baurot
baurot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bauroju | baurojam | bauroju | baurojām | baurošu | baurosim |
| 2. pers. | bauro | baurojat | bauroji | baurojāt | baurosi | baurosiet, baurosit |
| 3. pers. | bauro | bauroja | bauros | |||
Pavēles izteiksme: bauro (vsk. 2. pers.), baurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: baurojot (tag.), baurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: baurotu
Vajadzības izteiksme: jābauro
1.parasti formā: trešā persona Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
Stabili vārdu savienojumiLedeus bauro.
- Ledeus bauro apvidvārds, frazēma — saka par troksni, kas rodas jūrā ledum lūstot
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
3.sarunvaloda Slikti un skaļi dziedāt.
Avoti: LLVV, EH, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Riesta sākumā un beigās buļļi bauro pēc saulrieta un agrā rītausmā.
- Kad sākās dziesmotā revolūcija, es atkal ieraudzīju baurojošu cilvēku pūļus.
- un aizbraukt uz vietu, kur brieži bauro, pārlaist nakti teltī.
- Viņš nekad nerunāja ar cilvēkiem, tikai ņurdēja vai bauroja pilnā galvā.
- Ja pati sāpēs nebauroja, neviena lauku pele pēc tam pat neiepīkstējās.