Paplašinātā meklēšana
Meklējam umbrs.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (150):
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- apaļkoks Atzarots koka stumbrs vai tā nogrieznis
- Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
- Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne)
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
- kosa Cilnis, kumbrs
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- kumbriņš dem. --> kumbrs
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
- dīgļass Dīgļstumbrs
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- stiebs Dobs koka stumbrs
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- galgans Ingvēru dzimtas Dienvidķīnas augs: zemesstumbrs labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību
- stuģis Īss, apcirpts, nolauzts stumbrs; penis
- kūla Kacens, stumbrs (kāpostiem)
- kūlis Kacens, stumbrs (kāpostiem)
- kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
- kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
- kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
- kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
- skausturis kakla kumbrs; skausts (2)
- lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs
- apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
- strunguls Kāpostu stumbrs, strungs
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas
- dalba Koka stumbrs
- dalbe Koka stumbrs
- dalbs Koka stumbrs
- liemins Koka stumbrs
- stulms Koka stumbrs
- vecuksnis Koka stumbrs
- stubans Koka stumbrs bez galotnes
- stubens Koka stumbrs bez galotnes
- stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- delba Koka stumbrs vai dobums koka serdē
- stubenis Koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī
- čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas
- stambans Krituša koka stumbrs; celms
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai
- žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
- žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs
- žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
- kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru; stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs
- sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu
- slāpoņa Mitra zeme, dumbrs
- kacēns neliels koka stumbrs
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne
- tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes
- stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks
- stauberis Nozāģēts koka stumbrs
- baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga
- Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis
- sērmaukškoks Pīlādzis; pīlādža zars, stumbrs
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
- dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1
- nūja samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs
- piere Sarucis stumbrs, uz kā virsmas attīstās lapas
- staklis Sazarojuma vietas starpa (kokiem, to zariem); divžuburains stumbrs, zars
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1)
- žāpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
- žēpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
- stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem)
- ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs
- spīdzens spalvas stumbrs
- pēkste Spalvas stumbrs
- spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī
- ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē
- stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- tubis Stublājs vai stumbrs bez lapām vai zariem
- stembrs stumbrs
- stempe Stumbrs
- stempis Stumbrs
- stimbēns Stumbrs
- stūbens Stumbrs
- stumbēns Stumbrs
- stumblis Stumbrs
- stumpis Stumbrs
- stumburis Stumbrs (2)
- stumburs Stumbrs (2)
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas
- stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas
- stublis Stumbrs (parasti nepārkoksnējies)
- stubls Stumbrs (parasti nepārkoksnējies)
- vasa Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem)
- augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem)
- stuldzums Stumbrs, stumbenis
- stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu
- stimbins Stumbrs; arī koku vai zāļu stublājs
- studzulms Stumbrs; stumbenis
- Bison bonasus sumbrs
- sobris sumbrs
- jumbrs Sumbrs
- sobrs Sumbrs
- subrs Sumbrs
- sūbrs Sumbrs
- suburs Sumbrs
- zumbrs Sumbrs
- stumbrs Sumbrs; arī taurs
- lini šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš
- brūnkāte šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- dipsaks šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu
- palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
- mīksts tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem)
- šekumains tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojies divos žuburos
- stakļains tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojis divos žuburos
- staklains tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos
- staklaiņš tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos
- slaids tāds, kam ir garš, taisns stumbrs (par lakstaugiem)
- tievstumbra tāds, kam ir samērā tievs stumbrs (parasti par kokiem)
- sārtstumburains tāds, kam ir sārts stumbrs
- taisnstumbra tāds, kam ir taisns stumbrs
- starāts tāds, kam ir vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarots stumbrs
- sukulents tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem)
- šķeista Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars
- šķeists tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars, rīkste
- trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties
- zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
- stāvs Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem)
- staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs
- ragālis Zarains koka stumbrs
- dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa umbrs.