cīniņš
cīniņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cīniņš | cīniņi |
| Ģen. | cīniņa | cīniņu |
| Dat. | cīniņam | cīniņiem |
| Akuz. | cīniņu | cīniņus |
| Lok. | cīniņā | cīniņos |
1.Cīņa1.
2.Cīņa3.
4.novecojis Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to); cīņa6.
4.1.Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šis nav SASKAŅAS un Nacionālās apvienības kaut kāds kārtējais cīniņš!
- Līdzenais lauks ceļa labajā pusē uzmet kūkumu kā cīniņam gatavs zvērs.
- Viņu dēļ tāpat dažs labs asiņains cīniņš uz plostiem mēdza izcelties.
- Šādos cīniņos aizrit stundu stundas, un jūra smejas ap klintsradzēm.
- Skats bija baiss,” cīniņu ar smaidu atceras Ella.