks.
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
dabīgums Dabiskums (2).
Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā.
dabonams Dabūjams.
dabūnams Dabūjams.
gūstams Dabūjams.
piedabūt Dabūjot, iegūstot (ko), piepildīt (ar to).
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
gūt Dabūt (ienākumus naudā).
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu).
šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā.
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
dabūt trūkties (arī just) Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu.
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
aizklaust Dabūt dzirdēt.
apiesnoties Dabūt iesnas.
līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai.
podņaķ Dabūt nosaukto summu.
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
otorvatsja Dabūt pa galvu.
dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus.
atjūtināt Dabūt pie samaņas.
aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ.
aizbūdzīt Dabūt prom (uz).
aizšķūrēt Dabūt prom ar naidīgu attieksmi.
aizpestīt Dabūt prom ar viltu.
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties.
aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot).
atķuidīt Dabūt prom, attālināt.
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā.
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
sūrēt Dabūt sūru garšu.
atdabūt Dabūt šurp.
aizgumzīt Dabūt uz leju.
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt.
ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt.
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību).
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
grābt Dabūt, iegūt.
ņemties Dabūt, iegūt.
nogrābt Dabūt, iegūt.
sajemt Dabūt, iegūt.
saķert Dabūt, iegūt.
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
kašāt Dabūt, sagādāt.
gaņīt Dabūt, sameklēt.
goņīt Dabūt, sameklēt.
dabīt Dabūt.
dabuit Dabūt.
debīt Dabūt.
sakoļīt Dabūt.
Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise.
dadadzis Dadadži.
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
dadaists Dadaisma pārstāvis.
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām.
dzalkstis Dadzis, dzelksnis.
daģis Dadzis.
jukšna Dadzis.
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
dadzīši Dadzītis.
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
cirsium Dadži.
sunīši Dadžu augļi.
usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
gužene Dadžu suga, zosu dadži.
Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka.
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
daphnia Dafnijas jeb ūdensblusas.
daphniidae Dafniju dzimta.
ceriodaphnia Dafniju dzimtas ģints.
scapholeberis Dafniju dzimtas ģints.
simocephalus Dafniju dzimtas ģints.
Dageten Dagda.
Dagda-See Dagdas ezers.
Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji.
bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji.
broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
artjomovkieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji.
ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji.
fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji.
kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji.
asūnieši Dagdas novada Asūnes pagasta iedzīvotāji.
bērzinieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski.
zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji.
alženovieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Alženova" ("Alženovo") iedzīvotāji.
ozolinieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji.
rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji.
ustieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji.
ustjieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji.
krūmājieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Krūmāji" iedzīvotāji.
saldieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Saldi" iedzīvotāji.
šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji.
broncieši Dagdas novada Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji.
apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji.
ķepavieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji.
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji.
veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji.
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji.
šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji.
bajārieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji.
dabrānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji.
dabrieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji.
dagdānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji.
dagdieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji.
dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji.
neikurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Neikuri" iedzīvotāji.
nīkurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Nīkuri" iedzīvotāji.
Ūzuleņi Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants.
Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
slobodieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
vecdomieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdome" iedzīvotāji.
zellieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļļi" iedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
dagest. Dagestāņu-.
degla Dagla.
echium Daglīši.
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides").
daglains Dagls, balti un tumši raibs; sevišķi dagla cūka.
Dzenišķu ezers Dagu ezers Bebrenes pagastā.
Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos.
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
Strobilanthes dyerianus Daiera strobilante.
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
daiks Daika, intrūzija.
teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem.
teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem.
kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas.
ieprāva Daikts, darba rīks.
daiļināt Dailināt.
dailonīte Dailulīte.
kali- Daiļ-, cēl-.
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
daile Daiļa jaunava.
uzbante Daiļa prievīte.
košiniece Daiļa, skaista meitene.
daiļais Daiļais dzimums - sieviete, sievietes.
dailaugums Daiļaugums.
dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana.
daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna.
fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
dziedājums Daiļdarbs dzejā.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra.
starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
gradevole Daiļi, patīkami.
gradevolmente Daiļi, patīkami.
škunstmālderis Daiļkrāsotājs; arī gleznotājs.
deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
daiļrakstniecība Daiļliteratūra.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
mūza Daiļrades iedvesmas avots.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
daiļrunīgums Daiļrunība (1).
skaistrunība Daiļrunība (1).
daiļrunīgums Daiļrunība (2).
elokvence Daiļrunība.
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
elokvents Daiļrunīgs.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
daiļskanīgums Daiļskanība.
daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
eifonisks Daiļskanīgs.
piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā.
aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas.
aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks.
dails Daiļš.
estēts Daiļuma cienītājs.
krāšņa Daiļums, greznība.
daimonolatrija Daimonu pielūgšana.
daiņa Daina.
barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
bargulīte Dainās bargas tautu meitas nosaukums; barguliņa.
bargaliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums.
maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
daiņot Dainot.
šķedērns Daiva.
šķiliņa Daiva.
daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs.
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m.
geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū.
Dākles ezers Dāklis, ezers Ģibuļu pagastā.
dacrymycetaceae Dakrimicēšu dzimta.
dacrymycetales Dakrimicēšu rinda.
daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes.
kāriņi Dakstiņi, kārniņi.
ģiģelis Dakstiņš, kārniņš.
dakstinis Dakstiņš.
kariņš Dakstiņš.
sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi.
āķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai.
arķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai.
greblis Dakša, ko lietoja labības vētīšanai.
daška Dakša.
dašķe Dakša.
kuķis Dakša.
meteklis Dakša.
metekls Dakša.
sakums Dakša.
sekums Dakša.
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai.
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi.
parkas Dakšas siena un labības celšanai.
cekumi Dakšas.
dasti Dakšas.
spīle Dakšaste.
cerura Dakšastes.
dakšasti Dakšastes.
dakšīna Dakšiņa (2).
gapele Dakšiņa, dakša.
vidolca Dakšiņa; videlca.
videuca Dakšīņa; videlca.
vidolcs Dakšīņa; videlca.
fourchette Dakšiņa.
gābele Dakšiņa.
gafele Dakšiņa.
gapeļs Dakšiņa.
grāpele Dakšiņa.
videlca Dakšiņa.
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras.
klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā.
dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās.
dakšveidīgs Dakšveida.
stakliski Dakšveidīgi; tā ka sadalās divos zaros.
ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus.
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
stakls Dakšveidīgs, zarains.
konovals Dakteris.
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka.
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka.
dactylogyrus Daktilogīri.
knakts Dakts (1).
turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā.
dakte Dakts.
deglis Dakts.
dokte Dakts.
kņats Dakts.
knats Dakts.
potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā.
Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos.
dividends Dalāmais skaitlis.
partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs.
dalīgs Dalāms.
GMD Dalasi; Gambijas Republikas valūtas kods, sīknauda - bututs.
dukuris Dalba, zivju baidāmais.
dalderains Dālderains.
dalderis Dālderis.
tālers Dālderis.
lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica").
Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna.
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā.
līdzvaina Dalība vainā, līdzvainība.
dieliņš Dalība.
share Dalības kvota kādā sabiedrībā vai kopmantā, arī dokuments, kas šo dalības kvotu apliecina.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
dziedonis Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
kompanjons Dalībnieks uzņēmumā.
daļenieks Dalībnieks, akcionārs.
daļinieks Dalībnieks, akcionārs.
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
dalinieks Dalībnieks.
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā.
dalija Dālija ("Dahlia").
dāliji Dālija ("Dahlia").
ģeorģine Dālija ("Dahlia").
ģorģene Dālija ("Dahlia").
ģorģenīte Dālija ("Dahlia").
ģorģine Dālija ("Dahlia").
ģorģīne Dālija ("Dahlia").
jorģene Dālija ("Dahlia").
jorgine Dālija ("Dahlia").
jorine Dālija ("Dahlia").
jorjine Dālija ("Dahlia").
jorjīne Dālija ("Dahlia").
jorjiņi Dālija ("Dahlia").
jorjuņi Dālija ("Dahlia").
jurģina Dālija ("Dahlia").
jurgine Dālija ("Dahlia").
jurgīne Dālija ("Dahlia").
jurģine Dālija ("Dahlia").
jurģīnes Dālija ("Dahlia").
jurģinītes Dālija ("Dahlia").
juri Dālija ("Dahlia").
ģeorģīne Dālija.
jarja Dālija.
jorģīne Dālija.
jorģīne Dālijas zieds.
dahlia Dālijas.
slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums.
slāņojums Dalījums slāņos (3); slāņu kopums.
ēmisks/ētisks Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu.
divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām.
divdalība Dalīšanās divās daļās; bisekcija.
dismeroģeneze Dalīšanās nevienādās daļās.
merulācija Dalīšanās, drostalošanās.
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
grafēt Dalīt (ko) ailēs.
periodizēt Dalīt (ko) periodos.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (1).
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (2).
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (3).
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1).
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2).
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3).
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties.
drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās; pārvērst drumstalās.
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt.
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala.
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa.
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
atdalīt Dalīt nost.
ģerboņiķ Dalīt nozagto.
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
smalcināt Dalīt sīkās daļās.
šķiedrēt Dalīt šķiedrās.
izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
dielēties Dalīt, dalīties.
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
sašķirstīt Dalīt, sadalīt.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
delīt Dalīt.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai.
divīzors Dalītājs skaitlis.
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas.
pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām.
kopne DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus (DQDB)").
DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus").
simfiziorāfija Dalītas simfīzes sašūšana.
divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Dalīties nost.
poloskatsja Dalīties pārtikā.
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķiedrāt Dalīties šķiedrās.
šķiedrēties Dalīties šķiedrās.
šķieznoties Dalīties šķiedrās.
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
daļoties Dalīties.
dal. Dalīts, dalījums.
Geranium dalmaticum Dalmācijas gandrene.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
dadalīt Dalot pievienot.
d Daltons (atommasas vienība).
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis.
bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis.
bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis.
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež 2 (1).
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1).
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4).
stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt.
dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas.
ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva.
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
parte Daļa no veselā.
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs.
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
pasekste Daļa zem sekstes.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala.
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
piešļauka Daļa, kas viegli atdalās.
suga Daļa, neliels daudzums.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
parte Daļa, partija, arī balss (ansamblī).
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
daliklis Daļa, tiesa 3.
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
dale Daļa.
dola Daļa.
doļa Daļa.
pars Daļa.
eksekcija Daļas izgriešana.
partes Daļas.
dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
pusaizmārša Daļēja aizmirstība, pussnauda.
distaksija Daļēja ataksija.
pussvētdiena Daļēja brīvdiena.
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne.
frenikektomija Daļēja diafragmas nerva izgriešana, lai panāktu diafragmas attiecīgās puses paralīzi.
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
tonsilotomija Daļēja hipertrofētu mandeļu izgriešana.
hipohipnoze Daļēja hipnoze.
puskroms Daļēja hromāda.
imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu.
disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
meroparestēzija Daļēja parestēzija.
puspatiesība Daļēja patiesība.
hipopigmentācija Daļēja pigmentācijas izzušana.
peptonizācija Daļēja proteīna hidrolīze peptonos skābes vai enzīmu klātienē.
starpnorēķins Daļēja samaksa par plānoto patēriņu norēķina periodā.
paticamība Daļēja ticamība.
pustumsa Daļēja tumsa.
semipronācija Daļēja vai nepilnīga pronācija.
semisupinācija Daļēja vai nepilnīga supinācija.
tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu.
alopēcija Daļēja vai pilnīga matu izkrišana.
agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs.
sigmoidektomija Daļēja vai pilnīga S veida zarnas izgriešana.
iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana.
pusveldre Daļēja veldre.
pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem.
arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem.
pusjūtas Daļējas jūtas.
puspaģiras Daļējas, nelielas paģiras.
pussāpes Daļējas, nelielas sāpes.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
līgotnis Daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
pusaizsalis Daļēji aizsalis.
pusapcepis Daļēji apcepis.
pusdedzis Daļēji apdedzis; daļēji sadedzis.
pusapdzēries Daļēji apdzēries.
apžļaukt Daļēji apgāzt.
pusģērbā Daļēji apģērbts.
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
pārkrubināt Daļēji apskrubināt, noskrubināt.
pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
piesegt Daļēji apslēpt.
pusapžuvis Daļēji apžuvis; daļēji sakaltis.
pusvarēm Daļēji ar varu.
pusvarītēm Daļēji ar varu.
atbirināt Daļēji atbērt atpakaļ.
atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
atslogoties Daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem.
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pusizdzisis Daļēji atdzisis.
atburbēt Daļēji atkausēt.
pusatklāts Daļēji atklāts, neslēpts.
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
pusbailīgs Daļēji bailīgs.
pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
puscaurs Daļēji caurs.
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
pusdanciski Daļēji dejojot, palēkdamies.
atdzēst Daļēji dzēst.
puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
pusiešus Daļēji ejot.
pasklandains Daļēji gluds, līdzens.
basanīts Daļēji hidratēta kalcija sulfāta forma.
nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
pusgrimis Daļēji iegrimis, līdz pusei iegrimis.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
pusironisks Daļēji ironisks.
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
iecept Daļēji izcept.
atdegt Daļēji izdegt.
pusizdzerts Daļēji izdzerts.
pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
pusizēsts Daļēji izēsts.
pusnoģērbā Daļēji izģērbies.
paputēt Daļēji izjukt (par cerībām, plāniem u. tml).
pārkurēties Daļēji izkurēties.
pusizkurcējis Daļēji izkurtējis; pusizkurtējis.
pakurcēt Daļēji izkurtēt; pakurtēt.
sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
puspalaidnīgs Daļēji izlaidīgs, palaidnīgs.
bojāt Daļēji iznīcināt.
paņīcināt Daļēji iznīcināt.
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
pusizplucis Daļēji izplaucis; pusizplaucis.
pusplucis Daļēji izplaucis; pusplaucis.
pusplūcis Daļēji izplaucis.
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
aizušķoties Daļēji izrotāties, izgreznoties.
pusizsmēķēts Daļēji izsmēķēts.
iespurt Daļēji izspurt.
pusizteikts Daļēji izteikts.
padicīt Daļēji iztukšot.
pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
pakreijāt Daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu).
pakārst Daļēji izzvejot (ūdenstilpi).
pusjuku Daļēji jaukti, sajaukti.
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
pusjokodams Daļēji jokodams.
pusjokojot Daļēji jokojot.
puspajokam Daļēji jokojot.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
iezaļgot Daļēji kļūt zaļam.
pusnokrupis Daļēji kraupains, kašķains.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
puslabs Daļēji labs.
puslegāls Daļēji legāls.
puslēkšus Daļēji lēkājot, palēkdamies.
puslīks Daļēji līks.
pusmehānisks Daļēji mehanizēts.
pusmeli Daļēji meli.
pusmilitārs Daļēji militārs.
puspamests Daļēji neapdzīvots.
pusnedzīvs Daļēji nejutīgs, arī daļēji paralizēts (par ķermeņa daļu).
pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
pussveikā Daļēji nesodīts.
pusnešus Daļēji nesot.
apkalināt Daļēji nobarot (parasti tiek attiecināts uz cūkām).
aizbradāt Daļēji nobradāt.
apbrucēt Daļēji nobrukt.
pusdriskāts Daļēji nodilis, vietām saplīsis.
nokņērpāt Daļēji noēst un apsmulēt.
apganīt Daļēji noganīt.
ieganīt Daļēji noganīt.
pusnokaltis Daļēji nokaltis.
aizsliedēt Daļēji nomīdīt.
apšļokāt Daļēji nomīdīt.
aizmizot Daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.).
aizlaupīt Daļēji nomizot.
apķolēt Daļēji nomizot.
pusnopietns Daļēji nopietns.
iezelēt Daļēji noslienāt košļājot.
aizkraistīt Daļēji nosmelt krējumu no piena.
apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
pusnovītis Daļēji novītis.
pusoficiāls Daļēji oficiāls.
puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
popa Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
popains Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
popājs Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
popiens Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
pops Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
ielupt Daļēji pārplīst, pārsprāgt.
aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
puspateikts Daļēji pateikts.
ievīkt Daļēji paveikt (darbu).
pusbērns Daļēji pieaudzis, liels bērns.
pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
puspills Daļēji piedzēries; apreibis.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
apradināt Daļēji pieradināt.
piebust Daļēji pierast, aprast.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
tūksnains Daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem.
pusrāpus Daļēji rāpus.
pusraudus Daļēji raudot, ar asarām acīs.
aizbojāt Daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt.
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pussakritis Daļēji sabrucis, sagruvis.
pussabrucis Daļēji sabrucis.
pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
aizdragāt Daļēji sadragāt; _(biežāk)_ iedragāt.
apdziedināt Daļēji sadziedēt, apārstēt.
pussagrauts Daļēji sagrauts.
pussagruvis Daļēji sagruvis.
aizdrunēt Daļēji sairt, satrunēt.
pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
piepost Daļēji sakārtot un satīrīt.
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
atslogoties Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
ieplēst Daļēji saplēst; vietumis saplēst.
pusplēsts Daļēji saplēsts; daļēji novalkāts.
puspūdēts Daļēji sapūdēts.
piepūt Daļēji sapūt.
pussapuvējis Daļēji sapuvis; pussapuvis.
puspuvis Daļēji sapuvis.
pussapuvis Daļēji sapuvis.
pusrūdzis Daļēji sarūdzis.
pussatrepējis Daļēji satrūdējis.
pussatrūdējis Daļēji satrūdējis.
pussatrupējis Daļēji satrunējis, satrūdējis.
pussatrunējis Daļēji satrunējis.
pussasalējis Daļēji satrupējis; pussatrupējis.
pussaulains Daļēji saulains.
pussavītis Daļēji savītis.
subsklerotisks Daļēji sklerotisks.
membranokartilaginozs Daļēji skrimšļains, daļēji membranozs.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
iesmilktene Daļēji smilšaina zeme.
pasmiltains Daļēji smilšains.
pasmilts Daļēji smiltis saturošs.
pusstrukturēts Daļēji struktūras kontrolēts, daļēji brīvs.
pussvēki Daļēji svētki.
pussvētki Daļēji svētki.
pasvēdiena Daļēji svinama svētku diena; pēdējā kādu svētku diena.
pasvēki Daļēji svinami svētki; pēdējā kādu svētku diena.
pasvētki Daļēji svinami svētki.
pustukšā Daļēji tukšā.
ierakāt Daļēji uzrakņāt, uzkasīt (zemi).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
aizpūļot Daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām.
aizsmacis Daļēji vai pilnīgi zaudējis balss skanīgumu.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pieviru Daļēji vaļā; pievērts.
priekšapmaksa Daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām.
pusvienaldzīgs Daļēji vienaldzīgs.
pusviltīgs Daļēji viltīgs.
puszagšus Daļēji zagšus.
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
puszobgalīgs Daļēji zobgalīgs.
pārkapelēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt.
pārkaplēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt.
pārlasīt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izlasīt.
pārravēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izravēt.
pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus).
pārbungāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi kult ar vāli.
pārmizot Daļēji, arī ne visai rūpīgi mizot.
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
pārskrāpēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi pārkaplēt.
pārvelēt Daļēji, arī pavirši izvelēt.
puslīdz Daļēji, gandrīz.
pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
pusbruņots Daļēji, nepilnīgi apbruņots.
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
pusapgaismots Daļēji, nepilnīgi apgaismots.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts.
pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
pusizžuvis Daļēji, nepilnīgi izžuvis.
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies.
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
pus Daļēji, nepilnīgi.
pusaizsegts Daļēji, pa pusei aizsegts.
semiciklisks Daļēji, pa pusei ciklisks.
pusgavēnis Daļēji, pa pusei gavēt.
pusviris Daļēji, pa pusei izvārījies.
puspasaulīgs Daļēji, pa pusei laicīgs.
pusļauns Daļēji, pa pusei ļauns.
pusmākslīgs Daļēji, pa pusei mākslīgs, pa pusei mākslots.
pussūdu Daļēji, pa pusei mēslu.
puslaupīts Daļēji, pa pusei nolobīts.
pusvalku Daļēji, pa pusei novalkāts.
puspiešūts Daļēji, pa pusei piešūts.
puspīts Daļēji, pa pusei pīts.
pussaņurcīts Daļēji, pa pusei saņurcīts.
pussēdu Daļēji, pa pusei sēdus.
pussmaidus Daļēji, pa pusei smaidot.
pusšļupstiski Daļēji, pa pusei šļupstot.
pusvācu Daļēji, pa pusei vācu.
apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
apgrūdīt Daļēji, pavirši sagrūst (atkārtoti).
pus Daļēji.
meropija Daļējs aklums.
pusārprāts Daļējs ārprāts.
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība.
hemidistrofija Daļējs audu barošanās traucējums.
pusbads Daļējs bads.
kserofāgija Daļējs gavēnis, atturēšanās no gaļas, buljona un sulīgiem augļiem.
pusinvalīds Daļējs invalīds.
eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu.
anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri.
dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums.
puslīdzeklis Daļējs līdzeklis.
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka.
pusreibonis Daļējs reibonis, skurbulis.
pusnesamaņa Daļējs samaņas zudums.
pussamaņa Daļējs samaņas zudums.
pašļupsts Daļējs šļupsts.
semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
nosirmošana Daļējs vai pilnīgs pigmenta zudums matos.
semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
pašķindiens Daļējs, atsevišķs šķindiens.
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
parciāls Daļējs; atsevišķs.
daļnieks Daļenieks.
pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš.
nanodaļiņa Daļiņa, kuras izmēri mērāmi nanometros.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
agregācija Daļiņu apvienošanās rupjākās daļiņās dispersās un koloīdu sistēmās.
autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos.
īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
D Dāma (šaha figūra).
tuksnesājs Damaksnējs.
Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā.
dammarsveķi Damarsveķi.
Nigella damascena Damaskas nigella.
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
aizdambēt Dambēt ciet.
dambrēt Dambēt ciet.
viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
dambris Dambis.
metums Dambis.
dambītis Dambīši (1).
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
dambīši Dambītis (1).
Dambīšu ezers Dambjakroga ezers Jaunpils pagastā.
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
arcobas Dambrete.
šašks Dambrete.
salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
ērkšķi Dambrieži.
damalīgs Damelīgs.
Damenes ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā.
Dāmenes ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā.
Dāmeņa ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā.
Cotoneaster dammeri Dammera klintene.
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
šiņons Dāmu matu sakārtojums, uztinot tos pakausī maisiņa veida cekulā.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā.
Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
nodancināt Dancinot nogurdināt.
uzdancināt Dancinot uzvirzīt.
dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
atdancāt Dancojot ierasties.
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
dandelēt Dandalot.
Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
danzis Dandzis.
Iris danfordiae Danfordas īriss.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Dūngārvona Dangārvana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
grambāt Dangāt, sliedēt.
grambot Dangāt, sliedēt.
DK Dānija, valsts divburtu kods.
DNK Dānija, valsts trīsburtu kods.
DCAA Dānijas centrālā arodbiedrību apvienība.
RB Dānijas informācijas aģentūra (dāņu "Ritzaus Bureau").
Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
rigsdags Dānijas kārtu pārstāvības institūcija (1468.-1660. g.).
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
Dkr Dānijas krona.
danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona.
landstings Dānijas parlamenta augšpalāta līdz 1953. g.
rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas).
folketings Dānijas parlaments ar vienu palātu.
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums.
folkething Dānijas tautas vietnieku nams.
Astragalus danicus Dānijas tragantzirnis.
dānebrogs Dānijas valsts karogs.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
dancings Dansings - kafejnīca vai restorāns ar deju zāli.
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
dānis Dāņa.
danenieks Dāņas zemnieks.
Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
dānis Dāņi.
Daņilovkas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā.
Daņilovas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Anholta Dāņu sala Kategata vidū ("Anholt"), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija.
kraks Dāņu un zviedru trijmastu kuģis Baltijas jūrā.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
daņ-tjaņ Daoisma metafizikā cilvēka smalkās fizioloģijas trīs centri.
ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās.
dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
daoists Daoisma pārstāvis.
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai.
dareklis Darāmais darbs.
darimais Darāmais.
akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu.
bužurums Darba apģērbs (darbā).
ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma.
caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā.
sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu.
akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
darbarokas Darba darītāji.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
darbdevis Darba devējs.
maizes devējs Darba devējs.
aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas.
OSHA Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra.
dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
DEĀK Darba ekspertīzes ārstu komisija.
izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
vorkšops Darba grupa, darbnīca.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
DJS Darba Jaunatnes Savienība.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
darbakārtība Darba kārtība.
DKP Darba kolektīva padome.
mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai.
cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā.
zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis.
gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks.
DLK Darba līdzdalības koeficients.
Dlk Darba likumu kodekss.
DLK Darba likumu kodekss.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks.
ķepala Darba nemākulis.
ķepelis Darba nemākulis.
biļetens Darba nespējas lapa.
drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks.
čāpste Darbā neveikla meitene.
pabeigas Darba nobeigums.
noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt.
darbņēmis Darba ņēmējs, līgumdarbinieks.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
aizlipināšana Darba paņēmiens grāmatu sietuvē.
ierobe Darba paņēmiens kartonāžā.
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends.
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs.
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs.
konveijerizācija Darba procesa organizēšana plūsmas veidā, izmantojot darba priekšmetu pārvietošanai konveijeru.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu).
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
rasposka Darba rati ar paplatinātu, lēzenu virsdaļu; raspuska.
servāģi Darba rati ar platu virsu sera (arī siena, salmu u. tml.) vešanai.
gubvāģi Darba rati ar platu virsu siena, salmu vešanai.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
krauči Darba rati; ratu augšējā daļa.
krautes Darba rati; ratu augšējā daļa.
krautiņi Darba rati; ratu augšējā daļa.
krautiņš Darba rati; ratu augšējā daļa.
krautis Darba ratu augšējā daļa.
žokle Darba ratu spīle jeb šķēre.
lieta Darba rīki, piederumi.
grieči Darba rīki.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
kneblis Darba rīks ratu loku liekšanai.
līcens Darba rīks spolēšanai.
mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes.
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
bizulis Darba rīks, kas agrāk izmantots līdumu līšanā; sitamais.
elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
ķūķis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis.
ķūķītis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis.
rīknīca Darba rīku kaste.
vestava Darba rīku komplekts.
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
sladraks Darba svārki, brunči.
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba; arī kombinezons.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
DAP Darba un aizsardzības padome.
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība; džouls.
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks.
darbdiena Darba uzskaites vienība kolhozā.
ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks.
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
štelle Darba vieta; amats.
šefte Darba vieta.
šepte Darba vieta.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
virssvārcis Darba virsvalks.
virssvārks Darba virsvalks.
koļa Darba zābaks.
arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā.
DZO Darba zinātniskā organizācija.
ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
beņķis Darbagalds.
stanoks Darbagalds.
trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3).
DAF Darbaļaužu apvienotā fronte.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot.
šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
teslis Darbarīks (kā) tēšanai.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma).
štiks Darbarīks ar smailu galu.
berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas).
atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai.
kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai.
ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai.
skrapsts Darbarīks koka izstrādājumu grebšanai.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas.
suka Darbarīks linu pogaļu atdalīšanai; suseklis.
pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai.
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai.
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai; sliepne.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
dēlītis Darbarīks tīklu aušanai.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
cērtamais Darbarīks, ar ko cirst.
ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
kulstāmais Darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
kārstuve Darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai.
štrumente Darbarīks.
štruments Darbarīks.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
steptests Darbaspēju, trenētības pārbaude ar kāpšanas-nokāpšanas slodzi.
darba spēks Darbaspēks (1).
darba spēks Darbaspēks (2).
darbtauta Darbatauta.
darba vieta Darbavieta (1).
privaroks Darbavieta pēc iznākšanas no apcietinājuma.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
darba diena Darbdiena (1).
darbudien Darbdienā.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
darbagalds Darbgalds; darbmašīna.
remontdarbi Darbi (kā) remontēšanai.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
ablaktēšana Darbība --> ablaktēt.
airēšana Darbība --> airēt.
aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
aizzīmēšana Darbība --> aizzīmēt.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (1).
apgaismošana Darbība --> apgaismot (2); izskaidrošana; noskaidrošana.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (3); izglītošana.
apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apkalpe Darbība --> apkalpot (1); apkalpošana.
aprakste Darbība --> aprakstīt (3).
apraušana Darbība --> apraust.
apsardze Darbība --> apsargāt; apsargāšana.
apsēja Darbība --> apsēt (1); apsēšana.
apstaiga Darbība --> apstaigāt (1); apstaigāšana.
aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
aptumšošana Darbība --> aptumšot (1).
atbalstīšana Darbība --> atbalstīt (1).
atbalstīšana Darbība --> atbalstīt (2).
atlase Darbība --> atlasīt (1); atlasīšana.
atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
atrunāšanās Darbība --> atrunāties.
atslēgšana Darbība --> atslēgt.
atstādināšana Darbība --> atstādināt.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
burāšana Darbība --> burāt.
čāpstināšana Darbība --> čāpstināt.
darināšana Darbība --> darināt (1, 3).
degazēšana Darbība --> degazēt.
grūšana Darbība --> grūst.
harmonizācija Darbība --> harmonizēt.
hospitalizācija Darbība --> hospitalizēt.
iedale Darbība --> iedalīt (1); iedalīšana.
iedzeršana Darbība --> iedzert.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
iegremde Darbība --> iegremdēt (1).
ievade Darbība --> ievadīt.
iluminācija Darbība --> iluminēt; iluminēšana.
instalācija Darbība --> instalēt.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
izspiešana Darbība --> izspiest.
izvade Darbība --> izvadīt.
jāšana Darbība --> jāt.
kalšana Darbība --> kalst.
kārdināšana Darbība --> kārdināt.
kavēšana Darbība --> kavēt.
kavēšanās Darbība --> kavēties.
kupčošana Darbība --> kupčot.
lādēšana Darbība --> lādēt.
lasīšana Darbība --> lasīt 1.
laušana Darbība --> lauzt.
lēkšana Darbība --> lēkt.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt.
modelēšana Darbība --> modelēt.
niršana Darbība --> nirt (1).
nogāde Darbība --> nogādāt.
noliegsme Darbība --> noliegt (1); noliegšana.
nomaksa Darbība --> nomaksāt.
padarīšana Darbība --> padarīt.
paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
paraušana Darbība --> paraut.
pāreja Darbība --> pāriet (4).
pāreja Darbība --> pāriet (5).
pestīšana Darbība --> pestīt(2).
radīšana Darbība --> radīt.
rūdīšana Darbība --> rādīt.
rakstīšana Darbība --> rakstīt.
raušana Darbība --> raut.
recitācija Darbība --> recitēt; deklamācija.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
rotāšana Darbība --> rotāt.
rūgšana Darbība --> rūgt.
runāšana Darbība --> runāt.
sabiedriskošana Darbība --> sabiedriskot.
sacelšanās Darbība --> sacelties.
sadiegšana Darbība --> sadiegt.
sadziedāšana Darbība --> sadziedāt.
sagraušana Darbība --> sagraut.
saiešana Darbība --> saiet.
saistīšana Darbība --> saistīt.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sakopšana Darbība --> sakopt.
saķepināšana Darbība --> saķepināt.
salāgošana Darbība --> salāgot.
salikšana Darbība --> salikt.
sālīšana Darbība --> sālīt.
sanākšana Darbība --> sanākt.
sapakošana Darbība --> sapakot.
sapludināšana Darbība --> sapludināt.
sardze Darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
sarūpe Darbība --> sarūpēt.
sasauksme Darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās.
sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
satvere Darbība --> satvert (1).
sazināšanās Darbība --> sazināties.
skaitīšana Darbība --> skaitīt.
slēpšanās Darbība --> slēpties.
slidošana Darbība --> slidot.
smaiļošana Darbība --> smaiļot.
soļošana Darbība --> soļot.
spiegošana Darbība --> spiegot.
staigāšana Darbība --> staigāt.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
subskripcija Darbība --> subskribēt.
šaušana Darbība --> šaut.
šķielēšana Darbība --> šķielēt.
šļupstēšana Darbība --> šļupstēt.
uguņošana Darbība --> uguņot.
uzruna Darbība --> uzrunāt (1).
vajāšana Darbība --> vajāt.
vārdošana Darbība --> vārdot (2).
vārsmošana Darbība --> vārsmot (1).
velce Darbība --> vilkt.
vilkšana Darbība --> vilkt.
žestikulācija Darbība --> žestikulēt; žestu (1) kopums.
žonglēšana Darbība --> žonglēt.
priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
reinženierija Darbība agrāk realizētu tehnisku un cita veida lēmumu modernizācijai funkcionējošā objektā.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
schēmatisms Darbība pēc vspārīga plāna, shēmas.
deblokēšana Darbība pret bloķētāju karaspēku vai floti nolūkā atbrīvot bloķējamo objektu.
augšupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz augšu.
lejupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz leju.
atbalstīšana Darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
izziņošana Darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida.
izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1).
internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
konstatācija Darbība, arī rezultāts --> konstatēt.
norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt.
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt(1).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3).
pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
darījums Darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
aizsargdarbība Darbība, kas aizsargā.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
pretdarbs Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
uzlaušana Darbība, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
inženierija Darbība, kas saistīta ar projektu tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu, rekomendāciju izstrādi ražošanas un vadības, kā arī produkcijas realizācijas organizēšanas posmā.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību; darbība, ko izraisa cita darbība.
pretdarbs Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību; darbība, ko izraisa cita darbība.
palīgdarbība Darbība, kas veicina, nodrošina (kā) izpildi.
pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
diversifikācija Darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā.
pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
nodrosējums Darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju.
neapzinātais Darbība, ko subjekts veic automātiski, refleksīvi.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
virziendarbība Darbība, kurai ir noteikts virziens.
dekapitalizācija Darbība, kuras rezultātā kompānija zaudē savu kapitālu.
jaunradīšana Darbība, kuras rezultātā rodas kas jauns.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
pretspiegošana Darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus.
pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido; šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā; šādas darbības, norises rezultāts.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
attece Darbība, process - attecēt 1; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
izvadīšana Darbība, process - izvadīt.
administrēšana Darbība, process --> administrēt.
adresēšana Darbība, process --> adresēt.
aizdegšana Darbība, process --> aizdegt.
aizdziedāšana Darbība, process --> aizdziedāt.
aizgūšana Darbība, process --> aizgūt.
aiziešana Darbība, process --> aiziet.
aizkalšana Darbība, process --> aizkalst.
aizkavēšana Darbība, process --> aizkavēt.
aizlaišana Darbība, process --> aizlaist.
aizlipināšana Darbība, process --> aizlipināt.
aizlūgšana Darbība, process --> aizlūgt.
aizmiglošana Darbība, process --> aizmiglot.
aizsalšana Darbība, process --> aizsalt.
aizskaršana Darbība, process --> aizskart.
aizstāšana Darbība, process --> aizstāt.
aizstāvēšana Darbība, process --> aizstāvēt.
aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
aizturēšana Darbība, process --> aizturēt.
aizvietošana Darbība, process --> aizvietot.
aizzelšana Darbība, process --> aizzelt.
aklināšana Darbība, process --> aklināt.
akreditēšana Darbība, process --> akreditēt.
aktivizēšana Darbība, process --> aktivizēt.
alošana Darbība, process --> alot.
apaļošana Darbība, process --> apaļot.
apaugļošana Darbība, process --> apaugļot.
apcietināšana Darbība, process --> apcietināt.
apcirpšana Darbība, process --> apcirpt.
apciršana Darbība, process --> apcirst.
apdarināšana Darbība, process --> apdarināt.
apdedzināšana Darbība, process --> apdedzināt.
apdūmošana Darbība, process --> apdūmot.
apdziedāšana Darbība, process --> apdziedāt.
apdzirdināšana Darbība, process --> apdzirdināt.
apdzīšana Darbība, process --> apdzīt.
apēnošana Darbība, process --> apēnot.
apgraizīšana Darbība, process --> apgraizīt.
apiešana Darbība, process --> apiet.
apkalpošana Darbība, process --> apkalpot.
apkalšana Darbība, process --> apkalt (1).
apkurināšana Darbība, process --> apkurināt (2).
aplacināšana Darbība, process --> aplacināt.
apliecināšana Darbība, process --> apliecināt.
apliesmošana Darbība, process --> apliesmot.
aplikšana Darbība, process --> aplikt.
aplūkošana Darbība, process --> aplūkot.
apmešanās Darbība, process --> apmesties.
apmiglošana Darbība, process --> apmiglot.
apņemšana Darbība, process --> apņemt.
applūdināšana Darbība, process --> applūdināt.
apputināšana Darbība, process --> apputināt.
aprēķināšana Darbība, process --> aprēķināt.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšana.
apskatīšana Darbība, process --> apskatīt.
apslēpšana Darbība, process --> apslēpt.
apsmidzināšana Darbība, process --> apsmidzināt.
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (1).
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (2).
apspiešana Darbība, process --> apspiest.
apstarošana Darbība, process --> apstarot.
apsteidze Darbība, process --> apsteigt.
apsteigšana Darbība, process --> apsteigt.
apstiprināšana Darbība, process --> apstiprināt.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (1); apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (2); apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (3); apstrādāšana.
apsvēršana Darbība, process --> apsvērt.
apšaude Darbība, process --> apšaudīt; apšaudīšana; apšaudīšanās.
aptriekšana Darbība, process --> aptriekt.
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (2).
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (3).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties(3).
aptveršana Darbība, process --> aptvert.
apvainošana Darbība, process --> apvainot.
apvārdošana Darbība, process --> apvārdot.
apzīmēšana Darbība, process --> apzīmēt.
apziņošana Darbība, process --> apziņot.
apžēlošana Darbība, process --> apžēlot.
aromatizēšana Darbība, process --> aromatizēt.
asimilēšana Darbība, process --> asimilēt (1).
asimilēšana Darbība, process --> asimilēt (3).
asināšana Darbība, process --> asināt.
ataudzēšana Darbība, process --> ataudzēt.
atbalstīšana Darbība, process --> atbalstīt (3).
atbruņošana Darbība, process --> atbruņot.
atcelšana Darbība, process --> atcelt.
atdalīšana Darbība, process --> atdalīt.
atdarināšana Darbība, process --> atdarināt.
atdzīvināšana Darbība, process --> atdzīvināt.
atēnošana Darbība, process --> atēnot.
atindēšana Darbība, process --> atindēt.
atjaunināšana Darbība, process --> atjaunināt.
atkārtošana Darbība, process --> atkārtot.
atkārtošanās Darbība, process --> atkārtoties.
atkopšana Darbība, process --> atkopt.
atlaidināšana Darbība, process --> atlaidināt.
atledošana Darbība, process --> atledot.
atmagnetizēšana Darbība, process --> atmagnetizēt.
atmērcēšana Darbība, process --> atmērcēt.
atņemšana Darbība, process --> atņemt.
atpazīšana Darbība, process --> atpazīt.
atpumpurošana Darbība, process --> atpumpurot.
atsāļošana Darbība, process --> atsāļot.
atsaukšana Darbība, process --> atsaukt.
atsavināšana Darbība, process --> atsavināt.
atskanēšana Darbība, process --> atskanēt.
atskaņošana Darbība, process --> atskaņot.
atslogošana Darbība, process --> atslogot.
atspiešana Darbība, process --> atspiest.
atspoguļošana Darbība, process --> atspoguļot.
atstrādāšana Darbība, process --> atstrādāt.
atsūknēšana Darbība, process --> atsūknēt.
atsvabināšana Darbība, process --> atsvabināt.
atsvaidzināšana Darbība, process --> atsvaidzināt.
atšifrēšana Darbība, process --> atšifrēt.
atšķiršana Darbība, process --> atšķirt.
atšūšana Darbība, process --> atšūt.
attaisnošana Darbība, process --> attaisnot.
attaukošana Darbība, process --> attaukot.
attiesāšana Darbība, process --> attiesāt.
attīrīšana Darbība, process --> attīrīt.
attīstīšana Darbība, process --> attīstīt.
atturēšana Darbība, process --> atturēt.
atūdeņošana Darbība, process --> atūdeņot.
atvārīšana Darbība, process --> atvārīt (1).
atvasināšana Darbība, process --> atvasināt (1).
atvilkšana Darbība, process --> atvilkt.
atzarošana Darbība, process --> atzarot.
atzelšana Darbība, process --> atzelt.
augšana Darbība, process --> augt.
balsināšana Darbība, process --> balsināt.
burbuļošana Darbība, process --> burbuļot.
centrēšana Darbība, process --> centrēt.
cirkulācija Darbība, process --> cirkulēt.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degazācija Darbība, process --> degazēt.
dehidratācija Darbība, process --> dehidratizēt.
dehidrācija Darbība, process --> dehidrēt.
deldēšana Darbība, process --> deldēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt (1).
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
detalizācija Darbība, process --> detalizēt.
dievināšana Darbība, process --> dievināt.
domestikācija Darbība, process --> domesticēt.
došana Darbība, process --> dot.
evakuācija Darbība, process --> evakuēt.
fotografēšana Darbība, process --> fotografēt.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1).
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (2).
galvošana Darbība, process --> galvot.
glabāšana Darbība, process --> glabāt.
granulācija Darbība, process --> granulēt (1).
granulācija Darbība, process --> granulēt (2).
grauja Darbība, process --> graut 1 (1).
grauja Darbība, process --> graut 1 (2).
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
ienākšana Darbība, process --> ienākt.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
gājiens Darbība, process --> iet (1); iešana.
iešana Darbība, process --> iet.
impregnācija Darbība, process --> impregnēt.
inkriminācija Darbība, process --> inkriminēt; inkriminēšana.
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana.
izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
izdale Darbība, process --> izdalīt (1); izdalīšana.
izdale Darbība, process --> izdalīt (2); izdalīšana, izdalīšanās.
izdzēšana Darbība, process --> izdzēst.
izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (1).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (2).
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1); maksāšana, izmaksāšana.
izsēja Darbība, process --> izsēt (1).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt (4).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
izspēle Darbība, process --> izspēlēt (2).
izspēle Darbība, process --> izspēlēt (3).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (1).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (2).
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
iztauja Darbība, process --> iztaujāt; iztaujāšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt.
iztirze Darbība, process --> iztirzāt; iztirzāšana.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
izvērtēšana Darbība, process --> izvērtēt.
jājiens Darbība, process --> jāt (1); jāšana.
klupšana Darbība, process --> klupt.
komercializācija Darbība, process --> komercializēt.
kondensācija Darbība, process --> kondensēt (2).
konfiskācija Darbība, process --> konfiscēt (2).
konformācija Darbība, process --> konformēties.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (1).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (2).
koroborēšana Darbība, process --> koroborēt.
kotācija Darbība, process --> kotēt (1).
kotācija Darbība, process --> kotēt (2).
kratīšana Darbība, process --> kratīt.
kratoņa Darbība, process --> kratīt.
kultivācija Darbība, process --> kultivēt (2).
labošana Darbība, process --> labot.
lecināšana Darbība, process --> lecināt 2.
legalizēšana Darbība, process --> legalizēt.
leģitimēšana Darbība, process --> leģitimēt.
leģitimēšanās Darbība, process --> leģitimēties.
liberalizācija Darbība, process --> liberalizēt.
liecība Darbība, process --> liecināt (1); liecināšana.
mašinizācija Darbība, process --> mašinizēt.
matematizācija Darbība, process --> matematizēt.
materializācija Darbība, process --> materializēt.
mešana Darbība, process --> mest.
miece Darbība, process --> miecēt; miecēšana.
minimalizācija Darbība, process --> minimalizēt.
mirgošana Darbība, process --> mirgot.
mobilizācija Darbība, process --> mobilizēt (2).
monoftongizācija Darbība, process --> monoftongizēties.
monopolizācija Darbība, process --> monopolizēt.
motorizācija Darbība, process --> motorizēt (1).
multiplikācija Darbība, process --> multiplicēt.
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1).
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2).
nākšana Darbība, process --> nākt.
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (1).
neitralizācija Darbība, process --> neitralizēt (3).
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
nicināšana Darbība, process --> nicināt.
nitrifikācija Darbība, process --> nitrificēt.
nodošana Darbība, process --> nodot.
nolase Darbība, process --> nolasīt (3).
noliece Darbība, process --> noliekt (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
noplūde Darbība, process --> noplūst (1).
noplūde Darbība, process --> noplūst (2).
noplūde Darbība, process --> noplūst (3).
nopūte Darbība, process --> nopūst (1).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (1).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (2).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (3).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
nošļaupe Darbība, process --> nošļaupt.
notece Darbība, process --> notecēt 1(1).
notece Darbība, process --> notecēt 1(2).
novade Darbība, process --> novadīt (4).
novade Darbība, process --> novadīt (6).
novade Darbība, process --> novadīt (7).
nozveja Darbība, process --> nozvejot (1).
observācija Darbība, process --> observēt.
odorizācija Darbība, process --> odorizēt.
optimalizācija Darbība, process --> optimalizēt; optimizācija.
optimizācija Darbība, process --> optimizēt; optimalizācija.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pagrieze Darbība, process --> pagriezt (1).
panhromatizācija Darbība, process --> panhromatizēt.
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (2).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (3).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (4).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (5).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (6).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (7).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (1).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (2).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
pārdzese Darbība, process --> pārdzesēt (2).
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
pārkure Darbība, process --> pārkurināt.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (1).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (2).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (3).
pārplūsme Darbība, process --> pārplūst (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (6).
pārrade Darbība, process --> pārradīt.
pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
pārslēdze Darbība, process --> pārslēgt (1).
pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2); pārstādīšana.
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (2).
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (3).
pārtvaice Darbība, process --> pārtvaicēt.
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (1).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (2).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (3).
pārvade Darbība, process --> pārvadīt (3).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt (1).
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
pazīšana Darbība, process --> pazīt.
pedagoģizācija Darbība, process --> pedagoģizēt.
pedalizācija Darbība, process --> pedalizēt.
peldēšana Darbība, process --> peldēt.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana.
perforēšana Darbība, process --> perforēt.
perināšana Darbība, process --> perināt.
periodizācija Darbība, process --> periodizēt; dalījums periodos.
permutācija Darbība, process --> permutēt.
pēršana Darbība, process --> pērt.
pestīšana Darbība, process --> pestīt(1).
piebīde Darbība, process --> piebīdīt.
piedošana Darbība, process --> piedot 2.
piegāde Darbība, process --> piegādāt.
piekāpšanās Darbība, process --> piekāpties.
pieņemšana Darbība, process --> pieņemt.
piepildīšana Darbība, process --> piepildīt.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (2).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst(1).
pierakste Darbība, process --> pierakstīt(1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
piespēle Darbība, process --> piespēlēt.
piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare.
piesūce Darbība, process --> piesūkt (1).
piesūce Darbība, process --> piesūkt (2).
pietece Darbība, process --> pietecēt (1).
pievade Darbība, process --> pievadīt(2).
pievade Darbība, process --> pievadīt(3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(4), pilnveidoties (4).
plastifikācija Darbība, process --> plastificēt.
plūsma Darbība, process --> plūst (2).
plūsma Darbība, process --> plūst (3).
plūsma Darbība, process --> plūst (4).
plūsma Darbība, process --> plūst (5).
plūsma Darbība, process --> plūst (6).
poetizācija Darbība, process --> poetizēt.
polifonizācija Darbība, process --> polifonizēt.
politehnizācija Darbība, process --> politehnizēt.
popularizācija Darbība, process --> popularizēt (1).
popularizācija Darbība, process --> popularizēt (2).
precizēšana Darbība, process --> precizēt.
primitivizācija Darbība, process --> primitivizēt.
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties(1).
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties(2).
proletarizācija Darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties.
provokācija Darbība, process --> provocēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt(2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt(3).
pulverizācija Darbība, process --> pulverizēt.
pūte Darbība, process --> pūst(6).
racionalizēšana Darbība, process --> racionalizēt.
radiofikācija Darbība, process --> radioficēt(1).
radiofikācija Darbība, process --> radioficēt(2).
rafinācija Darbība, process --> rafinēt.
ratifikācija Darbība, process --> ratificēt.
raudiens Darbība, process --> raudāt (1); arī raudas.
reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
regulācija Darbība, process --> regulēt(1).
regulācija Darbība, process --> regulēt(2).
regulācija Darbība, process --> regulēt(3).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (2).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (3).
rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
renovācija Darbība, process --> renovēt.
resorbēšana Darbība, process --> resorbēt.
rezervācija Darbība, process --> rezervēt.
rite Darbība, process --> ritēt (3).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt(1).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt(2).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt(3).
romanizācija Darbība, process --> romanizēt 1.
romanizācija Darbība, process --> romanizēt 2.
romantizācija Darbība, process --> romantizēt(1).
romantizācija Darbība, process --> romantizēt(2).
rotaļāšanās Darbība, process --> rotaļāties.
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt(1).
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt(2).
sabiezēšana Darbība, process --> sabiezēt.
sablīvēšana Darbība, process --> sablīvēt.
sabrukšana Darbība, process --> sabrukt.
sacere Darbība, process --> sacerēt(1).
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (3).
sadale Darbība, process --> sadalīt (4).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
sadalīšana Darbība, process --> sadalīt.
sadēdēšana Darbība, process --> sadēdēt.
sadedze Darbība, process --> sadegt 1(1); sadegšana.
sadegšana Darbība, process --> sadegt.
sagāde Darbība, process --> sagādāt (1).
sagaide Darbība, process --> sagaidīt(1).
saiste Darbība, process --> saistīt(1); arī saistījums (1).
saķepšana Darbība, process --> saķept.
salaide Darbība, process --> salaist(3).
sanēšana Darbība, process --> sanēt 1.
saplūsme Darbība, process --> saplūst (1); saplūde (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (2); saplūde (2).
saplūšana Darbība, process --> saplūst.
saroze Darbība, process --> sarozīties.
sasaldēšana Darbība, process --> sasaldēt.
saslēdze Darbība, process --> saslēgt(1).
saspiede Darbība, process --> saspiest(1).
saspiede Darbība, process --> saspiest(3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt(1).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt(2).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt(3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt(4).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt(7).
sašūšana Darbība, process --> sašūt.
satece Darbība, process --> satecēt 1 (2).
saukšana Darbība, process --> saukt.
savērpšana Darbība, process --> savērpt.
savienošana Darbība, process --> savienot.
savietošana Darbība, process --> savietot.
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
sekvestrācija Darbība, process --> sekvestrēt.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (1).
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (2).
separācija Darbība, process --> separēt.
simfonizācija Darbība, process --> simfonizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spīde Darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1).
spiešana Darbība, process --> spiest.
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
stigmatizēšana Darbība, process --> stigmatizēt.
stimulācija Darbība, process --> stimulēt.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
sublimēšana Darbība, process --> sublimēt.
summēšana Darbība, process --> summēt.
svēpēšana Darbība, process --> svēpēt.
svēpināšana Darbība, process --> svēpināt.
svētīšana Darbība, process --> svētīt.
šampanizācija Darbība, process --> šampanizēt.
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
taksācija Darbība, process --> taksēt.
tarifikācija Darbība, process --> tarificēt.
tauja Darbība, process --> taujāt.
tece Darbība, process --> tecēt 1.
telefikācija Darbība, process --> teleficēt.
telefonizācija Darbība, process --> telefonizēt.
termalizācija Darbība, process --> termalizēt.
tiece Darbība, process --> tiekties (1).
tiece Darbība, process --> tiekties (2).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (1).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (2).
tonizācija Darbība, process --> tonizēt.
traumatizācija Darbība, process --> traumatizēt.
tremulācija Darbība, process --> tremolēt.
triangulācija Darbība, process --> triangulēt (2).
trīce Darbība, process --> trīcēt (1).
trīce Darbība, process --> trīcēt (2).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (1).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (2).
tuvināšanās Darbība, process --> tuvināties.
tuvošanās Darbība, process --> tuvoties.
unifikācija Darbība, process --> unificēt.
utilizācija Darbība, process --> utilizēt (1).
utilizācija Darbība, process --> utilizēt (2).
uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
uzpilde Darbība, process --> uzpildīt.
uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (2); arī uzplaukums (1).
uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (3); arī uzplaukums (2).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (1).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (2).
uzstāde Darbība, process --> uzstādīt(3).
uzstrāde Darbība, process --> uzstrādāt.
uzsūce Darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1).
vairošanās Darbība, process --> vairoties.
vēde Darbība, process --> vēdināt (1); vēdināšana.
veģetācija Darbība, process --> veģetēt (1).
vitaminizācija Darbība, process --> vitaminizēt.
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
žvankstoņa Darbība, process --> žvankstēt.
oksidēšanās Darbība, process => oksidēties.
savilce Darbība, process--> savilkt (4).
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt(1).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt(2).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (l).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2); krāsa, ko rada pigmenti (2).
politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt(1).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(3).
sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt(1).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt(2).
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1).
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2).
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
perfekcija Darbība, process, kurā sasniedz pilnību.
veidošana Darbība, process, kuras rezultātā (kas) rodas, gūst vēlamo formu; darbība, process --> veidot.
glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
adaptācija Darbība, rezultāts --> adaptēt.
krampiens Darbība, rezultāts --> krampt.
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt(1); pumpuru raisīšanās laiks; ziedēšanas laiks.
sekme Darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes.
spundējums Darbība, rezultāts --> spundēt; spundētu dēļu savienojums.
taisijiens Darbība, rezultāts --> taisīt.
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
apsardzība Darbība, stāvoklis --> apsargāt.
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
aizmetiens Darbības "aizmest" rezultāts.
inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām.
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī.
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina.
gatavošana Darbības etaps pirms praktiskas realizācijas.
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra.
ampluā Darbības lauks.
arēna Darbības lauks.
simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
profils Darbības nozare, novirziens.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
izdarītājs Darbības paveicējs.
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
dezaktivācija Darbības spējas atņemšana vai zaudēšana.
ātrums Darbības straujums (ierīcēm).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana; arī ierosme.
agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs.
saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
darīšana Darbības vai interešu joma
briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums.
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; infinitīvs.
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme.
divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības.
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
verbāladjektīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
verbālsubstantīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota lietvārda funkcijā, apzīmējot darbības procesu.
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās.
pamatverbs Darbības vārds pamatformā.
modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi.
stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā.
norisenis Darbības vārds.
darītājs Darbības veicējs.
pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
holīnerģisks Darbības ziņā līdzīgs acetilholīnam; stimulējams ar holīnu vai acetilholīnu; tāds, kas mobilizē holīnu vai acetilholīnu.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis.
pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā; pa starpām, pa starpu.
pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos.
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
tests Darbību kopums (kā) fiziskai pārbaudei, defektu konstatēšanai.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tēlojums Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
agens Darbīgais, aktīvais princips.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
roši Darbīgi, rosīgi.
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
šiveris Darbīgs cilvēks.
antiinfekciozs Darbīgs pret infekciju.
Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m.
Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Apo Darbīgs vulkāns Filipīnās, Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
Maunaloa Darbīgs vulkāns Havajas salā (angļu val. "Mauna Loa"), ASV, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
Kilauea Darbīgs vulkāns Havajas salā, augstums - 1247 m.
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
Avu Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Sanihes salās, augstums - 1320 m.
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
Asama Darbīgs vulkāns Japānā ("Asama yama"), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m.
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m.
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri.
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
piespiedīgs Darbīgs, dedzīgs.
vandīgs Darbīgs, enerģisks.
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs,- aktīva 2(1) loceklis.
ross Darbīgs, rosīgs.
šeftīgs Darbīgs, rosīgs.
šeptīgs Darbīgs, uzņēmīgs, rosīgs.
inaktivācija Darbīguma, aktivitātes novēršana, apturēšana; pāriešana neaktīvā stāvoklī.
malt Darbināt (dzirnavas).
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
dirbēt Darbināt.
dirbināt Darbināt.
dirbt Darbināt.
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
darbonis Darbinieks (2).
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus.
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
pieņēmējs Darbinieks, kas pieņem (preces, pasūtījumus u. tml.).
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
marķieris Darbinieks, kas uzliek marku 1(2).
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
normētājs Darbinieks, kura uzdevums ir normēšana.
pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā.
darbnieks Darbinieks.
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki.
rekrutēšana Darbinieku meklēšana, kadru uzaicināšana.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas.
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
nodarbināt Darbinot izmantot (mehānismu, ierīci).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
darbene Darbmācība.
darbiks Darbmācība.
darbs Darbmācība.
išakošana Darbmācība.
aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem.
dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem.
kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai).
grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
pinole Darbmašīnas cilindriska virzes izpildietaise.
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
izpildkustība Darbmašīnas izpildietaises pārvietošanās apstrādes procesā.
izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
kamanas Darbmašīnas korpusveida detaļa ar horizontālām vadotnēm.
ciparvadība Darbmašīnas vadība ar diskrētiem ciparu signāliem.
programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi.
kamanas Darbmašīnas virzes izpildietaise.
burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām.
rāmētava Darbnīca rāmju izgatavošanai un (kā) ierāmēšanai.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina 1(2).
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
krāsotava Darbnīca, cehs, kur kraso (1).
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
lakotava Darbnīca, cehs, kurā lako.
fotodarbnīca Darbnīca, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas.
skārdnīca Darbnīca, kur izgatavo skārda izstrādājumus.
ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem.
pulverdzirnavas Darbnīca, kurā gatavoja šaujampulveri.
radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā.
darbinīca Darbnīca.
strādātava Darbnīca.
verkštūbe Darbnīca.
aktors Darbojošās persona, noteiktas sociālās lomas izpildītājs dzīvē.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
gaita Darbošanās (dzīvniekiem).
pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
piedalīšanās Darbošanās kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
darbība Darbošanās, darba process (ierīcēm).
gaita Darbošanās, dzīve.
kopties Darboties (ap ko).
arties Darboties (ar arklu).
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
pēckāties Darboties (ar ko).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
kustēties Darboties (par mehānismiem).
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu.
ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu.
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
mālēties Darboties ar krāsām; krāsot.
nagoties Darboties ar pirkstiem.
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
stubelēt Darboties nepareizā vietā.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
breņģēt Darboties pa slapju vietu.
breņģēties Darboties pa slapju vietu.
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
pamēgt Darboties, darīt.
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
jēgties Darboties, pūlēties.
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
riktēties Darboties, rīkoties (ar ko).
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
vīkšties Darboties, rīkoties.
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta.
aģēt Darboties, spēlēt lomu.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko).
purināties Darboties, strādāt.
šurīt Darboties, uzdarboties.
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
darbāties Darboties.
darbavāties Darboties.
darbot Darboties.
dārboties Darboties.
olīties Darboties.
rīkāties Darboties.
šeftēt Darboties.
šeftēties Darboties.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
blakusdarbs Darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja; darbu apvienošana.
teamwork Darbs grupa.
sīknodarbe Darbs nelielā uzņēmumā, arī mājražošana.
stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam.
šepte Darbs, amats; nodarbošanās.
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums.
prāgma Darbs, darīšanas.
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
posthume Darbs, kas atrasts pēc autora nāves.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs.
rāpaža Darbs, kas neveicas.
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
timeris Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
timers Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
kilogrammometrs Darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā jeb 1 grama pacelšanai 1 kilometra augstumā; kilogrammetrs.
knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām.
datorpakalpojums Darbs, ko ar datoru veic klientu vajadzībām.
tīmeklis Darbs, ko strādā laika kavēklim.
virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
naktsdarbs Darbs, ko veic naktī.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums.
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
šefte Darbs, strādāšana.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
stiķis Darbs, uzdevums.
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
vieta Darbs; amats.
robs Darbs; arī amats.
sviedri Darbs; darba augļi.
ergāzija Darbs; katrs aktivitātes veids, īpaši garīgās.
dorbs Darbs.
dzieva Darbs.
džobs Darbs.
gājums Darbs.
ķimerēšanās Darbs.
maize Darbs.
počerks Darbs.
šance Darbs.
gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde.
izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis.
ķepelēties Darbu nemākulīgi strādāt.
bludīt Darbu samaitāt (nemākulīgi strādājot).
prorabs Darbu vadītājs (celtniecībā).
formanis Darbu vadītājs.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
skrīveris Darbvedis, lietvedis.
rakstvedis Darbvedis.
dardadze Dardedze, varavīksne.
dardedzis Dardedze, varavīksne.
dardecs Dardedze.
dārdadzis Dārdedzis.
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
žvurgzdēt Dārdēt (piemāram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
taukšēt Dārdēt, ar skaņu "taukš" skanēt.
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt.
barkšēt Dārdēt, rībēt.
duņot Dārdēt, rībēt.
tindēt Dārdēt, rībēt.
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt.
dardēt Dārdēt.
dipēties Dārdēt.
grauties Dārdēt.
dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds.
barkšis Dārdiens, rībiens.
žvurdzienis Dārdiens.
dārdinēt Dārdināt.
dārdzināt Dārdināt.
dārdzinēt Dārdināt.
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis.
dārdūņe Dārdoņa.
dimza Dārdoņa.
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
nodārdināt Dārdoši nospēlēt.
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
aizdārdēt Dārdot attālināties.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
dārde Dārds, dārdoņa.
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c).
bijou Dārga rota.
berils Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem.
sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids.
kuncīts Dārgakmens gaiši rozā, violētā krāsā, atklāts 1902. gadā ASV.
antrakss Dārgakmens sārtā krāsā, karbunkuls.
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
kamuški Dārgakmeņi.
kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
dārgai Dārgi (piemēram, maksāt).
grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
litokollēti Dārgiem akmeņiem izrotāti zīmējumi.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
bullion Dārgmetāls lējumos vai stieņos.
grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā.
tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
bakara Dārgs kristāls, kas izgatavots Francijas pilsētā Bakarā.
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams.
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
stakrs Dārgs, padārgs.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
biezs Dārgs; tāds, kas liecina par bagātību.
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
darling Dārgumiņš.
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars.
dārgulis Dārgums.
dorgums Dārgums.
mantnīca Dārgumu glabātava.
bumaga Darījuma dokuments.
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
debetējums Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā.
debetēšana Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā.
šefte Darījumi (parasti tirdznieciski).
lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi.
kredītdarījumi Darījumi, kas nodibina kredīta saistības.
šepte Darījumi, parasti tirdznieciski.
praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā.
rebe Darījums (slepens, nesolīds).
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku.
termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā.
pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju.
darība Darījums, pasākums; rīcība.
dīlis Darījums, tirgošanās.
andele Darījums; vienošanās.
darījiens Darījums.
fīre Darījums.
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums.
taisījums Darinājums.
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas; izveidot (cilpas).
mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem.
aust Darināt (tīklus).
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
šļaupstīt Darināt smailu.
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
derināt Darināt.
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
klapata Darīšanas, rūpes, parasti nepatīkamas.
dzela Darīšanas.
padarīšanas Darīšanu kopums.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
krudīt Darīt (kādam) pāri.
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
vābaļot Darīt (kaut ko) bez prieka.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
žvidzināt Darīt (ko) ātri.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
maut Darīt (ko) ļoti intensīvi.
lažot Darīt (ko) nekvalitatīvi.
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
dūmināties Darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi.
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
uzbrūvēt Darīt alu.
asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens); trīt.
atkalēties Darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu.
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
marķēt Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi; iezīmēt (2).
gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
balinēt Darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt.
iebailēt Darīt bažīgu.
dakalēties Darīt blēņas, būt nerātnam.
blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
rūmēt Darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu).
pužināt Darīt čauganu, irdenu; arī bužināt.
daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
apdrošināt Darīt drosmīgu.
miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
nogražot Darīt ēverģēlības.
družināt Darīt gludāku, līdzenāku (koku).
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
ildzināt Darīt ilgāku; paildzināt.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
kārināt Darīt kārīgu.
kaunot Darīt kaunu, kaunināt.
ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
plustinēt Darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi.
patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
kraistīt Darīt kaut ko pavirši.
ziegt Darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu.
zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
aumoņām Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
aumoņiem Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
atjādelēt Darīt ko nezajadzīgu, bezjēdzīgu.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
kropļot Darīt kroplu (1).
kropļot Darīt kroplu (2).
kropļot Darīt kroplu (3).
labdarīt Darīt labu citam un vispār darīt labu.
sacīlināt Darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu.
pakaļdarīt Darīt līdzīgi (kam citam).
maidzināt Darīt maigāku.
apmiegot Darīt miegainu.
āzoties Darīt muļķības, būt nerātnam.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
pušierēt Darīt neglītu, neizskatīgu.
krumpāt Darīt negludu, burzīt.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
jūdīt Darīt nemierīgu.
bašķoties Darīt neprātības.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
murdināt Darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni).
cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
šmullēt Darīt netīru; traipīt.
niknot Darīt niknu.
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
ēdināt Darīt pāri (kādam).
pieskarties Darīt pāri (kādam).
apbižot Darīt pāri; kaitēt.
abižot Darīt pāri.
abužāt Darīt pāri.
apbužāt Darīt pāri.
apkrāmēt Darīt pāri.
noraudzīt Darīt pāri.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
pļekstināt Darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt.
plāt Darīt plānāku, placināt; darot plānāku, placinot, veidot (ko).
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
jundēt Darīt plaši zināmu.
apriebināt Darīt pretīgu, derdzīgu.
īdzināt Darīt pretīgu, rūgtu.
aizpriecināt Darīt priecīgu.
apremināt Darīt remdenu.
apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
balināties Darīt sevi baltu, tīru.
smērēties Darīt sevi netīru.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
vargaņiķ Darīt slēptus darbus.
maiņāt Darīt smagu darbu.
grūtināt Darīt smagu, apkraut.
mopsēt Darīt smieklīgu; muļķot, izjokot.
ķēmot Darīt smieklīgu; muļķot.
mērkaķot Darīt smieklīgu; muļķot.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
gārbāt Darīt steidzamu darbu.
nīt Darīt sviestu ķērnē.
badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst.
padarīt Darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
izspožināt Darīt zināmu un novērst.
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
paudēt Darīt zināmu, izsludināt.
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
laist Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
jodzināt Darīt zināmu.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
ģelaķ Darīt, taisīt.
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās).
kačāt Darīt.
močīt Darīt.
šišāt Darīt.
veitēt Darīt.
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
apsēklotājs Darītājs --> apsēklot.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
attēlotājs Darītājs --> attēlot.
baidētājs Darītājs --> baidīt.
baidītājs Darītājs --> baidīt.
cēlējs Darītājs --> celt.
cepējs Darītājs --> cept.
cirtējs Darītājs --> cirst.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dīdītājs Darītājs --> dīdīt.
dīrātājs Darītājs --> dīrāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dublētājs Darītājs --> dublēt.
dūrējs Darītājs --> durt.
grābējs Darītājs --> grābt.
grāvējs Darītājs --> graut 1.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
grebējs Darītājs --> grebt.
griezējs Darītājs --> griezt 2.
grozītājs Darītājs --> grozīt.
grūdējs Darītājs --> grūst.
gubotājs Darītājs --> gubot.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
iegaismotājs Darītājs --> iegaismot.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
iemetējs Darītājs --> iemest.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
ierādītājs Darītājs --> ierādīt.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt.
izcēlājs Darītājs --> izcelt.
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izgudrotājs Darītājs --> izgudrot.
izkaisītājs Darītājs --> izkaisīt.
izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
izlēcējs Darītājs --> izlēkt.
izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
izlicējs Darītājs --> izlikt.
izmēģinātājs Darītājs --> izmēģināt.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
izmetējs Darītājs --> izmest.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
iznīcinātājs Darītājs --> iznīcināt.
izpūtējs Darītājs --> izpūst.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
izsūcējs Darītājs --> izsūkt.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
izšķīrējs Darītājs --> izšķirt.
izteicējs Darītājs --> izteikt.
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
jaucējs Darītājs --> jaukt.
kairinātājs Darītājs --> kairināt.
kapātājs Darītājs --> kapāt.
kāpelētājs Darītājs --> kāpelēt.
kāpinātājs Darītājs --> kāpināt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kārējs Darītājs --> kārt, pakārt.
kaucējs Darītājs --> kaukt.
kāvējs Darītājs --> kaut.
klabinātājs Darītājs --> klabināt.
klauvētājs Darītājs --> klauvēt.
klejotājs Darītājs --> klejot.
klusētājs Darītājs --> klusēt.
klusinātājs Darītājs --> klusināt.
kniedētājs Darītājs --> kniedēt.
kodinātājs Darītājs --> kodināt 1 (1).
kompostieris Darītājs --> kompostrēt.
kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
kopējs Darītājs --> kopt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kratītājs Darītājs --> kratīt.
krāvējs Darītājs --> kraut.
kritizētājs Darītājs --> kritizēt.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
kurinātājs Darītājs --> kurināt.
kūrējs Darītājs --> kurt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
ķērējs Darītājs --> ķert.
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
lasītājs Darītājs --> lasīt.
lauzējs Darītājs --> lauzt.
lēkšotājs Darītājs --> lēkšot; auļotājs.
lēcējs Darītājs --> lēkt.
liecējs Darītājs --> liekt.
lējējs Darītājs --> liet.
lietētājs Darītājs --> lietēt.
licējs Darītājs --> likt 1.
lingotājs Darītājs --> lingot.
līdējs Darītājs --> līst.
lobītājs Darītājs --> lobīt.
locītājs Darītājs --> locīt 1.
maisītājs Darītājs --> maisīt.
māvējs Darītājs --> maut.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
mērotājs Darītājs --> mērot.
metējs Darītājs --> mest.
mēzējs Darītājs --> mēzt.
mīdītājs Darītājs --> mīdīt.
miecētājs Darītājs --> miecēt.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
mīņātājs Darītājs --> mīņāt; mīdītājs.
mijējs Darītājs --> mīt (2).
minējs Darītājs --> mīt.
modelētājs Darītājs --> modelēt.
mulčētājs Darītājs --> mulčēt.
murrātājs Darītājs --> murrāt.
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt.
nodevējs Darītājs --> nodot.
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
novācējs Darītājs --> novākt.
ņēmējs Darītājs --> ņemt.
oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
pacēlējs Darītājs --> pacelt.
padevējs Darītājs --> padot.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
palaidējs Darītājs --> palaist.
palēninātājs Darītājs --> palēnināt.
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pārslēdzējs Darītājs --> pārslēgt.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
pavedējs Darītājs --> pavest.
pazinējs Darītājs --> pazīt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
perētājs Darītājs --> perēt.
perforētājs Darītājs --> perforēt.
pērējs Darītājs --> pērt.
pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot.
piegriezējs Darītājs --> piegriezt 2.
piekritējs Darītājs --> piekrist 3.
pielīdējs Darītājs --> pielīst.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pilinātājs Darītājs --> pilināt.
pinējs Darītājs --> pīt.
planētājs Darītājs --> planēt 2.
plēsējs Darītājs --> plēst.
prasītājs Darītājs --> prasīt.
preparētājs Darītājs --> preparēt.
purpinātājs Darītājs --> purpināt.
putotājs Darītājs --> putot.
putrotājs Darītājs --> putrot.
rabātājs Darītājs --> rabāt.
rādītājs Darītājs --> rādīt.
raidītājs Darītājs --> raidīt.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
raksturotājs Darītājs --> raksturot.
racējs Darītājs --> rakt.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
reducētājs Darītājs --> reducēt.
regulētājs Darītājs --> regulēt (1).
reizinātājs Darītājs --> reizināt.
remontētājs Darītājs --> remontēt.
retinātājs Darītājs --> retināt.
rikšotājs Darītājs --> rikšot.
rosinātājs Darītājs --> rosināt.
rubrikators Darītājs --> rubricēt.
rūcējs Darītājs --> rūkt.
runātājs Darītājs --> runāt.
rušinātājs Darītājs --> rušināt.
sacerētājs Darītājs --> sacerēt.
sacītājs Darītājs --> sacīt.
sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
satvērējs Darītājs --> satvert(1).
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sērotājs Darītājs --> sērot 1.
sērotājs Darītājs --> sērot 2.
sējējs Darītājs --> sēt.
sējējs Darītājs --> siet.
signalizētājs Darītājs --> signalizēt.
sijātājs Darītājs --> sijāt.
sildītājs Darītājs --> sildīt.
sirotājs Darītājs --> sirot.
sitējs Darītājs --> sist.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt.
slēdzējs Darītājs --> slēgt.
slidotājs Darītājs --> slidot.
sludinātājs Darītājs --> sludināt.
smalcinātājs Darītājs --> smalcināt.
smēlējs Darītājs --> smelt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
smējējs Darītājs --> smieties.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spīdzinātājs Darītājs --> spīdzināt; mocītājs.
spiedējs Darītājs --> spiest.
spodrinātājs Darītājs --> spodrināt.
spolētājs Darītājs --> spolēt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
spriegotājs Darītājs --> spriegot.
spriedējs Darītājs --> spriest.
sprīžotājs Darītājs --> sprīžot.
staigātājs Darītājs --> staigāt.
stīgotājs Darītājs --> stīgot.
strēbējs Darītājs --> strēbt.
strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
stūmējs Darītājs --> stumt.
sūcējs Darītājs --> sūkt.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
šķirstītājs Darītājs --> šķirstīt.
šķīvotājs Darītājs --> šķīvot.
taurētājs Darītājs --> taurēt.
tecinātājs Darītājs --> tecināt 1.
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
tinējs Darītājs --> tīt.
turētājs Darītājs --> turēt.
tvērējs Darītājs --> tvert.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzņēmējs Darītājs --> uzņemt.
uzsitējs Darītājs --> uzsist.
uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
vadātājs Darītājs --> vadāt.
vagotājs Darītājs --> vagot.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
vārītājs Darītājs --> vārīt.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
veidotājs Darītājs --> veidot.
vēmējs Darītājs --> vemt.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
vilcējs Darītājs --> vilkt.
virpotājs Darītājs --> virpot.
vizitētājs Darītājs --> vizitēt.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
ziemotājs Darītājs --> ziemot.
zilinātājs Darītājs --> zilināt.
žāvētājs Darītājs --> žāvēt.
žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
makaris Darītājs.
lidojošais drakons darkonu suga ("Draco volans").
saliktais tranzistors Dārlingtona slēgums.
Ds Darmstadijs (ķīm. elements).
dāriens Dārnī izbērta labība.
dārs Dārnis.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
darsonvalizators Darsonvalizācijas ierīce.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
šautriņmešana Dārts - šautriņu mešana.
darvs Darva 1.
drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā.
dekts Darva, deguts.
smala Darva; arī piķis.
derva Darva.
dorva Darva.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem.
darvakslis Darvas bedre.
degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs.
darvnīca Darvas dedzinātava.
degutnīca Darvas dedzinātava.
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
bāka Darvas muca Jāņu vakarā.
darvene Darvas muca.
mīle Darvas tecinātava.
ķenna Darvas trauks.
darvdeģene Darvdeģa sieva.
darvenieks Darvenieki.
Berberis darwinii Darvina bārbele.
pangeneze Darvina iedzimtības hipotēze; panģenēze.
darvinieks Darvinieki.
darvinists Darvinisma piekritējs.
jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību.
izdarvot Darvot (kā) iekšpusi.
nodarvot Darvot un pabeigt darvot.
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
darvāt Darvot.
dervot Darvot.
darvojs Darvu saturošs.
portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus").
daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum").
zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus").
ēža Dārza dobe.
Gatiņu ezers Dārza ezers Demenes pagastā.
sētlodzītis Dārza ķauķis ("Sylvia borin").
fazenda Dārza māja; lauku māja.
majorans Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
meirans Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
meirāns Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
raudene Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
balunde Dārza nezāle.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene.
plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām.
šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
ķeizerkronis Dārza puļe - raibā lilija.
fasole Dārza pupu šķirne.
ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salate Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salati Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salats Dārza salāts ("Lactuca sativa").
salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa").
stobrs Dārza sīpola lapa, kurai veidojas zieds.
sīpolloki Dārza sīpola loki.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
loki Dārza sīpols ("Allium cepa"); tā stobrveida lapas.
cibuls Dārza sīpols ("Allium cepa").
seipuls Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpoli Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpolis Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpuli Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpuļi Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpuls Dārza sīpols ("Allium cepa").
žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
dārzzeme Dārza zeme.
klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa").
remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa").
zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa").
mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
klubnieks Dārza zemeņu šķirne.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
jardiniere Dārzāju izrotājums cepetim.
rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa").
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem.
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
dārzāji Dārzeņi (1).
dārzāji Dārzeņi (2).
garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
dārzlietas Dārzeņi.
dārzsaknes Dārzeņi.
sabdži Dārzeņu sautējums indiešu gaumē; sabdžī.
ēvelēšana Dārzeņu smalcināšana ar ēveli.
marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību.
buljons Dārzeņu vai sēņu novārījums.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
dārzniecība Dārzkopība.
hortoloģija Dārzkopība.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
dārzniecība Dārzkopības uzņēmums.
hortologs Dārzkopis.
dārzmale Dārzmala.
dārzmalis Dārzmala.
dārzinīca Dārzniece; dārzkope.
dāržnīca Dārzniece.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
dāržnīca Dārzniecība.
hortikultūra Dārzniecība.
dārzniecene Dārznieka sieva.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
dārzinieks Dārznieks; dārzkopis.
dārzenieks Dārznieks.
dāržinieks Dārznieks.
jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki.
mamestra Dārzpūcītes.
aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās.
apgrozs Dārzs apkārt saulei vai mēnesim.
Arkādija Dārzs Rīgā.
krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
kaņepdārzs Dārzs, kurā aug kaņepes.
kāpostdārzs Dārzs, kurā aug kāposti.
bachča Dārzs.
dorzs Dārzs.
hortus Dārzs.
jardin Dārzs.
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
Dārzamuižas ezers Dārzu ezers Demenes pagastā.
Gateņa ezers Dārzu ezers Demenes pagastā.
Gatenes ezers Dārzu ezers Demenes pagastā.
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
baltacis Dārzu nezāle ar sīkiem baltiem ziediem.
puķdzelknis Dārzu puķe.
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Asote Dārzupīte.
dāržene Dāržine.
dāzns Dāsns.
Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā.
Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā.
Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā.
datele Dateļpalmas auglis.
phoenix Dateļpalmas.
pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā.
drazas Dati datora atmiņā, kurus tālākā datu apstrādes procesā vairs neizmanto.
kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā.
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes.
ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
analogdati Dati, kas tiek attēloti, izmantojot analogsignālu.
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai.
cipardati Dati, ko attēlo, izmantojot ciparsignālus.
ievaddati Dati, ko ievada datorā to apstrādei vai glabāšanai.
gifs Datne ar zīmējumiem.
miskaste Datne vairs nevajadzīgiem (datora) dokumentiem.
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus.
iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus.
pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno.
tilpatspiede Datnes atspiešana, kuras saspiešanai izmantotas speciālas programmas.
eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma.
atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem.
hostings Datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana.
tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu.
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji.
defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros.
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol").
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol").
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol").
platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru.
drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem.
testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei.
bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē.
galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot.
restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces.
uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās.
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma.
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai.
datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana.
direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā.
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
ģīmis Datora ekrāns.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūras un programmatūras palīdzību.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
feiss Datora monitora ekrāns.
sistēmplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un satur sistēmas pamatelementu vairākumu; mātesplate.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate.
plānotājs Datora operētājsistēmas komponents, kas veic darbu izpildes plānošanu, inicializāciju un nobeidzi.
izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai.
priekšprocesors Datora programma vai procesors, kas veic pirmprogrammas vai datu iepriekšēju apstrādi pirms to nodošanas tālākai apstrādei pamatprogrammai vai pamatprocesoram.
pēcprocesors Datora programma, ar ko veic datu apstrādes noslēguma operācijas.
izsaukums Datora programmas aktivizācija, ko realizē, nododot ieejas datus un vadību apakšprogrammai vai procedūrai tās ieiešanas punktā.
servisprogramma Datora sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju veikšanai.
flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second").
teraflops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - viens triljons (1000000000000 = 10^12^) peldošā komata operāciju sekundē.
darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa.
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm.
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
datorizdevniecība Datora un specializētas programmatūras izmantošana, lai, apvienojot tekstu un grafiku, izveidotu materiālu, ko var tiražēt.
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces.
modings Datora vai tā daļu modifikācija.
datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai.
paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci.
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums.
translēšana Datorgrafikā - attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz otru.
kompjūtergrafika Datorgrafika - informācijas apstrāde, kurā ar atbilstošu programmu un ierīču (piem., grafisko displeju un ploteru) palīdzību var attēlot informāciju grafiskā veidā.
mērogmaiņa Datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā.
renderēšana Datorgrafikā - kontūrzīmējuma pārveidošana trīsdimensiju attēlā.
panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
datortehnika Datori un to perifērās iekārtas (printeri, skeneri, u. c.).
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
kompjuterizēt Datorizēt.
klizmatrons Datorizēta aparatūra zarnu trakta atbrīvošanai no sārņvielām; procedūra, ko veic ar klizmatronu.
CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction").
teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma.
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
CAD Datorizētā projektēšana (angļu "Computer aided design").
CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM.
CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM.
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
Systran Datorizēta tulkošanas sistēma.
hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm.
lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
datorprasme Datorpratība.
aplikācija Datorprogramma kādam noteiktam nolūkam.
redaktors Datorprogramma, kas veic datu vai citas programmas rediģēšanu.
brīvprogrammatūra Datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas.
datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
smailijs Datorraksta zīmju kombinācija ar nozīmi "smaids".
kompjūters Dators, elektroniskais skaitļotājs.
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
īpašdators Dators, kas izmantojams kāda speciāla uzdevuma risināšanai.
sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā.
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem.
universāldators Dators, kas paredzēts plaša spektra problēmu risināšanai.
transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti.
satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi.
hibrīddators Dators, kas var apstrādāt gan analogsignālus, gan ciparsignālus.
kompiters Dators, kompjūters.
mikrodators Dators, kura centrālais procesors realizēts, izmantojot mikroprocesoru.
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
daķis Dators.
dižskaitļapstrādnis Dators.
kompiķis Dators.
kompis Dators.
kompītis Dators.
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra.
kompjūtersistēma Datorsistēma.
iestatne Datorsistēmas, kas sastāv no atsevišķiem blokiem (iekārtām, ierīcēm) un to savstarpējiem savienojumiem, izveidota konfigurācija.
ziņojumapmaiņa Datorsistēmu, komutācijas mezglu un serveru savstarpējā apmaiņa ar ziņojumiem datoru tīklā.
kompjūterspeciālists Datorspeciālists.
geims Datorspēle.
spēļuks Datorspēle.
geimers Datorspēļu spēlētājs (angļu "gamer").
kompjūtertehnika Datortehnika.
dzelži Datortehnikas aparatūra.
