cīņa
Lietojuma biežums :
cīņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiBrīvā cīņa. Cīņas sports. Klasiskā cīņa.
2.Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
Stabili vārdu savienojumiIelu cīņas.
3.Pretošanās (dabas stihijai).
3.1.Parazītu iznīcināšana, apkarošana.
4.Sacensības (parasti sportā).
5.Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
5.1.Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
6.Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
6.1.Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
7.Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
Stabili vārdu savienojumiCīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri