cīnīties
cīnīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | cīnos | cīnāmies | cīnījos | cīnījāmies | cīnīšos | cīnīsimies |
2. pers. | cīnies | cīnāties | cīnījies | cīnījāties | cīnīsies | cīnīsieties, cīnīsities |
3. pers. | cīnās | cīnījās | cīnīsies |
Pavēles izteiksme: cīnies (vsk. 2. pers.), cīnieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cīnoties (tag.), cīnīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cīnītos
Vajadzības izteiksme: jācīnās
1.Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
PiemēriAnita atspērušies cīnās ar Lāci, kas tagad slienas pakaļkājās.
- Anita atspērušies cīnās ar Lāci, kas tagad slienas pakaļkājās.
- Cīnījās kā ar plēsīgu zvēru.
- Divatā taču nevaram cīnīties pret veselu bandu.
1.1.Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
2.Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
PiemēriLatvjiem jācīnās un jāuzvar.
- Latvjiem jācīnās un jāuzvar.
- Es gribēju vēl igauņus pieaicināt, viņi arī te cīnījās ne mazāk kā viens bataljons.
- Kara laikā viņš cīnījās Austrumu frontē un bija ļoti pārliecināts komunisma pretinieks.
3.Pretoties (dabas stihijai).
PiemēriEklērs turpināja cīnīties ar viļņiem un pretvēju.
- Eklērs turpināja cīnīties ar viļņiem un pretvēju.
- Cilvēki mēģināja cīnīties ar uguni, bet veltīgi.
- Tie cīnījās ar caurvēju, kas ēkas iekšienē brīkšķināja neesošas durvis, ārdījās pa liftu šahtām un plosīja plēves.
3.1.Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
PiemēriSenos laikos, kad nebija medikamentu, ar parazītiem cīnījās, kā nu katrs varēja.
- Senos laikos, kad nebija medikamentu, ar parazītiem cīnījās, kā nu katrs varēja.
4.parasti formā: trešā persona Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
PiemēriManī cīnās kauns par šo nabadzību ar vēlēšanos parādīt visu postu, lai varētu palīdzēt.
- Manī cīnās kauns par šo nabadzību ar vēlēšanos parādīt visu postu, lai varētu palīdzēt.
- Svētie ozoli jau sen kā nocirsti, dažādām ticībām savā starpā cīnoties.
- Mārcis pat likās tāds kā sabijies — tik ļoti viņā cīnījās vēlme — būt tuvāk — ar bailēm no atraidījuma.
5.Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
Piemēri– Baidos, ka man nav spēka cīnīties pret intrigām un nav arī spēka tās nedzirdēt.
- – Baidos, ka man nav spēka cīnīties pret intrigām un nav arī spēka tās nedzirdēt.
- Viktorija cīnās ar miegu un asarām.
- Vācijā ir pat biedrība, kas cīnās pret bundžu alus ražošanu.
5.1.Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
6.Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
Piemēri– Par godīgām pašvaldībām cīnīsies Āris.
- – Par godīgām pašvaldībām cīnīsies Āris.
- - Nē, tikai cīnos par savām tiesībām,- šņācu viņam pretī.
- Visi gudrie un godīgie iestājās, lai cīnītos par neatkarību, bet tu, redz, ne.
7.sarunvaloda Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
PiemēriVecāmāte skatījās, skatījās, kā Bille cīnās ar slideno ziepju gabalu, tad iebrēcās: — Jēlnadzis!
- Vecāmāte skatījās, skatījās, kā Bille cīnās ar slideno ziepju gabalu, tad iebrēcās: — Jēlnadzis!
- Zobus sakodis, Eklērs cīnījās ar smagajiem, raupjajiem airiem.
- Mazais pelmenis cīnījās ar stūri, lai noturētu kuģi ar priekšgalu pret viļņiem.
7.1.Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
Stabili vārdu savienojumiCīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam).
- Cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam); cīnīties līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam — cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- Cīnīties pēc elpas frazēma — ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
- Cīnīties plecu pie pleca frazēma — cīnīties ciešā vienotībā (ar ko)
- Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi frazēma — cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit