ieēst
ieēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieēdu | ieēdam | ieēdu | ieēdām | ieēdīšu | ieēdīsim |
| 2. pers. | ieēd | ieēdat | ieēdi | ieēdāt | ieēdīsi | ieēdīsiet, ieēdīsit |
| 3. pers. | ieēd | ieēda | ieēdīs | |||
Pavēles izteiksme: ieēd (vsk. 2. pers.), ieēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieēdot (tag.), ieēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieēstu
Vajadzības izteiksme: jāieēd
1.Nedaudz apēst.
2.intransitīvs Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt divgadīga meitene Vidzemē bija piekļuvusi zilajiem graudiņiem un tos ieēdusi.
- Viņš vairs neko nevar ieēst, vemj, kļūst aizvien vārgāks.
- Katru dienu viņus baro praktiski ar atkritumiem, kurus nevar ieēst.
- Man ļoti patīk, bet nevar daudz ieēst, neesmu saldummīle.
- Nesaprotu, ieēst varu tīri labi, kādēļ ar runāšanu neiet?