cinis
cinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cinis | ciņi |
| Ģen. | ciņa | ciņu |
| Dat. | cinim | ciņiem |
| Akuz. | cini | ciņus |
| Lok. | cinī | ciņos |
Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
PiemēriPurvā uz ciņiem atkusušās dzērvenes ir tik sulīgas un stipras.
- Purvā uz ciņiem atkusušās dzērvenes ir tik sulīgas un stipras.
- Vairs neteicis ne vārda, viņš apgriezās un aizlaipoja pār ciņiem, uzmanīgi celdams kājas.
- Uz katra ciņa pa kaķpēdiņai.
Stabili vārdu savienojumiDabūt uz ciņa (kādu); dabūt uz cērpa (kādu); izvilkt uz ciņa (kādu); izvilkt uz cērpa (kādu).
- Dabūt uz ciņa (kādu); dabūt uz cērpa (kādu); izvilkt uz ciņa (kādu); izvilkt uz cērpa (kādu) frazeoloģisms — panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām
- Iet kā pa ciņiem; iet kā pa purvu; iet kā pa celmiem frazeoloģisms — saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības
- Mati kā purva cinis apvidvārds, frazēma — kupli, izspūruši mati
- Tikt uz ciņa; tikt uz cērpa; būt uz ciņa; būt uz cērpa sarunvaloda, idioma — pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī
Avoti: LLVV, KnV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit