Paplašinātā meklēšana
Meklējam biedē.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (141):
- attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
- iečamdīt Ar troksni un biedējot iedzīt.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- nobiedināt Atbaidīt, atbiedēt; iebaidīt.
- admonēt Atgādināt, biedēt.
- paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus.
- izbailināt Baidīt, izbiedēt.
- aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
- cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
- būzēlis Bērnu biedēklis.
- dzīt biedēt zvērus medībās, panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā
- baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
- bājava Briesmonis, biedēklis.
- biesons Briesmonis, biedēklis.
- bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem).
- babs Bubulis, biedēklis bērniem.
- budulis Bubulis, biedēklis, ķēms.
- budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
- budzis Bubulis, biedēklis.
- trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
- nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību).
- dravēt Draudēt, biedēt.
- grazāt Draudēt, biedēt.
- grosīties Draudēt, biedēt.
- baidīgs Draudošs, biedējošs.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
- Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
- intimidācija Iebiedēšana.
- ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu.
- apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
- apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
- nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt.
- izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
- iečamdīt Iebiedēt.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- biedināt Iedvest bailes; biedēt (1).
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- balvāns Izbāzenis, biedēklis.
- uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
- sabaiļināt Izbiedēt, radīt bailes.
- sabaiļot Izbiedēt, radīt bailes.
- trauvēt Izbiedēt, traucēt.
- izbaidēt Izbiedēt.
- pārbrāzt Izbiedēt.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- iztramdīties Kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt.
- špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
- būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- piebaikls Kaut kas, kas biedē, rada biedējošu skaņu, kliedzienu.
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- bīdaklys Ķēms, biedēklis.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- bubulīgs Līdzīgs bubulim, ērmam, biedēklim; satuntulēts, maskēts.
- bubulisks Līdzīgs bubulim, ērmam, biedēklim; satuntulēts, maskēts.
- druvīgs Ļoti biedējošs.
- pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
- līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt.
- pārtrūcināt Ļoti stipri izbiedēt.
- piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
- patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
- bibulis Nepazīstamais, svešinieks; biedēklis.
- noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni.
- nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt.
- nobiedināt Nobiedēt.
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
- pabiedināt Pabiedēt.
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- nogrezot Piedraudēt, biedēt.
- sadrūvēt Piedraudēt, iebiedēt.
- sadruvēt Piedraudēt, iebiedēt.
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis.
- baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis.
- neputns Putns biedēklis, putns ķēms.
- tarkšķinis Putnu biedēklis ar tarkšķi.
- tarkšķenis Putnu biedēklis dārzā, kas vējā rada troksni.
- zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
- āmeglis Putnu biedēklis.
- čūčala Putnu biedēklis.
- ģuņģis Putnu biedēklis.
- putnēglis Putnu biedēklis.
- putnubiedēklis Putnu biedēklis.
- terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem.
- tērkšķenis Putnubiedēklis, kas vējā grab vai tarkšķ.
- pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs.
- čučala Putnubiedēklis.
- terkšķis Rīks, kas rada tarkšķošu troksni, piemēram, putnu, kurmju aizbiedēšanai.
- dergļoties Rotaļājoties nosmērēties (lai citus biedētu).
- sačauvēt sabaidīt, nobiedēt.
- sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt.
- sabiedināt Sabiedēt.
- brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- pārdrāzt Sist; iebiedēt.
- babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
- grozties Slepus biedēt, draudēt.
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- biedīgs Tāds, kas biedē (1).
- numinozs Tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks.
- biedekls Tas, ar ko (kādu) baida, iebiedē; tas kas rada, izraisa bailes.
- bieds Tas, kas biedē (1); tas, kas iedveš bailes; iebiedēšanas līdzeklis.
- beuzis Tas, kas izraisa bailes (piemēram, biedēklis, zvērs); tas ar ko baida (kādu); bauzis.
- bauzis Tas, kas izraisa bailes (piemēram, biedēklis, zvērs); tas ar ko baida (kādu).
- bažibozuks Tas, kas izraisa bailes (piemēram, biedēklis); tas ar ko baida (kādu).
- bauzāns Tas, kas izraisa bailes (piemēram, zvērs, biedēklis).
- dzinējs tas, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē.
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
- tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
- knipāt Trenkāt; biedēt.
- ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- puzga Zivju biedēklis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa biedē.