Paplašinātā meklēšana
Meklējam valdnieks.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
- kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks)
- pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars)
- pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks)
- zirga valdnieks
Atrasts skaidrojumos (364):
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
- Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.).
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību.
- čakravatins Budisma mitoloģijā - ideāls valdnieks, kas visā pasaulē nodibina taisnīguma valstību.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
- valdnieķelis Dem. --> valdnieks.
- Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
- patvars Despots, patvaldnieks.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt.
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
- Ozīriss ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, vēlāk arī aizkapa pasaules valdnieks.
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
- neguss Etiopijas valdnieka tituls; Etiopijas valdnieks (līdz 1975. g.).
- Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts.
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- disponents Firmas pilnvarnieks, rīkotājs, pārvaldnieks.
- sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā.
- Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs.
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums.
- Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks.
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Edipa audžutēvs.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs.
- Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls.
- Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons.
- Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Nausitojs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Peribojas dēls, faiāku valdnieks Sheriju salā, Alkinoja tēvs.
- Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses.
- Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
- Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs.
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
- Fīnejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks un pareģis.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi.
- Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
- Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā.
- Trojs Grieķu mitoloģijā - Trojas dibinātājs un pirmais valdnieks.
- Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
- Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- Aisons Iolkas valdnieks Tesālijā (Grieķijā), varoņa Jāsona tēvs.
- Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
- Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
- Džamšids Irāņu mitoloģijā - un eposā valdnieks no Pišdadīdu dinastijas.
- Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
- Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
- EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
- draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā.
- mikado Japānas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks.
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
- reiks Karalis, valdnieks.
- kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- posadņiks Kņaza iecelts pārvaldnieks pagastos vai pilsētās Senkrievijā 10.-11. gs.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis.
- Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs.
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
- dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru.
- Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
- Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- Luņ-Vans Ķīniešu mitoloģijā - ūdens stihijas valdnieks un pūķu pavēlnieks, kurš dzīvo zemūdens kristāla pilī un kuram pieder neizmērojamas bagātības.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
- šangti Ķīniešu reliģijas augstākā dievība "valdnieks augstumos" jeb "cēlais valdnieks" ap 12. gs. p. m. ē.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs.
- pilskungs Līdz vācu feodāļu agresijai Latvijā - pils un tās novada valdnieks.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars.
- lielvaldnieks Lielvalsts valdnieks.
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
- lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- majordoms Mājas pārvaldnieks.
- nampārvaldnieks Mājas pārvaldnieks.
- Kasandrs Maķedonijas valdnieks (306.-298. g. p. m. ē.), karavadonis, diadohs.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- Pothens Melno taju (Laosa, Ziemeļvjetnama) mitoloģijā - debesu valdnieks un debesu garu - thenu pavēlnieks.
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
- namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
- Ogigs Mītisks Atikas valdnieks, kura laikā plūdi izpostījuši visu zemi.
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
- puskungs Muižas pārvaldnieks; pakungs.
- junkurs Muižas pārvaldnieks.
- pakungs Muižas pārvaldnieks.
- prikasčiks Muižas pārvaldnieks.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
- metrdotels Nama, viesnīcas pārvaldnieks.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē.
- toparhs Novada pārvaldnieks, pilskungs.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks.
- Donbetirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - ūdeņu un ūdens valstības valdnieks.
- Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars.
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- rīkotājdirektors pārvaldnieks; menedžeris.
- pārzinātnieks Pārvaldnieks.
- autokrāts Patvaldnieks, neierobežots, vienpersonisks valdnieks.
- patvaldinieks Patvaldnieks.
- patvaldonis Patvaldnieks.
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- Naga Padoha pazemes valstības valdnieks -pūķis Sumatras Bataku pasaules radīšanas mītā.
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- pilskungs Pēc vācu feodāļu uzvaras - pils un tās novada pārvaldnieks.
- Atavalpa Pēdējais inku impērijas valdnieks (Atahualpa; 1502.-1533. g.) pēc spāņu kolonizācijas.
- kastelāns Pils uzraugs; sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā.
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
- subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī.
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- Šango Rietumāfrikā mītošo jorubu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes pirmais valdnieks, viens no nozīmīgākajiem dieviem.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- etnarhs Romas impērijā Romas varai pakļauts valsts pārvaldnieks Palestīnā.
- Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
- Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā.
- Dispaters Romiešu mitoloģijā - mirušo dievs un pazemes valstības valdnieks, identificēts ar grieķu Aīdu.
- Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis").
- Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
- Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks.
- korektors Senās Romas mazākas provinces pārvaldnieks (gubernators).
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus.
- Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru.
- Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs.
- Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu.
- Sagara Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks.
- Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs.
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu.
- Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
- Kronoss Seno grieķu mitoloģijā Urāna (debess) un Gajas (zemes) dēls, debesu valdnieks, kamēr viņa dēls tam neatņēma troni.
- Angra Mainjū seno irāņu mitoloģijā - tumsas, nāves un ļaunuma valdnieks, Ahura Mazdas galvenais pretinieks.
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam.
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
- ģenerālkapteinis Spānijas karaļa iecelts kādas kolonijas teritorijas pārvaldnieks.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- Anšars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem; asīrieši to identificē ar galveno dievu Ašūru, krš bija visu dievu valdnieks.
- Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans.
- Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
- apsaimniekotājs tas, kas (ko) apsaimnieko; pārvaldnieks; saimnieks.
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē.
- Lhathothori Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - leģendārs Tibetas valdnieks (valdījis 433.-493. g.), kurš pirmais sāka pielūgt budisma tēlus un tekstus.
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs.
- pavaldnieks Vagars, uzraugs; pārvaldnieks.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- konstitucionālais monarhs valdnieks, kura varu ierobežo konstitūcija.
- Negus negesti valdnieku valdnieks, Abesīnijas ķeizara tituls.
- šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.).
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
- valstība valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikā (līdz 18. gadsimta beigām).
- Vjačko Vetseke - Kokneses valdnieks 13. gs. (viņa vārds Novgorodas hronikā).
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- monokrāts Vienvaldnieks, patvaldnieks.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- vālī vilājeta valdnieks Turcijā.
- virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam).
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks.
- visuvaldītājs Visvarenais, vienīgais valdnieks.
- Čitimukulu Zambijas bembu valsts dibinātājs un pirmais valdnieks.
- tetrarhs Zemes ceturtās daļas valdnieks.
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
valdnieks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV