Paplašinātā meklēšana

Meklējam ūpēt.

Atrasts vārdos (50):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (229):

pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
apbēdāt Apgādāt, aprūpēt (tālredzīgi).
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties.
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
appravīt Apkopt; arī aprūpēt.
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot.
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
bāzīties Censties, rūpēties.
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties.
sarūpe Darbība --> sarūpēt.
uzkūpēt Dūmos apkūpēt, nokvēpt.
uzkūpt Dūmos apkūpēt, nokvēpt.
kūpoļot Dūmot, kūpēt.
kūpuļot Dūmot, kūpēt.
rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt.
servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.
rūpt Gādāt, rūpēt.
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko).
nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
prācāties Gādāt, rūpēties.
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
uzkūpt Iesākt kūpēt, dūmot.
iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
aizģist Iestāties, rūpēties par kādu.
izglabāt Ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
likties zināt interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2).
uzkūpēt Īsu brīdi kūpēt.
veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
izpīpēt Izkūpēt, izgaist.
izpīpot Izkūpēt, izgaist.
sakūpēt Izkūpēt; izšķērdēt.
izkūpt Izkūpēt.
apjuņģāt Izlutināt, aprūpēt.
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
izžulbt Izputēt, izkūpēt, izgaist.
bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
zorģēt Kopt, rūpēties, gādāt (par kādu).
gārbāt Kopt, rūpēties.
kūpt Kūpēt (1).
kūpt Kūpēt (2).
kūpt Kūpēt (3).
lašēties Kūpēt (par nedzēstiem kaļķiem).
garaiņot Kūpēt, izgarot.
smiļķināt kūpēt, kvēpt.
pīpēt Kūpēt, kvēpt.
sparšņāt Kūpēt, šņākt.
rūkt kūpēt.
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt.
aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties.
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu.
uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu.
kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu.
čunkāt Lolot, lutināt, rūpēties.
juņģāt Lutināt, aprūpēt.
atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
pamest savam liktenim ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
glabinēt Ļoti rūpēties (par ko, par kādu).
turēt kā zelta gabaliņu ļoti rūpēties par kādu, lutināt.
sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
sopēt Ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot.
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
lollītis Mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt.
pīperēt Nedaudz, brīžiem kūpēt.
aizmirst sevi nedomāt, nerūpēties par sevi.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
būt (arī stāvēt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
nolaidība pret sevi nespēja vai nevēlēšanās apmierināt savas personiskās vajadzības vai rūpēties par higiēnu.
likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties.
nosirties Nobēdāties, norūpēties.
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
nokūpt Nokūpēt (1).
norūkt Nokūpēt (1).
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties.
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
kamacīties Nopūlēties, rūpēties.
norūpināties Norūpēties, uztraukties.
nodēkoties Norūpēties.
noduzot Norūpēties.
nogūbties Norūpēties.
aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
pakūpt Pakūpēt.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
apdancāt Pārliecīgi aprūpēt.
pārrūpēties Pārlieku rūpēties.
pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
padomāt Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko.
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.
piežvūkstēt Piekūpēt, kūpot tuvoties.
pierūkt Piekūpēt, piekvēpt.
piekūpt Piekūpēt.
sasvēpt Piekūpēt.
palaist Pieļaut, ka panīkst, nerūpēties; nolaist.
ģaubt Pievērst uzmanību, parūpēties, gādāt.
aprūpība Process, stāvoklis --> aprūpēt.
pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko).
sirgstēties Raizēties, rūpēties.
gādāt Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; rūpēties.
rūpināt rūpēt (2)
raudzīt Rūpēties (par kā sagādi), gādāt (ko).
veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi.
turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko).
dašanavāt Rūpēties (par kādu).
turēt bēdu rūpēties (par ko).
daglabinēt Rūpēties ar kādu līdz kādam laikam.
veicināt rūpēties par (kā) pastāvēšanu, attīstību.
glipstīt Rūpēties par bērnu.
izgādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū (ko).
izgādāt Rūpēties un panākt, ka notiek tā, kā vēlams.
pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
piebēdāt Rūpēties, bēdāties.
stāravēties Rūpēties, censties.
nārot Rūpēties, darīt labu vienmēr.
zināt Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
domāt Rūpēties, gādāt (par kādu).
atbildēt Rūpēties, gādāt (par ko), uzņemoties atbildību.
domāt Rūpēties, gādāt (par vēlamu rezultātu).
skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4).
raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību).
ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
lāgot Rūpēties, gādāt.
rēgt Rūpēties, gādāt.
sērt Rūpēties, kopt, barot.
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
kārtot (arī sakārtot) galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
aupēties Rūpēties, nopūlēties, saimniekot.
čopīties Rūpēties, piekopties, savākties.
kruities Rūpēties, raizēties par kādu.
norūpēt Rūpēties, raizēties.
norūpt Rūpēties, raizēties.
šanavāt Rūpēties, turēt kārtībā (piemēram, darbarīkus).
zudināties Rūpēties, uztraukties.
zudīties Rūpēties, uztraukties.
rapatāties Rūpēties; raizēties; rūpējoties, gādājot (par ko), darboties, rīkoties.
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu).
gūbties Rūpēties.
kudīties Rūpēties.
noraudzīties Rūpēties.
rūpināties Rūpēties.
rūpties Rūpēties.
pieglāsēt Rūpīgi kopt, rūpēties.
izkvēpēt Sadegt, izkūpēt.
sazenēt Sakaist, sasūpēt.
aizkūpēties Sākt kūpēt.
sapūpēt Sapelēt, sakūpēt.
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
sapūlēt Sarūpēt.
pūlaša Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
pūlaža Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
gādiņš Sarūpētais, dāvana.
gaņģēt Sasniegt, panākt; rūpēties.
glibināt Saudzēt, taupīt, rūpēties.
šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem).
zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.).
funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
funkcionālā novērtēšana sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju sistemātiski veiktafunkcija, lai pēc konkrētiem kritērijiem noteiktu klienta iespējas pašam rūpēties par savu labklājību.
gorāt Stipri kūpēt; smēķēt.
reģionālisms Tendence vairāk rūpēties par kādu vienu (parasti savu) novadu, reģionu, nevis gādāt par visas valsts interesēm; tieksme pēc reģionālas autonomijas.
aprūpes slogs termins, ar kuru apzīmē: 1) spriedzi un stresu, ko izjūt cilvēks, ilgstoši par kādu rūpējoties; 2) fiziskās un emocionālās prasības, sociālos un finansiālos ierobežojumus, ko aprūpes pienākumi rada aprūpētājam (parasti aprūpējot kādu ģimenes locekli mājās).
familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem.
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus.
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
izjemt Uzņemt un labi aprūpēt (ciemiņus).
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu.
drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste.
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi).
pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem - nerūpēšanās un pamatvajadzību nenodrošināšana personai, par kuru tiek nesta juridiska vai morāla atbildība un kura objektīvu apstākļu dēļ (vecumposms, saslimšana) nevar parūpēties pati par sevi.
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ūpēt.