Paplašinātā meklēšana
Meklējam viļņi.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- atmosfēras viļņi
- bangas viļņi
- elektromagnētiskie viļņi
- garie viļņi
- gravitācijas viļņi
- īsie viļņi
- kapilārie viļņi
- kuģa ķīļa viļņi
- longitudinālie viļņi
- magnetoelastiskie viļņi
- magnetohidrodinamiskie viļņi
- milimetru viļņi
- paisuma viļņi
- pasātu viļņi
- Releja viļņi
- seismiskie viļņi
- spinu viļņi
- transversālie viļņi
- vētras viļņi
Atrasts skaidrojumos (174):
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (c=299792458 m/s jeb aptuveni 300 tūkstoši km/s).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- bangviļņi bangas viļņi.
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- gluds Bez viļņiem.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā.
- detonācija Eksplozija, sprādziens; sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem.
- tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē.
- elektromagnētiskā lauka enerģija elektromagnētiskā laukā lokalizēta enerģija, kuru mainīga lauka gadījumā pārnes elektromagnētiskie viļņi.
- inducētais starojums elektromagnētiskie viļņi (fotonu plūsma), ko izstaro kvantu sistēma ārējā elektromagnētiskā lauka (starojuma) ietekmē.
- mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci robežās no 300 megaherciem līdz 100 gigaherciem un garumu robežās no 100 līdz 0,3 centimetriem.
- redzamā gaisma elektromagnētiskie viļņi ar viļņu garumu robežās 4000 un 7600 angstrēmu.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- mikroviļņu terapija elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
- radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
- longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
- gurdviļņi Gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- bezvēja gurdviļņi gurdviļņi, kas izplatās pilnīgā bezvējā un kam ir neliels stāvums un regulārāka forma nekā vējviļņiem.
- izlādnis Ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem.
- radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- īsie viļņi īsviļņi.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
- kapilārie viļņi kapilārviļņi.
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās.
- sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
- bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu.
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- lāzeržiroskops Kvantu žiroskops, kas sastāv no gāzes lāzera ar riņķveida rezonatoru, kura pretējos virzienos tiek ģenerētas fotonu plūsmas - skrejviļņi.
- magnoni Kvazidaļiņas, kas atbilst spinu pagrieziena viļņiem magnētiski sakārtotā vidē.
- abrāzijas-akumulācijas līdzenums līdzenums, kas veidojas jūras viļņiem noārdot reljefa pacēlumus un aizpildot ar nogulumiem pazeminājumus.
- lietmale Liedags; tā (smilšainās) jūrmalas daļa, ko viļņi skalo gludu.
- kalema Lieli jūras bangu viļņi R-Āfrikas piekrastē pie Gvinejas.
- bangas Lieli, spēcīgi viļņi.
- lokālais bezvadu tīkls lokālais tīkls, kurā datu apmaiņai starp mezgliem tiek izmantoti nevis vadi, bet gan augstfrekvences radioviļņi.
- radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē.
- virgi Nelieli, vēja izraisīti viļņi uz ūdens virsmas.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
- traukt Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
- traukties Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
- vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem.
- gastriskais cikls periodiskas kuņģa kontūru pārmaiņas darbības laikā, ko rada peristaltikas viļņi.
- pārplīst Plīstot izjukt (parasti par burbuļiem, viļņiem).
- saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi.
- VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
- skrejvilnis Radioviļņi ar mainīgu frekvenci.
- milimetru viļņi radioviļņi ar viļņu garumu no 1-10 mm.
- ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- centimetru radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1 centimetra līdz 100 centimetriem.
- metru radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1 metra līdz 10 metriem.
- milimetru radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1 milimetra līdz 10 milimetriem.
- īsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- vidējie radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 100 līdz 1000 metriem.
- gari radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.
- garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- zemes saite sakaru sistēma, kas ir uz zemes, zem zemes vai tuvu zemei. Šādas sistēmas var veidot mikroviļņi, elektriskie un optiskie kabeļi.
- ņirba Sīks un strauji mainīgs (par viļņiem).
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi).
