ierībēt
ierībēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierību | ierībam | ierībēju | ierībējām | ierībēšu | ierībēsim |
| 2. pers. | ierībi | ierībat | ierībēji | ierībējāt | ierībēsi | ierībēsiet, ierībēsit |
| 3. pers. | ierīb | ierībēja | ierībēs | |||
Pavēles izteiksme: ierībi (vsk. 2. pers.), ierībiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierībot (tag.), ierībēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierībētu
Vajadzības izteiksme: jāierīb
1.Rībot ievirzīties (kur iekšā) – parasti par ratiem, pajūgu.
2.Rībot iebraukt.
Avoti: LLVV, EH