Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
noskaidrot
noskaidrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.noskaidrojunoskaidrojamnoskaidrojunoskaidrojāmnoskaidrošunoskaidrosim
2. pers.noskaidronoskaidrojatnoskaidrojinoskaidrojātnoskaidrosinoskaidrosiet, noskaidrosit
3. pers.noskaidronoskaidrojanoskaidros
Pavēles izteiksme: noskaidro (vsk. 2. pers.), noskaidrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskaidrojot (tag.), noskaidrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskaidrotu
Vajadzības izteiksme: jānoskaidro
1.Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
PiemēriŠonakt es to noskaidrošu, Vega sacīja.
  • Šonakt es to noskaidrošu, Vega sacīja.
  • Beidzot viss būtu vislabākajā kārtībā, ja vēl izdotos noskaidrot pēdējo jautājumu.
  • To man arī vajadzēja noskaidrot.
Saistītās nozīmesizsecināt, nosacīt, pasacīt, pateikt, konstatēt.
Sinonīmi
izsecināt1 — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
konstatēt1 — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
Hiponīmi
atklāt2.2 — Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
novērot1.2 — Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
saskatīt1.1 — Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
Hiperonīmi
atklāt2 — Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
pārliecināties1.1 — Secināt (ko).
piefiksēt1 — Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
secināt1 — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Saistīts ar
apliecināt1 — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
atzīt3 — Apzināties (ko); apliecināt.
izmēģināt2 — Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
liecināt3 lieto: pareti — Apliecināt (kādu faktu).
mēģināt1.1 — Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pierādīt2 — Apliecināt; ļaut secināt.
Tulkojumifind, happen, chance, bump, encounter, detect.
(LV plašāka nozīme) find, happen, chance, bump, encounter
come upon, as if by accident; meet with; "We find this idea in Plato"; "I happened upon the most wonderful bakery not very far from here"; "She chanced upon an interesting book in the bookstore the other day"
(LV plašāka nozīme) detect, observe, find, discover, notice
discover or determine the existence, presence, or fact of; "She detected high levels of lead in her drinking water"; "We found traces of lead in the paint"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot1.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
apskaidrot1 — Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību.
Hiperonīmi
apgaismot2 — Vispusīgi izskaidrot, attēlot.
izskaidrot1 — Skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
paskaidrot1 — Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
Tulkojumienlighten.
enlighten, edify
make understand; "Can you enlighten me--I don't understand this proposal"
[Princeton WordNet 3.0]
3.Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi; apskaidrot2.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
apskaidrot2 — Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu.
4.Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
attīrīt2 — Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
Avoti: EH, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit