cinisms
cinisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cinisms | cinismi |
| Ģen. | cinisma | cinismu |
| Dat. | cinismam | cinismiem |
| Akuz. | cinismu | cinismus |
| Lok. | cinismā | cinismos |
1.Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
2.vēsturisks Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
Avoti: LLVV, MV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieļauju, ka uz šo darbu kāds raugās arī ar cinismu.
- Šis cinisms būs tik ilgi, kamēr Latvijas sabiedrība to pieņems.
- Jo kāds cinisms ir arī no Krievijas Federācijas puses, ka...
- Pie šī cinisma un bezkaunīgajiem mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi no Krievijas puses...
- Valdības Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas cinismam robežu nav.