Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam unda.

Atrasts vārdos (173):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (821):

(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Nīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas
Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Tukums apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā
Bračas apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Anstrupe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Cirstes apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Gavsene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Lapmežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Lateve apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mazalakste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mazoste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mazpiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Mežildzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Muņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Oste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Sabdagas apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Saustere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Sūde apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Vādzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā
Sumburciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā
Niedre apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā
Savenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā
Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Āži apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Kaļķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Kārļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Neveja apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Vīdale apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā
Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā
Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Kušaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas pagastā
Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā
Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Rīgzemes apdzīvota vieta (viensēta) Dundagas pagastā
Dandolka apdzīvota vieta ASV (_Dundalk_), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē
puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
krāšņziedu aronija aroniju suga ("Aronia floribunda")
miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā
fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
patoloģiskā mitoze atipiska, asimetriska un multipolāra mitoze, kas liecina par jaunveidojuma ļaundabīgumu
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
meduloblastoma ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām
neoplazma Audu jaunveidojums organismā, parasti ļaundabīgs audzējs
neoplāzija Audu jaunveidojums; audzēja, parasti ļaundabīga, veidošanās
marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
feohromoblastoma Audzējs, kas sastāv no feohromoblastiem; ļaundabīgāks par feohromocitomu
audzene Audzināšanas stunda
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji
vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji
Baložu ezers Baložezers Dundagas pagastā
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā
Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
Sūdes dīķis bija izveidots Dundagas pagastā, platība — 7,8 ha
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā)
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni
sekundēt būt par sekundantu (1)
sekundēt būt par sekundantu (2)
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā
ierievsiena Būvniecībā lietota fundamenta konstrukcija no ierievpāļiem
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
pudamente Celtnes pamats, fundaments
horizontālā pārbaude cikliskā redundances pārbaude
CRC cikliskā redundances pārbaude (angļu "Cyclic Redundancy Check")
H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
lauka kvants daļiņa vai fotons, kas pārnes vienu no fundamentālajām mijiedarbībām
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.)
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā
cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
bundedziņa dem. --> bundaga
stundiņa dem. --> stunda
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda
vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
dundžiņi Dundadznieki - Dundagas apkaimē dzīvojošie, tie, kas runā īpatnēju, lībiešu valodas ietekmētu izloksni
Dondangen Dundaga
Dundanga Dundagas bijušais nosaukums
Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
briežnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
dundziņi Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" iedzīvotāji
duņdziņi Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" iedzīvotāji
kaļķenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji
nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji
ostnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Oste" iedzīvotāji
pācenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji
sausternieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" iedzīvotāji
tūļnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" iedzīvotāji
valpenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji
valpnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji
kolcenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Kolka" iedzīvotāji
pitradznieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrags" iedzīvotāji
sīkradznieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" iedzīvotāji
vaidenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji
vaidnieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji
alakstnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" iedzīvotāji
anstrupnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Anstrupe" iedzīvotāji
āženieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" (senāk - "Āžmuiža") iedzīvotāji
Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
Vecmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" daļa
Gausenesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants
Gausensciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums
kārļmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļmuiža" iedzīvotāji
lapmežnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lapmežciems" iedzīvotāji
Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants
Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants
laugaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukgaļi" iedzīvotāji
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
mežausternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mežaustere" iedzīvotāji
muņenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" iedzīvotāji
Muņciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" nosaukuma variants
Kārļu ciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas “Sabdagas” daļa
sabdadznieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" iedzīvotāji
Sabdaga Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sabdagasciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sabdagsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Mežsaustere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" daļa
Sausterciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" nosaukuma variants
slīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Slītere" iedzīvotāji
sūdenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sūde" iedzīvotāji
šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants
Vādzerciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vādzere" nosaukuma variants
vīdalnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vīdale" iedzīvotāji
laukgaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas Laukgaļi" iedzīvotāji
Dondangen Dundagas pagasta bijušais nosaukums
Dondangenskaja Dundagas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
adenoskleroze Dziedzera sacietēšana kā hiperēmijas, infiltrācijas, ļaundabīgas deģenerācijas vai hroniska iekaisuma un saistaudu attīstības sekas
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
dzemuma stunda dzimšanas stunda
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
fundamente Ēkas pamats, fundaments
blastoma Embrionālo šūnu ļaundabīgs audzējs
Estersunda Estešunda - pilsēta Zviedrijā
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
Ilziks ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers
Sudmalezers ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers
Bērzu ezers ezers Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 3 ha
Dižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Pižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
mūladhāra ezoterismā čakra, kas atrodas mugurkaula pamatnē un ir kundalini atrašanās vieta
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā
destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
atomstunda Fizika (mācību stunda)
fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība)
pobega Fizkultūra (mācību priekšmets, stunda)
konstante Fundamentāla fizikāla lieluma vērtība (piem., elektrona lādiņš)
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^
BRITE Fundamentālie pētījumi ražošanas tehnoloģiju jomā Eiropā (angļu val. "basic research in industrial technologies for Europe")
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus
aukstā graudu kondicionēšana graudus 15–20 °C temperatūrā samitrina līdz 14,5–16,5% un iztur 6–24 stundas
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
karstā graudu kondicionēšana graudus pēc samitrināšanas silda 0,8–1,5 stundas līdz 35–60 °C temperatūrai un iztur 2–16 stundas
pigmejstunda Ģeogrāfija (mācību stunda)
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
Boisa–Koda normālforma informācijas strukturēšanas veids relāciju datu bāzēs; normālforma izslēdz redundanci un pretrunīgumu, kā arī nodrošina efektīvu informācijas uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunināšanu
Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas
pamatintervāli Intervāli, kas nepārsniedz oktāvas robežu - prima, sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septima un oktāva; vienkāršie intervāli
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS
darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas
Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā
Kolkas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dundagas pagasta teritorijas nelielā daļā
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
Zviedru akmens Jušulejas dižakmenes Dundagas pagastā
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus
Raņķu kalns kalns Dundagas pacēlumā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Dundagas, garums — \~500 m, platums — līdz 200 m, lielākais absolūtais augstums — 92,3 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Kaļķupīte Kaļķupe Dundagas pagastā
Osmunda regalis karaliskā osmunda
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
hora canonica katoļu baznīcā lūgšanas stunda; kanoniskā stunda
kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība
Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
klasene Klases audzināšana (mācību stunda)
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km
turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā
Kolka Kolkas pagasts - pagasts Talsu novadā, robežojas ar Dundagas un Rojas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji
mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana)
telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā
sirma stunda krēslas stunda
globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
skrundenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Skrunda" iedzīvotāji
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Kulundas stepe Kulundas līdzenums
Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
rietumu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia undata")
Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
Ķikens Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
Ķikenupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
Ķikna Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
Sīkragupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni
epitelioma Labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no epitēlijaudiem
pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa
naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī
stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda
hora Laiks, gadalaiks; stunda
viensānukumeļpeka Laimes palēcīte ("Orthilia secunda")
leikēmija Leikoze - ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
Coniothyrium vagabundum leptosfērijas "Leptosphaeria vagabunda" anamorfa
dundžiņu valoda lībiešu valodas ietekmēta latviešu valoda, kurā runā gk. Dundagas apkaimē
sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda")
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri
kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu
normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā
limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus
pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties
kompoundlokomotīve Lokomotīve ar kompounda tvaikmašīnu
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma)
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
hore lūgšanas stunda katoļu baznīcā
malignitāte Ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme progresēt
hepatoma Ļaundabīga adenoma, primārs aknu audzējs, kas attīstās no aknu šūnām
limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos
hemoblastoze Ļaundabīga asinsrades audu proliferācija, kādu novēro leikozes, eritrozes, retikuloendoteliozes gadījumā
repullulācija Ļaundabīga audzēja atkārtošanās
ependimoblastoma Ļaundabīga ependimomas forma
spongioblastoma Ļaundabīga glioma, kas sastāv no spongioblastiem
MH Ļaundabīgā hipertermija (angļu "malignant hyperthermia")
MHS gēntests ļaundabīgā hipertermijas gēna lokalizācijas metode stresjutības noteikšanai
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
ML Ļaundabīgā limfoma (angļu "malignant lymphoma")
perniciozā anēmija ļaundabīgā mazasinība
ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
papilosarkoma Ļaundabīga, sarkomatoza papiloma
ķīmijterapija Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process
perniciozs Ļaundabīgs
gastrinoma Ļaundabīgs aizkuņģa dziedzera audzējs, kas sastāv no gatrīnu producējošām šūnām
encefaloīds ļaundabīgs audzējs ar mīkstu, smadzenēm līdzīgu konsistenci
mezotelioma Ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā
angiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no asinsvadu un limfvadu sienas saistaudiem
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis
horioepitelioma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstījies no epitēlija, kurš sedz horija bārkstis
miksoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas cēlies no mukoīdiem saistaudiem
plaušu vēzis ļaundabīgs audzējs, kas primāri izveidojies plaušā vai tur pārgājis no vēža citā orgānā
melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no ādas pigmentšūnām
neirilemmosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no neirilemmas
adenomiosarkoma ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
simpatoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no embrionālām simpātisko nervu šūnām
leiomiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no mazdiferencētiem gludo muskuļu audiem
miksofibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem
miksotibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem
mieloblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no nediferencētām mieloīdām šūnām
neiroblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no neiroblastiem
hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām
adenokarcinoma Ļaundabīgs dziedzerepitēlija audzējs
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus
izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
mieloma Ļaundabīgs kaulu smadzeņu audzējs
bronhokarcinoma Ļaundabīgs plaušu audzējs, kas sākas bronhu gļotādā
sarkoma Ļaundabīgs saistaudu audzējs
horionepitelioma Ļaundabīgs sievietes dzimumorgānu audzējs
seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs
maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs
ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks
velnenieks Ļaundaris, negantnieks
slimdaris Ļaundaris, noziedznieks
stuča Mācību stunda
stuče Mācību stunda
stučene Mācību stunda
stupene Mācību stunda
stutene Mācību stunda
mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē
atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda
problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes
glābējzvans Mācību stundas beigu zvans
bezvējš Mācību stundas daļa, kurā vairs neatprasa mācību vielu
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs"
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums
sidgundieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Sidgunda" iedzīvotāji
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem
anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu
Upe Mazirbe Dundagas pagastā
Reinupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
Siliņupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā
MWh Megavatstunda
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
kļūdu atklāšana mērķtiecīga redundances izmantošana datu pārraides procesā, lai pārbaudītu saņemto datu pareizību
eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
mikroinvāzija Mikroskopiska ļaundabīgo šūnu ievirzīšanās blakusaudos lokalizētas karcinomas gadījumā
Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā
Kusperlankgrāvis Milzgrāvja augštece Dundagas un Kolkas pagastā, arī šo pagastu robežupe
Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe
safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens)
Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā
funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai
hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi
Munde Munda, Ilūkstes pieteka
semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam)
gonda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas; gunda
elektrobioskopija Nāves konstatēšana ar elektriskās strāvas palīdzību; trīs stundas pēc nāves iestāšanās muskuļi vairs nereaģē uz faradisko strāvu
kārtojums RAID neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks")
RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks")
autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ
nesvētība Nejēdzība (ļaundarība)
Tunda neliela sala Zunda šauruma austrumos jeb Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Bantenas provinces teritorija
Rakatas salas nelielu salu grupa Zunda šauruma ziemeļu daļā, Indonēzijas Lampunas provinces teritorija
daudzziedu nemēzija nemēziju suga ("Nemesia floribunda")
Amelanotiskā melanoma nepigmentēta ļaundabīgā melanoma
nestunde Nestunda
Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
karcin- norāda uz ļaundabīgu audzēju, vēzi
karcino- norāda uz ļaundabīgu audzēju, vēzi
dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā
policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda
disgerminoma Olnīcas vai sēklinieka ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no nediferencēta dīgļepitēlija
onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos
malignizācija organisma šūnu ļaundabīga pārveidošanās, pārtapšana par audzēja šūnām
osmunda Osmundas
karaliskā osmunda osmundu suga ("Osmunda regalis")
Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas
Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
Lycopodium inundatum palu staipeknīša "Lycopodiella inundata" nosaukuma sinonīms
pamatmūris Pamata mūris, fundaments
biliņģis pamati, fundaments
paveļa Pamati, fundaments
redundances pārbaude pārbaude, ko veic, izmantojot aparatūras vai informacionālo redundanci un kas nodrošina noteikt veida kļūdu atklāšanu
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
Dundagas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, ietvēra Dundagas un Kolkas pagastu
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā
bibliomāts pašapkalpošanās iekārta bibliotēkā pasūtīto izdevumu saņemšanai un nodošanai 24 stundas diennaktī
mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs
Liepniekvalka alas Peldangas labirints Dundagas pagastā
Picunda Picvunda, pilsēta Abhāzijā
aizgulēts piens piens, kas palicis krūtī pa nakti vai 24 stundas
krāšņziedu piēra piēru suga ("Pieris foribunda")
Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Rāmagundama pilsēta Indijā (_Rāmagundam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 252300 iedzīvotāju (2011. g.)
Labuhana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma piekrastē
Čilegona-Meraka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma ziemeļaustrumu piekrastē
Dandolka pilsēta Īrijā (_Dundalk_), Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.); Dūndalgana
Bakela pilsēta Senegālā, Tambakundas reģiona ziemeļrietumos
Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.)
Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms
Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Leķupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas pagastā
Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam
Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā
satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās
Pitraga upe Pitragsupe, ūdenstece Dundagas un Kolkas pagastā
Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama
Robalts Ponakstes kreisā krasta pieteka Skrundas pagastā
Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum")
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā
stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas)
viempadsmit Pulksteņa laika moments - stunda pirms pusnakts vai pusdienas
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem
astaīņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem
astaņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts: divdesmit
pustrīsi Pulksteņa laika moments: divarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts; divdesmit divi
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem; septiņpadsmit
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts
pusastuņi Pulksteņa laika moments: septiņarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem; astoņpadsmit
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts
trīsi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts vai pusdienas
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem
deveņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem vai trīs stundas pirms divdesmit četriem
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts; divdesmit viens
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem
Skrundas purvs purvs Skrundas novada Skrundas pagastā, platība — 527 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,7 m, līdz 1979. g. iegūta kūdra, tagad teritorijā ir karjeri un frēzlaukumi
pusdiena Puse dienas, aptuveni sešas stundas
pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas)
pusceļ Puse pulksteņa stundas gājiena
pusel Puse pulksteņa stundas gājiena
pusstunda Puse stundas
rakstene Rakstīšanas stunda skolā; glītrakstīšana
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms
pārpalicība Redundance - koda īpašība saturēt vairāk simbolu, nekā nepieciešams ziņojuma tiešajai pārvadei; izmanto kļūdu novēršanai
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā
pankreatoblastoma Rets ļaundabīgs neskaidras izcelsmes aizkuņģa dziedzera audzējs; parasti novēro bērniem
rabdomioblastoma Rets ļaundabīgs skeleta muskulatūras audzējs, kas sastāv no mioblastiem
Dundi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundas" nosaukuma variants
Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas)
Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
lemurs Romiešu mitoloģijā ļaunas ēnas; ļaundaru, nogalināto u. c. ēnas
Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
sagatavot stundu sagatavoties mācību stundai (par skolotāju)
redundants saistīts ar redundanci, tai raksturīgs
Atauro sala Bandas jūrā (_Atauro_), Mazo Zunda salu Baratdajas salu rietumos, Austrumtimoras teritorija
Bāngaduni sala Bengālijas līča ziemeļos, Indijas Rietumbengāles štata dienvidaustrumos, Sundarbanu nacionālā parka teritorija
Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
Batama sala Indonēzijā, Riau arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, Natunas jūras rietumos, dienvidos no Malakas pussalas
Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
Madura sala Javas jūrā, Indonēzijā, ietilpst Lielo Zunda salu grupā, Javas salas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m
Butona sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns)
Niasa sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m
Banka sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga
Belituna sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana
Sumatra sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasaulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
Floresa sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bali sala Mazo Zunda salu grupā (uz austrumiem no Javas), platība - 5600 kvadrātkilometru, garums - 145 km, lielākais platums - 80 km
Sumba sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. _Sumba_), platība - 10700 kvadrātkilometru, garums - \~220 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 1225 m
Sumbava sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. "Sumbawa"), platība - 14400 kvadrātkilometru, garums - \~270 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 2281 m, piekrastē koraļļu rifi
Komoda sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m
Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
Muhu sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu
Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
Aloras salas salu grupa Indonēzijā (_Alor, Kepulauan_), daļa no Mazajām Zunda salām, atdala Savu jūru no Bandas jūras
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā
kontrolsaraksts Saraksts, kurā atzīmē darbinieka nostrādātās stundas
viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum")
strēgstunda Sastrēgumstunda
nulle savienojumā "nulle nulle" aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda
grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum")
Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama
platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum")
sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum")
zekunda Sekunda (2)
riesums Sekundārs slimības perēklis organismā, kas izveidojas patoloģiskajam materiālam (ļaundabīgā audzēja šūnām, mikroorganismiem) pārvietojoties pa limfvadiem vai asinsvadiem
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
glase sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases
Kukšupe senāk lietots Pitragupes nosaukums tās vidustecē Dundagas pagastā
Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties)
Siggund Sidgunda
Vecais kalns Sidgundas pilskalns Mālpils pagastā
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās
Schrunden Skrunda
Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
briņķenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
lēnenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Lēna" iedzīvotāji
Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums
ventenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Ventasmuiža" iedzīvotāji
piefermnieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Piefermas" iedzīvotāji
smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
apuznieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji
garīcnieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Garīka" iedzīvotāji
Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums
gravenieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
ikaišnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Ikaiši" iedzīvotāji
mēzsētnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Mežsētas" iedzīvotāji
pikuļnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pikuļi" iedzīvotāji
rūnaišnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Rūnaiši" iedzīvotāji
sīpolnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji
antuļnieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Antuļi" iedzīvotāji
ciecernieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji
mārsilnieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Mārsili" iedzīvotāji
veldrenieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji
Schrunden Skrundas pagasta bijušais nosaukums
Šrundenskaja Skrundas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski
Skrundas lauku teritorija Skrundas pagasta nosaukums 1957.-1996. g.
Skrundas pilsētas lauku teritorija Skrundas pagasta nosaukums 1996.-2009. g.
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem
Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi
samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda")
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
spunds Spunda spainis jeb duidubenis
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
kadru pārbaudes sekvence standartizēta 16 bitu cikliskās redundances pārbaude, ko izmanto protokolā _HDLC_ un kadru retranslēšanā, lai atklātu kļūdas kadra bitos, kas atrodas starp kadra sākumu un kadra pārbaudes sekvenci
brīvstunda Starpbrīdis (skolā); pārtraukums (parasti akadēmiskās stundas garumā)
ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation")
krāšņziedu stefanote stefanošu suga ("Stephanotis floribunda")
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
stumda Stunda
stumds Stunda
stunds Stunda
hora ruit stunda aizsteidzas
h stundas apzīmējums (no angļu val. hour)
kortelis Stundas ceturtdaļa
minūta Stundas vai ģeogrāfiskā un apļa grādu sešdesmitā dala
Suden Sudes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Celebesa Sulavesi - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā
konstitucionālā iekārta svarīgāko (fundamentālo, pamata) sabiedrisko attiecību sistēma, kas ir pārstāvēta (atspoguļota) attiecīgās valsts un sabiedrības, tās institūtu struktūrās un nostiprināta pamatlikuma normās
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
Monzunds Šaurums Baltijas jūrā starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu
Muhu šurums šaurums Baltijas jūrā, starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu, savieno Baltijas jūras ziemeļaustrumu daļu ar Rīgas līci, garums — \~83 km, platums — 6-27 km, mazākais dziļums — 1,8 m; Muhuveins; Monzunds
lapkoku otiņmūķene šīs ģints suga ("Dasychira pudibunda")
kašalots šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas
Dermatina elabens šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta 19. gs beigās uz skuju kokiem Dundagā un Ķemeros
šīlaiks šis laiks, šī stunda (minūte)
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
atipija Šūnu pārmaiņas, piemēram, audzēja gadījumā, kad ļaundabīgās šūnas atšķiras no tām, no kurām tās ir radušās
astoņstundu tāds, kas ilgst astoņas stundas
septiņstundu tāds, kas ilgst septiņas stundas
sešstundu tāds, kas ilgst sešas stundas
onkohematoloģisks tāds, kas saistīts ar ļaundabīgām saslimšanām asinsrites un asinsrades sistēmās
kancerogēns tāds, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, spēj izraisīt ļaundabīgas slimības
Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam
talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi
tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā
Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums
Āžmuiža Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" bijušais nosaukums
dūmelnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" iedzīvotāji
Dūmelciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" nosaukuma variants
dundadznieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" iedzīvotāji
ezernieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
jaundundadznieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaundundaga" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
klārmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Klārmuiža" iedzīvotāji
Labdzeresciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Labdzere" nosaukuma variants
labdzernieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Labdzere"" iedzīvotāji
Piltenesciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Piltene" nosaukuma variants
Piltensciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Piltene" nosaukuma variants
Bērtmejciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" bijušais nosaukums
plintiņnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" iedzīvotāji
skrundenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji
skrundnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji
balundi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības
mundi Tautu grupa (santali, mundari, ho, hariji, džuangi) Indijā, runā mundu valodās
Austrumkurzemes kāple tektoniska Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni
ērlangs Telefona un telegrāfa slodzes intensitātes mērvienība; viens ērlangs (Erl) ir viena aizņemtībstunda vienas stundas laikā
lekcionārijs Telpa, kur notika lekcijas, respektīvi, priekšlasījumi; arī mācību stundas
Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos
ortodoksālais jūdaisms tradicionālais jūdaisms, kas ir fundamentāli talmudisks gan ticējumos gan praksē
trombocitēmija Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs, kas parasti novērojama ļaundabīgo audzēju, asins slimību, dažu infekcijas slimību gadījumā; trombocitoze
unna Ūda (1); unda
Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes
Vīgriežupīte ūdenstece Dundagas pagastā, ietek Baložezera (Pāces dīķa) dienvidu galā
Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha
Puķes dīķis ūdenstilpe Talsu novada Dundagas pagastā
Rubeņu dīķis ūdestilpe Dundagas pagastā, platība — 2 ha
Kvango upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga
Zambezi upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu
Kasai upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe
Lulva upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi
Sankuru upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato
Kulunda upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
Sujetka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
Pitragsupe upe Talsu novada Dundagas un Kolkas pagastā, ietek Baltijas jūrā (Irbes šaurumā), garums - 14 km, kritums - 71 m; Kukšupe
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana
ezera varde varžu dzimtas suga ("Rana ridibunda"), Latvijas lielākā varde, ķermeņa garums - 15-17 cm
Wh Vatstunda
W-h Vatstunda (mērvienība darba un enerģijas mērīšanai)
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža
Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe
Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera
Kumbrupe Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā
Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe
Neivardes grāvis Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā; Nevērta
Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
kancers Vēzis - ļaundabīgs audzējs
metakarcinogēns Viela vai cits faktors, kas vienkāršu hiperplāziju pārvērš ļaundabīgā audzējā
kancerogēns viela, kas var izraisīt ļaundabīgu audzēju rašanos
citostatiskas vielas vielas, kas kavē dažādu šūnu ļaundabīgo attīstību un vairošanos
antiblastiskie līdzekļi vielas, ko izmanto ļaundabīgo audzēju ķīmijterapijai; pretvēža līdzekļi
kancerogēni Vielas, un faktori, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, var izraisīt ļaundabīgu audzēju; tāds, kas veicina vēža šūnu attīstību
elektromagnētiskā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā, kas nosaka elektronu savstarpējo un elektronu un kodolu mijiedarbību atomā; realizējas ar elektromagnētiskā lauka (kvantu fizikā fotonu) starpniecību
vājā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; daudz vājāka par stipro un elektromagnētisko mijiedarbību; darbības rādiuss ļoti mazs (aptuveni 2·10^-18^ m); vājajā mijiedarbībā piedalās visas elementārdaļiņas, izņemot fotonus
stiprā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; piedalās hadroni; mazs darbības rādiuss (aptuveni 10^-15^ m = 1 fm); raksturīgais darbības laiks \~10^-23^ sekundes
samaija viena no šaktisma sektām, kurai nav nekādu ārēju rituālu, tās sekotāji nododas iekšējām lūgšanām, meditācijai un kundalini jogai, koncentrējas uz personīgo mantru, kas saņemta no guru
elektromagnētiskais spēks viens no četriem dabas fundamentālajiem spēkiem (pārējie trīs - gravitācijas spēks, stiprais kodolspēks un vājais kodolspēks), ko pārnes fotoni
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
stundas režīma jauda vilces ritošā sastāva vilces dzinēju vislielākā kopējā jauda, ko dzinējs var attīstīt vienas stundas laikā, elektromotoriem nepārkarstot
sausie vīni vīni, kuros viss cukurs pārraudzēts – rīslingi, Bordo, Burgundas u. c. vīni
pārstunda Virsstunda
overtaims Virsstundas
pikstunda Vislielākās (piem., darba vai satiksmes) aktivitātes stunda
fundamentalitāte vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
ļaundabīgums vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1)
ļaundabīgums vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2)
ļaundarība vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums
daudzziedu vistērija vistēriju suga ("Wisteria floribunda")
Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā
Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā
Kullene zemesrags Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, Ērsunda šauruma ziemeļaustrumos
Krustceļupe Zēņvalks, ūdenstece Dundagas pagastā
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
Slīteres krauja Zilie kalni Dundagas novada Dundagas pagastā
Slīteres Zilie kalni Zilo kalnu Slīteres krauja Dundagas pagastā
Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu
Javas dziļvaga Zunda dziļvaga

unda citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: