cinis
cinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cinis | ciņi |
| Ģen. | ciņa | ciņu |
| Dat. | cinim | ciņiem |
| Akuz. | cini | ciņus |
| Lok. | cinī | ciņos |
Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
PiemēriPurvā uz ciņiem atkusušās dzērvenes ir tik sulīgas un stipras.
- Purvā uz ciņiem atkusušās dzērvenes ir tik sulīgas un stipras.
- Vairs neteicis ne vārda, viņš apgriezās un aizlaipoja pār ciņiem, uzmanīgi celdams kājas.
- Uz katra ciņa pa kaķpēdiņai.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pa ciņiem; kā pa ciņiem. Mati kā purva cinis. Tikt (arī būt) uz ciņa.
- Iet kā pa ciņiem; kā pa ciņiem — saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām
- Mati kā purva cinis apvidvārds, frazēma — kupli, izspūruši mati
- Tikt (arī būt) uz ciņa sarunvaloda, idioma — pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī
Avoti: LLVV, KnV, T
Korpusa piemēri:šeit