Rudens versija 2026
415 514 šķirkļi
ierīce
ierīce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.ierīceierīces
Ģen.ierīcesierīču
Dat.ierīceiierīcēm
Akuz.ierīciierīces
Lok.ierīcēierīcēs
Mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriIznirām līdz periskopa dziļumam, un kapteinis man atļāva paskatīties pa šo brīnišķīgo optisko ierīci.
  • Iznirām līdz periskopa dziļumam, un kapteinis man atļāva paskatīties pa šo brīnišķīgo optisko ierīci.
  • Bezvadu internets ir mainījis mobilo ierīču lietošanas paradumus.
  • Ietaupīt virtuvē vietu palīdz iebūvētās ierīces, piemēram mikroviļņu krāsns vai ledusskapis.
  • Laikā no plkst. 11 līdz 13 tiks aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces.
Saistītās nozīmesražotājs, tālrunis, telefons, elektroierīce.
Hiponīmi
aires1 — Šūpoles.
aizsargs1.1 — Ierīce šaujamierocī patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs1 — Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
aizslēgs2 novecojis; joma: poligrāfija — Ierīce saliekamās rindas vajadzīgā platuma iekārtošanai.
amortizators1 — Ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces.
bagāžnieks1 — Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
balerīna2 žargonisms — Speciāla ierīce seifu uzlaušanai.
bankomāts1 — Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes.
bīdītājs2 joma: informātika — Procesora ierīce, kas veic mašīnvārdu vai to daļu pārbīdi par noteikto vietu skaitu.
binoklis1 — Optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai ar abām acīm.
blenderis1 — Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2).
blīvslēgs1 — Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
braucamlīdzeklis1 — Pārvietošanās līdzeklis.
braucamrīks1 — Pārvietošanās līdzeklis.
ceļamais krāns1 — Celtnis.
ceļamkrāns1 — Celtnis.
celtnis1 — Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
cepeškrāsns1 — Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
darbagalds1 — Darbgalds; darbmašīna.
darbgalds1 — Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbmašīna.
darbmašīna1 — Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbgalds.
datorpele1 — Pele (2) - kursora pozicionēšanas ierīce, ar kuru tiek vadīta displeja ekrāna kursora kustība.
detonators1 — Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
diode1 — Elektroniska ierīce, kas vada strāvu tikai vienā virzienā.
dozators2 joma: tehnoloģija — Ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
draga2 — Ierīce (arī daudzzaru enkurs) augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
draga1 — Peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena.
drošinātājs3 formā: vīriešu dzimte — Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
dzenskrūve1 — Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
dzesētājs2 — Ierīce dzesēšanai.
dzinējs9.1 — Ierīce apmatojuma noskūšanai.
dzineklis2 — Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
dzirnas1.1 — Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
dzirnavas1.1 — Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
dzirnaviņas2 — Neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai.
eholote1 — Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
elektroierīce1 — Noteiktu funkciju veikšanai paredzēta tehniskas sistēmas sastāvdaļa, detaļu, mezglu vai elementu kopums, kurā izmanto elektrisko enerģiju.
fakss1 — Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
fotoaparāts1 — Optisks aparāts fotografēšanai.
fotokamera1 — Fotoaparāts - optiski mehāniska ierīce fotografēšanai.
gaisakuģis1 — Lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
gaismeklis1 — Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis.
ģenerators1 — Ierīce vai iekārta, kas ražo kādu produktu (piemēram, gāzi), ražo enerģiju vai pārvērš viena veida enerģiju cita veida enerģijā.
gluddzelzs1 — Gludeklis.
gludeklis1 — Ierīce drēbju gludināšanai ar siltumu un spiedienu.
grauzdētājs1 — Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
hidrants1 — Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei.
izpletnis1 — Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
jaires1 — Šūpoles.
kaleidoskops1 — Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
kamera3 — Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
kamera3.1 — Filmaparāts, fotoaparāts; filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
karaoke1 — Ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi.
karātavas1 — Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
karburators1 — Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
kardāns2 joma: jūrniecība — Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
ķīķeris1 — Tālskatis.
kompaktdisks1 — Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai.
kontaktligzda1 — Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
kontakts2.1 — Ierīce, kas nodrošina šādu vadu saskaršanos, savienojumu.
krāns1 — Celtnis.
krustenis1 — Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
kuģis2 — Lidaparāts (parasti liels).
lamatas1 — Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
lampa2 — Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
lampa1 — Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
laterna1 — Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
ledusskapis1 — Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
lidaparāts1 — Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
līgavas1 — Šūpoles, līgačas.
līgotnes1 — Šūpoles.
līgotnis2 — Šūpoles.
lokators1 — Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
lote1 — Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
lustra1 — Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
mērierīce1 — Ierīce (kā) mērīšanai.
mērķēklis1 — Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai; tēmēklis.
miglotājs2 — Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu; arī pulverizators.
mitrinātājs1 — Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
modems1 — Ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
nosūcējs1 — Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
palīgierīce1.1 joma: informātika — Datu apstrādes sistēmas ierīce, kas nav pakļauta centrālā procesora vadībai un kas parasti izpilda palīgfunkcijas.
palīgierīce1 — Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
pārveidotājs2 joma: informātika — Ierīce signālu pārveidošanai no viena signāla veida citā, piem., no diskrēta signāla analogsignālā un otrādi.
pārveidotājs1 — Ierīce, kas maina elektriskās strāvas parametrus.
pistole2 — Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
pletdzelzis1 — Gludeklis.
pletīzeris1 novecojis — Gludeklis.
plīts1 — Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
plītskrāsns1 — Cepeškrāsns.
procesors1 — Ierīce, kas pēc norādītās programmas realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi, interpretē un izpilda komandas, kā arī vajadzīgajā brīdī ierosina pārējo ierīču darbību.
prožektors1 — Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
pulverizators1 — Ierīce, aparāts (kā) pulverizācijai.
pūriņš2 joma: lauksaimniecība — Ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
pūtējs3 — Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
putekļsūcējs1 — Putekļu sūcējs - ierīce putekļu uzsūkšanai.
radars1 — Radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem; radiolokators.
radioaparāts1 — Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
radiolokators1 — Ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem.
radiouztvērējs1 — Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
rakstāmmašīna1 — Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
ražotājs1.1 — Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
reduktors2 — Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
rene1.1 joma: tehnika — Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
signālierīce1 — Ierīce signālu1 radīšanai un pārraidei.
sildelements1 — Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
sildierīce1 — Ierīce (kā) sildīšanai.
simulators1 — Tehniska ierīce un programmatūra, kas atdarina reālās dzīves situācijas (piem., lidošanas simulators, autobraukšanas simulators).
skalpelis1.1 — Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
skaļrunis1 — Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
skatīklis1 — Tālskatis.
šķiltava1 — Šķiltavas.
šķiltavas1 — Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
skuveklis1 — Rīks, ierīce skūšanai.
slazds1 — Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
smidzinātājs2 — Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
starmetējs1 — Starmetis.
starmetis1 — Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
stūre1 — Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
stūris1 — Stūre.
sūknis1 — Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
šūpākles1 — Šūpoles.
šūpāklītis1 — Dem. --> šūpoles.
šūpaksnes1 — Šūpoles.
šūpalas1 — Šūpoles.
šūpāles1 — Šūpoles.
šūpātnes1 — Šūpoles (1).
šūpeles1 — Šūpoles (1).
šūpelis2 — Šūpoles.
šūplis2 apvidvārds — Šūpoles.
šūpoksnes1 — Šūpoles.
šūpoles1 — Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
šūpolis1 — Šūpoles.
šūpolītis1 — Dem. --> šūpoles.
šūpotnes1 — Šūpoles (1).
šūpules1 — Šūpoles.
šūpuli1 — Šūpoles.
svari1 — Ierīce (kā) masas noteikšanai.
svari2 — Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
tahogrāfs2 joma: transports — Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
tahometrs1 — Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
tālrunis1 — Telefona aparāts.
tālskatis1 — Optiska ierīce tālu objektu aplūkošanai.
tekne1 — Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
telefakss2 — Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
telefons3 — Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
tēmēklis1 — Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai; mērķēklis.
termometrs1 — Temperatūras mērīšanas ierīce, kas ir kontaktā ar pētījamo vidi.
termostats1 — Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
tosteris1 — Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai.
traktors2 žargonisms — Paštaisīta ierīce čefīra vārīšanai.
transformators2 joma: elektrotehnika — Statiska elektromagnētiska ierīce tīkla maiņsprieguma parametru maiņai un pārveidošanai.
transformators1 — Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
transporta līdzeklis1 — Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. kā transportēšanai; transportlīdzeklis.
transportierīce1 — Ierīce (kā) transportēšanai; transporta ierīce.
transportlīdzeklis1 — Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai; transporta līdzeklis.
trenažieris1 — Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
turbīna1.1 — Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
vārteja1 — Ierīce, kas nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem, kuriem ir atšķirīga arhitektūra un protokoli (piemēram, starp lokālo datoru tīklu un pakešu komutācijas datoru tīklu).
vašmašīna1 — Veļasmašīna.
vējdzirnavas1 — Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējsudmalas1 — Vējdzirnavas.
veļasmašīna1 — Veļas mazgājamā mašīna.
viedierīce1 — Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
zibspuldze1 — Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
Hiperonīmi
tehnika1 — Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
Saistīts ar
iekārta2 — Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
mašīna1 — Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
sistēma1.1 — Tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
Stabili vārdu savienojumiArkla drošības ierīces. Atmiņas ierīce.
  • Arkla drošības ierīces vārdkoptermins; joma: lauksaimniecības tehnika — ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
  • Atmiņas ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — jebkura optiska vai magnētiska ierīce informācijas glabāšanai datorā
  • Datu vizualizācijas ierīce vārdkoptermins — displejs
  • Elektroniska ierīce vārdkoptermins — ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi
  • Grafiskā ierīču saskarne vārdkoptermins; joma: informātika — grafiskās lietotāja saskarnes daļa, kas ļauj programmētājam atveidot displeja ekrāna dialoglodziņus un citus grafikas elementus, izsaucot grafiskajā ierīču saskarnē šim nolūkam paredzētās procedūras
  • Grafisko ierīču saskarne vārdkoptermins; joma: informātika — operētājsistēmā Microsoft Windows - lietojumprogrammu funkcija kopa, kas nodrošina gan grafisko izvadu ekrānā, gan arī grafiskajam izvadam vajadzīgo ploteru un printeru atlasi
  • Ierīces draiveris vārdkoptermins; joma: informātika — programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri
  • Ierīces iedalīšana vārdkoptermins; joma: informātika — ierīces resursu iedalīšana tās lietotājiem (t. sk. programmām un citām ierīcēm)
  • Ierīces kontrolieris vārdkoptermins; joma: informātika — datora un tā ārējo ierīču komponents, kas veic datu pārraides vadības funkcijas, un parasti saista centrālo procesoru ar ievadizvades ierīcēm
  • Ierīces koplietošana vārdkoptermins; joma: informātika — ierīces izmantošanas režīms, kurā to neatkarīgi izmanto vairāki lietotāji
  • Ierīces vārds vārdkoptermins; joma: informātika — nosaukums, ar kuru operētājsistēma identificē ierīci, t. i. nosaka tās fizisko adresi
  • Ievadizvades ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce, kas nodrošina informācijas ievadi datorā vai izvadi no tā
  • Loģiskā ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — funkcionāla ierīce, kas veic loģiskās operācijas un sastāv no loģiskajām kartēm
  • Mazgājamā ierīce — Mazgāšanas ierīce.
  • Perifērijas ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce
  • Piesaistītā ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — centrālā procesora vadīta ārējā ierīce
  • Pretzagļu ierīce vārdkoptermins — ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu
  • Programmējamā ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — 1. Ierīce, kuras darbība tiek vadīta, izmantojot programmas2. Universāla pielietojuma integrētā shēma, kuras izpildāmās funkcijas pēc tās lietotāja vēlēšanās var tikt noteiktas, izdarot izmaiņas tās struktūrā izgatavošanas vai ekspluatācijas procesā
  • Salikta ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — multivides ierīce skaņas vai cita veida speciālā datnē (piemēra, MIDI datnē) ierakstītas informācijas reproducēšanai
  • Tīkla perifērijas ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām
  • Uzlabotā mazo ierīču saskarne vārdkoptermins; joma: informātika — cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
  • Vadības ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai atbilstoši tā funkcionēšanas algoritmam
  • Vairākfunkciju ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
Tulkojumiappliance, contraption, contrivance, convenience.
appliance, contraption, contrivance, convenience, gadget, gizmo, gismo, widget
a device or control that is very useful for a particular job
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, D3, ZTV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (var nenorādīt, bet tomēr var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.