izdrātēt
izdrātēt 2. konjugācijas darbības vārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdrātēju | izdrātējam | izdrātēju | izdrātējām | izdrātēšu | izdrātēsim |
2. pers. | izdrātē | izdrātējat | izdrātēji | izdrātējāt | izdrātēsi | izdrātēsiet, izdrātēsit |
3. pers. | izdrātē | izdrātēja | izdrātēs |
Pavēles izteiksme: izdrātē (vsk. 2. pers.), izdrātējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdrātējot (tag.), izdrātēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdrātētu
Vajadzības izteiksme: jāizdrātē
1.Veikt dzimumaktu.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja neesi neizgulējies zilonis, kas galīgi izdrātēts ar nemitīgu rukāšanu un izdabāšanu visādām iegribām, tad soļošanai nav ne vainas.
- Viņš bija pēdējais svoločs, bet tu viņu žēlo, es saku Gošam, viņš taču nemitīgi izplatīja baumas, vija riebīgas intrigas, piemēram, kad Zevs izdrāza upju dieva meitu, neatceros vairs, kā viņu sauca, īsāk sakot, viņas tētuks bija kaut kāds upju nodaļas vadītājs tur, debesīs, un tātad Sīzifs nosūdzēja Zevu tam upju priekšniekam, bet Zevs bija līdzīgs mūsu kambrigam, vai pat vēl svarīgāka šiška, jo mūsējais ir tikai pulkvedis, bet Zevam pēc pakāpes vajadzētu būt vismaz ģenerālisimusam, — šo vārdu es, drošs paliek drošs, iečukstu Igoram ausī, tātad, es saku Igoram, dievi apvainojās un aizsūtīja pie Sīzifa killeri, bābieti, šķiet, vārdā Tanata, taču Sīzifs ņēma un šo izdrātēja, apdzirdīja un ieslēdza šķūnītī...
- Tā izdrātēs , ka no mutes nāks putas kā no ugunsdzēšamā aparāta
- Debīlis savāc pašu fifīgāko beibi un ievelk buduārā , lai izdrātētu
- Neesmu vairs nevainīgs , jo mani izdrātēja kāds puisis