Paplašinātā meklēšana

Meklējam ūpēt.

Atrasts vārdos (50):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (228):

pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām
apbēdāt Apgādāt, aprūpēt (tālredzīgi)
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot
appravīt Apkopt; arī aprūpēt
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot
apmīļot aprūpēt, uzturēt, kopt
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu
bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu)
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
bāzīties Censties, rūpēties
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
sarūpe darbība --> sarūpēt
uzkūpēt Dūmos apkūpēt, nokvēpt
uzkūpt Dūmos apkūpēt, nokvēpt
kūpoļot Dūmot, kūpēt
kūpuļot Dūmot, kūpēt
rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt
servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi
rūpt Gādāt, rūpēt
prācāties Gādāt, rūpēties
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko)
bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko)
nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu
uzkūpt iesākt kūpēt, dūmot
iekūpēties iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
aizģist Iestāties, rūpēties par kādu
izglabāt ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem
likties zināt interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko)
uzkūpēt īsu brīdi kūpēt
nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem)
nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2)
veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to
izkūpt Izkūpēt
izpīpēt Izkūpēt, izgaist
izpīpot Izkūpēt, izgaist
sakūpēt Izkūpēt; izšķērdēt
apjuņģāt Izlutināt, aprūpēt
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu)
izžulbt Izputēt, izkūpēt, izgaist
izglibināt izsargāt, izlolot, parūpēties
bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa
nolaisties kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi
gārbāt Kopt, rūpēties
zorģēt Kopt, rūpēties, gādāt (par kādu)
rūkt kūpēt
kūpt Kūpēt (1)
kūpt Kūpēt (2)
kūpt Kūpēt (3)
lašēties Kūpēt (par nedzēstiem kaļķiem)
garaiņot Kūpēt, izgarot
smiļķināt kūpēt, kvēpt
pīpēt Kūpēt, kvēpt
sparšņāt Kūpēt, šņākt
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt
aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt
gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT
uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)
uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)
uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu
uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu
kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu
čunkāt Lolot, lutināt, rūpēties
juņģāt Lutināt, aprūpēt
atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi
pamest savam liktenim ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to)
glabinēt ļoti rūpēties (par ko, par kādu)
turēt kā zelta gabaliņu ļoti rūpēties par kādu, lutināt
sargāt kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt
sopēt ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu)
lollītis mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt
pīperēt Nedaudz, brīžiem kūpēt
aizmirst sevi nedomāt, nerūpēties par sevi
pakūpēt neilgu laiku, mazliet kūpēt
nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
nolaidība pret sevi nespēja vai nevēlēšanās apmierināt savas personiskās vajadzības vai rūpēties par higiēnu
likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties
nosirties Nobēdāties, norūpēties
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt
nokūpt Nokūpēt (1)
norūkt Nokūpēt (1)
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties
kamacīties Nopūlēties, rūpēties
nodēkoties Norūpēties
noduzot Norūpēties
nogūbties Norūpēties
norūpināties Norūpēties, uztraukties
aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt
pakūpt Pakūpēt
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to)
apdancāt Pārliecīgi aprūpēt
pārrūpēties Pārlieku rūpēties
pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
padomāt Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to)
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās
apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem
sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus
piekūpt Piekūpēt
sasvēpt Piekūpēt
piežvūkstēt Piekūpēt, kūpot tuvoties
pierūkt Piekūpēt, piekvēpt
palaist Pieļaut, ka panīkst, nerūpēties; nolaist
ģaubt Pievērst uzmanību, parūpēties, gādāt
aprūpība process, stāvoklis --> aprūpēt
pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību
piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi
audzēt radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug
sirgstēties Raizēties, rūpēties
bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko)
gādāt rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; [rūpēties]{s:2510}
gādāt rīkoties tā, lai nodrošinātu (nepieciešamo, vajadzīgo); [sarūpēt]{s:2511}
rūpināt rūpēt^2^
gūbties Rūpēties
kudīties Rūpēties
noraudzīties Rūpēties
rūpināties Rūpēties
rūpties Rūpēties
raudzīt Rūpēties (par kā sagādi), gādāt (ko)
turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko)
veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi
dašanavāt Rūpēties (par kādu)
turēt bēdu rūpēties (par ko)
daglabinēt Rūpēties ar kādu līdz kādam laikam
veicināt rūpēties par (kā) pastāvēšanu, attīstību
glipstīt Rūpēties par bērnu
noslaucīt savu durvju priekšu rūpēties par to, lai pašam neko nevarētu pārmest
izgādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū (ko)
izgādāt Rūpēties un panākt, ka notiek tā, kā vēlams
pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu)
piebēdāt Rūpēties, bēdāties
stāravēties Rūpēties, censties
nārot Rūpēties, darīt labu vienmēr
lāgot Rūpēties, gādāt
rēgt Rūpēties, gādāt
zināt Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
domāt Rūpēties, gādāt (par kādu)
domāt Rūpēties, gādāt (par vēlamu rezultātu)
raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību)
skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4)
ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē)
sērt Rūpēties, kopt, barot
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts
gādāt rūpēties, lai kaut kas notiek vai nenotiek
kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais
aupēties Rūpēties, nopūlēties, saimniekot
čopīties Rūpēties, piekopties, savākties
norūpēt Rūpēties, raizēties
norūpt Rūpēties, raizēties
kruities Rūpēties, raizēties par kādu
šanavāt Rūpēties, turēt kārtībā (piemēram, darbarīkus)
zudināties Rūpēties, uztraukties
zudīties Rūpēties, uztraukties
rapatāties Rūpēties; raizēties; rūpējoties, gādājot (par ko), darboties, rīkoties
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu)
pieglāsēt Rūpīgi kopt, rūpēties
izkvēpēt Sadegt, izkūpēt
sazenēt Sakaist, sasūpēt
aizkūpēties sākt kūpēt
sapūpēt Sapelēt, sakūpēt
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
sapūlēt Sarūpēt
pūlaša Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles
pūlaža Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles
gādiņš Sarūpētais, dāvana
gaņģēt Sasniegt, panākt; rūpēties
glibināt saudzēt, taupīt, rūpēties
šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem)
zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.)
sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju
pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā
funkcionālā novērtēšana sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju sistemātiski veiktafunkcija, lai pēc konkrētiem kritērijiem noteiktu klienta iespējas pašam rūpēties par savu labklājību
gorāt stipri kūpēt; smēķēt
reģionālisms Tendence vairāk rūpēties par kādu vienu (parasti savu) novadu, reģionu, nevis gādāt par visas valsts interesēm; tieksme pēc reģionālas autonomijas
aprūpes slogs termins, ar kuru apzīmē: 1) spriedzi un stresu, ko izjūt cilvēks, ilgstoši par kādu rūpējoties; 2) fiziskās un emocionālās prasības, sociālos un finansiālos ierobežojumus, ko aprūpes pienākumi rada aprūpētājam (parasti aprūpējot kādu ģimenes locekli mājās)
familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā)
biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt
uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt
izjemt Uzņemt un labi aprūpēt (ciemiņus)
pist uztraukt, rūpēt
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to)
atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu
drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības
izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības
ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības
dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu
piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi)
pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem - nerūpēšanās un pamatvajadzību nenodrošināšana personai, par kuru tiek nesta juridiska vai morāla atbildība un kura objektīvu apstākļu dēļ (vecumposms, saslimšana) nevar parūpēties pati par sevi
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs

ūpēt citās vārdnīcās:

MEV

ūpêt