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls.
kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību.
QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru.
datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces.
multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem.
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
rekonfigurācija Datoru sistēmas dažādu funkcionālo bloku nomaiņa ar citiem, kā arī pārmaiņas to savienojumos.
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem.
konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.
datorščiks Datoru speciālists.
bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem.
kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte).
tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību.
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture").
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums.
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
tīklošana Datoru tīkla projektēšana.
izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību.
izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu.
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām.
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni.
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_.
pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
lietojumprocess Datoru tīklos - sistēmas daļa, kas veic datu apstrādi konkrētiem lietojumiem.
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris.
hibrīdtīkls Datoru tīkls, kas izveidots, izmantojot dažādu ražotāju izgatavoto aparatūru.
pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus.
zvaigžņtīkls Datoru tīkls, kurā katra stacija ir savienota ar centrmezglu un kurā datu apmaiņa notiek tikai starp staciju un centrmezglu.
iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve.
gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru.
datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu.
datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana.
uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju.
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
brīvapstrāde Datu apstrāde secībā, kas nav atkarīga no to izvietojuma ārējā krātuvē.
līnijapstrāde Datu apstrāde, ko centrālā procesora vadībā veic perifērijas ierīces vai perifērijas dators.
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību.
tīklošana Datu apstrādes funkciju sadalīšana starp datoru tīkla komponentiem.
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām.
virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai.
darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās.
audioterminālis Datu apstrādes sistēmas terminālis, kas skaņas veidā saņemtu ziņojumu pārveido diskrētā formā un pēc informācijas apstrādes atbildi atkal pārveido skaņā.
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas.
saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē.
datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā.
pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata.
atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi.
ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
DBVS Datu bāzes vadības sistēma.
pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu.
maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā.
pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment").
datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
tveršana Datu iegūšanas (savākšanas) process datorā.
entitāte Datu ieraksta tips; entītija.
magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi.
piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos.
pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija.
rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne.
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli.
programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu.
ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam.
ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam.
šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija).
virzienmaiņa Datu novirzīšana no to parastās saņēmējierīces uz citu.
DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit").
bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit").
meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni.
šanons Datu pārraides informatīvā satura mērvienība.
sprādzienrežīms Datu pārraides metode, kas nodrošina datu savākšanu un ātru pārraidi vienotā blokā.
atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem.
apstiprinājums Datu pārraides sistēmās - apliecinājums par datu saņemšanu.
izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu.
multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli.
ienešana Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā.
ienese Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā.
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību.
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa.
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control").
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
segmentēšana Datu sadalīšana apstrādāšanai piemērota lieluma blokos.
atsvaidzināšana Datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot.
rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus.
saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību.
vārdnīca Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus.
iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā.
galšifrēšana Datu šifrēšana reālā galasistēmā - datu avotā - un atbilstoša datu atšifrēšana reālā galasistēmā - datu saņēmējā.
posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā.
standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard").
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard").
šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
ielāde Datu vai programmas pārrakstīšana no ārējās atmiņas pamatatmiņā vai reģistros.
atskaņošana Datu vai signālu nolasīšana no ierakstes vides.
norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai.
sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus.
displejs Datu vizualizācijas ierīce - ierīce, kas ar elektriskiem signāliem kodētus datus attēlo vizuāli uztveramā formā.
monitors Datu vizualizācijas ierīce, ekrāns, displejs.
hipervide Datu, teksta, grafikas un audioinformācijas elementu integrācija hipertekstu sistēmā.
termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
čisla Datums.
dārtums Datums.
Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka.
Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka.
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km.
Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas.
izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
par galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
piežaut Daudz (nesakarīgi) runāt.
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
pulk Daudz 1.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
saēsties Daudz apēst (ko); daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
daudzāri Daudz āru.
sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
sagauzt Daudz bēdīgu ziņu stāstīt.
nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
pārbraukties Daudz braucot kļūt vājam un slimam.
atbristies Daudz brist.
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
klumpēt Daudz dzert (par zirgu).
tervēt Daudz dzert (reizēm), žūpot.
zūzēt Daudz dzert, plītēt.
žveirēt Daudz dzert, plītēt.
ļūļāt Daudz dzert, pļēgurot.
tamzāt Daudz dzert, žūpot.
telsēt Daudz dzert, žūpot.
timbāt Daudz dzert; dzerot notriekt naudu.
brūzēt Daudz dzert.
driņģēt Daudz dzert.
pļampēt Daudz dzert.
pozēt Daudz dzert.
strūzēt Daudz dzert.
svempēt Daudz dzert.
telznīt Daudz dzert.
tilznīt Daudz dzert.
trolīt Daudz dzert.
tvanēt Daudz dzert.
žļampāt Daudz dzert.
žūrēt Daudz dzert.
sadzēst Daudz dzēst.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
saēsties Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
iejamot Daudz ēst (par dzīvnieku).
villāt Daudz ēst lieliem kumosiem.
plāt Daudz ēst vai dzert (kaut ko).
krolīt Daudz ēst, baroties.
klībāt Daudz ēst, dzert.
tilzāt Daudz ēst, dzert.
tilzēt Daudz ēst, dzert.
kņausēt Daudz ēst, rīt.
trolīt Daudz ēst, rīt.
ķimzāt Daudz ēst, saēsties.
tīmēt Daudz ēst, strēbt.
ķellāt Daudz ēst; ar lielu apetīti ēst.
klemst Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
bokāt Daudz ēst.
boķēt Daudz ēst.
gniezt Daudz ēst.
jozēt Daudz ēst.
kausēt Daudz ēst.
klemt Daudz ēst.
kņocēt Daudz ēst.
kņopēt Daudz ēst.
koķēt Daudz ēst.
koķīt Daudz ēst.
ķozēt Daudz ēst.
stuļķēt Daudz ēst.
taslot Daudz ēst.
trainīt Daudz ēst.
trainīties Daudz ēst.
tūsnāt Daudz ēst.
veksēt Daudz ēst.
zoķēt Daudz ēst.
zvekstēt Daudz ēst.
sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
saninnāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties.
sanennāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties.
sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sadzerties Daudz iedzert (zāles).
iekārnīt Daudz ieēst.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
sazīsties Daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
sajautāt Daudz jautāt.
daudzkas Daudz kas.
tešļāt Daudz kāsēt.
attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
polihrēsts Daudz kur lietojams.
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
LOL Daudz laimes (angļu "lots of luck"; īsziņās).
salaizīties Daudz laizot, pilnīgi paēst.
pupurēt Daudz lāpīt.
žļammāt Daudz liet vai dzert.
sadrillēties Daudz lietojot kļūt nederīgam.
sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
šļura Daudz mazvērtīgu lietu.
ļurzāties Daudz melot.
maklačīt Daudz muldēt, melot.
satencināt Daudz nepatiesību sarunāt.
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
pārkartavāties Daudz pazaudēt kāršu spēlē.
čunguroties Daudz pelnīt.
piešvempt Daudz piedzert; piedzerties.
pieķaulēt Daudz pieēst.
izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
sveilēt Daudz pīpēt.
paskalāt Daudz pļāpāt, aprunāt kādu.
klemšāt Daudz pļāpāt, izpļāpāties.
plainīt Daudz pļāpāt, runāt.
ķezēt Daudz pļāpāt.
klambarāt Daudz pļāpāt.
ļekstināt Daudz pļāpāt.
piepenterēt Daudz pļāpāt.
sablādēties Daudz pļāpāt.
tīterēt Daudz pļāpāt.
triekalēt Daudz pļāpāt.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
urcīgs Daudz rukšķošs.
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
pantāt Daudz runāt (monotoni, bez konteksta un bezjēdzīgi); runāt pretī (neapmierināti).
bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
puldurēt Daudz runāt niekus, tukšu.
puldurēties Daudz runāt niekus, tukšu.
zadzināt Daudz runāt tukšas blēņas.
kledzināt Daudz runāt, lamāt.
melšot Daudz runāt, melot.
izarunāties Daudz runāt, parasti negūstot atbildes.
balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
čavarīt Daudz runāt, pļāpāt.
terināt Daudz runāt, pļāpāt.
vargāt Daudz runāt, pļāpāt.
vataļāt Daudz runāt, pļāpāt.
kalbēties Daudz runāt, rāties.
ļečīt Daudz runāt, stāstīt muļķības.
klerot Daudz runāt; pļāpāt.
blaršķēt Daudz runāt.
gruzīt Daudz runāt.
lāterēt Daudz runāt.
šķedēt Daudz runāt.
šķēdēt Daudz runāt.
šķēdt Daudz runāt.
telgt Daudz runāt.
terkšķēt Daudz runāt.
tērzēt Daudz runāt.
žadzēt Daudz runāt.
zvarkšēt Daudz runāt.
zvarkšķēt Daudz runāt.
zvarkstēt Daudz runāt.
iepikāties Daudz saēsties.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
mikrotromboze Daudz sīku trombu kapilāros u. c. mazajos asinsvados.
vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
sagodēt Daudz slavēt, cildināt.
ķauķēt Daudz smēķēt.
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
sliepāt Daudz staigāt.
pestēt Daudz stāstīt, pļāpāt.
sateikt Daudz stāstīt, runāt, apgalvot.
teiķināt Daudz stāstīt.
pierūķēties Daudz strādājot nopūlēties.
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
daskriet Daudz strādājot, sabojāt veselību.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
ķoķēt Daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu).
izgremzties Daudz sūdzēties.
blaistīt Daudz šaudīties ar bisi.
žūžāt Daudz šķidruma baudīt.
pieklačāt Daudz tenkot.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietrakot Daudz trakot, plosīties.
žīgāt Daudz tukšas blēņas runāt.
plūrēt Daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt.
telst Daudz un aizgūtnēm dzert.
klenēt Daudz un alkatīgi dzert.
želkstēt Daudz un aplam runāt.
telzt Daudz un aplami runāt.
ķollēt Daudz un ātri ēst.
slarkšēt Daudz un ātri runāt.
slarpšēt Daudz un ātri runāt.
virt Daudz un ātri runāt.
ķomzāt Daudz un bez apstājas ēst.
ķelsāt Daudz un bez izvēles ēst (īpaši biezputru).
žabīt Daudz un bezjēdzīgi runāt par sīkumiem.
būķēties Daudz un bieži ēst.
samurmināt Daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt.
klezēt Daudz un kāri ēst; ēst.
klecēt Daudz un kāri ēst.
klemšāt Daudz un kāri ēst.
zolēt Daudz un kāri ēst.
izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
žaunāt Daudz un lēnām ēst.
izklabēties Daudz un līdz apnikumam izrunāties.
blieskāt Daudz un neglīti ēst.
bļorgāt Daudz un neglīti, pretīgi runāt.
čāvāt Daudz un nesakarīgi runāt.
balmutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt.
balamutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt.
dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
zurzāt Daudz un nevajadzīgi runāt.
testēt Daudz un pamācošā tonī runāt.
iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
drākāt Daudz un prastu ēst.
ķīpāt Daudz un rijīgi ēst, iecirst.
meknīt Daudz un rijīgi ēst.
izplītēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskos dzērienus, iztērēt (naudu, līdzekļus).
nopļēgurēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
noplencēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
novillāt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
čalatīt Daudz un skaļi pļāpāt.
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
vieplāt Daudz un skaļi runāt, klaigāt.
blažģīt Daudz un skaļi runāt.
blīžģēt Daudz un skaļi runāt.
žļadzīt Daudz un skaļi runāt.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
nieskāt Daudz vai ar lieliem kumosiem ēst.
sasmeķēties Daudz vai bieži garšot.
uznēsāt Daudz vai bieži uznest.
stīpāties Daudz vai ilgstoši ēst un dzert.
pieglāsīt Daudz vai pietiekami glaudīt.
sagāzīt Daudz vai vairākās vietās (nekārtīgi) sagāzt.
divkārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
žūrināt Daudz vārīt.
nosluksnīt Daudz zīžot novājināt.
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
apīcijs Daudz- un gardēdis, rīma.
poly- Daudz-.
bražāt Daudz, ar patiku bradāt.
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
vatalēt Daudz, ātri (un nesaprotami) runāt.
blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties.
dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot.
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
izbučot Daudz, ilgi skūpstīt.
pieskraidīties Daudz, līdz nogurumam skriet.
kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.).
suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība.
cik Daudz, ļoti daudz.
stuķēten Daudz, ļoti piepildīts.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt.
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt.
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt.
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt.
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt.
žeirāt Daudz, neproduktīvi strādāt.
žeirēt Daudz, neprodutīvi strādāt.
dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.).
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt.
saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt.
uzkaudzēm Daudz, pārpilnām.
ķelzēt Daudz, rijīgi ēst.
mozēt Daudz, rijīgi ēst.
nafiga Daudz; vairāk nekā vajadzīgs.
čum Daudz.
čumī Daudz.
dau Daudz.
daudž Daudz.
daug Daudz.
dudz Daudz.
duz Daudz.
gubām Daudz.
kaudzēm Daudz.
kudiš Daudz.
sausmaļām Daudz.
simtsimtu Daudz.
suit Daudz.
suits Daudz.
trakai Daudz.
tūs Daudz.
tūss Daudz.
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
daudzkrāsains Daudzās krāsās.
daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks.
tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
daudzreiz Daudzas reizes; arī bieži.
simtkārt Daudzas reizes.
simtreiz Daudzas reizes.
tūkstoškārt Daudzas reizes.
tūkstošreiz Daudzas reizes.
polimikrolipomatoze Daudzas sīkas lipomas zemādā.
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
gliomatoze Daudzas vai difūzas gliomas smadzenēs.
čenčerains Daudzās vietās stipri izliekts.
daudzviet Daudzās vietās.
lentiginoze Daudzas, pa visu ādu izkaisītas dzimumzīmes.
poliaimija Daudzasinība, pilnasinība.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona.
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā.
bērnīgs Daudzbērnu.
polifilētisks Daudzciltīgs, bioloģijā cēlies no vairākām cilts formām, cēlies dažādi.
četrcīņa Daudzcīņa četrās disciplīnās.
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās.
multilobulārs Daudzdaiviņu-.
multilobārs Daudzdaivu-.
pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā.
kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
daudzdienas Daudzdienu velobrauciens.
daudzdimensionāls Daudzdimensiju.
poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība.
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
guļamvagons Daudzdzīvokļu namu rajons.
kramslis Daudzēdājs.
mieskāts Daudzēdis, negausis.
ļoļļa Daudzēdis.
pulkējādi Daudzējādi; ļoti dažādi.
pulkad Daudzējādi.
pulkējāds Daudzējāds; ļoti dažāds.
trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes.
mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji.
koķis Daudzēža, stūķis.
samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu.
vējkaņepe Daudzgadīgā kaņepene ("Mercurialis perennis").
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem.
aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga.
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
ziemcietis Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
ūdensķērsa Daudzgadīgs krešu dzimtas garšaugs, ko audzē tekošos ūdeņos, kas neaizsalst; avotu kreses.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
doņa Daudzgadīgs lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru un sīkiem ziediem, aug mitrās vietās; niedre; donis 1.
badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas.
senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
entie Daudzi, nenoteikts skaits.
legio Daudzi, neskaitāmi.
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
bundzināt Daudzināt.
rīdzināt Daudzināt.
famozs Daudzināts, pazīstams, slavens.
myriapoda Daudzkāji.
myriopoda Daudzkāji.
daudzkājainis Daudzkājis.
ķauris Daudzkājis.
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
multilokulārs Daudzkameru-, tāds, kam daudz ligzdu, nodalījumu.
skaņceliņš Daudzkanālu ieraksta konkrēts celiņš.
staiģinēt Daudzkārt (kaut kur) iet.
drillēt Daudzkārt (ko) atkārtot.
drillēt Daudzkārt (ko) lietot; nolietot.
nošņīpāt Daudzkārt apgraizīt.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
izpleikāt Daudzkārt dauzīt.
piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt.
norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus.
noklāstīt Daudzkārt izklāt, noklāt.
izrantīt Daudzkārt izrobot.
nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
klupu Daudzkārt klupt, klupšus.
klaupāt Daudzkārt klupt.
atknābāt Daudzkārt knābājot atbrīvot (mezglu, saiti).
nokošļāt Daudzkārt košļājot sakodīt (2,3).
sakarcināt Daudzkārt kratīt, purināt.
mīstelēt Daudzkārt mainīt.
mīstīt Daudzkārt mainīt.
slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt.
nospraustīt Daudzkārt nospraust.
dārdzināties Daudzkārt novērtēt, piedāvāt.
notencināt Daudzkārt pateikties.
pievilstīt Daudzkārt pieaicināt, pievilināt.
ģedot Daudzkārt pieminēt.
raidināt Daudzkārt raidīt, paskubināt.
sareitēt Daudzkārt salocīt.
sašaudelēt Daudzkārt sašaut.
ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
sitināt Daudzkārt sist.
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu.
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt.
sasvalstīt Daudzkārt šūpojot noliekt.
jungāt Daudzkārt tīt, tīstīt.
spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust.
nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt.
savirināt Daudzkārt virināt.
izklapēt Daudzkārt, arī daudzviet (ko) dauzīt.
brāķēt Daudzkārt, atkārtoti brēkt; brēkt ar pārtraukumiem.
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
daudzkārtu Daudzkārtains.
daudzslokšņains Daudzkārtains.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
multiekspozīcija Daudzkārtēja gaismjutīgā materiāla ekspozīcija, kombinējot vienā kadrā divus vai vairākus fotoattēlus.
shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
MVES Daudzkārtējas [sirds] kambaru ekstrasistoles.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
aijavas Daudzkārtīgas aijas (1).
uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā.
pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt.
iztencināties Daudzkārtīgi pateikties.
izveldrēties Daudzkārtīgi sakrist veldrē.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
tīkavāt Daudzkārtīgi vērot.
liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties.
vairākkārtām Daudzkārtīgi, kārtās slāņots.
bagars Daudzkausu ekskavators.
polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli.
klasteri Daudzkodolu kompleksie savienojumi.
cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties.
gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā.
polichorija Daudzkorība, sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca sksņkrāsu mainīgumu.
polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
mītiņi Daudzkrāsaini izgreznojumi.
mītis Daudzkrāsaini izgreznojumi.
mītnis Daudzkrāsaini izgreznojumi.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās.
polihromisks Daudzkrāsains.
šatierains Daudzkrāsains.
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai.
daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs.
myriophyllum Daudzlapes.
haloragaceae Daudzlapju dzimta.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vairāklauku Daudzlauku.
vairāklemešu Daudzlemešu.
aplutināt Daudzmaz izlutināt.
mazvien Daudzmaz.
multinacionāls Daudznacionāls.
daudznozīmīgums Daudznozīmība (1).
ambigitāte Daudznozīmība (uztverē, domāšanā).
daudzdomība Daudznozīmība.
daudznozīmīgs Daudznozīmju.
naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene.
fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija.
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl).
lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr; parasti.
polihibrīdi Daudzos lokusos heterozigotiski hibrīdi.
gabalgabalos Daudzos mazos gabalos.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās.
multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu).
daudzpunkts Daudzpunkte.
multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.).
daudzpusēji Daudzpusējs.
anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs.
ollraund Daudzpusīgs; vispusīgs (parasti par sportistu).
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
musēt Daudzreiz atkārtot (piem., kādu tekstu).
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
daudzkārt Daudzreiz.
daureižu Daudzreiz.
pulkreiz Daudzreiz.
ķemsis Daudzrija.
ķemza Daudzrija.
ķemzis Daudzrija.
garvalodis Daudzrunātājs, pļāpa.
poliloģija Daudzrunība, pļāpība.
skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans").
polychaeta Daudzsartārpi jeb daudzsareņi.
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
hermathoe Daudzsartārpu klases ģints.
pygospio Daudzsartārpu klases ģints.
voluminozs Daudzsējumu (par grāmatām).
seriāls Daudzsēriju kinofilma.
soli Daudzskaitlis no "solo"; vairāki solisti.
cwts Daudzskaitlis no centweight jeb cwt.
plurālis Daudzskaitlis.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
daudzplaknis Daudzskaldnis, poliedrs.
poliedrs Daudzskaldnis.
poliedrisks Daudzskaldņu-, daudzplākšņu-.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
polipteri Daudzspārnaini kukaiņi.
zarainis Daudzstarains.
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
daudzstāvene Daudzstāvu ēka.
polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
tambūrs Daudzsturaina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja.
daudzstūrveida Daudzstūrains.
septiņstūris Daudzstūris ar 7 stūriem.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm.
deviņstūris Daudzstūris, kam ir deviņi stūri.
daudzsānis Daudzstūris.
poligons Daudzstūris.
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains.
daudzšķautņu Daudzšķautņains (1).
daudzšķautņu Daudzšķautņains (2).
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma.
metazofi Daudzšūnu dzīvnieki.
metazoji Daudzšūnu dzīvnieki.
organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
gastrocēle Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums gastrulas stadijā.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu; trešā dīgļlapa.
gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās.
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis.
morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās.
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu.
drostalošanās Daudzšūnu organismu embrionālās attīstības stadija - olšūnu dalīšanās.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
multicelulārs Daudzšūnu-; daudzkameru-.
metazoa Daudzšūņi.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību.
oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns.
peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām.
megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs.
Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana.
policistoze Daudzu cistu (3) veidošanās.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
babīte Daudzu lauku ezeru apzīmējums Kurzemē.
aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
polineirīts Daudzu nervu iekaisums.
lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā.
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
polisoma Daudzu ribosomu un vienas informācijas ribonukleīnskābes komplekss.
somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas.
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai.
inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
internacionāle Daudzu valstu sociālistisko un komunistisko organizāciju un partiju himna.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums.
polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam.
nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs.
cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus.
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku.
masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
šipirkstis Daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
knudze Daudzums, masa.
vēza Daudzums, rinda, virkne.
apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē.
pusotrs Daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse).
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu.
viens Daudzums, skaits 1.
desmit Daudzums, skaits 10.
simt Daudzums, skaits 100.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
miljards Daudzums, skaits 1000000000; kopa, kas sastāv no 1000000000 vienībām.
vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
trīspadsmit Daudzums, skaits 13.
četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
divarpus Daudzums, skaits 2 1/2.
divi Daudzums, skaits 2.
divdesmit Daudzums, skaits 20.
divsimt Daudzums, skaits 200.
trīsarpus Daudzums, skaits 3 1/2.
trīs Daudzums, skaits 3.
trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
trīssimt Daudzums, skaits 300.
četrarpus Daudzums, skaits 4 1/2.
četri Daudzums, skaits 4.
četrdesmit Daudzums, skaits 40.
četrsimt Daudzums, skaits 400.
piecarpus Daudzums, skaits 5 1/2.
pieci Daudzums, skaits 5.
pussimts Daudzums, skaits 50; puse simta (2).
piecdesmit Daudzums, skaits 50.
puskvadriljons Daudzums, skaits 500 000 000 000 000, puse kvadriljona (1).
pusmiljons Daudzums, skaits 500 000; puse miljona (2).
seši Daudzums, skaits 6.
sešdesmit Daudzums, skaits 60.
sešsimt Daudzums, skaits 600.
septiņi Daudzums, skaits 7.
septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
septiņsimt Daudzums, skaits 700.
astoņi Daudzums, skaits 8.
astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
astoņsimt Daudzums, skaits 800.
deviņi Daudzums, skaits 9.
deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
deviņsimt Daudzums, skaits 900.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
piecsimt Daudzums, skaits.
gauja Daudzums, vairums; bars, pulks.
jega Daudzums, vaurums.
daudzējība Daudzums.
daudzība Daudzums.
daugums Daudzums.
gāzums Daudzums.
kvantitāte Daudzums.
kvantums Daudzums.
pulkums Daudzums.
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos.
gadiem Daudzus gadus.
poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki.
multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas.
multilingvs Daudzvalodīgais, tas, kas brīvi runā vairāk nekā divās valodās.
multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas.
daudzvārdīgums Daudzvārdība.
Marjanovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā.
Marinovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā.
daudzveidīgums Daudzveidība (1).
daudzveidīgums Daudzveidība (2).
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
daudzkrāsains Daudzveidīgs.
daudzplākšņains Daudzveidīgs.
dažējāds Daudzveidīgs.
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
sorbitāns Daudzvērtīgā spirta atvasinājumi.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
polivalents Daudzvērtīgs.
alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
aerobuss Daudzvietīga (virs 500 vietu, senāk arī 250-500 vietu) pasažieru lidmašīna.
multiplekss Daudzzāļu kinoteātris.
polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos.
ķezis Daudzzaru dakša graudu vētīšanai.
križuks Daudzzaru dakšas vētīšanai.
ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām.
vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta.
daudzzarains Daudzzaru.
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
daudzziedu Daudzziedains.
mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum").
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus").
caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem.
kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus.
daudzžuburains Daudzžuburu.
Dauga Daugava.
Doģene Daugava.
Duena Daugava.
latviešu tautas likteņupe Daugava.
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova.
Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu.
Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
Helodes pseudominutus Daugavas dumbrainis.
DF Daugavas fonds.
daugulis Daugavas ielejas apdzīvotājs.
Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
daugavmala Daugavas krastmala.
Daugavmala Daugavas krastmala.
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km.
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4km.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km.
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km.
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta).
daugavmale Daugavas mala, krasts.
daugmale Daugavas mala, krasts.
Zahodņaja Dvina Daugavas nosaukums Baltkrievijā.
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā.
aizdaugava Daugavas otrs krasts.
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
pārdaugava Daugavas pretējā puse.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
Crataegus x dunensis Daugavas vilkābele.
Duenaminde Daugavgrīva.
Duenamunde Daugavgrīva.
Skanste Daugavgrīva.
Usķdvinska Daugavgrīva.
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
daugavietis Daugavieši.
dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji.
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums.
DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca.
Dinaburga Daugavpils nosaukums 1275.-1656. g. un 1667.-1893. g.
Borisogļebska Daugavpils nosaukums 1656.-1667. g.
Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski.
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums.
biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji.
bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji.
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji.
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji.
zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
brigenieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji.
jāņciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" iedzīvotāji.
jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji.
līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bicānieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" iedzīvotāji.
Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
Beneslausku Bicāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants.
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski.
Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji.
Pipiri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukuma variants.
Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski.
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji.
svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji.
berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji.
birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji.
dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji.
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji.
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji.
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji.
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji.
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji.
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji.
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
gundedzieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji.
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji.
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji.
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji.
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji.
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji.
būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji.
kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji.
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji.
kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji.
cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji.
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji.
locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji.
markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji.
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji.
padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji.
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji.
bruņenieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji.
bruņišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji.
vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji.
Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji.
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji.
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji.
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji.
tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji.
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants.
Zascenku Dublinīki Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants.
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji.
kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji.
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte).
DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte).
PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca.
grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji.
nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji.
daugavpilieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāji.
Dvinska Daugavpils pilsētas nosaukums 1893.-1920. g.
Daudzis Daugavpils.
dēpils Daugavpils.
Duenaburg Daugavpils.
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
daugmala Daugmale.
Duenhof Daugmale.
daugmalietis Daugmalieši.
kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
Daugeln Dauguļi.
Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā.
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus").
Elymus dahuricus Daurijas ciņuvārpata.
Gentiana dahurica Daurijas genciāna.
Larix gmelinii Daurijas lapegle.
Cimicifuga dahurica Daurijas sudrabsvece.
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
daužaka Dauzeklis (1).
daužava Dauzeklis (1).
dauzka Dauzeklis (1).
dauzs Dauzeklis (1).
dauziķis Dauzeklis.
pliešuks Dauzeklis.
Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā.
dauzīties Dauzīt (5).
āmarēt Dauzīt ar āmuru.
muzgot Dauzīt ar dūri.
boncāt Dauzīt ar kādu smagu priekšmetu.
pinkulēt Dauzīt ar nūju.
žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma).
žagarēt Dauzīt ar rīksti.
springulēt Dauzīt ar sprunguli.
puncāt Dauzīt ar vāli (veļu).
norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt.
atdauzīt Dauzīt nost.
rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus).
plundurēties Dauzīt spārnus, šad un tad plivināt spārnus.
kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī.
blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2.
blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
traicīt Dauzīt, aptēst.
noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
mizāt Dauzīt, kult.
zolēt Dauzīt, pērt.
džandžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu).
džendžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu).
talzīt Dauzīt, sist, pērt.
baugāt Dauzīt, sist.
džandžalēt Dauzīt, sist.
kļaustīt Dauzīt, sist.
sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist.
klapēt Dauzīt; klauvēt.
balstakāt Dauzīt.
būkšināties Dauzīt.
daudzīt Dauzīt.
drauvēt Dauzīt.
plakarēt Dauzīt.
traiķēt Dauzīt.
šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele.
dauzīt Dauzīties (3).
dauzties Dauzīties (5).
ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties.
valcīties Dauzīties apkārt, blandīties.
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
dalzāt Dauzīties apkārt.
lemperēt Dauzīties apkārt.
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties.
ņagāties Dauzīties, kauties.
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties.
blazdoties Dauzīties, plēsties.
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
virskot Dauzīties, plūkties.
virskoties Dauzīties, plūkties.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
baldīties Dauzīties.
daudzīties Dauzīties.
drasēties Dauzīties.
žaikstīties Dauzīties.
amplēties Dauzonīga, piedauzīga uzvešanās.
žārga Dauzoņa, kāds, kas daudz runā un kliedz.
plaiceklis Dauzoņa, nemiera gars.
rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns.
slāna Dauzoņa, padauza.
drēbelis Dauzoņa, palaidnieks.
dauža Dauzoņa; netikle.
baucis Dauzoņa.
daudzokņa Dauzoņa.
dauzakņa Dauzoņa.
dauzaknis Dauzoņa.
dauzāks Dauzoņa.
dauzoknis Dauzoņa.
dauzonis Dauzoņa.
jandalētājs Dauzoņa.
pleša Dauzoņa.
plešans Dauzoņa.
rītelis Dauzoņa.
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
aizdauzīt Dauzot aiztaisīt ciet.
nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
iedauzīt Dauzot iebojāt.
izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus).
izskurināt Dauzot izpurināt.
izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem).
izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli).
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
izklapēt Dauzot iztīrīt.
izklapēt Dauzot izveidot (ko vēlamajā formā).
izklopēt Dauzot izveidot (ko vēlamajā formā).
izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas).
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
pievelēt Dauzot piegludināt.
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni.
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
dadauzīt Dauzot sasmalcināt (ko) vēl smalkāku.
piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
atdīdīt Dauzoties, trakojot atbīdīt.
davallia Davālijas.
pūslīšu davālija davāliju suga ("Davallia bullata").
Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis").
paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē).
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
ciemmaize Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos vai arī ko dod viesiem līdzi uz mājām.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
dātala Dāvana, dāvanas; dātali.
piesieni Dāvana, dāvinājums.
dotiņa Dāvana, deva.
bākšķis Dāvana, lai kādu piekukuļotu; kukulis.
daikas Dāvana, piedeva.
daiki Dāvana, piedeva.
deviens Dāvana, velte, devums.
balva Dāvana, velte.
balve Dāvana, velte.
uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris.
gascinca Dāvana, ziedojums, ciema kukulis.
dāņa Dāvana; kukulis.
dālava Dāvana; talants.
davana Dāvana.
dāvāna Dāvana.
davans Dāvana.
dāvans Dāvana.
dāvins Dāvana.
deive Dāvana.
dodams Dāvana.
prezents Dāvana.
šķiņķība Dāvana.
šķiņķis Dāvana.
donatārs Dāvanas saņēmējs.
deviens Dāvanas, dotības, talants.
pretdevas Dāvanas, kas tika kāzās pret "veltēm" dotas.
mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās.
anakalipterija Dāvanas, ko līgava saņēma šīs procedūras laikā.
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
aizbāzi Dāvanas, kukuļi.
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
devasti Dāvanas; pacienājums; kukulis.
dālavas Dāvanas.
dālaža Dāvanas.
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy").
Buddleia davidii Dāvida budleja.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē.
Viburnum davidii Dāvida irbene.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
Nātans Dāvida un Zālamana laika pravietis.
davidia Dāvidijas.
Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
dātali Dāvinājumi.
donācija Dāvinājums.
žertavāt Dāvināt (parasti nabagiem).
pašķiņķot Dāvināt, aizdāvināt.
uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai).
dāravāt Dāvināt.
dāvanāt Dāvināt.
dāvanēt Dāvināt.
dāvāt Dāvināt.
šķiņķāt Dāvināt.
šķiņķēt Dāvināt.
šķiņķot Dāvināt.
uzveltīt Dāvināt.
veltīt Dāvināt.
dažviet Dažā vietā, dažās vietās; vietumis.
heterestēzija Dažāda ādas jutība blakus apvidos.
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa.
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos.
cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai.
metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana.
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa.
cereālijas Dažāda labība.
smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
borāti Dažāda sastāva borskābju sāļi.
pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu.
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana.
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms.
piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai.
heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c).
bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība.
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās.
neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība.
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
ķizikas Dažādas lietas, sazin kas.
blaugas Dažādas mantas, grabažas.
atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi.
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
depresivitāte Dažādas nomāktības formas.
daž. Dažādās nozīmēs, dažādi.
dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas.
miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana.
gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
porante Dažādas sīkas un lielas mantas.
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā.
hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus.
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma.
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes.
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem.
gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
daikari Dažādi apvalkāti apģērbu gabali.
sakaši Dažādi atkritumi, būvgruži.
grumši Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
grumšļi Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
grumstalas Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
grubažas Dažādi atkritumi, druskas.
krančumi Dažādi atkritumi, pārpalikumi.
krišņas Dažādi atkritumi; kriši.
krišņi Dažādi atkritumi; kriši.
kriši Dažādi atkritumi.
ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
dihogēnija Dažādi audu attīstības veidi sakarā ar apstākļu maiņu.
kroda Dažādi bezjēdzīgi sīkumi.
šlāga Dažādi būvgruži.
šķiltarači Dažādi cieti priekšmeti, krams.
kratenis Dažādi ēdieni, sajaukti kopā.
počas Dažādi gruži.
ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
pseidofosīlijas Dažādi izveidojumi noguluma iežos, kas ir dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
varia Dažādi jautājumi.
deuteroplasma Dažādi ķermenīši šūniņā, kas uzlūkojami par rezerves vielām vai atdalījumiem.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
teraliti Dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti.
amfalangi Dažādi mehāniskie palīglīdzekļi vaginālā un klitoriskā orgasma papildus psihoseksuālai stimulēšanai.
gabali Dažādi neticami notikumi.
sīklietas Dažādi nieki, sīkas lietas.
kridžuļi Dažādi nieki.
stručīt Dažādi pamācīt (gan uz labu, gan uz ļaunu).
fototriki Dažādi paņēmieni, kā fotografējot vai kopējot transformēt fotoattēlu.
gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
ķuze Dažādi sīki atkritumi; drupačas; netīrumi.
šņagumi Dažādi sīkumi mašīnās, miesā u. c.; sīki atkritummi.
pitrangas Dažādi sīkumi.
silunds Dažādi silīcija karbīda izstrādājumi; karborunds.
akrīdas Dažādi siseņu dzimtas kukaiņi.
kulpīši Dažādi tauku atkritumi.
gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
sūdi Dažādi veci, nederīgi priekšmeti.
izkārpaļāt Dažādi, robaini, nepilnīgi izcirpt.
šā (un) tā Dažādi; visādi.
dažaidiņ Dažādi.
diversa Dažādi.
diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa.
dažaidība Dažādība.
plantācija Dažādiem specializētiem saimnieciskiem mērķiem ierīkojama un audzējama koku un krūmu audze.
callicladium Dažādlapes.
dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
izplīvot Dažādos virzienos plīvot.
vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība.
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
diversificēt Dažādot, daudzveidot.
daudzveidīgs Dažāds, atšķirīgs.
diferents Dažāds, atšķirīgs.
katrāds Dažāds, katram savs, atšķirīgs.
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
dažādīgs Dažāds.
dažaidīgs Dažāds.
dažaids Dažāds.
diverss Dažāds.
dižaids Dažāds.
aeschnidae Dažādspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimta.
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta.
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums.
sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem.
elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību.
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī.
heterokarpija Dažādu augļu veidošanās vienam augam.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
liofilizācija Dažādu bioloģisku objektu (audu, orgānu) žāvēšana (atūdeņošana) zemā temperatūrā un dziļā vakuumā.
smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
heteroklīze Dažādu deklinēšanas vai konjugēšanas tipu apvienojums nomena, vietniekvārda vai darbības vārda paradigmā.
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī.
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts.
popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā.
simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība.
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos.
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana.
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
borumi Dažādu mēslu sajaukums; porumi.
porakas Dažādu mēslu sajaukums.
porumi Dažādu mēslu sajaukums.
puromi Dažādu mēslu sajaukums.
aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu.
tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces.
patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu.
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.).
komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts.
ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas.
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms.
eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība.
ķelsis Dažādu produktu vai vielu maisījums.
nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana.
metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs.
sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas.
mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
kolorēšana Dažādu seno skaņkārtu elementu epizodiska parādīšanās mažora vai minora tonalitātē.
svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
kriķi Dažādu sīkumu čupa.
polifunkcionalitāte Dažādu skaņu akordu funkciju (tonikas, subdominantes vai dominantes) apvienojums vienā saskaņā.
fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis.
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi.
politonālisms Dažādu tonalitātu vienlaicīgs savienojums.
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
veltīšana Dažādu velšu rituāla ziedošana, dāvināšana.
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos.
kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā.
oinografija Dažādu vīnu aprakstīšana.
algas Dažādu zemāku augu nosaukums, kuri aug ūdenī vai miklumā; aļģe.
silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus.
koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
heterostachyae Dažādvārpu grīšļi.
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks).
principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda.
levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību.
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
krembles Dažas glumas sēņu sugas.
neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes.
robers Dažās kāršu spēlēs (bridžā, vistā) - noslēgta partijas daļa.
rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana.
suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana.
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs.
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai).
firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts.
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12.
neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā.
nodžavāt Dažas reizes žagoties.
mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu.
promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli.
milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem.
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
tasāt Dažās vietās aiztēst.
apbrukt Dažās vietās izirst.
vietām Dažās vietās; dažviet.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks.
dažubrīd Dažbrīd.
dažnedažāds Daždažāds.
dažudien Daždien.
kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices.
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas.
mežputni Dažkārt (literatūrā) medņu dzimtas putni.
šķipsna Dažkārt arī saujas nozīmē.
šķipste Dažkārt arī saujas nozīmē.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums.
trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums.
jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m).
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
dzintarjūra Dažkārt lietots Baltijas jūras nosaukums.
Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums.
biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību.
Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums.
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm.
Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums.
astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma.
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija).
lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās.
dažai Dažkārt.
vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti.
patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
bice Dažos apvidos aita.
bika Dažos apvidos auns.
bezniks Dažos apvidos bezdelīga.
gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi.
gulbes Dažos apvidos kartupeļi.
blužņa Dažos apvidos liesas nosaukums.
bluzne Dažos apvidos liesas nosaukums.
čiguzis Dažos apvidos mājas zvirbulis.
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste.
čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska).
naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe.
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
čaba Dažos apvidos varde.
kobiņš Dažos apvidos varde.
biņģis Dažos apvidos vērsis.
inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas.
indikāns Dažos augos esoša viela, kas dod zilo indigo krāsu.
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā).
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
nei Dažos gadījumos aizvieto "ne" savienojumā ar vietniekvārdu vai apstākļa vārdu.
vecgaspaža Dažos gadījumos vārnas nosaukums.
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām.
mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums.
cermauksis Dažos novados sermuļa nosaukums.
desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums.
tasto Dažreiz pirkstu laipa.
biljards Dažreiz tā sauc triljonu.
oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums.
dažbēd Dažreiz, brīžiem, dažkārt.
dažubān Dažreiz, dažkārt, bieži.
palaikam Dažreiz, reizumis.
daždien Dažreiz; dažu dienu.
kādreiz Dažreiz; šad tad; kādu reizi.
reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
dažkārt Dažreiz.
dažureiz Dažreiz.
kāds Dažs (2); nedaudz.
kas Dažs (3).
dažlabs Dažs labs.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
vienotrs Dažs, kāds.
atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
amfigastrijas Dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē.
filoīds Dažu aļģu lapoņa daļa, kas līdzīga augstāko augu lapai.
maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls.
gumiguts Dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
gametofora Dažu augu (piem., sūnu) daļas, kur veidojas gametangiji.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
piestiņi Dažu augu apzīmējums.
pienes Dažu augu baltā sula.
mētala Dažu augu nosaukumu daļa.
haptotropisms Dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas.
apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
kotājs Dažu augu stublājs.
piens Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
mirmekofilija Dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas.
čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
fagoterapija Dažu bakteriālu slimību ārstēšana ar specifiskiem bakteriofāgiem.
mefitibioze Dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā.
nefrīdiji Dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
pedoģenēze Dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem.
dažvid Dažu brīdi; dažreiz.
būvakadēmija Dažu būvskolu un augstskolu arhitektūras nodaļu nosaukums 17. un 18. gs.
uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
maršals Dažu civilu amatpersonu nosaukums Polijā (piem., seima maršals).
hemokoagulīns Dažu čūsku indes sastāvdaļa, kas veicina asins sarecēšanu.
viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
vaļdelfīns Dažu delfīnu sugu nosaukums.
mahari Dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā.
adoleskārija Dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija.
cerkārija Dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu kustīga kāpura stadija.
redija Dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu partenoģenētiskās paaudzes indivīds.
sporocista Dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu pirmās partenoģenētiskās paaudzes indivīds.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
teleskopacis Dažu dziļjūras zivju acis, kas izstieptas garumā "kā tālskatis".
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
mikropile Dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds.
blorkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
blurkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
hromofāns Dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns).
fetālisms Dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā.
bradiģenēze Dažu embrionālu stadiju ieilgums.
kongokrāsvielas Dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums.
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
odontolīts Dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu.
dažugad Dažu gadu.
miksamēba Dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām.
stakles Dažu ierīču statnis, pamatne.
preterits Dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
mergs Dažu koku (ošu, kļavu u. tml.) ziedi.
radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
enantiomorfisms Dažu kristālisku vielu spēja veidot divējādus kristālus, kas ir vieni otru spoguļattēli.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze; šīs draudzes celtnes, teritorija.
pseidogomfs Dažu krūmu ķērpju piestiprināšanās orgāns.
papildbarošanās Dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei.
hipermetamorfoze Dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
jezakonitīns Dažu kurpīšu sugu alkaloīds.
paidogeneze Dažu kustoņu spēja vaisloties jau kāpuru veida.
aģenēze Dažu ķermeņa daļu trūkums vai nepilnīga attīstība.
manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
sorēdijas Dažu ķērpju veģetatīvās vairošanās orgāni, kas sastāv no vienas vai vairākām aļģes šūnām, kurām apkārt ir sēņotne.
hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
dažlabdien Dažu labu dienu.
dažlabgad Dažu labu gadu.
dažlabnakt Dažu labu nakti.
dažlabrīt Dažu labu rītu.
dažlabvakar Dažu labu vakaru.
dažlabziem Dažu labu ziemu.
gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
plerocerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, kas parazitē zivs ķermeņa dobumā.
cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
papildskaitlis Dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu.
feromagnētisms Dažu materiālu spēja magnetizēties, ja tos ievieto ārējā magnētiskā laukā.
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
buksa Dažu mehānismu cilindrveida detaļa.
cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
mētras Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
hlamidospora Dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
alts Dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
dažunakt Dažu nakti.
eigenols Dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai.
kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
reotakse Dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā.
anemotropisms Dažu organismu spēja novietoties pret vēju.
bioluminiscence Dažu organismu spēja spīdēt.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
enācijs Dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze.
nefrofagiāze Dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
buks Dažu pārnadžu sugu tēviņš.
teloblasti Dažu pirmmutnieku (tārpu, gliemju u. c.) mezodermas veidotājšūnas, kas atrodas gastropora sānu lūpās starp entodermu un ektodermu.
ootēka Dažu posmkāju olu dējums kopējā apvalkā.
trohofora Dažu posmtārpu un gliemju kāpurs.
terbinafīns Dažu pretsēnīšu līdzekļu aktīvā viela.
krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
frullato Dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā).
stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
denārijs Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
dažurīt Dažu rītu.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
amfotēriskums Dažu savienojumu spēja atkarībā no apstākļiem reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm.
ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
aleirisporas Dažu sēņu sporas, kas veidojas tieši no hifām un no tām neatdalās.
apofīze Dažu sēņu un sūnu veģetatīvo audu paplašinājums.
metapofīze Dažu skriemeļu augšējo locītavizaugumu zirņveida izaugums.
dipsoterapija Dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu.
osmodisforija Dažu smaržu nepanešana.
jāņuzāle Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
brūcēšana Dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu.
bītnieks Dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā.
kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
metacerkārijs Dažu trematožu kāpurs.
eksekūcija Dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana.
fregate Dažu valstu flotēs - pārejas tipa karakuģis (starp korveti un iznīcinātāju vai iznīcinātāju un kreiseri).
aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums.
aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām.
kvestors Dažu valstu parlamentos - administratīvi saimnieciskās daļas pārzinis.
gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
amfoteritāte Dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības.
antigēnisms Dažu vielu spēja ierosināt antivielu rašanos.
hromatotakse Dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni.
šizogonija Dažu vienkāršāko organismu bezdzimumvairošanās.
stigma Dažu vienšūnas aļģu šūnas organoīds, kas sastāv no pigmenta globulām un spēj uztvert gaismu.
aksostils Dažu vienšūnas dzīvnieku balsta organoīds.
trihocistas Dažu vienšūnas organismu aizsargorganoīdi.
periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
sporozoīts Dažu vienšūņu zigotas pārveidojums šizogonijas procesā.
organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
dažuviet Dažviet.
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
difraktogramma Debajgramma, kas uzņemta (reģistrēta) ar fotoelektrisko vai jonizācijas detektoru (sk. detektēšana) difraktometrā.
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
izdebatēt Debatējot noskaidrot.
kristaine Debesbraukšanas diena.
krustaine Debesbraukšanas diena.
krustdiena Debesbraukšanas diena.
debesietis Debesīs mītošs dievs.
naktsdebess Debesis naktī.
uzdievā Debesīs, pie debesīm.
debesloks Debesjums.
debess (arī debesu) mala Debesmala.
himmelšpeize Debesmanna.
debesi Debess 1(1).
gaiss Debess 1(1).
apmākšanās Debess apklāšanās mākoņiem.
atbula Debess atsarkums.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs.
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
meridiānaugstums Debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
globuss Debess ķermeņa lodveida modelis.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
apocentrs Debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no ķermeņa, ap kuru tas riņķo.
orbīta Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta.
dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols.
antiapekss Debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam.
launags Debess puse - dienvidrietumi.
dzesna Debess sārtums, vakara blāzma.
dziezna Debess sārtums, vakara blāzma.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori.
apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
aptimsāšana Debess spīdekļa aptumsums.
aptimsums Debess spīdekļa aptumsums.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās.
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debesjums Debess velve, debess kupols.
firmaments Debess velve; arī izplatījums.
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs.
Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
skyscraper Debesskrāpis.
ziemelis Debesspuse ziemeļi.
debestiņš Debestiņa.
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama.
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu.
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu.
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs.
Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
Arjamāns Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
Mitra Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs.
ūranometrija Debesu mērīšana.
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši).
Saule Debesu solārā dievība latviešu mitoloģijā.
ūranografija Debesu spīdekļu apraksts.
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža; horizonts.
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
azurīts Debeszils dārgakmens, smitsonīta paveids.
debešzils Debeszils.
decemberis Decembris.
dekabris Decembris.
dcg Decigrams, 0,1 g.
dg Decigrams, svara mērvienība; 1 dg = 1/10 g.
dcl Decilitrs, 0,1 l.
dl Decilitrs.
mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu.
nano- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljardo daļu (10^-9^ = 0,000000001); mērvienību saīsinājumos apzīmē ar n.
mikr- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu.
mikro- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
raksturojums Decimāllogaritma veselā daļa.
lg Decimāllogaritms.
dc Decimāls (mēru apzīmējumos).
dm Decimetrs.
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
dedess Dedestiņa ("Lathyrus").
deda Dedestiņa.
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus").
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
lāčazirņi Dedestiņas.
lathyrus Dedestiņas.
vējazirņi Dedestiņas.
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ).
diedēt Dēdēt (2) - nīkt (bezdarbībā).
tilt Dēdēt, balēt, nīkt.
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties.
trapēt Dēdēt, sausi pūt.
klakšināt Dedināt, gāgāt.
kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt.
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā.
nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka.
dwt Dedveita tonna.
dw Dedveits, (kuģa pilnā) kravnesība.
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
dzirkstība Dedzība, straujums.
dedzelība Dedzība.
kaisa Dedzība.
sirdskaisme Dedzība.
sirdskvēle Dedzība.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība.
afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
aizarauties Dedzīgi nodoties kam.
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3).
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
karstai Dedzīgi, aizrautīgi.
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
agņi Dedzīgi, ātri.
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
agni Dedzīgi, enerģiski, uzņēmīgi.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
ardito Dedzīgi, kaisli.
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
izdidiņus Dedzīgi, steigšus.
ardente Dedzīgi, ugunīgi, kvēli.
apustulis Dedzīgs (kā) aizstāvis, propagandētājs.
naujs Dedzīgs uz kaut ko.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš.
liesms Dedzīgs, ātrs, steidzīgs.
gaņģīgs Dedzīgs, enerģisks, krietns.
agns Dedzīgs, enerģisks, uzņēmīgs, ugunīgs, kaislīgs.
degsmīgs Dedzīgs, kaisls, kvēls.
dedzinošs Dedzīgs, karsts.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
sprēgans Dedzīgs, temperamentīgs.
zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš.
dedzelīgs Dedzīgs.
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
aizrautība Dedzīgums.
karsa Dedzīgums.
dedzētuvis Dedzīkla.
dedzītis Dedzīkla.
dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
dedzeļi Dedzināmi minerāli.
sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā.
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
glosopiroze Dedzināšanas sajūta mēlē.
urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā.
svilināt Dedzināt (1).
dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties.
švailēt Dedzināt ar lielu liesmu un dūmiem.
kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus.
tempelēt Dedzināt ķieģeļus.
ķutēt Dedzināt ķutes.
ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot.
čūrināt Dedzināt slapju koku.
zvīlēt Dedzināt, spīdēt.
dezināt Dedzināt.
gruduļāt Dedzināt.
dedzinātāja Dedzinātājs.
pārkaļķis Dedzināts ģipsis.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
angioneiralģija Dedzinošas sāpes ekstremitātē ar tūsku un apsarkumu.
kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos.
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
nodedzināt Dedzinot iznīcināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā).
ķēzīties Defecēt.
goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība.
diseritropoēze Defektīva eritrocītu attīstība.
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
dismetropsija Defektīvs objekta vizuālais vērtējums.
defektīvi Defektīvs.
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
defektologs Defektoloģijas speciālists.
kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
angioskotoma Defekts redzes laukā, kura cēlonis ir tīklenes asinsvadu ēnas.
dislokācija Defekts, bojājums kristālā, kurš izjauc regulāro kristālisko struktūru.
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
defektācija Defektu, nepilnību noskaidrošanas procedūra.
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
defibrilators Defibrillators.
defuzis Deficīta prece.
neiemaksājums Deficīts.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
mehanostrikcija Deformācijas, kas izpaužas feromagnētiķos, ferimagnētiķos un antiferomagnētiķos, ja mehāniska sprieguma iedarbībā mainās to magnetizācija.
glaciostruktūras Deformācijas, kas radušās ledāja glaciotektoniskās darbības ietekmē.
koksartroze Deformējošas pārmaiņas gūžas locītavā.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
kumprs Deformēts, greizs, izliecies, kuprains.
čaibīgs Deformēts, izkropļots (par seju); klīrīgs, dīvains (uzvedībā).
piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa.
sērdiegs Degaukla.
degazators Degazācijas aparāts.
gāze Deggāze.
gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
gazometrs Deggāzes tvertne.
Deglāja Deglāja ezers - Demenes ezers Demenes pagastā.
Degleika Degleikas ezers - Demenes ezers Demenes pagastā.
degls Deglis (2).
lunte Deglis (aukla).
kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī.
kalorizators Deglis, iekšdedzes motora cilindra daļa, kurai ir augsta temperatūra un kurā iztvaiko un uzliesmo degviela.
ķemple Deglis, posa.
elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem.
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
ūdenspagale Degoša malkas pagale.
nodega Degoša skala pārogļojies gals.
degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa).
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
ugunssārts Degošs sārts.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
sveilīgs Degošs.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
nodegt Degot aiziet bojā.
liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
pārdegt Degot pārdalīties.
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
spraislāt Degot sprakšķēt.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
luņs Degradējies cilvēks.
nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā.
noklīst Degradēties, pagrimt.
degšīferis Degslāneklis.
degšinieca Degsnis.
deksnis Degsnis.
uzliesmošana Degšanas procesa patvaļīga paātrināšanās.
dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
liesmot Degt ar liesmu.
vērsmēt Degt ar liesmu.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
kvēlot Degt ar spožu liesmu.
līpēt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt.
līpināt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt.
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt.
atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
dedzēt Degt.
ugunsvāta Deguma brūce.
ugunsvāts Deguma brūce.
daglas Deguma brūces.
ugunsvātis Deguma brūces.
uguņvātis Deguma brūces.
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata").
Pelēčāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā.
Pelečāres ezers Deguma ezers Rudzātu pagastā.
rinofīma Deguna ādas un zemādas hipertrofija ar asinsvadu paplašināšanos "acne rosacea" vēlīnās stadijās.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinuīts Deguna blakus dobumu iekaisums.
prozopodiashīze Deguna blakusdobuma atvēršanas operācija.
aerosinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums, ko izraisa gaisa spiediena maiņas, lidojot lielā augstumā.
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu.
rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
rinoskopija Deguna dobuma izmeklēšana ar speciālu spoguli - rinoskopu.
antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
ankilonnija Deguna ejas sašaurinājums.
ankilorīnija Deguna ejas sašaurinājums.
konhīts Deguna gliemenes iekaisums.
konhotomija Deguna gliemenes rezekcija.
turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana.
kseromiktērija Deguna gļotādas sausums.
mikterokseroze Deguna gļotādas sausums.
rinomikoze Deguna gļotādas sēnīšinfekcija.
rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums.
buks Deguna gļotas.
mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
makrorīnija Deguna iedzimta hipertrofija.
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
šnurgalas Deguna izdalījumi, puņķi.
šņaukalas Deguna izdalījumi.
rinonekroze Deguna kaulu nekroze.
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai.
mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu.
rinofonija Deguna pieskaņa balsij.
degungals Deguna priekšējā daļa.
rinenhīze Deguna skalošana, deguna duša.
rezonanti Deguna skaņas eiropiešu valodās.
rinomiāze Deguna slimība, ko ierosina mušu vai dunduru kāpuri.
rinopātija Deguna slimība.
septektomija Deguna starpsienas daļas izgriešana.
septoplastika Deguna starpsienas ķirurģiska atjaunošana.
septotomija Deguna starpsienas pārgriešana.
leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk.
nazoseptīts Deguna šķērssienas iekaisums.
lakrimotomija Deguna un asaru vada pārgriešana.
dakriocistorinostenoze Deguna un asaru vada sašaurinājums.
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni.
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni.
nasua Degunlācīši jeb koati.
koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
nasalis Degunpērtiķu ģints.
elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
rhinocerotidae Degunradžu dzimta.
ceratotherium Degunradžu dzimtas ģints.
diceros Degunradžu dzimtas ģints.
rhinoceros Degunradžu dzimtas ģints.
melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā.
bucerotidae Degunragputnu dzimta.
buceros Degunragputnu dzimtas ģints.
šņaukas Deguns (bērnam, iesnains).
šņupuris Deguns (liels un plats).
rinokifoze Deguns ar kūkumu.
snaps Deguns, knābis.
mūļa Deguns, mute, seja.
šnarkas Deguns, nāsis, purns.
šņarkas Deguns, nāsis, purns.
ožamais Deguns, oža.
sņukuris Deguns, purns, snuķis.
sņukurs Deguns, purns, snuķis.
snukurs Deguns, purns; snuķis.
šņurkas Deguns, purns.
purkšņas Deguns, seja, purns.
knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā).
snāpis Deguns; knābis.
snucis Deguns; snīpis (traukam).
nīpis Deguns; snīpis.
snurķis Deguns; snuķis.
burun Deguns.
buruns Deguns.
bušprits Deguns.
daguns Deguns.
degons Deguns.
degunis Deguns.
dihalo Deguns.
dihlo Deguns.
kartupelis Deguns.
klurģis Deguns.
knābis Deguns.
knābulis Deguns.
knuķis Deguns.
muņģis Deguns.
nasus Deguns.
ošķelis Deguns.
rubiļņiks Deguns.
ruļs Deguns.
rušeļs Deguns.
šmaulis Deguns.
smeceris Deguns.
snapis Deguns.
šņaucams Deguns.
šņauce Deguns.
šņaucers Deguns.
šņepis Deguns.
šņerglis Deguns.
šnībis Deguns.
šņībis Deguns.
šņibis Deguns.
šnīpa Deguns.
snipis Deguns.
snīpis Deguns.
šnīpis Deguns.
šnīpsis Deguns.
šnīpsts Deguns.
šņīpsts Deguns.
šnobelis Deguns.
šņobers Deguns.
šņubis Deguns.
šnūcis Deguns.
snuķis Deguns.
šņupe Deguns.
šņupis Deguns.
tapa Deguns.
oestridae Degunspindeļu dzimta.
cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints.
oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints.
nīpucis Deguntiņš (bērnu val.).
dedziņš Deguntiņš.
degustators Degustācijas speciālists.
degutnieki Degutnieks.
ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots.
ģegots Deguts - bērza tāss darva.
dagats Deguts.
degots Deguts.
deguta Deguts.
autodegviela Degviela, kas paredzēta automāšīnas dzinēja darbināšanai.
bentils Degviela, kas sastāv no 25% spirta un 75% benzīna.
bunkurs Degvielas kopums motorkuģim.
papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
bāka Degvielas tvertne.
pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa.
bencīnštelle Degvielas uzpildes stacija.
bencīntanks Degvielas uzpildes stacija.
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
DUS Degvielas uzpildes stacija.
kolonka Degvielas uzpildes stacija.
zapravka Degvielas uzpildes stacija.
liduzpilde Degvielas uzpildīšana lidojumā no citas speciāli aprīkotas uzpildītājlidmašīnas, lai palielinātu lidojuma tālumu vai lidojuma laiku.
tankštelle Degvielas uzpildstacija.
karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
brendīnmeistars Degvīna darītājs.
brendvīnmeistars Degvīna darītājs.
brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs).
degteris Degvīna deģis.
stojaks Degvīna glāze (mērs), ko parasti izdzer, stāvot pie letes.
špicglāze Degvīna glāze.
skraukšķis Degvīna malks.
kriukšis Degvīna mēriņš.
kočiņa Degvīna mērs, ko izgreba no vienkoča; kočiņš.
kočus Degvīna mērs, kortelītis.
suktine Degvīna pudele (ar "vijumu ornamentu").
sarkangalvīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota).
sarkanmicīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota).
dzoskakls Degvīna pudele.
kolts Degvīna pudele.
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava.
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums).
čalka Degvīns ar ūdeni.
brandavīns Degvīns, brandvīns.
brandavs Degvīns, brandvīns.
rudzeļļa Degvīns, kandža.
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
šņaga Degvīns, spirts.
sūrais Degvīns, šņabis.
brenduviņš Degvīns; brendavīns.
bremka Degvīns; degvīna malks.
balts Degvīns; spirts.
alķīts Degvīns.
asais Degvīns.
brandans Degvīns.
brandēņš Degvīns.
brandiņš Degvīns.
brandīns Degvīns.
brandvīns Degvīns.
brendans Degvīns.
brendaviņš Degvīns.
brendavīns Degvīns.
brendīns Degvīns.
brenduvīns Degvīns.
brendvīns Degvīns.
čarka Degvīns.
jokūdens Degvīns.
krakšķis Degvīns.
sīvs Degvīns.
sīvulis Degvīns.
šnabis Degvīns.
šņabis Degvīns.
šņabītis Degvīns.
šņabsts Degvīns.
šnabulītis Degvīns.
šņabulītis Degvīns.
snapšis Degvīns.
snapšķis Degvīns.
šnapšķis Degvīns.
šņapšķis Degvīns.
šnapsts Degvīns.
šņapsts Degvīns.
suļeika Degvīns.
vodjara Degvīns.
vodka Degvīns.
deģene Deģa sieva.
deģenerescence Deģenerācijas sākuma stadija.
koksatroze Deģeneratīva gūžas locītavas slimība.
osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība.
iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās.
elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam.
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
hialoze Deģeneratīvas stiklveida ķermeņa pārmaiņas.
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā.
mola Deģenerējies auglis dzemdē.
restocitēmija Deģenerēti eritrocīti perifēriskajās asinīs.
izvirst Deģenerēties (1).
izvaisloties Deģenerēties, izdzimt.
izdzimt Deģenerēties, izvirst.
izsugot Deģenerēties, kļūt sugai neatbilstošam.
eritroklasts Deģenerēts vai fragmentēts eritrocīts bez hemoglobīna.
dendrofagocitoze Deģenerētu astrocītu fragmentu absorbcija mikroglijas šūnās.
dardeģis Deģis, darvdeģis.
darvenieks Deģis.
darvinieks Deģis.
dedzis Deģis.
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Mammillaria deherdtiana Deherta mamilārija.
DHEA Dehidroepiandrosterons - dabisks hormons, ko izstrādā nieres; t. s. izdzīvošanas hormons.
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
dehlorēšana Dehlorācija - hlora atdalīšana no hlororganiskiem savienojumiem.
deutzia Deicijas.
Taivānas deicija deiciju suga ("Deutiza taiwanensis").
robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk.
smuidrā deicija deiciju suga ("Deutzia gracilis").
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra").
kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora").
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām.
deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
Deirezora Deir ez Zora - pilsēta Sīrijā.
deists Deisma piekritējs.
D Deitons (atoma neelementārdaļiņa, saistīta sistēma, kas sastāv no viena neitrona un viena protona).
deitoplazmolīze Deitoplazmas līze.
aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
ēlenderis Deja - reinlenders.
leilenderis Deja - reinlenders.
bostons Deja (lēnā valša paveids).
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila.
pas Deja baletā.
anglēze Deja dzīvā kustībā.
vengerka Deja ungāru čardaša ritmā.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
danca Deja, dejošana.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
karmaņola Deja, ko izpildīja, dziedot šo dziesmu.
līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk).
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
kabriole Deja, viegls palēciens.
danse Deja.
danza Deja.
dejums Deja.
šēne Deja.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
dējals Dējala.
dējelis Dējala.
dējolis Dējala.
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
choreotipija Dejas figūru attēlojums ar speciāliem burtstabiņiem.
pas Dejas forma.
orhēstika Dejas māksla.
choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija.
horeogrāfija Dejas pieraksts ar speciālām zīmēm.
pā Dejas solis (gk. klasiskajā baletā).
izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
caurloža Dejas veids; caurdancis.
caurdeja Dejas veids; caurloža.
dānsings Dejas, dejošana.
skačkas Dejas; viesības.
bička Dejas; zaļumballe.
pļasakas Dejas.
pļaskas Dejas.
minorka Dējējvistu šķirne.
prototheria Dējējzīdītāju apakšklase.
dējots Dējīgs.
ballabile Dejisks, dejas; operā nelielas deju epizodes.
slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp).
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
iedancināt Dejojot ievadīt.
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
bugoties Dejojot locīties.
atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt.
nodancāt Dejojot nosvinēt.
pārdancāt Dejojot pazaudēt.
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt.
dejene Dejošana (mācību priekšmets).
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena.
dancot Dejot (1).
diet Dejot (1).
šīberēt Dejot (balles dejas).
šībēt Dejot (balles dejas).
kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
desot Dejot (pie patīkamas mūzikas).
lēkt Dejot (strauju deju).
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot.
apdiet Dejot aplī.
sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem).
apdancināt Dejot ar visām pēc kārtas.
dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums.
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
dakarēt Dejot kā čigānam.
žīgot Dejot kādu populāru deju.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
žigāt Dejot noteiktu tūri.
žigot Dejot noteiktu tūri.
izdēt Dējot novietot (kur olu).
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām.
šeikot Dejot šeiku.
šīberēt Dejot šīberi (3); dejot fokstrotu.
atdejot Dejot šurp.
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū).
tvistot Dejot tvistu.
hītot Dejot un jautri pavadīt laiku.
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju).
valcēt Dejot valsi.
valsēt Dejot valsi.
dencot Dejot, dancot.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
bacaķ Dejot.
dajot Dejot.
dancāt Dejot.
dancoti Dejot.
dīdēt Dejot.
diskot Dejot.
jandalēt Dejot.
jandelēt Dejot.
lēkāt Dejot.
pļaskot Dejot.
ringot Dejot.
šļūkt Dejot.
tancot Dejot.
gerla Dejotāja (muzikālā uzvedumā).
dancotāja Dejotāja.
empididae Dejotājmušu dzimta.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
deinis Dejotājs, lēcējs.
dancaris Dejotājs.
dancotājs Dejotājs.
dejējs Dejotājs.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā.
ballesplacis Deju laukums.
ballplacis Deju laukums.
ballsplacis Deju laukums.
šīberis Deju mūzika; fokstrots; šlāgeris.
ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
večerinka Deju vakars; viesības; saiets.
balle Deju vakars.
ballēšana Deju vakaru apmeklēšana.
dansings Deju zāle (kafejnīcā vai restorānā).
da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par.
da Deka-.
dekada Dekāde.
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
octidi Dekādes 8. diena franču republikāniskā kalendārā.
oktidijs Dekādes astotā diena franču revolūcijas kalendārā.
dkg Dekagrams, 10 gramu.
dag Dekagrams.
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
naktstauriņš Dēkainis.
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā).
dkl Dekalitrs, 10 litru.
dal Dekalitrs.
dēkains Dēkām bagāts.
dam Dekametrs (10 metru).
dkm Dekametrs, 10 metru.
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. "Purva Ghat"), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
dēķens Dekāns.
atogļošana Dekarbonizācija.
das Dekasters.
dekatieris Dekatēšanas aparāts.
decaisnea Dekenejas.
Fārdžesa dekeneja dekeneju suga ("Decaisnea fargesii").
dēka Dēkla.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
daiļrunāt Deklamēt.
lasīt Deklamēt.
runāt Deklamēt.
deklamators Deklamētājs.
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada.
pierakstīties Deklarēt dzīvesvietu.
tullēt Deklarēt muitā.
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis.
deklinācija Deklinēšana, locīšana.
dekodieris Dekoders - ierīce daļējai vai pilnīgai automātiskai informācijas dekodēšanai kodētu signālu pārraides sistēmās.
dekodētājs Dekodēšanas ierīce vai programma.
uzpleči Dekoratīva atšķirības zīme uz pleciem (uniformai).
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
karnīze Dekoratīva forma, kas noslēpj āķus vai stieņus, pie kuriem piekārti aizkari.
balustra Dekoratīva kolonna.
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums.
bordes Dekoratīva tapešu maliņa.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte.
DMK Dekoratīvās mākslas kombināts.
noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
daiļkrāsošana Dekoratīvi krāsošanas darbi.
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti.
ļeceniski Dekoratīvi sasiet (lenti).
šleipe Dekoratīvi sasieta lente; dekoratīvs (lentes) mezgls.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika.
bišons Dekoratīvo suņu šķirne.
pundurvistiņa Dekoratīvo vista veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
krāšņums Dekoratīvs (par augiem).
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns (1).
slepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
šļepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi.
ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām.
angoba Dekoratīvs keramikas pārklājums, ar ko nosedz materiāla krāsu un rupjstruktūru vai izveido ornamentu, toņmāls.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce.
boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
apdare Dekoratīvs papildinājums.
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ).
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
caka Dekoratīvs rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos.
gaiļots Dekorēts ar krāsotiem gaiļu attēliem.
dzirkstains Dekorēts ar sarkaniem smalkiem rakstiem.
galjons Dekorēts balkons kuģa priekšgalā.
relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās.
deķis Deks (kuģa klājs).
leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti.
dekstrinūrija Dekstrīns urīnā.
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants.
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants.
kristcelieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji.
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants.
Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
Molinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Moļnīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
Uobeliškys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Obeliškas" nosaukums latgaliski.
Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski.
Robežnieki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants.
soltānieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Solta" iedzīvotāji.
Soltuo Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Soltā" nosaukums latgaliski.
Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski.
Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski.
Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
troškānieši Dekšares pagasta apdzīvotās vietas "Troški" iedzīvotāji.
Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski.
Zeltakalns Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Zaltakolns" nosaukuma variants.
Dekšāru pagasts Dekšāres pagasta nosaukuma variants.
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
segnis Deķelis - studentu korporācijas biedru galvassega.
dēladēls Dēla dēls.
jaunamiņa Dēla līgava.
dēlameita Dēla meita.
dēlamreize Dēla reize (ko darīt).
dēlasieva Dēla sieva; vedekla.
vedekle Dēla sieva.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni.
mazbērns Dēla vai meitas bērns.
mazdēls Dēla vai meitas dēls.
mazmeita Dēla vai meitas meita.
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa.
Incarvillea delavayi Delavē inkarvileja.
Thalictrum delavayi Delavē saulkrēsliņš.
Ligustrum delavayum Delaveja ligustrs.
Paeonia delavayi Delaveja peonija.
Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis.
iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu).
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
deldze Deldēšana.
rēdīt Deldēt, izdeldēt.
dildināt Deldēt, nolietot.
deldināt Deldēt.
trīt Deldēt.
urlāt Deldēt.
lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis.
asindēle Dēle.
dēklene Dēle.
dēlene Dēle.
dēline Dēle.
dzēle Dēle.
lēle Dēle.
lēlis Dēle.
lēlis Dēle.
lēna Dēle.
lēne Dēle.
surbēle Dēle.
runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs.
Dēļezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā.
Dēļu ezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā.
Dīļu ezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā.
hirudinea Dēles.
Ajaksa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium ajacis").
lielziedu delfīnija delfīniju suga ("Delphinium grandiflorum").
kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule").
Ruisa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium x ruysii").
Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs.
delphinidae Delfīnu dzimta.
delphinus Delfīnu dzimtas ģints.
orcinus Delfīnu dzimtas ģints.
phocoena Delfīnu dzimtas ģints.
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus delphis").
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
dēlatis Dēlietis.
delicato Delikāti, t. i. uzmanīgi, smalki.
delikvents Delikta izdarītājs.
maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
Dēliņa ezers Dēlinis, ezers Mākoņkalna pagastā.
dējelis Dēliņš.
dējolis Dēliņš.
dēluks Dēliņš.
dēļuks Dēliņš.
dēlulēns Dēliņš.
deseris Dēlis, ar ko norobežo jumta malu mājas galā.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
guldēlis Dēlis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
kleiddēlis Dēlis, ko lieto (celtnes) apšūšanai.
dēlītis Dēlis, kura biezums ir līdz 16 mm.
rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
ģerstele Dēlis, uz kā bīda maizi krāsnī.
kulstamdēle Dēlis, uz kura kulsta linus.
dēle Dēlis.
diels Dēlis.
galds Dēlis.
lente Dēlis.
ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu.
mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli.
grifbrets Dēlītis stīgu instrumentos, pār kuru pārstieptas stīgas.
Dēliņu ezers Dēlītis, ezers Vestienas pagastā.
kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai.
klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus.
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
skulduris Delms, stilbs.
delma Delms.
plauksta Delna (1).
ķella Delna, plauksta.
della Delna.
delns Delna.
metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija.
hirartrīts Delnas un pirkstu locītavu iekaisums.
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
virsdelna Delnas virspuse.
padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam.
tēva dēls Dēls, kura tēvs vēl ir dzīvs.
ben Dēls; lieto starp personas vārdu un uzvārdu.
dāls Dēls.
dēlis Dēls.
fils Dēls.
delsu Delsu delsumis - kratīdamies, gāzelēdamies.
atdelverēt Delverēt šurp.
ģenguroties Delverēt, ālēties.
ģelberēt Delverēt.
ģelverēt Delverēt.
žaustīties Delverēt.
delverēt Delverēties.
želverēties Delverēties.
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis.
čipars Delveris, sprukstiņš.
ķiparnieks Delveris, sprukstiņš.
delderis Delveris.
delvere Delveris.
delverjānis Delveris.
ģelberis Delveris.
ģelveris Delveris.
dar Dēļ, priekš.
daļ Dēļ.
deļ Dēļ.
dēļā Dēļ.
dēļās Dēļ.
garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā.
galdskalis Dēļa gabals.
dēļgals Dēļa gals; nomalis.
ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli.
nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults.
dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā.
piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta).
ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē.
dēļiela Dēļu grēda.
īkustiņs Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens; īkasts.
īkasts Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens.
katuks Dēļu krātiņš nelielu mājdzīvnieku pārvadāšanai.
bdelloterapija Dēļu lietošana ārstniecībā.
pāze Dēļu malas grope.
aizgārds Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds.
aizgoļa Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds.
aizgārda Dēļu nožogojums kūtī.
aizgārde Dēļu nožogojums kūtī.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
budūzis Dēļu piebūve cūku mitināšanai.
platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai.
pazvaļa Dēļu rāmis ratu virsmas laukuma palielināšanai.
skote Dēļu salaidums, savienojums.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli.
spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
dīļi Dēļu sortiments kokmateriālu eksportā.
zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu.
abšivka Dēļu vai kāda cita materiāla apšuvums.
nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam.
cinatiņa Dem. - cinata.
cinātiņa Dem. - cinata.
cinetiņa Dem. - cinata.
cinutiņa Dem. - cinata.
čaukaliņa Dem. - čaukala.
zuvetiņa Dem. - zivs.
maiziņa Dem. -- maize.
spīdaliņa Dem. -- spīdaļa.
vēverītis Dem. -- vēveris.
sekumiņi Dem. --. dakšas.
ābecīte Dem. --> ābece (1).
ābelīte Dem. --> ābele.
ābeltiņa Dem. --> ābele.
ābēltiņa Dem. --> ābēle.
āboliņš Dem. --> ābols.
ābolītis Dem. --> ābols.
āboltēns Dem. --> ābols.
āboltiņš Dem. --> ābols.
abriņa Dem. --> abra.
abruskrāpīte Dem. --> abraskrāpis, abrskrāpis.
ačtele Dem. --> acs (1); ačele.
ačele Dem. --> acs (1); ačtele.
aciņa Dem. --> acs.
acīte Dem. --> acs.
actiņa Dem. --> acs.
ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
ādele Dem. --> āda.
ādīna Dem. --> āda.
adatiņa Dem. --> adata.
ailīte Dem. --> aile.
ainiņa Dem. --> aina.
aitiņa Dem. --> aita.
aitīna Dem. --> aita.
aizaudiņi Dem. --> aizaudi.
aizausītes Dem. --> aizausis.
aizaustiņa Dem. --> aizauss.
aizbāšķītis Dem. --> aizbāznis.
aizdurvīte Dem. --> aizdurve.
aizgaldiņš Dem. --> aizgalds.
aizkariņš Dem. --> aizkars.
aizklājiņš Dem. --> aizklājs.
aizkrēslītis Dem. --> aizkrēslis.
aizrobiņš Dem. --> aizrobs.
aizsainītis Dem. --> aizsainis.
aizsedziņš Dem. --> aizsegs.
aizslēdziņš Dem. --> aizslēgs.
aizstūrītis Dem. --> aizstūris.
aizšautnīte Dem. --> aizšautne.
aizvariņš Dem. --> aizvars.
aizvējiņa Dem. --> aizvēja.
aizvējiņš Dem. --> aizvējš.
aizvēnītis Dem. --> aizvēnis.
aciņa Dem. --> aka.
aķele Dem. --> aka.
akleņš Dem. --> akls (1).
akmentiņš Dem. --> akmens(1).
akmentiņš Dem. --> akmens(2).
akminītis Dem. --> akminis.
akmisteņš Dem. --> akminis.
akotiņš Dem. --> akots.
aķītis Dem. --> aķis 1.
āķītis Dem. --> āķis.
aliņa Dem. --> ala.
ālavīte Dem. --> ālava 1.
albumiņš Dem. --> albums.
alenīte Dem. --> alene (2), kamene.
alserītis Dem. --> alseris.
aleņš Dem. --> alus.
aliņš Dem. --> alus.
alutiņš Dem. --> alus.
āmiņa Dem. --> āma (2).
āmariņš Dem. --> āmars; āmuriņš.
āmiņš Dem. --> āms.
āmuriņš Dem. --> āmurs.
āmurītis Dem. --> āmurs.
apakškrekliņš Dem. --> apakškrekls.
apaleņš Dem. --> apals (1).
apaleņš Dem. --> apals (2).
apaudiņas Dem. --> apaudas.
apaudiņi Dem. --> apaudi.
apkaklīte Dem. --> apkakle.
apkārīte Dem. --> apkāre.
aplamīte Dem. --> aplame.
aplamītis Dem. --> aplamis.
aplodiņa Dem. --> aploda.
aplociņš Dem. --> aploks.
aploksnīte Dem. --> aploksne.
apricinītis Dem. --> apricinis, aprika.
apriciņa Dem. --> aprika.
aprocīte Dem. --> aproce.
apsedziņš Dem. --> apsegs.
apšuvīte Dem. --> apšuve.
aptieciņa Dem. --> aptieka (1).
apvalciņš Dem. --> apvalks.
apziednītis Dem. --> apziednis.
arājiņš Dem. --> arājs; arājs.
ardieviņas Dem. --> ardievas.
arējiņš Dem. --> arējs.
arkliņš Dem. --> arkls.
asariņa Dem. --> asaras.
asarīna Dem. --> asaras.
asgalītis Dem. --> asgalis.
asenīši Dem. --> asinis.
asenītis Dem. --> asinis.
asentiņas Dem. --> asinis.
asentiņi Dem. --> asinis.
asentiņš Dem. --> asinis.
asintiņas Dem. --> asins.
asmenītis Dem. --> asmens.
asnadzītis Dem. --> asnadzis.
aseņa Dem. --> ass 1(1).
aseņš Dem. --> ass 1(1).
aseņa Dem. --> ass 1(5).
aseņš Dem. --> ass 1(5).
asīte Dem. --> ass 2.
asīte Dem. --> ass 3.
astiņa Dem. --> aste.
astīte Dem. --> aste.
ašnītis Dem. --> ašnis.
ataudziņa Dem. --> atauga.
ataudzīte Dem. --> atauga.
atbalsiņas Dem. --> atbalsis.
atgrieznītis Dem. --> atgrieznis.
atkalnīte Dem. --> atkalne.
atklātnīte Dem. --> atklātne 1.
atkrisnītis Dem. --> atkrisnis.
atlocīte Dem. --> atloce.
atlociņš Dem. --> atloks.
atmidziņa Dem. --> atmidze, atmiegs.
atmiedziņš Dem. --> atmiegs.
atmidziņš Dem. --> atmigs, atmiegs.
atnadzītis Dem. --> atnadzis.
atpūtiņa Dem. --> atpūta.
atpūtiņš Dem. --> atpūta.
atradenītis Dem. --> atradenis.
atraitiņa Dem. --> atraitne.
atraitnīte Dem. --> atraitne.
atslēdziņa Dem. --> atslēga.
atsperīte Dem. --> atspere.
atstarpīte Dem. --> atstarpe.
atsvariņš Dem. --> atsvars.
attaciņa Dem. --> attaka.
atteciņa Dem. --> atteka.
atvariņš Dem. --> atvars.
atvārsnīte Dem. --> atvārsne.
atvasīte Dem. --> atvase.
atvilktnīte Dem. --> atvilktne.
atzaliņa Dem. --> atzala.
atzaliņš Dem. --> atzals.
atzveltnīte Dem. --> atzveltne.
atzveltnītis Dem. --> atzveltnis.
audējiņa Dem. --> audējs.
audējiņš Dem. --> audējs.
audekliņš Dem. --> audekls.
audumiņš Dem. --> audums.
audzīte Dem. --> audze.
audzēknītis Dem. --> audzēknis.
auglītis Dem. --> auglis.
augonītis Dem. --> augonis.
augšiņa Dem. --> augša.
augulītis Dem. --> augulis.
augumiņš Dem. --> augums.
auklīna Dem. --> aukla.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
aukliņāt Dem. --> auklēt; nēsāt klēpī.
aunelis Dem. --> auns.
auņelis Dem. --> auns.
auniķis Dem. --> auns.
auniņš Dem. --> auns.
auņuks Dem. --> auns.
ausekliņš Dem. --> auseklis.
auseklītis Dem. --> auseklis.
auskariņš Dem. --> auskars.
aušele Dem. --> auss.
austiņa Dem. --> auss.
austenīte Dem. --> austene.
Austriņa Dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete.
austriņš Dem. --> austrenis.
aušiņa Dem. --> auša.
autiņš Dem. --> auts 1 (2); neliels drānas gabals.
auželes Dem. --> auza.
auzītes Dem. --> auza.
auzulīši Dem. --> auzas.
auzenīte Dem. --> auzene.
avenīte Dem. --> avene.
aveņuks Dem. --> avens; jauns auns.
aveniņš Dem. --> avens.
avenītis Dem. --> avens.
aventiņš Dem. --> avens.
aviņaks Dem. --> avins, auns.
avīzīte Dem. --> avīze.
avotiņš Dem. --> avots.
avitele Dem. --> avs, aita.
avatiņa Dem. --> avs.
aventiņa Dem. --> avs.
avetēna Dem. --> avs.
avetiņa Dem. --> avs.
avitiņa Dem. --> avs.
azaidītis Dem. --> azaids.
āželis Dem. --> āzis.
āzītis Dem. --> āzis.
āzlēns Dem. --> āzis.
