papist
papist 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | papišu | papišam | papisu | papisām | papisīšu | papisīsim |
2. pers. | papis | papišat | papisi | papisāt | papisīsi | papisīsiet, papisīsit |
3. pers. | papiš | papisa | papisīs |
Pavēles izteiksme: papis (vsk. 2. pers.), papisiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papišot (tag.), papisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papistu
Vajadzības izteiksme: jāpapiš
1.Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
2.Pazaudēt.
Avoti: SLG, TWN
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Papiš!
- Viņš gavilēja “ davaj, papiš malā, es hujačīju taisni!”
- Es gan totāli papisu, bet par to nav stāsts.
- Fak. Es jūtos nenormāli papisis laiku no savas dzīves.
- P.S. Man kaut kā pofig papist visu, kas varētu būt – kaut manās fantāzijās.