- švākāties Skaloties (par viļņiem pret krastu).
- ultraskaņa Skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver.
- radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju.
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- spinu viļņi spinu reorientācijas viļņi magnētiski sakārtotā vidē (feromagnētiķi, antiferomagnētiķi, ferimagnētiķi), kuri rodas, videi ārējas iedarbības rezultātā nonākot ierosinātā stāvoklī; spina noliece ierosinātā stāvoklī spinu mijiedarbības dēļ ir delokalizēta, tā izplatās vidē kā vilnis – magnons.
- trikrotisms Stāvoklis, kad sfigmogrammas lejupejošā daļā vienam pulsa sitienam atbilst trīs viļņi.
- bīstams stāvoklis stāvoklis, kāds izveidojas, ja vējš un viļņi dzen jahtu uz krastu vai kādu citu šķērsli.
- plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
- skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
- atmosfēras viļņi šķērsviļņi jeb transversālie viļņi, kas veidojas uz divu gaisa slāņu robežas, kuri virzās ar dažādu ātrumu un kuriem ir dažāds blīvums un temperatūra, vai arī tad, ja gaisa masas aptek augstienes un kalnus.
- gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu.
- supervērpes displejs šķidro kristālu displejs, kas darbojas ar cirkulāri polarizētas gaismas viļņiem, izmantojot polarizācijas filtrus.
- ilgviļņots Tāds, kam ir ieveidoti ilgviļņi.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- ondulārs Tāds, kas saistīts ar viļņiem, viļņējāds.
- bangaiņš Tāds, kur ir lieli, spēcīgi viļņi.
- tumšviļņots Tāds, kur ir tumši viļņi.
- viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- vilnājs Tāds, kur ir viļņi bango.
- negluds Tāds, kur ir viļņi.
- nelīdzens Tāds, kur ir viļņi.
- viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
- radiotelegrāfs Telegrāfs informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- ēters Telpa, vide, kurā izplatās radioviļņi.
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā.
- bezvēja viļņošanās ūdens viļņošanās pirms un arī pēc vētras, kad viļņi ir gari, vienādi un lēzeni.
- abrāzija Ūdenstilpju krastu noārdīšanās, ko rada viļņi un sanēšu plūsmas.
- UĪV Ultraīsviļņi.
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- bangas viļņi vēja radīti viļņi, kas sairst pret lēzenu krastu; var sasniegt 5–12 m augstumu.
- vējviļņi Vēja radītie viļņi.
- dīnunga Vējam apklustot palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu, pamazām izbeidzoties.
- dīnungs Vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd; dilungs.
- hektometru radioviļņi vidējas frekvences radioviļņi, kuru garums ir 100-1000 metru.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- magnetoelastiskie viļņi vienlaicīgas magnetizācijas un deformācijas mehānisko spriegumu izmaiņas; rodas magnētiski sakārtotos materiālos – feromagnētiķos un antiferomagnētiķos magnētiski elastiskas mijiedarbības rezultātā; jonu svārstības magnētiski sakārtotos kristālos pavada magnētisko momentu (spinu) svārstības, kas izplatās kā spinu viļņi un izsauc jonu svārstības.
- līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
- vērags Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem; ripsna (1).
- ripsna Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- starpviļņi Vilnis, kas rodas starp diviem periodiskiem viļņiem.
- gāzains Viļņains, pilns ar viļņiem.
- skrejvilnis Viļņi, kas atšķirībā no stāvviļņiem pārnes enerģiju, piemēram, elastīgie viļņi, kas izplatās pa metāla stieni, stīgu, gāzes vai šķidruma stabu.
- magnetohidrodinamiskie viļņi viļņi, kas izplatās eleklrovadošā šķidrā vai gāzveidīgā vidē, kurā pastāv magnētiskais lauks (Alvēna viļņi, magnetoakustiskie viļņi).
- transversālie viļņi viļņi, kuros svārstības noris perpendikulāri to izplatīšanās virzienam.
- ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni.
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu.
- viļņu absorbcija viļņu enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu un sadarbojoties ar to.
- spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem.
- radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa viļņi.