milicis
milicis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | milicis | miliči |
Ģen. | miliča | miliču |
Dat. | milicim | miličiem |
Akuz. | milici | miličus |
Lok. | milicī | miličos |
milice sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | milice | milices |
Ģen. | milices | miliču |
Dat. | milicei | milicēm |
Akuz. | milici | milices |
Lok. | milicē | milicēs |
1.Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
2.Zemessargs (dažās valstīs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 10. Milicis nošāvis sētnieku, domājot, ka viņš ir čūska.
- Pēdējos mēnešos vairāki miliči publiski apsūdzējuši savus kolēģus un priekšniecību korupcijā.
- Krievijā, Austrumsibīrijas pilsētā Tomskā, trešdien miris miliču piekauts žurnālists.
- 1. vietā milicis Sergejs Torops – Visarions – Saules pilsētas dibinātājs.
- Tikmēr NBN vēsta, ka miliči esot sadauzījuši partijas biroja serverus.