Paplašinātā meklēšana
Meklējam cīnīties.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (87):
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
- noputroties bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties
- samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību
- nagoties Censties, cīnīties
- stenkties Censties, dzīties, cīnīties
- cīsties Censties; mēģināt, cīnīties
- čīkstēties Cīkstēties, cīnīties
- kondotjers cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts
- slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.)
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
- pizāties cīnīties (nicinoši)
- karot cīnīties (par kādu mērķi)
- kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles
- sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām
- sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām
- krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem
- ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
- tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
- ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
- cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko)
- cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- cīnīties uz dzīvību vai nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
- izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā)
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
- cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi
- krustot zobenus cīnīties, karot
- vinstēties cīnīties, vēlēties viens otru apdzīt
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
- vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens)
- kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām
- haizivs ietekmīga vai arī turīga persona, kas to sasniegusi, jo piemīt spēja nežēlīgi cīnīties par savu mērķi
- izcirsties ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu)
- izcīnīties ilgāku laiku, daudz cīnīties
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu)
- izlauzties ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
- paveikties kādu laiku pacīnīties
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to)
- pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties
- līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko)
- pacīkstēties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
- pacīkstīties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (1)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (2)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (3)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (4)
- turnēt Nīkt, cīnīties ar miegu
- nokauties Nocīnīties (par dzīvniekiem)
- Pirmais krusta karš norisa 1096.-1099. g., sākās pēc pāvesta Urbāna II aicinājuma, lai palīdzētu Bizantijas impērijai cīnīties pret seldžuku iebrukumiem un atjaunotu kristiešu kontroli pār Jeruzalemi; 1099. g. krustneši ieņēma Jeruzalemi un izveidoja reģionā vairākas valstis
- aizdvesties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu
- aizdvēsties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu
- nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā)
- pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu)
- pakarot Pacīnīties (par kādu mērķi)
- pamačoties Pacīnīties (sportā)
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā)
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko)
- karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku)
- žurgāties Plosīties, cīnīties
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
- dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu
- celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties
- čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā
- cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties
- cīkstīties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties
- čīkstīties Spēkoties, cīnīties
- Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
- kareivīgs tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kaujiniecisks tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās, par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; arī kareivīgs
- varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
- cīties Tiekties, cīnīties, censties
- karot vērsties, cīnīties (pret kādu vai kaut ko nevēlamu), vājinot tā ietekmi, spēku
- apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā)
cīnīties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV