tārpiņš
tārpiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tārpiņš | tārpiņi |
| Ģen. | tārpiņa | tārpiņu |
| Dat. | tārpiņam | tārpiņiem |
| Akuz. | tārpiņu | tārpiņus |
| Lok. | tārpiņā | tārpiņos |
1.Dem. → tārps.
2.apvidvārds Dienvidrietumu, dienvidu vējš.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Leta kungs atskrūvēja tūbiņas vāciņu un izspieda uz zobu sukas pastas tārpiņu.
- Tad Eva ar naža galu izvilka mazu tārpiņu bļodas malā.
- Var veidot gan krelles, gan zaļās zeķes tārpiņu, smaidīgās sejiņas u.
- Saulainietis ķēra uz « marmuškas» un baltā tārpiņa.
- Dažus gan bija jau pagaršojuši kādi tārpiņi vai kukainīši.