Paplašinātā meklēšana
Meklējam vējš.
Atrasts vārdos (39):
- vējš:1
- divējš:1
- novējš:1
- pavējš:1
- aizvējš:1
- bezvējš:1
- ceļvējš:1
- pievējš:1
- pusvējš:1
- rītvējš:1
- sānvējš:1
- caurvējš:1
- ceļavējš:1
- pilnvējš:1
- pretvējš:1
- pūlevējš:1
- rītavējš:1
- sausvējš:1
- virsvējš:1
- apakšvējš:1
- pasātvējš:1
- ūdensvējš:1
- vakarvējš:1
- vasarvējš:1
- likteņvējš:1
- rietumvējš:1
- vežģervējš:1
- viesuļvējš:1
- vimpeļvējš:1
- virpuļvējš:1
- ziemeļvējš:1
- vējšķautnis:1
- austrumvējš:1
- bakštagvējš:1
- dienvidvējš:1
- vasarasvējš:1
- viddienvējš:1
- dienvidrietumvējš:1
- dienvidaustrumvējš:1
Atrasts vārdu savienojumos (42):
- aizejošs vējš
- aprāvas vējš
- aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem
- bada vējš
- caurrauts vējš
- ceļa vējš
- dominējošais vējš
- dvarsa vējš
- garais vējš
- gradienta vējš
- īstais vējš
- kā vējš
- kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis)
- kāds vējš atpūtis
- kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis)
- kalnu-ieleju vējš
- lodas vējš
- lodes vējš
- mērens vējš
- no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis)
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis)
- novirzītais vējš
- paisuma vējš
- pienākošais vējš
- sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem
- sānu vējš
- Saules vējš
- sauss vējš
- šķietamais vējš
- skrien kā vējš
- starpas vējš
- tārpeņu vējš
- valdošais vējš
- vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem
- vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu
- vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem)
- vējš velk
- vidējs vējš
- viegls vējš
- vietējais vējš
- zvaigžņu vējš
Atrasts skaidrojumos (290):
- aizvējs Aizvējš.
- novējš Aizvējš.
- pavēja Aizvējš.
- pavējš Aizvējš.
- pavēnis Aizvējš.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
- vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš.
- īlings Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- īls Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- īliņš Ass vējš, vēja tūce.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
- zemnieks Austrenis, austrumvējš.
- austrenis Austrumu vējš.
- austriņš Austrumu vējš.
- austrumvējš Austrumu vējš.
- rītavējš Austrumu vējš.
- rītenis Austrumu vējš.
- rītinis Austrumu vējš.
- rītvējš Austrumu vējš.
- māgars Austrumvējš.
- mākars Austrumvējš.
- osliks Austrumvējš.
- zeminis Austrumvējš.
- sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas.
- sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s).
- pievēja Bezvējš.
- kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi.
- borejs Bora - stiprs, auksts ziemeļu vējš.
- ķērdums Burāšanai labvēlīgs vējš.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- urvelnieks Caurums, kur vējš cauri pūš; dibens.
- caurrauts vējš caurvējš.
- brāma Caurvējš.
- caurvējs Caurvējš.
- valka Caurvējš.
- velga Caurvējš.
- ceļvējš Ceļavējš.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- aizvējiņš Dem. --> aizvējš.
- pievējiņš Dem. --> pievējš.
- vējiņš Dem. --> vējš.
- tārpins Dienvidaustrumu un dienvidu vējš, pusdienas vējš.
- āzenis Dienvidaustrumu vējš.
- dienvidaustrenis Dienvidaustrumu vējš.
- dienvidaustrumvējš Dienvidaustrumu vējš.
- dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
- sausenis Dienvidaustrumu vējš.
- sauspūtis Dienvidaustrumu vējš.
- sausvējš Dienvidaustrumu vējš.
- zīdosts Dienvidaustrumu vējš.
- tārpeņu vējš dienvidrietumu vai dienvidu vējš, pusdienas vējš.
- launaģis Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš.
- launags Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš.
- pūlevējš Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- garais vējš dienvidrietumu vējš.
- pusvakarene dienvidrietumu vējš.
- danga Dienvidrietumu vējš.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- dienvidrietumvējš Dienvidrietumu vējš.
- lēnica Dienvidrietumu vējš.
- lēnīca Dienvidrietumu vējš.
- lents Dienvidrietumu vējš.
- ūdensvējš Dienvidrietumu vējš.
- valdzenis Dienvidrietumu vējš.
- zīdvests Dienvidrietumu vējš.
- tārpiņš Dienvidrietumu, dienvidu vējš.
- dienvidvējš Dienvidu (1) vējš.
- tērpenis Dienvidu vējš, kas liek sniegam kust - "tirpt".
- svīdenis Dienvidu vējš; dienvidrietumu vējš, launaga vējš.
- jadals Dienvidu vējš.
- jedelis Dienvidu vējš.
- jedels Dienvidu vējš.
- tārpans Dienvidu vējš.
- vasaris Dienvidu vējš.
- launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- tārpenis Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- zaksenis Dienvidvējš, arī dienvidrietumu vējš.
- dienvidenis Dienvidvējš.
- dienvidis Dienvidvējš.
- dienvidvējs Dienvidvējš.
- jedals Dienvidvējš.
- lēnītis Dienvidvējš.
- vasarasvējš Dienvidvējš.
- vasarvējš Dienvidvējš.
- viddienvējš Dienvidvējš.
- vējūzis Ēka žāvēšanai, caur kuras sienām pūš vējš.
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā.
- caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
- vējģenerators Ģenerators, kuru piedzen (griež) vējš.
- ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
- sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu.
- vējavas Ilgstošs vējš; laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- tramontāna Itālijā un Spānijā ziemeļu vējš.
- ar bakštagvēju jahta iet ar baštagvēju, ja vējš ir vairāk no aizmugures nekā no sāniem.
- virsvēja jahta jahta, kas atrodas tajā pusē, no kuras pūš vējš.
- jahta ar kreiso halzi jahta, kuras burās vējš pūš no kreisās puses.
- jahta ar labo halzi jahta, kuras burās vējš pūš no labās puses.
- spinakers Jahtas trijstūrveida papildbura, ko uzvelk, ja ir labs ceļavējš.
- lūvpuse Jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis.
- jūrinis Jūras vējš.
- naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
- dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
- makaris Kāds noteikta virziens vējš (iespējams - austrumu-dienvidaustrumu vējš).
- tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā.
- solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim.
- solano Karsts vējš Spānijā.
- sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
- kaukuris Kaucējs vējš.
- lyuza klajums mežā, kurā vējš nolauzis kokus.
- virsvēja krasts krasts, no kura pūš vējš.
- burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām); buru kuģis.
- bako Kustība, kad vējš iepūš burā no lē (aizvēja, zemvēja pusē).
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala.
- vēsma Lēna gaisa plūsma; arī lēns vējš.
- vēja virziens leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°).
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
- bakštags Neliels vējš no aizmugures.
- pusvējš Neliels vējš.
- vējelis Neliels vējš.
- viriņš Neliels vējš.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
- žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
- žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
- iet ar pilnām burām pārvietoties, kad vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
- pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
- svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- sīra pēkšņs spēcīgs vējš.
- iet pilnīgāk peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- vežģers Rietumu vējš, rietumu puse.
- vežģirs Rietumu vējš, rietumu puse.
- jūrnieks Rietumu vējš.
- jūrnis Rietumu vējš.
- rietenis Rietumu vējš.
- rietrenis Rietumu vējš.
- rietumnieks Rietumu vējš.
- rietumvējš Rietumu vējš.
- vakarienis Rietumu vējš.
- vakariens Rietumu vējš.
- vakarinis Rietumu vējš.
- vakarvējš Rietumu vējš.
- valdzenis Rietumu vējš.
- vestliks Rietumu vējš.
- vežģeris Rietumu vējš.
- vežģervējš Rietumu vējš.
- pludenis Rietumvējš.
- gubgāzis Rudens vējš.
- ķirpata Rudzu salmi (vēl nenopļauti), kurus vējš samais;ijis un savijis kopā.
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē.
- fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās).
- susenis Sauss vējš, dienvidrītenis.
- sauspūta Sauss vējš; sauss vējains laiks.
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
- harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
- harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus.
- sauspūtis Sausvējš - vējš, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra (20-25 °C) un zems relatīvais gaisa mitrums.
- sauss vējš Sausvējš.
- stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji.
- shashi Silts vai svelmains siroko vējš.
- činuks Silts, mitrs vējš, kas ASV rietumu piekrastē pūš no Klusā okeāna.
- činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā).
- zefīrs Silts, viegls (parasti rietumu) vējš.
- Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm.
- pievējš Slīps pretvējš.
- ķempelis Slogs, ko uzlika lubu jumtiem, lai tos vējš nenorautu.
- nelabvēlīgie laikapstākļi sniegs, migla vai ierobežota redzamība, stiprs vējš, sals, apledojums, pāratdzesētais lietus, kas apdraud gaisakuģu pacelšanos un nosēšanos.
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem.
- ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš.
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
- starpenis Starpvējš.
- stārpenis Starpvējš.
- bīstams stāvoklis stāvoklis, kāds izveidojas, ja vējš un viļņi dzen jahtu uz krastu vai kādu citu šķērsli.
- peizums Stiprs vējš, vētra.
- vētri Stiprs vējš.
- afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē.
- auris Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
- zūzenis Šņācošs vējš.
- Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds.
- virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- anemofils Tāds (augs), ko apputeksnē vējš.
- bura Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
- vējains Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
- vējizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) stiprs vējš.
- caurvējains Tāds, kur ir caurvējš.
- vēsmains Tāds, kur ir neliels vējš, arī caurvējš.
- vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
- vēja vēsma tikko manāms, niecīgs vējš.
- zempūtis Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
- vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas.
- šķietamais vējš uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa.
- vimpeļvējš Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa.
- dominējošais vējš valdošais vējš attiecīgajā vietā un laikā.
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
- 0 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 0-0,2 m/s, bezvējš, kokiem lapas nekustas, dūmi ceļas vertikāli.
- 2 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 1,6-3,3 m/s, neliels vējš, seja jūt gaisa kustību, lapas čab.
- 6 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 10,8-13,8 m/s, stiprs vējš, lpkās koku zari, dūc telefona vadi.
- 7 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 13,9-17,1 m/s, ļoti stiprs vējš, lokās lieli zari, šūpojas koku stumbri, pret vēju grūti iet.
- 8 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 17,2-20,7 m/s, vētrains vējš, šūpojas lieli koki, lūst nelieli zari, ļoti grūti iet.
- 9 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 20,8-24,4 m/s, vētra, vējš sagrauj vieglas celtnes un sētas, lūst resni koku zari.
- 10 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 24,5-28,4 m/s, stipra vētra, vējš izrauj kokus aar visām saknēm, sagāž izturīgas celtnes.
- 11 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 28,5-32,6 m/s, auka, vējš nodara lielus postījumus, nolauž telegrāfa stabus.
- 3 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 3,4-5,4 m/s, lēns vējš, kustas lapas un sīki koku zari.
- 12 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 32,7-36,9 m/s, orkāns, vējš sagrauj ēkas.
- 4 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 5,5-7,9 m/s, mērens vējš, lokās koku galotnes, kustas nelieli zari, ceļas putekļi.
- 5 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 8,0-10,7 m/s, mēreni stiprs vējš, lokās zari un tievi koku stumbri.
- pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš.
- deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus.
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- sausvējš vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis.
- vietējais vējš vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
- paisuma vējš vējš no jūras.
- zemais putenis vējš pārvieto sausu sniegu līdz 2 m augstumam no sniega virsmas; vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s un ir zema gaisa temperatūra; sniegvilksnis.
- aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
- viegla brīze vējš, kas jūtams kā viegla vēsma, kustas koku lapas (2 balles vai 1,8-3,3 m/s).
- novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
- aprāvas vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- aprāvas vējš vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- nakts brīze vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
- dienas brīze vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
- sānu vējš vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā).
- dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei.
- viegls vējš vējš, kura ātrums ir 3,4-5,2 m/s (3 balles).
- vidējs vējš vējš, kura ātrums ir 5,3-7,4 m/s (4 balles).
- ceļa vējš vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
- pienākošais vējš vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi.
- aulis Vētras brāzma, stiprs vējš.
- mērens vējš vidējs vējš.
- dvesma Viegla (vēja) pūsma, viegls vējš; vēsma.
- vārpata Vieta labībā vai siena pļavā, kur vējš izveidojis savijumu.
- brīze vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
- kalnu-ieleju vējš vietējais vējš; veidojas nevienmērīgas kalnu un ieleju sasilšanas un atdzišanas rezultātā – dienā pūš no ielejas gar kalnu nogāzi uz augšu, bet naktī – pretējā virzienā.
- rumbs Virziens no kura pūš vējš.
- vulkāniskie putekļi vissīkākie vulkāniskā izvirduma produkti, kuru diametrs ir mazāks par 0,1 mm un kurus vējš aiznes lielā attālumā.
- cefirs Zefīrs - silts, viegls rietumu vējš.
- zemenis Zemes vējš jeb austrumvējš.
- idis Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
- īds Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
- idus Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
- īdenis Ziemeļaustrumu vējš (Engurē).
- īdes Ziemeļaustrumu vējš, īdenis.
- bada vējš ziemeļaustrumu vējš.
- starpas vējš ziemeļaustrumu vējš.
- austrenis Ziemeļaustrumu vējš.
- pusrītenis Ziemeļaustrumu vējš.
- ziemeļaustrenis Ziemeļaustrumu vējš.
- ziemeļrītenis Ziemeļaustrumu vējš.
- postumi Ziemeļi, ziemeļu puse, ziemeļvējš.
- lodis Ziemeļrietumu vējš (lībiešu "luod" - ziemeļrietumi).
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- plūdenis Ziemeļrietumu vējš; plūdu vējš.
- lodas vējš ziemeļrietumu vējš.
- lodes vējš ziemeļrietumu vējš.
- pusvakarene ziemeļrietumu vējš.
- sāmelis ziemeļrietumu vējš.
- lodus Ziemeļrietumu vējš.
- pūmenis Ziemeļrietumu vējš.
- ziemeļrietenis Ziemeļrietumu vējš.
- nordosts Ziemeļrīti vai arī to vējš.
- nords ziemeļu vējš.
- sīvenis Ziemeļu vējš.
- ziemelinis Ziemeļu vējš.
- ziemelis Ziemeļu vējš.
- ziemeļvējš Ziemeļu vējš.
- nordvests Ziemeļvakari vai arī to vējš.
- maestrālis Ziemeļvakaru vējš Vidusjūrā.
vējš citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV