ieēst
Lietojuma biežums :
ieēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieēdu | ieēdam | ieēdu | ieēdām | ieēdīšu | ieēdīsim |
2. pers. | ieēd | ieēdat | ieēdi | ieēdāt | ieēdīsi | ieēdīsiet, ieēdīsit |
3. pers. | ieēd | ieēda | ieēdīs |
Pavēles izteiksme: ieēd (vsk. 2. pers.), ieēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieēdot (tag.), ieēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieēstu
Vajadzības izteiksme: jāieēd
1.Nedaudz apēst.
Saistītās nozīmesiekopties, uzkost, uzēst.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.intransitīvs Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt divgadīga meitene Vidzemē bija piekļuvusi zilajiem graudiņiem un tos ieēdusi.
- Viņš vairs neko nevar ieēst, vemj, kļūst aizvien vārgāks.
- Katru dienu viņus baro praktiski ar atkritumiem, kurus nevar ieēst.
- Man ļoti patīk, bet nevar daudz ieēst, neesmu saldummīle.
- Nesaprotu, ieēst varu tīri labi, kādēļ ar runāšanu neiet?