āžuks Dem. --> āzis.
āzulēns Dem. --> āzis.
babīte Dem. --> baba; vecāmāte.
bābiņa Dem. --> bāba; vecenīte.
bābīna Dem. --> bāba; vecenīte.
bābiņš Dem. --> bāba; vecenīte.
babeņa Dem. --> baba; vecmāmiņa.
babiņa Dem. --> baba; vecmāmiņa.
badenīte Dem. --> badene (4); epitets dzeguzei.
badīklītis Dem. --> badīklis.
baideklītis Dem. --> baideklis.
bailīte Dem. --> bailes.
baksīts Dem. --> bakši.
bālelītis Dem. --> bālis.
bālītis Dem. --> bālis.
bāluliņš Dem. --> bālis.
bālulītis Dem. --> bālis.
balkūnīna Dem. --> balkūna, veranda.
balodītis Dem. --> balodis.
baloniņš Dem. --> balons (2).
baložastīte Dem. --> baloža aste.
bāleņš Dem. --> bāls.
bāliņš Dem. --> bāls.
balstiņa Dem. --> balss.
balstiņš Dem. --> balsts.
baltgalvītis Dem. --> baltgalvis.
baltmaizīte Dem. --> baltmaize.
baltrozīte Dem. --> baltroze.
balteņš Dem. --> balts (1).
baltinks Dem. --> balts.
baltiņš Dem. --> balts.
baltskariņa Dem. --> baltskare.
baltskarīte Dem. --> baltskare.
baltsprāklīte Dem. --> baltsprāklis; arī cielavas epitets.
baltumiņš Dem. --> baltums.
baļķītis Dem. --> baļķis.
baļļiņa Dem. --> baļļa.
bambālīte Dem. --> bambals.
bambalītis Dem. --> bambals.
bānītis Dem. --> bānis.
bārabērniņš Dem. --> bārabērns.
bārbaliņa Dem. --> bārbala (1).
bārdiņa Dem. --> bārda.
bārīte Dem. --> bāre.
bārenīte Dem. --> bārene.
bārenītis Dem. --> bārenis.
bardzeņš Dem. --> bargs.
bārītis Dem. --> bāris.
bārkstiņas Dem. --> bārkstis.
bārkstiņa Dem. --> bārksts.
bāriņš Dem. --> bārs 2.
baseņš Dem. --> bass 2.
batoniņš Dem. --> batons.
baugurītis Dem. --> baugurs.
bauzīte Dem. --> bauze.
baznīciņa Dem. --> baznīca.
bāžiņa Dem. --> bāža 2.
bēbītis Dem. --> bēbis.
bebriņš Dem. --> bebrs.
bēdelītis Dem. --> bēdelis.
bedneņš Dem. --> bedns (1).
bedrīte Dem. --> bedre.
beciņa Dem. --> beka.
beņķelis Dem. --> beņķis.
beretīte Dem. --> berete.
bērītis Dem. --> bēris.
bērnāks Dem. --> bērns.
bērnēks Dem. --> bērns.
bērnene Dem. --> bērns.
bērnuks Dem. --> bērns.
berzenīte Dem. --> berzene.
bērzinītis Dem. --> bērzinis.
bērželis Dem. --> bērzs.
bērziņš Dem. --> bērzs.
bērzītis Dem. --> bērzs.
bīdeklītis Dem. --> bīdeklis.
biezeņš Dem. --> biezs.
bikazītis Dem. --> bika 1(2); āzītis.
bikšeles Dem. --> bikses.
biksenes Dem. --> bikses.
biksiņas Dem. --> bikses.
biksīšas Dem. --> bikses.
biksītes Dem. --> bikses.
biķeriņš Dem. --> biķeris.
biķerītis Dem. --> biķeris.
birzetiņa Dem. --> birze 2.
birziņa Dem. --> birze 2.
birzīte Dem. --> birze 2.
birzniņa Dem. --> birze 2.
birzumiņš Dem. --> birze 2.
biržumiņš Dem. --> birze 2.
birzetiņa Dem. --> birzs 1.
birziņa Dem. --> birzs 1.
birzīte Dem. --> birzs 1.
birzniņa Dem. --> birzs 1.
birztaļiņa Dem. --> birzs 1.
birztalīte Dem. --> birzs 1.
birztele Dem. --> birzs 1.
birztelīte Dem. --> birzs 1.
birztiņa Dem. --> birzs 1.
birztīte Dem. --> birzs 1.
birztuliņš Dem. --> birzs 1.
birzele Dem. --> birzs.
bīšķītis Dem. --> bīšķis.
bitiņa Dem. --> bite.
bitīte Dem. --> bite.
bižele Dem. --> bize.
bizīte Dem. --> bize.
blatiņš Dem. --> blats.
blaugzniņa Dem. --> blaugzna.
blāviņa Dem. --> blāva.
blāzmiņa Dem. --> blāzma.
blietīte Dem. --> bliete.
blīniņš Dem. --> blīnis.
bluķēns Dem. --> bluķis.
bluķītis Dem. --> bluķis.
blusiņa Dem. --> blusa (1).
blusīna Dem. --> blusa.
bļodele Dem. --> bļoda (nicīgi).
bļodelis Dem. --> bļoda.
bļodiņa Dem. --> bļoda.
bļodiņš Dem. --> bļoda.
boļīna Dem. --> boļa.
boņģelīts Dem. --> boņģelis.
borštiņš Dem. --> boršts.
bozīte Dem. --> boze.
brāleleņš Dem. --> brālis.
brālelis Dem. --> brālis.
brāleņš Dem. --> brālis.
brālēns Dem. --> brālis.
brāliķis Dem. --> brālis.
brāliņš Dem. --> brālis.
brālītis Dem. --> brālis.
brālucis Dem. --> brālis.
brāluliņš Dem. --> brālis.
brālulītis Dem. --> brālulis.
brangiņš Dem. --> brangs, krietns.
brandzēņš Dem. --> brangs.
bratkiņš Dem. --> bratka.
bremmelīte Dem. --> bremmele.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
brīstiņš Dem. --> brīdis.
briedspalvītis Dem. --> briedspalvis.
brīvēņš Dem. --> brīvs.
brīzīte Dem. --> brīze.
brūcīte Dem. --> brūce.
bruncīši Dem. --> brunči.
brūnēņš Dem. --> brūns.
brūtīte Dem. --> brūte.
bučele Dem. --> buča (nicinoši).
bučiņa Dem. --> buča.
bučkele Dem. --> bučka.
būdiņa Dem. --> būda.
būdīte Dem. --> būde.
budelēns Dem. --> budēlis; ķekatnieks.
budzītis Dem. --> budzis 2, mīlināmais vārds.
bufetīte Dem. --> bufete.
buciņa Dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes.
bukiņa Dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes.
bucītis Dem. --> buks; buciņš.
buciņš Dem. --> buks.
bullelis Dem. --> bullis (1).
bulleniņš Dem. --> bullis.
bullēns Dem. --> bullis.
bullītis Dem. --> bullis.
buļļuks Dem. --> bullis.
bultiņa Dem. --> bulta.
bultīte Dem. --> bulta.
bultiņa Dem. --> bults.
buļvēks Dem. --> buļvis.
bumbiņa Dem. --> bumba.
buncelīte Dem. --> buncele.
bundedziņa Dem. --> bundaga.
bundulītis Dem. --> bundulis.
bunduliņš Dem. --> bunduls.
bundžīte Dem. --> bundža.
burbiņa Dem. --> burba; pora.
burdīte Dem. --> burde.
burgutiņa Dem. --> burgulis.
burcīna Dem. --> burka 1(1, 2).
burcēniņš Dem. --> burkāns.
burkāniņš Dem. --> burkāns.
burkānīts Dem. --> burkāns.
burstiņš Dem. --> burste.
bortele Dem. --> burte 2.
burtnicīna Dem. --> burtnīca.
burtnīciņa Dem. --> burtnīca.
burzgulītis Dem. --> burzgulis.
cabiņa Dem. --> cabe (1).
cabīte Dem. --> cabe (2).
cakīna Dem. --> caka.
cālēns Dem. --> cālis.
cāliņš Dem. --> cālis.
cālītis Dem. --> cālis.
cāļgalviņa Dem. --> cāļgalva.
caunīna Dem. --> cauna.
caunenīte Dem. --> caunene.
caunīte Dem. --> caunene.
caurulīte Dem. --> caurule.
cebelītis Dem. --> cebelis.
cekuliņš Dem. --> cekuls.
celainīte Dem. --> celaine.
cēlieniņš Dem. --> cēliens.
celītis Dem. --> celis.
celītiņa Dem. --> celīte.
celmelis Dem. --> celms.
celmiņš Dem. --> celms.
celelis Dem. --> ceļš.
celiņš Dem. --> ceļš.
celīns Dem. --> ceļš.
cembele Dem. --> cembe.
cepējīša Dem. --> cepēja.
cepeškrāsniņa Dem. --> cepeškrāsns.
cepetiņš Dem. --> cepetis.
cepetītis Dem. --> cepetis.
ceplītis Dem. --> ceplis.
ceplēns Dem. --> ceplītis.
cepumiņš Dem. --> cepums.
cepurīte Dem. --> cepure.
cērpiņš Dem. --> cērps.
cetaliņa Dem. --> cetaļa.
cibiņa Dem. --> ciba.
cibiņš Dem. --> ciba.
ciekuriņš Dem. --> ciekurs.
ciekurzītis Dem. --> ciekurzis.
cielajiņa Dem. --> cielava.
cielaviņa Dem. --> cielava.
cielavīte Dem. --> cielava.
ciemaliņa Dem. --> ciemaļa.
ciemaļiņa Dem. --> ciemaļa.
cienīgmātiņš Dem. --> cienīgmāte.
cienmāmiņa Dem. --> cienmāte.
cienmātiņš Dem. --> cienmāte.
cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
cidziņa Dem. --> ciga (2).
cigiņa Dem. --> ciga (3).
ciglītis Dem. --> ciglis.
cilnītis Dem. --> cilnis.
ļacīte Dem. --> cilpa, austiņa.
cilpiņa Dem. --> cilpa.
cilpainīši Dem. --> cilpaiņi.
ķilvēķelis Dem. --> cilvēks, nicinošā nozīmē.
cilvēciņš Dem. --> cilvēks.
cimdiņš Dem. --> cimds.
cimdīte Dem. --> cimds.
ciniņš Dem. --> cinis.
cintiņš Dem. --> cinis.
cīpslīņa Dem. --> cīpsla.
circenītis Dem. --> circenis.
cirmentiņš Dem. --> cirmis.
cirtumiņš Dem. --> cirtums.
cīruleņš Dem. --> cīrulis.
cīruliņš Dem. --> cīrulis.
cīrulītis Dem. --> cīrulis.
cirveks Dem. --> cirvis.
cirvītis Dem. --> cirvis.
čišķele Dem. --> ciska (nicīgi).
cisciņa Dem. --> ciska.
ķišķele Dem. --> ciska.
cūcībiņa Dem. --> cūcība; sīka nelietība.
cūcele Dem. --> cūka.
čūčele Dem. --> cūka.
cūciņa Dem. --> cūka.
cūcīna Dem. --> cūka.
cūčiņa Dem. --> cūka.
cūkastiņa Dem. --> cūkaste.
cukurgraudiņš Dem. --> cukurgrauds.
cukuriņš Dem. --> cukurs (1).
čāčiņa Dem. --> čāča.
čakstīte Dem. --> čakste.
čēgiņa Dem. --> čēga.
čemiņš Dem. --> čems.
čemuriņš Dem. --> čemurs.
čiekuriņš Dem. --> čiekurs.
čīkstīte Dem. --> čīkste.
čipstīte Dem. --> čipste.
čočiņa Dem. --> čočis 2.
čorīte Dem. --> čore.
čūčuks Dem. --> čūčis.
čukiņa Dem. --> čuka (2).
čumiņa Dem. --> čuma.
čupiņa Dem. --> čupa.
čuriņa Dem. --> čura 1.
čūskiņa Dem. --> čūska.
čužiņa Dem. --> čuža.
dabīte Dem. --> daba.
dadzītis Dem. --> dadzis.
daglīte Dem. --> dagle.
daglītis Dem. --> daglis.
daiciņi Dem. --> daikas.
dailulīte Dem. --> dailule; skaista meitene.
dailiņš Dem. --> daiļš.
dakšiņa Dem. --> dakša.
dakšīna Dem. --> dakša.
dālderītis Dem. --> dālderis 1(1).
dālderiņš Dem. --> dālderis.
daļiņa Dem. --> daļa.
dandziņa Dem. --> danga.
dārgumiņš Dem. --> dārgums.
dārziņš Dem. --> dārzs (1).
darželis Dem. --> dārzs.
dašķīte Dem. --> dašķe.
daudzīt Dem. --> daudz 1.
Daugavīte Dem. --> Daugava.
dāvaniņa Dem. --> dāvana.
debesītis Dem. --> debesis.
debestiņš Dem. --> debesis.
debestiņa Dem. --> debess 1.
degontiņš Dem. --> deguns.
deguniņš Dem. --> deguns.
deguntelis Dem. --> deguns.
dēciņa Dem. --> dēka.
deķīts Dem. --> deķis; neliela sega.
deķītis Dem. --> deķis; sedziņa.
dēlītis Dem. --> dēlis.
dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls (1).
dēliņš Dem. --> dēls.
desiņa Dem. --> desa.
dibanelis Dem. --> dibens.
dibentiņš Dem. --> dibens.
dibintiņa Dem. --> dibins.
diedziņš Dem. --> diegs.
dieniņa Dem. --> diena.
dieverītis Dem. --> dieveris.
dieverstiņs Dem. --> dieveris.
dievertiņš Dem. --> dieveris.
dievestiņš Dem. --> dieveris.
dievredzītis Dem. --> dievredzis.
dieviņš Dem. --> dievs.
Dieviņš Dem. --> Dievs.
diktēņš Dem. --> dikts 2(2).
diķiņa Dem. --> diķis.
dižaudzīte Dem. --> dižaudzis.
dobīte Dem. --> dobe.
dobulītis Dem. --> dobulis.
dobumiņš Dem. --> dobums.
domiņa Dem. --> doma.
doniņa Dem. --> dona.
drāniņa Dem. --> drāna.
drātīte Dem. --> drāts.
draugaliņa Dem. --> draugaļa.
draudziņš Dem. --> draugs.
drauģelēns Dem. --> drauģelis.
drēbītes Dem. --> drēbes.
dreipūzīts Dem. --> dreipūzis.
drīcakliņa Dem. --> drīceklis.
drīceklīte Dem. --> drīceklis.
drīskelīte Dem. --> drīceklis.
drīksniņa Dem. --> drīksna.
drīziņai Dem. --> drīzai.
drīzdijiņa Dem. --> drīzdzija.
drosēņš Dem. --> dross (1).
drubuškiņa Dem. --> druboška, drupata.
drumstaliņa Dem. --> drumstala.
drpatiņa Dem. --> drupata.
drupīt Dem. --> drupu; mazliet, nedaudz.
drupeņu Dem. --> drupu.
druvīte Dem. --> druva.
dubiņa Dem. --> duba.
dūcītis Dem. --> dūcis.
dūdiņas Dem. --> dūdas.
dūjiņa Dem. --> dūja.
duksītis Dem. --> duksis.
dukstiņš Dem. --> duksts.
dūkstiņa Dem. --> dūksts.
dūkstīte Dem. --> dūksts.
dūkulītis Dem. --> dūkulis.
dūmaļiņa Dem. --> dūmaļa.
dūmalīte Dem. --> dūmaļa.
dūmlodziņš Dem. --> dūmlogs.
dūniņa Dem. --> dūna.
dunčelis Dem. --> duncis.
duncītis Dem. --> duncis.
dinduriņš Dem. --> dundurs.
dūrainītis Dem. --> dūrainis.
dūrīte Dem. --> dūre.
dūrieniņš Dem. --> dūriens.
durklītis Dem. --> durklis.
diraveņas Dem. --> durvis.
duriņas Dem. --> durvis.
durteņas Dem. --> durvis.
durtiņas Dem. --> durvis.
durvetiņas Dem. --> durvis.
durviņas Dem. --> durvis.
durvītes Dem. --> durvis.
durvitiņas Dem. --> durvis.
durvtiņas Dem. --> durvis.
durvutiņas Dem. --> durvis.
dvālektiņš Dem. --> dvālekts.
dvēseliņa Dem. --> dvēsele.
dvieļāks Dem. --> dvielis.
dvieliņš Dem. --> dvielis.
dvielīte Dem. --> dvielis.
dvielītis Dem. --> dvielis.
dzeguzīte Dem. --> dzeguze.
dzeinītis Dem. --> dzeinis.
dzelksteniņš Dem. --> dzelkstenis.
dzelonīte Dem. --> dzelone.
dzeloniņa Dem. --> dzelonis.
dzeltainīte Dem. --> dzeltaine.
dzeltaniņa Dem. --> dzeltaine.
dzeltaneņš Dem. --> dzeltāns, dzeltens.
dzelvīte Dem. --> dzelve.
dzēnītis Dem. --> dzēnis (2); nabas saitiņa.
dzenītis Dem. --> dzenis 4.
dzeņauksniņa Dem. --> dzeņaukste.
dzenukšiņa Dem. --> dzeņaukste.
dzerauksnīts Dem. --> dzerauksnis.
dzērvīte Dem. --> dzērve.
dziesmiņa Dem. --> dziesma.
dzijtiņa Dem. --> dzija.
dzīteņa Dem. --> dzijs, dzija.
dzileņš Dem. --> dziļš.
dzimumzīmīte Dem. --> dzimumzīme.
dzijpārīši Dem. --> dzīpars.
dzīpariņš Dem. --> dzīpars.
dzīpartiņš Dem. --> dzīpars.
dzirklītes Dem. --> dzirkles.
dzirksteliņa Dem. --> dzirkstele 1.
dzirkstelīte Dem. --> dzirkstele 1.
dzirkstaliņa Dem. --> dzirkstele 1(1).
dzirkstalīte Dem. --> dzirkstele 1(1).
dzirnatiņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnavtiņas Dem. --> dzirnavas.
dzirniņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnītes Dem. --> dzirnavas.
dzirnuviņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnupīte Dem. --> dzirnupe.
dzīsliņa Dem. --> dzīsla.
dzīvtiņa Dem. --> dzīve 2, dzija.
dzivīte Dem. --> dzive, dzija.
dzīvnieciņš Dem. --> dzīvnieks.
dzivtiņa Dem. --> dzivs, dzija.
džekiņš Dem. --> džeks.
ebenīte Dem. --> ebene.
eceksnīši Dem. --> ecēšas.
eglīte Dem. --> egle.
ejiņa Dem. --> eja.
ēciņa Dem. --> ēka.
ēķele Dem. --> ēka.
elpiņa Dem. --> elpa.
ēnīte Dem. --> ēna.
enkuriņš Dem. --> enkurs.
eņģelītis Dem. --> eņģelis.
ērcīte Dem. --> ērce.
ercuks Dem. --> ercis.
ērgliņi Dem. --> ērglis.
ērzelēns Dem. --> ērzelis.
ērzelīts Dem. --> ērzelis.
ēržuks Dem. --> ērzelis.
ezeriņš Dem. --> ezers.
ezertiņš Dem. --> ezers.
ezeruks Dem. --> ezers.
ežiņš Dem. --> ezis; mazs ezītis.
ezēniņš Dem. --> ezis.
ezītis Dem. --> ezis.
fraciņa Dem. --> fraka.
gabalelis Dem. --> gabals.
gabaliņš Dem. --> gabals.
gabaltiņš Dem. --> gabals.
gabaniņa Dem. --> gabana.
gadiņš Dem. --> gads.
gaīlinīte Dem. --> gaīline.
gailītis Dem. --> gailis.
gailīts Dem. --> gailis.
gaismele Dem. --> gaisma.
gaismiņa Dem. --> gaisma.
gaišeņš Dem. --> gaišs (1).
gāliņa Dem. --> gāla.
galdene Dem. --> galds.
galdiņš Dem. --> galds.
galokniņa Dem. --> galokne.
galoksniņa Dem. --> galokne.
galiņš Dem. --> gals.
galvele Dem. --> galva.
galviņa Dem. --> galva.
gaļele Dem. --> gaļa.
gaļīte Dem. --> gaļa.
ganelis Dem. --> gans.
ganēns Dem. --> gans.
ganiņš Dem. --> gans.
garastīte Dem. --> garaste.
garaudzīte Dem. --> garaudzis.
garaudzītis Dem. --> garaudzis.
garausītis Dem. --> garausis.
garkājiņš Dem. --> garkājis.
garkaklīte Dem. --> garkaklis.
garkūlītis Dem. --> garkūlis.
garlaciņa Dem. --> garlaka.
garodziņa Dem. --> garoza.
garožele Dem. --> garoza.
garozīte Dem. --> garoza.
gareņš Dem. --> garš (l).
gariņš Dem. --> garš.
gauliņa Dem. --> gaula.
glāzīte Dem. --> glāze.
glāztiņa Dem. --> glāze.
glezīte Dem. --> gleze.
gliemītis Dem. --> gliemis.
glupeņš Dem. --> glupjš.
gnīdausīte Dem. --> gnīdausis.
gnīdaustiņa Dem. --> gnīdausis.
gočele Dem. --> goča.
gočiņa Dem. --> goča.
goiņa Dem. --> goja, govs.
gojiņa Dem. --> goja, govs.
goliņa Dem. --> gole, govs.
golīte Dem. --> gole, govs.
goliņš Dem. --> gole.
govganiņš Dem. --> govgans.
goviņa Dem. --> govs, goja.
govuliņa Dem. --> govs, gole.
gosnele Dem. --> govs.
gošņele Dem. --> govs.
gosnēna Dem. --> govs.
gostiņa Dem. --> govs.
gotele Dem. --> govs.
goteņa Dem. --> govs.
gotiņa Dem. --> govs.
gotulēns Dem. --> govs.
govtiņa Dem. --> govs.
grābekliņš Dem. --> grābeklis.
grābeklītis Dem. --> grābeklis.
grābeķītis Dem. --> grābeķis.
gradzantiņš Dem. --> gradzans, gredzens.
gradzentiņš Dem. --> gradzens, gredzens.
graidāteņš Dem. --> graidāts.
grāmateņa Dem. --> grāmata (1).
grāmatiņa Dem. --> grāmata (1).
grāpelis Dem. --> grāpis.
grāpiņa Dem. --> grāpis.
graudiņš Dem. --> grauds.
grāvelis Dem. --> grāvis.
grādzniš Dem. --> gredzens.
gredzanītis Dem. --> gredzens.
gredzanīts Dem. --> gredzens.
gredzenītis Dem. --> gredzens.
gredzenīts Dem. --> gredzens.
gredzentiņš Dem. --> gredzens.
grīdiņa Dem. --> grīda.
grieztiņa Dem. --> griezte.
grieztīte Dem. --> griezte.
grīslītis Dem. --> grīslis.
grodiņas Dem. --> grods 2.
gropīte Dem. --> grope.
grozītis Dem. --> grozis.
groziņš Dem. --> grozs (1).
grotiņas Dem. --> groži.
grozīši Dem. --> groži.
gruntnieciņš Dem. --> gruntnieks.
grūtdieniņš Dem. --> grūtdienis.
gruzītis Dem. --> gruzis.
gubiņa Dem. --> guba.
gubenītis Dem. --> gubenis.
gugiņa Dem. --> guga.
gulbēns Dem. --> gulbis.
gulbītis Dem. --> gulbis.
gulbulītis Dem. --> gulbis.
gumiņi Dem. --> gums.
guntiņa Dem. --> guns (1).
guntiņa Dem. --> guns (2).
guņkurītis Dem. --> guņkuris.
gurķītis Dem. --> gurķis.
gurstīte Dem. --> gurste.
gūzīte Dem. --> gūza.
gūžiņas Dem. --> gūžas 1(2).
gužiņas Dem. --> gūžas.
ģelznītis Dem. --> ģelzis (1).
homunculus Dem. --> homo; cilvēciņš.
idrīši Dem. --> idra 1(1).
iedobīte Dem. --> iedobe.
iedzītnītis Dem. --> iedzītnis.
iedzīvīte Dem. --> iedzīve.
iekaudzīte Dem. --> iekaudze.
iekaviņa Dem. --> iekava.
iekrēsliņa Dem. --> iekrēsla.
ielāpiņš Dem. --> ielāps.
ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
iemaliņa Dem. --> iemala.
iepelēceņš Dem. --> iepelēks.
ieradzeņas Dem. --> ieradze.
ieradziņi Dem. --> ieradze.
ieradzīši Dem. --> ieradze.
ieradzītes Dem. --> ieradze.
ieradziņš Dem. --> ieradzis.
ierīte Dem. --> iere.
ierocītis Dem. --> ierocis.
iesmiņš Dem. --> iesms.
ieterīte Dem. --> ietere.
ieveņa Dem. --> ieva.
ieviņa Dem. --> ieva.
ievīte Dem. --> ieva.
ievožiņa Dem. --> ieva.
ievužiņa Dem. --> ieva.
igaunītis Dem. --> igaunis.
īkšķītis Dem. --> īkšķis.
īlentiņš Dem. --> īlens.
ildzīt Dem. --> ilgi.
ildziņš Dem. --> ilgs.
ilkstiņa Dem. --> ilkste.
inčiņš Dem. --> incis.
irbiņa Dem. --> irbe.
irbīte Dem. --> irbe.
irbulītis Dem. --> irbulis.
īseņš Dem. --> īss (1).
īksiņš Dem. --> īss, īkss.
īksīns Dem. --> īss, īkss.
īsiņš Dem. --> īss.
istabele Dem. --> istaba.
itaideņš Dem. --> itaids.
izaugumiņš Dem. --> izaugums.
izbailītes Dem. --> izbailes.
izcilnītis Dem. --> izcilnis.
izcirtumiņš Dem. --> izcirtums.
izdedziņa Dem. --> izdega.
izdobumiņš Dem. --> izdobums.
izgraiziņa Dem. --> izgraiza.
izgriezumiņš Dem. --> izgriezums.
izkaptīte Dem. --> izkapts.
izsijiņas Dem. --> izsijas.
izšuvumiņš Dem. --> izšuvums.
jādeklītis Dem. --> jādeklis.
jairiņas Dem. --> jaires.
jairītes Dem. --> jaires.
jājamzirdziņš Dem. --> jājamzirgs.
jarjīna Dem. --> jarja.
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
jaukumiņš Dem. --> jaukums 1.
jaunaļiņa Dem. --> jaunaļa.
jaunaudzīte Dem. --> jaunaudze.
jaunevīte Dem. --> jauneve.
jaunpuišelis Dem. --> jaunpuisis.
jauneņš Dem. --> jauns (1).
jauniņš Dem. --> jauns (1).
jaunīns Dem. --> jauns.
jaunuviņa Dem. --> jaunuve.
jaunuvīte Dem. --> jaunuve.
jēbelīte Dem. --> jēbele.
Jēcēns Dem. --> Jēcis.
jeikstiņa Dem. --> jeiksts.
Jākabiņš Dem. --> Jēkabs.
Jākapiņš Dem. --> Jēkabs.
Jākopiņš Dem. --> Jēkabs.
Jāpaciņš Dem. --> Jēkabs.
Jekupeņa Dem. --> Jēkabs.
jērīte Dem. --> jēre.
jērelis Dem. --> jērs.
jērēns Dem. --> jērs.
jēriņš Dem. --> jērs.
jēruks Dem. --> jērs.
Jēziņš Dem. --> Jēzus.
Jēzuliņš Dem. --> Jēzus.
jīrējiņš Dem. --> jīrējs.
jociņš Dem. --> joks.
jomiņa Dem. --> joma 1.
joniņa Dem. --> jonis (1).
jonītis Dem. --> jonis.
jostiņa Dem. --> josta.
jumulīte Dem. --> jumala (3).
jumtiņš Dem. --> jumts.
junkarītis Dem. --> junkars.
junkarīts Dem. --> junkars.
junkurītis Dem. --> junkars.
junkurīts Dem. --> junkars.
jūriņa Dem. --> jūra.
kabīte Dem. --> kabe 2.
kabīnīte Dem. --> kabīne.
kaceniņš Dem. --> kacens.
ķeceniņš Dem. --> kacens.
ķecēniņš Dem. --> kacēns.
kadiķans Dem. --> kadiķis.
kaijiņa Dem. --> kaija.
kailvēderītis Dem. --> kailvēderis.
kaimenītis Dem. --> kaimenis.
kaiminīts Dem. --> kaimiņš.
kaireklītis Dem. --> kaireklis.
kājiņa Dem. --> kāja.
kakliņš Dem. --> kakls.
kaktiņš Dem. --> kakts (1).
kaktīns Dem. --> kakts.
kaķiņa Dem. --> kaķe.
kaķīte Dem. --> kaķene 1(1).
kaķenīte Dem. --> kaķene.
kaķelis Dem. --> kaķis.
kaķitiņš Dem. --> kaķis.
kaķītis Dem. --> kaķis.
kalnmalīte Dem. --> kalnmala.
kalnelis Dem. --> kalns.
kalnenītis Dem. --> kalns.
kalniņš Dem. --> kalns.
kalpiņš Dem. --> kalps.
kalpīns Dem. --> kalps.
kaltiņš Dem. --> kalts.
kamaniņas Dem. --> kamanas.
kamaniņa Dem. --> kamane.
kamariņa Dem. --> kamara.
kambarītis Dem. --> kambaris.
kambartene Dem. --> kambaris.
kamielītis Dem. --> kamielis.
kāmītis Dem. --> kāmis.
kamoļāks Dem. --> kamols.
kamoliņš Dem. --> kamols.
kamolītis Dem. --> kamols.
kamuleņš Dem. --> kamols.
kamulteņš Dem. --> kamols.
kamultiņš Dem. --> kamols.
kamzolelis Dem. --> kamzolis.
kanāliņš Dem. --> kanāls.
kancītis Dem. --> kancis.
kančiklīte Dem. --> kančuka.
kančučiņa Dem. --> kančuka.
kančukiņa Dem. --> kančuka.
kančukliņš Dem. --> kančuklis.
kānīte Dem. --> kāne.
kankālītis Dem. --> kankālis.
kankarītis Dem. --> kankaris.
kankariņš Dem. --> kankars.
kannele Dem. --> kanna 1.
kannija Dem. --> kanna 1.
kanniņa Dem. --> kanna 1.
kannīte Dem. --> kanna 1.
kantīte Dem. --> kante.
kaņepiņa Dem. --> kaņepe.
kapaniņa Dem. --> kapana.
kapaveņš Dem. --> kapavs.
kāpīte Dem. --> kāpe.
kapeiciņa Dem. --> kapeika.
kapenītes Dem. --> kapenes.
kapkalniņš Dem. --> kapkalns.
kāpnīte Dem. --> kāpnes.
kāpostiņi Dem. --> kāposti.
kāpostīši Dem. --> kāposti.
kapiņš Dem. --> kaps.
kāpslītis Dem. --> kāpslis.
kāpuriņš Dem. --> kāpurs.
karašiņa Dem. --> karaša.
kārbele Dem. --> kārba 1(1).
kārbiņa Dem. --> kārba.
karbaciņa Dem. --> karbača.
kārīte Dem. --> kāre 2(1).
kareklītis Dem. --> kareklis.
kārkliņš Dem. --> kārkls.
karodziņš Dem. --> karogs.
karotiņa Dem. --> karote.
karotīte Dem. --> karote.
kārpiņa Dem. --> kārpa.
karstmaizīte Dem. --> karstmaize.
kārtele Dem. --> kārta.
kārtiņa Dem. --> kārta.
kartīte Dem. --> karte.
kārsneņa Dem. --> kārts 1(1).
kārtiņa Dem. --> kārts.
kartupelītis Dem. --> kartupelis.
karulītis Dem. --> karulis.
kāsītis Dem. --> kāsis (1).
Kāsītis Dem. --> Kāsis.
kastele Dem. --> kaste.
kastene Dem. --> kaste.
kaštene Dem. --> kaste.
kastiņa Dem. --> kaste.
kastīte Dem. --> kaste.
katlelis Dem. --> katls.
katliņš Dem. --> katls.
kātiņš Dem. --> kāts.
katulēns Dem. --> katuls.
kaudzele Dem. --> kaudze.
kaudžele Dem. --> kaudze.
kaudziņa Dem. --> kaudze.
kaudzīte Dem. --> kaudze.
kauģele Dem. --> kaudze.
kauģelīte Dem. --> kaudze.
kauliņš Dem. --> kauls.
kaunītis Dem. --> kauns.
kaunīts Dem. --> kauns.
kaušelis Dem. --> kauss.
kausiņš Dem. --> kauss.
kavēklītis Dem. --> kavēklis.
kažele Dem. --> kaza.
kaželīte Dem. --> kaza.
kažene Dem. --> kaza.
kaziņa Dem. --> kaza.
kazīte Dem. --> kaza.
kažociņš Dem. --> kažoks.
kažoķelis Dem. --> kažoks.
klabažiņas Dem. --> klabažas.
klačiņa Dem. --> klača.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
klāntiņš Dem. --> klānis.
klaudzeklītis Dem. --> klaudzeklis.
klauģītis Dem. --> klauģis.
kleberītis Dem. --> kleberis.
kleistiņš Dem. --> kleists.
kleitine Dem. --> kleita.
klēpelis Dem. --> klēpis (2).
klēpiņš Dem. --> klēpis.
klēpitiņš Dem. --> klēpis.
klētiņa Dem. --> klēts.
klētiņš Dem. --> klēts.
klibītis Dem. --> klibis.
klibucītis Dem. --> klibis.
kliņģerītis Dem. --> kliņģeris.
kloķītis Dem. --> kloķis.
klucītis Dem. --> klucis (1).
klučelis Dem. --> klucis.
klucēns Dem. --> klucis.
klūdziņa Dem. --> klūga.
kluģītis Dem. --> kluģis.
klusīnām Dem. --> klusām, klusu.
klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusiņi Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusītēm Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusītiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusiņš Dem. --> kluss; ļoti kluss.
kluseņč Dem. --> kluss.
klusīns Dem. --> kluss.
kļūdiņa Dem. --> kļūda.
kļūmīte Dem. --> kļūme.
knābiņš Dem. --> knābis.
knābītis Dem. --> knābis.
knaiblītes Dem. --> knaibles.
knakšķītis Dem. --> knakšķis.
knāpiņš Dem. --> knāpis.
knausītis Dem. --> knausis.
knaušelis Dem. --> knauslis.
knauslītis Dem. --> knauslis.
knētiņš Dem. --> knēts; gnīdiņa.
knēveliņš Dem. --> knēvelis.
knibītis Dem. --> knibis.
kničelis Dem. --> knicis.
knipšelis Dem. --> knipšis.
knisītis Dem. --> knisis.
knislītis Dem. --> knislis.
kņastēņš Dem. --> kņasts.
kocinītis Dem. --> kocinis.
kodaļiņa Dem. --> kodaļa (1).
kodaliņa Dem. --> kodaļa.
kodelīte Dem. --> kodele (1).
kodoliņš Dem. --> kodols.
kociņš Dem. --> koks.
kopiņa Dem. --> kopa (3).
kopumiņš Dem. --> kopums 1.
kopumiņš Dem. --> kopums 2.
krācīte Dem. --> krāce.
krājumiņš Dem. --> krājums.
kraķelis Dem. --> kraķis 1.
kraķītis Dem. --> kraķis.
kramgāliņa Dem. --> kramagalva.
kramgalviņš Dem. --> kramgalvis.
krampītis Dem. --> krampis.
krāniņš Dem. --> krāns.
krāšnele Dem. --> krāsns 1.
krāšņele Dem. --> krāsns 1.
krāsniņa Dem. --> krāsns.
krāsnutiņa Dem. --> krāsns.
krataļiņa Dem. --> krataļa.
krauklītis Dem. --> krauklis.
krējumelis Dem. --> krējums.
krējumeņš Dem. --> krējums.
krējumiņš Dem. --> krējums.
krējumīns Dem. --> krējums.
krējumtiņš Dem. --> krējums.
krekliņš Dem. --> krekls.
krellainīte Dem. --> krellaine.
krellīte Dem. --> krelle.
krēsliņa Dem. --> krēsla.
krēsliņš Dem. --> krēsls 1(1).
kriecītis Dem. --> kriecis 1.
krieviņi Dem. --> krievi.
krieveniņš Dem. --> krievs 1(2).
krievelis Dem. --> krievs.
krīklītis Dem. --> krīklis.
krikumiņš Dem. --> krikums.
krimslītis Dem. --> krimslis, skrimslis.
kripatiņa Dem. --> kripata.
kripatiņš Dem. --> kripata.
krisliņš Dem. --> krisls.
krītiņāt Dem. --> krist (bērnu runā).
krītiņš Dem. --> krīts (2).
kritumiņš Dem. --> kritums.
krīzdaudziņš Dem. --> krīzdaugs.
krīzdodziņš Dem. --> krīzdogs.
krodziņš Dem. --> krogs.
kroģelis Dem. --> krogs.
krociņa Dem. --> kroka.
kronītis Dem. --> kronis.
kroplītis Dem. --> kroplis.
kruceņš Dem. --> kruks.
krumultiņš Dem. --> krumults.
krupelis Dem. --> krupis.
krupēns Dem. --> krupis.
krupītis Dem. --> krupis.
krustmāmiņa Dem. --> krustmāte.
krustmeitiņa Dem. --> krustmeita.
krustiņš Dem. --> krusts.
krusttētiņš Dem. --> krusttēvs.
krūsniņa Dem. --> krūts.
krūtiņa Dem. --> krūts.
krūžele Dem. --> krūze 1.
krūziņa Dem. --> krūze 1.
krūzīte Dem. --> krūze 1.
kruzulītis Dem. --> kruzulis.
kruzulīši Dem. --> kruzuļi.
kruzulītes Dem. --> kruzuļi.
kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
kubliņš Dem. --> kubls.
kubuļāks Dem. --> kubuls.
kubuleņš Dem. --> kubuls.
kubuliņš Dem. --> kubuls.
kubuļuks Dem. --> kubuls.
kučāte Dem. --> kuce.
kucīte Dem. --> kuce.
kucēniņš Dem. --> kucēns.
kucentiņš Dem. --> kucēns.
kuciņš Dem. --> kucis.
kučeriņš Dem. --> kučieris (1).
kučierītis Dem. --> kučieris (1).
kudeņš Dem. --> kuds; vājiņš, noliesējis.
kugužiņa Dem. --> kuguža.
kuģītis Dem. --> kuģis.
kuiļuks Dem. --> kuilis 1.
kuilenītis Dem. --> kuilis.
kukainītis Dem. --> kukainis.
kukuļāks Dem. --> kukulis (1).
kukulēns Dem. --> kukulis.
kukulītis Dem. --> kukulis.
kūkumiņš Dem. --> kūkums.
kukurznītis Dem. --> kukurznis.
kuļene Dem. --> kule.
kuletīte Dem. --> kule.
kulīte Dem. --> kule.
kulitiņa Dem. --> kule.
kulītīte Dem. --> kule.
kuļuka Dem. --> kule.
kuļuks Dem. --> kule.
kūlīte Dem. --> kūlis.
kūlītis Dem. --> kūlis.
kultenītis Dem. --> kultenis.
kūlumiņš Dem. --> kūlums.
kuļmuciņa Dem. --> kuļmuca.
kumāšelis Dem. --> kumāss.
kumbriņš Dem. --> kumbrs.
kumēleņš Dem. --> kumeļš.
kumeliņš Dem. --> kumeļš.
kumelīns Dem. --> kumeļš.
kumēliņš Dem. --> kumeļš.
kumelītis Dem. --> kumeļš.
kumeltiņš Dem. --> kumeļš.
kumilītis Dem. --> kumeļš.
kumpiņa Dem. --> kumpa.
kundzīte Dem. --> kundze.
kundzenīte Dem. --> kundzene.
kundziņš Dem. --> kungs.
kunkuliņš Dem. --> kunkulis.
kunkulītis Dem. --> kunkulis.
kunnīna Dem. --> kunna 1.
kuņīte Dem. --> kuņa 1.
kuņiņa Dem. --> kuņa.
kuņīna Dem. --> kuņa.
kuplenš Dem. --> kupls.
kuponiņš Dem. --> kupons.
kurkulēniņš Dem. --> kurkulēns.
kurkulītis Dem. --> kurkulis 1.
kurmītis Dem. --> kurmis.
kurpīte Dem. --> kurpe.
kurpnieķelis Dem. --> kurpnieks.
kurvītis Dem. --> kurvis.
kušetīte Dem. --> kušete.
kušķelis Dem. --> kušķis.
kušķītis Dem. --> kušķis.
kūtiņa Dem. --> kūts.
kūziņa Dem. --> kūza.
kveksītis Dem. --> kveksis.
kvēpeklītis Dem. --> kvēpeklis.
ķauķītis Dem. --> ķauķis.
ķaulēns Dem. --> ķaulis.
ķēbelītis Dem. --> ķēbelis.
ķeblītis Dem. --> ķeblis.
ķēdīte Dem. --> ķēde.
ķeģītis Dem. --> ķeģis.
ķeizariņš Dem. --> ķeizars.
ķekariņš Dem. --> ķekars.
ķeksītis Dem. --> ķeksis.
ķemberiņš Dem. --> ķembers.
ķemmīte Dem. --> ķemme.
ķēmiņš Dem. --> ķēms.
ķenguriņš Dem. --> ķengurs.
ķēnelītis Dem. --> ķēniņš.
ķepiņa Dem. --> ķepa.
ķēpiņa Dem. --> ķēpa.
ķepainītis Dem. --> ķepainis.
ķermenītis Dem. --> ķermenis.
ķērnīte Dem. --> ķērne.
ķeselīte Dem. --> ķesele (2).
ķetniņa Dem. --> ķetna.
ķēvine Dem. --> ķēve (nicinoši).
ķēvelēns Dem. --> ķēve.
ķēvīte Dem. --> ķēve.
ķevka Dem. --> ķēve.
ķeziņa Dem. --> ķeza.
ķibelīte Dem. --> ķibele.
ķidiņas Dem. --> ķidas.
ķieģelītis Dem. --> ķieģelis.
ķieģeltiņš Dem. --> ķieģelis.
ķikutiņš Dem. --> ķikuts.
ķīliņa Dem. --> ķīla.
ķilaviņa Dem. --> ķilava.
ķildiņa Dem. --> ķilda.
ķīlīte Dem. --> ķīlis.
ķīlītis Dem. --> ķīlis.
ķilmītis Dem. --> ķilmis.
ķiļķentiņš Dem. --> ķiļķens.
ķīpiņa Dem. --> ķīpa.
ķipariņš Dem. --> ķipars.
ķipelis Dem. --> ķipis.
ķipītis Dem. --> ķipis.
ķiplociņš Dem. --> ķiploks.
ķirbītis Dem. --> ķirbis.
ķirbuks Dem. --> ķirbis.
ķīrītis Dem. --> ķīris.
ķirmītis Dem. --> ķirmis.
ķirpiņa Dem. --> ķirpa.
ķirsītis Dem. --> ķirsis.
ķirzaciņa Dem. --> ķirzaka.
ķīseliņa Dem. --> ķīselis.
ķīselītis Dem. --> ķīselis.
ķīslītis Dem. --> ķīselis.
ķīsītis Dem. --> ķīsis.
ķīvestīte Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņa Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņš Dem. --> ķīvīte.
ķūlītis Dem. --> ķūlis.
labeņš Dem. --> labs (1).
labiņš Dem. --> labs.
lādele Dem. --> lāde.
lādīte Dem. --> lāde.
laidariņš Dem. --> laidars.
laiķelis Dem. --> laiks 1 (nicinoši).
laimīte Dem. --> laime.
laimutiņa Dem. --> laimiņa, laimīte.
laipeņa Dem. --> laipa.
laipiņa Dem. --> laipa.
laistīkliņa Dem. --> laistīkla.
laivele Dem. --> laiva.
laiveņa Dem. --> laiva.
laiviņa Dem. --> laiva.
laivīna Dem. --> laiva.
lakatiņš Dem. --> lakats.
laktiņa Dem. --> lakta.
lākturītis Dem. --> lākturis.
lāmele Dem. --> lāma (1).
lāmiņa Dem. --> lāma.
lāmīte Dem. --> lāma.
lamatiņas Dem. --> lamatas.
lambika Dem. --> lamba.
lampiņa Dem. --> lampa.
lanckiņa Dem. --> lancka.
lanciņa Dem. --> lanka.
lapele Dem. --> lapa.
lapiņa Dem. --> lapa.
lapīte Dem. --> lapa.
lapainītis Dem. --> lapainis.
lapeniņš Dem. --> lapene.
lapenīte Dem. --> lapene.
lapenītis Dem. --> lapene.
lapsiņa Dem. --> lapsa.
lapsenīte Dem. --> lapsene.
lāpsteņa Dem. --> lāpsta (1).
lāpstiņa Dem. --> lāpsta.
lāpstīna Dem. --> lāpsta.
lāsīte Dem. --> lāse.
lāstiņa Dem. --> lāse.
lasītis Dem. --> lasis 2.
lāsmiņa Dem. --> lāsma 2.
lāsumiņš Dem. --> lāsums.
latiņa Dem. --> lata.
lauķelis Dem. --> lauks 1.
lauciņš Dem. --> lauks.
laukumiņš Dem. --> laukums.
lausciņa Dem. --> lauska.
lauzniņa Dem. --> lauznis (2).
lažiņa Dem. --> laža (1).
ledenīte Dem. --> ledene.
ledeņš Dem. --> ledus.
lediņš Dem. --> ledus.
ledutiņš Dem. --> ledus.
leitītis Dem. --> leitis.
lēkausēns Dem. --> lēkausis.
lelliņa Dem. --> lelle.
lemesītis Dem. --> lemesis.
lemestiņa Dem. --> lemesis.
lemestiņš Dem. --> lemesis.
lēnīnām Dem. --> lēnām, lēni.
lēniņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnīņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēniņi Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnītiņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnītēm Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītiņām.
lentīte Dem. --> lente.
licējiņa Dem. --> licējs.
līcaniņš Dem. --> līcens.
līcītis Dem. --> līcis.
līdaciņa Dem. --> līdaka.
līdadziņa Dem. --> līdaka.
līdeciņa Dem. --> līdaka.
līdedziņa Dem. --> līdaka.
liekniņa Dem. --> liekna.
liekšiņa Dem. --> liekša.
liekšķerīte Dem. --> liekšķere.
lieldienīte Dem. --> Lieldienas.
lielkundzenīte Dem. --> lielkundzene.
lieleņš Dem. --> liels (1).
lieliņš Dem. --> liels.
lielīns Dem. --> liels.
liepiņa Dem. --> liepa.
liestiņa Dem. --> liesta.
liešķerīte Dem. --> liešķere.
lietutiņš Dem. --> lietus.
līgaviņa Dem. --> līgava.
ligzdiņa Dem. --> ligzda.
līkašiņa Dem. --> līkaža.
līkažiņa Dem. --> līkaža.
līkožiņa Dem. --> līkaža.
līkradzīte Dem. --> līkradzis.
līkraģelis Dem. --> līkraģis.
līkstiņa Dem. --> līksts 1.
lindraciņi Dem. --> lindraki.
lindraķeļi Dem. --> lindraki.
linītis Dem. --> lini.
lininītis Dem. --> lininis.
linumiņš Dem. --> linums.
lipiņa Dem. --> lipa.
listīte Dem. --> liste.
līkstīte Dem. --> līste.
līstīte Dem. --> līste.
litriņš Dem. --> litrs.
lizdiņa Dem. --> lizda.
loceklītis Dem. --> loceklis.
lodīte Dem. --> lode 1.
lodziņš Dem. --> logs.
lokastīte Dem. --> lokaste.
lociņš Dem. --> loks.
lopens Dem. --> lops.
lotīte Dem. --> lote 1, 2.
lubiņas Dem. --> lubas.
lucēns Dem. --> lucis.
lūciņa Dem. --> lūka.
lūciņš Dem. --> lūks 1.
lukturīte Dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma.
lukturītis Dem. --> lukturis.
lumstiņš Dem. --> lumsts.
lunkaneņš Dem. --> lunkans.
luntele Dem. --> lunte.
luņģītis Dem. --> luņģis (1); rudzu luņģis.
lupatelis Dem. --> lupats (1).
luteklītis Dem. --> luteklis.
ļaudaviņa Dem. --> ļaudava.
ļaudavīte Dem. --> ļaudava.
ļaudeviņa Dem. --> ļaudava.
ļauduviņa Dem. --> ļaudava.
ļauduvīte Dem. --> ļaudava.
ļautenītes Dem. --> ļaudis.
ļautiņi Dem. --> ļaudis.
ļautīni Dem. --> ļaudis.
ļipiņa Dem. --> ļipa.
ļurumiņš Dem. --> ļurums (parasti par bērnu).
mādziņa Dem. --> māga.
maguniņa Dem. --> magone.
maģumelis Dem. --> maģums.
maikele Dem. --> maika 1.
maikiņa Dem. --> maika 1.
maišuķelis Dem. --> maiss 1.
maišuks Dem. --> maiss 1.
maiselis Dem. --> maiss.
maisiņš Dem. --> maiss.
maizīte Dem. --> maize.
mākonītis Dem. --> mākonis.
maciņš Dem. --> maks 1.
maciņa Dem. --> maks.
makstiņš Dem. --> maksts.
makstīte Dem. --> maksts.
mākulītis Dem. --> mākulis 2.
maliņa Dem. --> mala.
malējiņa Dem. --> malēja.
mālinītis Dem. --> mālinis (3).
malciņa Dem. --> malka.
malciņš Dem. --> malks.
māmaliņa Dem. --> māmuļa.
māmaļiņa Dem. --> māmuļa.
māmalīte Dem. --> māmuļa.
māmoļiņa Dem. --> māmuļa.
māmuļiņa Dem. --> māmuļa.
māmuļīte Dem. --> māmuļa.
mamzelīte Dem. --> mamzele.
manīte Dem. --> mana.
mantiņa Dem. --> manta.
māršiņa Dem. --> mārša.
māsactiņa Dem. --> māsa.
māseciņa Dem. --> māsa.
māsedzīte Dem. --> māsa.
māšelīte Dem. --> māsa.
māseniņa Dem. --> māsa.
māsenīte Dem. --> māsa.
māsiņa Dem. --> māsa.
māsuciņa Dem. --> māsa.
māsucīte Dem. --> māsa.
māšuks Dem. --> māsa.
māšulis Dem. --> māsa.
mastiņa Dem. --> masts, pupu maikste.
mašinka Dem. --> mašīna; ierīce.
mataukliņa Dem. --> mataukla.
mātēna Dem. --> māte.
mātīte Dem. --> māte.
matpiniņš Dem. --> matpina.
matiņš Dem. --> mats.
mazbērniņš Dem. --> mazbērns.
mazdziņa Dem. --> mazgs, mezgls.
mazdziņš Dem. --> mazgs, mezgls.
mazlietīn Dem. --> mazliet.
mazmeitiņa Dem. --> mazmeita.
kubelelis Dem. --> mazs kubls.
maģiņš Dem. --> mazs.
maģīns Dem. --> mazs.
maziņš Dem. --> mazs.
mazīns Dem. --> mazs.
mazintiņš Dem. --> mazs.
mazulēns Dem. --> mazulis.
mažulēns Dem. --> mažulis.
mažuliņš Dem. --> mažulis.
mažulītis Dem. --> mažulis.
mednēns Dem. --> mednis.
medutiņš Dem. --> medus.
meičiņa Dem. --> meiča.
meiteņāks Dem. --> meita, meitene.
meitenēns Dem. --> meita.
meitiņa Dem. --> meita.
meiteniņa Dem. --> meitene.
meiteniņš Dem. --> meitene.
meitenīte Dem. --> meitene.
meiteņuks Dem. --> meitene.
meitenīši Dem. --> meitenes.
meitēnelis Dem. --> meitēns.
mēlīte Dem. --> mēle.
meliņi Dem. --> meli.
melīši Dem. --> meli.
melkulīte Dem. --> melkule.
mellužīte Dem. --> melluža.
melnactiņa Dem. --> melnacis.
melnactīte Dem. --> melnacis.
melnbērītis Dem. --> melnbēris.
melkājiņš Dem. --> melnkājis.
melnkājiņš Dem. --> melnkājis.
melnmutiņš Dem. --> melnmutis.
melneņš Dem. --> melns.
mēnesiņš Dem. --> mēness.
mēnesniņš Dem. --> mēness.
mēnestiņš Dem. --> mēness.
mēnestītis Dem. --> mēness.
mentīte Dem. --> mente.
mērceklītis Dem. --> mērceklis.
merdziņa Dem. --> merga, marga, slita.
mēriņš Dem. --> mērs.
mētuļuks Dem. --> mētelis.
mēteriņa Dem. --> mētra.
metiņš Dem. --> mets 1.
mezgliņš Dem. --> mezgls.
micīte Dem. --> mice.
mička Dem. --> mice.
miegalīte Dem. --> miegala.
miegaļiņa Dem. --> miegaļa.
mieguliņa Dem. --> mieguļa.
miesniecēns Dem. --> miesnieks.
miestelis Dem. --> miests.
mietiņš Dem. --> miets.
mieziņš Dem. --> miezis.
miezēni Dem. --> mieži.
midzīte Dem. --> miga.
migliņa Dem. --> migla.
miglactiņš Dem. --> miglacis.
mikipelīte Dem. --> mikipele.
mīksteņš Dem. --> mīksts (1).
Miķelītis Dem. --> Miķelis.
milliņa Dem. --> milla (2).
mīlulītis Dem. --> mīlulis.
mīļbērniņš Dem. --> mīļbērns.
mileņš Dem. --> mīļš.
mīļiņč Dem. --> mīļš.
mīliņš Dem. --> mīļš.
mīļiņš Dem. --> mīļš.
mincītis Dem. --> mincis.
mirtīte Dem. --> mirte 1(3).
moderīte Dem. --> modere.
mučele Dem. --> muca (1).
mucele Dem. --> muca.
muciņa Dem. --> muca.
mucīte Dem. --> muca.
mudreņš Dem. --> mudrs (2).
muižele Dem. --> muiža.
muļķēns Dem. --> muļķis.
muļķītis Dem. --> muļķis.
muļļiņa Dem. --> muļļa.
munčelis Dem. --> muncis 1(1).
mundieriņš Dem. --> mundieris.
mūriņš Dem. --> mūris.
mūrītis Dem. --> mūris.
mustaviņa Dem. --> mustavas.
mušele Dem. --> muša.
mušiņa Dem. --> muša.
mutiņa Dem. --> mute.
mutīte Dem. --> mute.
mututiņa Dem. --> mute.
muterīte Dem. --> mutere.
nabiņa Dem. --> naba.
nabadziņš Dem. --> nabags (1).
nābardziņš Dem. --> nāburgs.
nāburdzītis Dem. --> nāburgs.
nagliņa Dem. --> nagla.
naglīna Dem. --> nagla.
neglīna Dem. --> nagla.
nadziņš Dem. --> nags.
naipulītis Dem. --> naipulis.
nākiņāt Dem. --> nākt.
naksniņa Dem. --> nakts.

D citās vārdnīcās:

MLVV